RĪGA

Vainīgs, šokēts, dodiet naudu: VDK kartiņu publikācija ir sapurinājusi Latviju

132
(atjaunots 09:27 23.12.2018)
Politiķi un citas Latvijā pazīstamas personības, kuru vārdi atklājušies publicētajos VDK arhīvos, sniedz skaidrojumus.

RĪGA, 23. decembris — Sputnik. LPSR Valsts drošības komitejaqs (VDK) arhīva dokumentu publikācija radījusi plašu interesi. Divu dienu laikā vietni kgb.arhivi.lv apmeklējuši desmitiem tūkstošu cilvēku, Latvijas ziņu aģentūras un sociālo tīklu apmeklētāji aktīvi meklē kartotēkā pazīstamus uzvārdus un labprāt stāsta par atradumiem. Dokumentos pieminētie snieguši arī pirmos skaidrojumus.

Piemēram, "čekas maisos" pieminētais bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims pastāstīja, ka viņš nav bijis VDK aģents, un to apstiprina tiesas lēmums no 2005. gada, to stāsta Dienas Bizness.

Viņš paskaidroja, ka padomju laikos bijis kursants, kartītes aizpildītas visiem, taču nekur nav nekādu viņa parakstu.

Eigims uzsvēra, ka bijis spiests iziet virkni tiesu, lai to pierādītu, un atgādināja, ka viņš nebūtu varējis piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja viņš būtu bijis aģents.

Latvijas Krievu savienības bijušais valdes loceklis Iļja Kozirevs, kurš kartotēkā minēts ar pseidonīmu "Basovs", savā lapā Facebook apstiprināja, ka kartiņa ir īsta.

"Šis stāsts ir ļoti interesants. Tajā ir intrigas, pakaļdzīšanās, prātu divkauja un pat viena apšaude," – pastāstīja Kozirevs, taču detaļas neatklāja, jo stingri apņēmies "nopelnīt" uz stāsta rēķina.

"Lai palielinātu interesi, pastāstīšu: patiesībā es nebiju aģents. Žēl gan, jo 1. nodaļa ir ārzemju izlūkošana. Būtu izbraukājis pasauli, savestu deficītu, vecumdienās vadītu nelielu "Gazprom" nodaļu kaut kur Eiropā," – sapņoja Kozirevs un papildināja publikāciju ar Džeimsa Bonda fotogrāfiju.

Saeimas deputāts no "Saskaņas" partijas Igors Pimenovs savā lapā Facebook paziņoja, ka ziņas par to, ka viņam ir kartīte VDK arhīvos, viņš saņēmis jau pirms daudziem gadiem, kad saņēmis Latvijas pilsonību. Pēc viņa vārdiem, 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā viņš bijis "Sputņik" – Latvijas komjaunatnes CK Starptautiskā jaunatnes tūrisma biroja sabiedriskais gids. Reizi vairākos mēnešos gidiem radās iespējas organizēt tūristiem ekskursijas pa Rīgu.

"Pēc grupas aizbraukšanas rakstījām atskaites par programmas izpildi, par to, kādus jautājumus uzdeva tūristi, vai piekrita pirkt "Sputņik" papildu pakalpojumus. Dažkart mūs iepazīstināja ar VDK darbiniekiem, kuri kaut ko atskaitēs precizēja. Tās bija ikdienišķas un īsas sarunas. Nekādu sadarbību mums nepieprasīja. Kartiņu ar manu vārdu man neviens nerādīja," – atklāja Pimenovs.

Kad viņš uzzināja par savu kartiņu, viņš vērsās prokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt un apstiprināt vai noliegt ziņas, ka viņš bijis aģents.

"Tiesa atzina, ka apzināta slepena sadarbība ar VDK nav notikusi, ka neesmu bijis informators vai aģents," – apliecināja Pimenovs.

Savukārt kinorežisore, žurnāliste un esejiste Vija Beinerte paziņoja, ka viņas kartiņas publikācija viņu šokējusi, raksta Latvijas Avīze.

Viņa paskaidroja, ka 80. gados ar viņu vienu reizi mēģinājuši runāt VDK darbinieki.

"Tas bija 1987. gadā, Atmodas laikā. Pēc Kinematogrāfistu savienības plēnuma, kur es uzstājos ar visnotaļ asu runu, Kongresu nama foajē pie manis pienāca divi vīri uzvalkos. Viņiem esot ar mani jārunā. Par kādu jautājumu? To es uzzināšot sarunas gaitā. Viņi esot no Valsts drošības komitejas. (..) Sāka gari un aplinkus, taču vēstījuma jēga bija īsa: drošības komitejas darbinieks vēlējās, lai es pastāstu ko vairāk par Juri Podnieku, kas tobrīd pēc Lielbritānijas producentu uzaicinājuma jau bija sācis strādāt pie filmas par PSRS," – skaidroja Beinerte.

Pēc viņas vārdiem, viņa kategoriski atteikusies sniegt informāciju un norādījusi, ka viņu šāds piedāvājums aizvaino.

"Ar to mūsu pirmā un pēdējā saruna beidzās. Pēc tam viņi netika ne zvanījuši, ne mēģinājuši vēlreiz satikt. (..) Man stāsta nav. Man nav par ko taisnoties," – apgalvoja režisore.

Iepriekš skaidrojumus jau sniedza rakstnieks, dzejnieks un Latvijas Rakstnieku savienības loceklis Nikolajs Gudaņecs un uzņēmējs Jevgēņijs Gombergs.

Gudaņecs pastāstīja, ka 1981. gada rudenī viņu sākuši aicināt uz sarunām ar VDK virsnieku, kurš iztaujājis par kolēģiem. Reizi pusgadā rakstnieks ar viņu ticies, taču centies nevienu nenodot. 1991. gada pavasarī viņš saņēmis konkrētu uzdevumu – iefiltrēties Latvijas Krievu kopienā un kopš tā laika ilgus gadus LKK gājis apkārt ar līkumu.

"Šo pieredzi nenožēloju. Man nav grēku, ko nožēlot, neviens manis dēļ nav cietis. Taču, ja varētu dzīvi nodzīvot vēlreiz, es rīkotos citādi, atteiktos no vizītēm un sarunām. Ja kāds mani nosauks par stukaču un nespiedīs roku, es to pieņemšu, jo esmu pelnījis," – Gudaņecs pastāstīja savā lapā Facebook.

Savukārt Gombergs paziņoja, ka nekad nav bijis VDK aģents, - to apstiprinājusi tiesa.

"Tiesa atzina, ka es neesmu bijis VDK agents, kartiņa bija statistikai. Tādējādi iekļuvu starp nedaudzajiem, aptuveni trīssimt cilvēkiem, kuri aizgājuši uz tiesu un pierādījuši savu nevainību," – apliecināja Gombergs.

20. decembrī vietnē kgb.arhivi.lv atvērta piekļuva daļai LPSR VDK arhīvu – "čekas maisiem". Starp publicētajiem dokumentiem – aģentu alfabēta un statistiskā kartotēka, LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, darbinieku telefonu grāmatam, kā arī Latvijas Latvijas KP CK uzskaites saraksti no Valsts arhīva fondiem. Plānots, ka no 2019. gada 1. maija būs pieejami arī citi VDK dokumenti. Dokumenti tiks publicēti vietnē to digitalizācijas gaitā.

Eksperti uzsvēra: VDS aģenta kartiņa pati par sevi neliecina, ka cilvēks strādājis VDK. Aptuveni 95% gadījumu tiesa neatzīst cilvēka sadarbību ar VDK.

Lēmums publicēt kartotēku tika pieņemts Saeimas iepriekšējā sasaukumā divas dienas pirms vēlēšanām.

Ministru kabinets izstrādājis kārtību, kādā iespējams piekļūt dokumentiem: vispirms jāpiereģistrējas vietnē, norādot vārdu, uzvārdu, elektroniskā pasta adresi, personas kodu un dokumentu izmantošanas mērķi.

132
Pēc temata
VDK aģentu meklēšana – melnās maģijas seanss ar pašatmaskošanos
Maisi nav dāvana: arhīvs nevēlas atklāt VDK aģentu slimības un laulības pārkāpumus
Savas intrigas paturiet pie sevis: katram otrajam ir vienalga, kas ir "čekas maisos"
"Izjūtu naidu pret partiju": Aldis Ermanbriks par "čekas" vervēšanu

Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā

3
(atjaunots 21:01 26.10.2020)
Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze.

RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze. Vai tagad pandēmija parakstīs nāves spriedumu ofisa ēku tirgum Rīgā? Uz šo jautājumu izdevumā Dienas Bizness centās atbildēt nekustamo īpašumu kompānijas "Vestabalt" eksperte Līga Uzkalne.

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās, eksperte atgādinaja. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās. Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Pirms krīzes biroju telpām un to atrašanās vietai bija svarīga un izšķiroša loma. Daudzi vadītāji uzskatīja, ka biroja telpas ir arī uzņēmuma statusa un panākumu apliecinājums apkārtējiem un, ka biroja telpām ir būtiska loma tajā, cik darbinieki ir produktīvi, efektīvi.

Diemžēl dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, taču nevar noliegt, ka darbs attālināti ir samazinājis iespēju komunicēt, sadarbošanos komandā un dalījumu starp darbu un personīgo dzīves telpu.

Tagad dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, kā arī konstatējuši faktu- cik pārvērtēta ir bijusi biroja telpu loma un nepieciešamība pēc aiz vien lielākām, greznākām telpām.

Līdz pat 70% no uzņēmumiem uz šodienu izskata iespēju arī turpmāk pēc Covid-19 pandēmijas beigām saglabāt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, bet 60% aptaujāto uzņēmumu šobrīd izskata jautājumu par biroja telpu maiņu un kopējās platības samazināšanu līdz ar to arī samazinot izdevumus, kas ir saistīti ar biroju telpu nomu un uzturēšanu.

Vairāki uzņēmumi, kurus visspēcīgāk ietekmēja Covid-19 ierobežojumi, ir pieņēmuši lēmumu uz laiku vispār atteikties no biroja telpām. Tas ir redzams tirgū, kā jaunu brīvu biroja telpu nomas piedāvājuma klāsta paplašināšanās.

Kad darbs nāk pie cilvēka

Tiesa, raksta eksperte, attālināts darbs neder visiem. Daudzi nevar esošajā mājvietā iekārtot kvalitatīvu darba vietu un arī ģimenes locekļu un bērnu klātesamība var kaitēt darba efektivitātei.

Daudziem ir vajadzīga saziņa ar kolēģiem, biroja rutīna un disciplīna, ko sniedz ofisa vide un biroja dienas kārtība. Daudzu profesiju pārstāvji nevar strādāt attālināti – ražošanas, veselības aprūpes, kultūras jomās, pārtikas tirdzniecībā, nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un pārdošanā strādājošie darbinieki. Ļoti svarīga ir tieša saskarsme ar klientu pārdošanas jomā.

Aptuveni 60% uzskata par pieņemamu, ja darba devējs piedāvā darbiniekiem izvēles iespēju sadalīt darbu, daļēji strādāt no mājām un daļēji klātienē birojā.

Interesanti arī, kā krīze ietekmējusi attieksmi pret nomnieku vidū modīgo atvērtā tipa un coworking telpu koncepciju. Pandēmijas apstākļos ir svarīgi, lai biroja telpās būtu vairāk noslēgtu, norobežotu kabinetu.

Attālinātais darbs palielina uzņēmumu iespējas atrast jaunus darbiniekus un talantus, jo netiek prasīta ierašanās birojā katru dienu un noteikta piesaiste konkrētai darba vietai un darba laikam.

Par cik pēdējos gados jaunu, motivētu un spējīgu darbinieku atrašana daudziem uzņēmumiem bija viens no galvenajiem izaicinājumiem. Tagad vairāki uzņēmumi, meklējot jaunus darbiniekus, norāda, ka iespējams strādāt attālināti. Šobrīd notiek biroja darbības maiņa no "cilvēks uz darbu" uz "darbs pie cilvēka", uzsvēra eksperte.

Skaidrs, ka šādas pārmaiņas nesola neko labu ofisa telpu tirgum Latvijā. Ofisa ēku īpašniekiem iesaka reaģēt operatīvi, būt atsaucīgiem un nodrošināt nomniekiem elastīgus piedāvājumus.

3
Tagi:
nekustamais īpašums, koronavīruss
Pēc temata
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
"Lux Express" un "Forum Cinemas" ziņo par darbinieku masveida atlaišanu
Kārtējais krīzes upuris: bankrotējis celtniecības uzņēmums
Lielbritānijas BTR, foto no arhīva

Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas

8
(atjaunots 21:00 26.10.2020)
Latvijas un Lielbritānijas līgums par lietotu bruņumašīnu iegādi bija parakstīts jau 2014. gadā, un visas 123 mašīnas bija plānots piegādāt jau līdz 2020. gada aprīlim.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Latvijai piegādātas visas 123 kāpurķēžu bruņumašīnas, ko Lielbritānijai saskaņā ar 2014. gadā noslēgto līgumu bija jāpiegādā valsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem līdz 2020. gada aprīlim, stāsta Mixnews.lv. Sagaidāma arī vēl viena bruņumašīna saskaņā ar 2019. gadā noslēgto līgumu.

Bruņumašīnu iepirkums izmaksāja Latvijas budžetam 250 miljonus eiro, pie tam patīk tehnika maksāja 40 miljonus, pārējie līdzekļi piešķirti infrastruktūrai, personāla apkalpošanai, bruņutehnikas munīcijai un apkalpošanai.

Pirmās mašīnas no partijas tika nogādātas valstī 2015. gada rudenī, visas bruņumašīnas tika aprīkotas ar prettanku raķešu kompleksiem.

Aizsardzības ministrija atzīmēja, ka 116 armijas mašīnas piegādātas modernizētas, bet 7 bruņumašīnas, kas paredzētas Latvijas kara mehāniķu apmācībām, piegādātas bez kapitālā remonta.

Jāpiebilst, ka morāli novecojušas, pie tam vēl lietotas tehnikas iepirkumi no NATO partneriem, rada speciālistu neizpratni.

Iepriekš jau vēstīts, ka Latvijas Aizsardzības ministrija apturējusi vieglo un vidējo 4x4 mašīnu iegādi, kas izmaksātu valstij 200 miljonus eiro, - resors nolēmis pievērsties bruņumašīnu 6x6 Patria izstrādei un ražošanai. Tomēr projekts, kas sākotnēji tika iecerēts sadarbībā ar Somiju un Igauniju, nesen zaudējis savu partneri. Igaunija nolēmusi pārtraukt dalību projektā tā augsto izmaksu dēļ.

8
Pēc temata
Lielbritānija turpina savlaicīgi piegādāt Latvijai lietotus bruņutransportierus
Latvija saņēmusi lietotu bruņutehniku no Lielbritānijas
Noderēs britu bruņutransportieriem: Latvijas NBS saņēmuši raķetes "Spike"
Times: Lielbritānija plāno atteikties no tankiem