Elizabete Krivcova

Tiesībsargs: lēmumi Saeimā tiek pieņemti uz komiksu pamata

46
(atjaunots 13:36 21.12.2018)
Latviešu sabiedrības daļa, tostarp Saeimas deputāti, neinteresējas par krievvalodīgo dzīvi un vadās pēc stereotipiem, uzskata Elizabete Krivcova.

RĪGA, 21. decembris – Sputnik. Juriste, tiesībsardze Elizabete Krivcova pastāstīja par atklāto vēstuli Rīgas Rīnūžu ģimnāzijas direktora Denisa Kļukina atbalstam radio Baltkom ēterā.

Intervija ar Kļukinu bija publicēta vietne Re:Baltica Latvijas "krievu skolu" problēmām veltītā trīs gadus ilgā pētījuma ietvaros. Kļukins vada "krievu skolu" Vecmīlgrāvī, taču žurnāliste apsprieda ar viņu ne tikai bērnu apmācības problēmas, bet arī attieksmi pret krievvalodīgajiem Latvijā.

Pēc šīs sarunas Tieslietu ministrijas parlamenta sekretārs Jānis Iesalnieks vērsies Drošības policijā ar veseliem diviem iesniegumiem.

Krievu skolu aizstāvis Armens Halatjans publicēja savā Facebook lapā atklātu vecāku vēstuli Kļukina atbalstam. Cilvēku vidū, kuri parakstīja vēstuli, bija arī Krivcova.

"Ar savu vēstuli mēs nevēlējāmies sarīkot skaidrošanos par to, cik precīzi izteicies skolas direktors. Jā, mēs arī uzskatām, ka šāda problēma ir. Taču mūsu galvenais vēstījums ir tas, ka cilvēks šobrīd tiek vajāts par viedokļa paušanu. Viņa profesionālo viedokli! Viņš uzskaita faktorus, kuri ietekmē skolas klimatu, izglītības procesu. Gaidi no varas, ka tā ieklausīsies profesionāla viedoklī, nevis pieprasīs viņu sodīt par to," paskaidroja Krivcova.

Turklāt viņa paslavēja Re:Baltica projekta pētījumu par Rīgas atpaliekošajām skolām par to, ka žurnālisti pacentās tikt skaidrībā un noskaidrot šādu rezultātu iemeslu.

"Kopumā, esmu apmierināta ar veikto pētījumu. Žurnālisti pacentās saprast krievvalodīgo bērnu problēmas un pastāstīt par tām savai latviski runājošajai auditorijai. Gan par mācību grāmatu saturu, gan par skolotāju trūkumu… Par krievu, bilingvālo izglītību mūsu sabiedrībā pastāv kaudze stereotipu un nepareizas informācijas. Kad  pieņēma likumu par izglītības pāreju uz valsts valodu, es biju visās Saeimas sēdēs. Es redzēju, ka man nebija pret ko apelēt. Tur nebija sarunas, viņi neinteresējas, kā mēs dzīvojam. Lēmumi Saeimā tiek pieņemti uz komiksu pamata! Izdrukāja bildīti, kura neattiecas uz lietu, par latviešu valodas zināšanām, un uz tā pamata nolēma visu pārvest. Vienkārši rīkojas uz stereotipu pamata. Pat nepadomāja par to, kā to īstenot," pateica Krivcova.

46
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Vjačeslavs Dombrovskis pastāstījis patiesību par Latviju
Krivcova: Latvija pataisa skolu par cietumu, kurā bērnus pāraudzina
Kulturkampf: filma par krievu valodas aizliegumiem izraisījusi skandālu Latvijā
"Paranoiķis un civilokupants": nacionālpatrioti par Rīnūžu vidusskolas direktoru
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

1
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

1
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro