Konstantīns Čekušins

Čekušins: mēs nevēlamies audzināt bērnus baiļu atmosfērā

106
(atjaunots 12:51 18.12.2018)
Rīnūžu vidusskolas direktora Denisa Kļukina atbalstam publicēta vecāku atklātā vēstule – lai novērstu pedagoga iespējamo aizturēšanu vai arestu.

RĪGA, 18. decembris — Sputnik. Drošības policija (DP) pievērš uzmanību katram, kas nepiekrīt vidējās izglītības pārejai pie latviešu mācību valodas, intervijā radio Baltkom pastāstīja Latvijas krievu mācību valodas asociācijas pārstāvis Konstantīns Čekušins.

Viņš parakstīja vecāku atklāto vēstuli Rīnūžu vidusskolas direktora Denisa Kļukina atbalstam, pret kuru Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Nacionālās apvienības loceklis Jānis Iesalnieks vērsies DP.

K.Čekušins pastāstīja, ka atklātās vēstules publikāciju ierosinājis portāla Meeting.lv vadītājs Armens Halatjans.

"Ideja radās kolektīvi, to ierosināja Armens Halatjans. Visu nedēļas nogali labojām, lai vēstule skanētu adekvāti, šodien sākām izplatīt. Sabiedrībā aug spriedze reformu jautājumā, notiek pretrunīgas lietas, DP izdara spiedienu pret visiem, kuri iebilst pret reformu. DP viņus pataisa par kaut kādu piekto kolonnu. Tas satrauc, jo mūsu valsts pārvēršas par totalitātu valsti. Mēs nevēlamies audzināt savus bērnus baiļu atmosfērā," – konstatēja Čekušins.

Viņš norādīja, ka vēstule publicēta, lai novērstu D.Kļukina iespējamo aizturēšanu vai arestu.

"Mēs ceram, ka vēstule izplatīsies tīmeklī un to atbalstīs. Mēs ieraudzīsim, ka tādu cilvēku ir daudz. Tālāk domāsim, kā rīkoties, taču ceram, ka nenodzīvosim līdz brīdim, kad direktoru mēģinās arestēt un aizturēt. Tāpēc mēs uzrakstījām vēstuli, lai to nebūtu iespējams uzskatīt par normālu situāciju. Gribējām, lai to publicētu presē, jo vēstule paredzēta sabiedrībai," – norādīja Čekušins.

Intervija ar Kļukinu bija publicēta vietne Re:Baltica Latvijas "krievu skolu" problēmām veltītā trīs gadus ilgā pētījuma ietvaros. Kļukins vada "krievu skolu" Vecmīlgrāvī, taču žurnāliste apsprieda ar viņu ne tikai bērnu apmācības problēmas, bet arī attieksmi pret krievvalodīgajiem Latvijā.

Cita starpā D.Kļukins pastāstīja, ka "puse no Nacionālās apvienības (NA), varu atrast kādus rakstus, mudinājuši fiziski iznīcināt krievus Latvijā," un pieminēja Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Iesalnieku.

106
Pēc temata
"Paranoiķis un civilokupants": nacionālpatrioti par Rīnūžu vidusskolas direktoru
Rīnūžu skolas direktora atbalstam publicēta atklāta vēstule
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

8
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

8
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

26
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

26
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi