Lielveikala kasiere

Var arī uzbrēkt: latvieši "cieš" bez krievu valodas prasmēm

99
(atjaunots 10:15 18.12.2018)
Starpkultūru saziņai veltītajās aptaujās latvieši gremžas par diskomfortu, ko radot sarunas valsts valodā ar citu tautību pārstāvjiem.

RĪGA, 18. decembris — Sputnik. "Kritiskas situācijas" starpkultūru saziņā ES valstīs pārsvarā rodas reliģisko un sociālo atšķirību dēļ, bet Latvijā priekšplānā izvirzās valodas problēmas. Par to liecina pētījums, ko desmit gadu garumā turpina sociolingviste Vineta Poriņa. Latvieši pastāvīgi sūdzas par diskomfortu, ko rada valsts valodas lietojums sarunās ar citu tautību pārstāvjiem, raksta Latvijas avīze.

Poriņa kopš 2004. gada aptaujā Latvijas iedzīvotājus Eiropas Komisijas finansētā starpkultūru komunikāciju pētījumā. Tas īstenots sadarbībā ar Getingenas universitāti. Gandrīz 14 gadu laikā aptaujāti simtiem Latvijas iedzīvotāju. Respondentu vidū pārsvarā ir pedagogi, skolu administrācija un augstskolu pirmo kursu studenti – latvieši un citu tautību pārstāvji. Anketās respondentiem bija jāapraksta viskritiskākais gadījums, kāds bijis saskarsmē ar citas tautības pārstāvi.

Līdzīgos pētījumos citās valstīs respondenti nereti apraksta situācijas, kas saistītas ar valodas lietojumu, taču citviet diskomfortu jūt tie, kuri neprot valsts valodu atbilstošā līmenī. Latvijā toties par valodas diskrimināciju sūdzas latvieši, stāsta Poriņa.

Pēc viņās teiktā, respondentu aprakstītās situācijas var nosacīti sadalīt četrās grupās: lingvistiskā diskriminācija darba tirgū, diskomforts, lietojot latviešu valodu dažādās situācijās, latviešu pielāgošanās valodiskajai situācijai, bet ceturtā – lingvistiskās uzvedības maiņa (kad latvieši aizstāv savas tiesības runāt latviski).

Viena un tā pati situācija var atbilst vairākām grupām, atzīmēja pētniece un kā piemēru pastāstīja par kādu latvieti, kas strādā kolektīvā, kur visi ar viņu runā krieviski.

"Latvietis cieš, tomēr pakļaujas situācijai, samierinās un neizrāda savu diskomfortu. Te ir gan diskriminējošā situācija darba tirgū, gan pielāgošanās," – teikts rakstā.

Poriņa piezīmēja, ka lingvistiskās diskriminācijas pazīmes visbiežāk vērojamas veselības aprūpē. Topošajiem ārstiem neprasa krievu valodas zināšanas, taču eksāmenā var uzdot krievvalodīgā pacienta izmeklēšanu bez tulka. Ja interns slikti pārvalda krievu valodu un nesaprot pacienta teikto, viņš var saņemt sliktāku vērtējumu.

Latvieši anketās bieži stāsta par grūtībām saziņā ar slimnīcu personālu. Piemēram, kādas otrās klases skolnieces tēvs pastāstījis, ka Daugavpils slimnīcā viņa meita kaunināta, jo neprotot runāt krieviski. Viņa bijusi spiesta zvanīt mātei un lūgt tulkot teikto krievu valodā, lai sarunātos ar mediķiem, kuri ne īpaši labi runājuši latviski.

Respondenti sūdzējušies arī par gadījumiem veikalos, ja pārdevēji neprot runāt krieviski.

"Krievu tūristi gadījumos, kad pārdevējs nemāk krieviski, sazinās ar žestiem vai cenšas runāt angliski. Savukārt vietējie krievvalodīgie iedzīvotāji mēdzot pat kliegt, ja viņus nesaprot," – stāsta V. Poriņa.

Spriežot pēc anketām citur apkalpojošajā sfērā situācija ir līdzīga – par darbiniekiem, kuri neprot krievu valodu, pat sūdzas darba devējam, klāsta pētniece. Pozitīvas izmaiņas ir tās, ka pēdējos gados darba devēji tādos gadījumos savu darbinieku biežāk aizstāv.

"Manuprāt, latvieši joprojām pārāk maz nosprauž lingvistiskās robežas," – saka V. Poriņa. Anketās cilvēki bieži stāsta, ka sarunā ar cittautiešiem pāriet uz krievu valodu, pat ja cittautietis sākumā runājis latviski. Viņa piebilda, ka daudzi anketās aprakstītie gadījumi liecina par Valodas likuma pārkāpumiem, taču viņa neplāno izpaust respondentu vārdus vai sūdzēties Valsts valodas centrā, jo viņa ir pētniece, ne inspektore.

Valodas problēma

Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku. Valstī ir viena oficiālā valoda — latviešu. Lai arī krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, tai piešķirts svešvalodas statuss.

Valodas likuma ievērošanu Latvijā kontrolē Valsts valodas centrs. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu vai vāji pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izmanto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kuri izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki ar klientiem nerunā latviski, viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.

Šī gada janvārī VVC pat laida klajā lietotni "Valodas draugs". Jebkurš lietotājs tagad var nosūtīt informāciju par valodas normu pārkāpumiem vai uzslavēt par latviešu valodas lietošanu.

Regulāri rodas un tiek plaši apspriestas konfliktsituācijas sakarā ar latviešu valodas prasmju trūkumu vai nevēlēšanos tajā runāt. Pretēji V.Poriņas stāstiem par pārdevēju diskrimināciju, kuri nepārvalda krievu valodu, par uzbrukumu mērķiem bieži kļūst veikalu pārdevēji, kuri dažkārt sarunu ar pircējiem sāk krieviski. Dažkārt nacionālistiski noskaņoti pilsoņi uzbrūk arī latviešiem, kuri pieklājības dēļ sākuši sarunu krieviski, domājot, ka sarunājas ar mazākumtautības pārstāvi.

Ilgu laiku Latvijā ritēja diskusijas par to, cik lielā mērā dažādās jomās nepieciešama valodu zināšanas. Galu gala Nacionālā apvienība izstrādāja vairākus Darba likuma grozījumus, ko Saeima apstiprināja šī gada 1. novembrī. Tie liedz darba devējam pieprasīt no darbinieka svešvalodu zināšanas, ja to lietojumu neparedz darba pienākumi, tagad strīdā starp darba devēju un darbinieku par svešvalodu prasībām darba devējs būs spiests pierādīt, ka šī prasība ir objektīva un pamatota.

99
Pēc temata
Latvija bagātajiem un latviešiem: krieviem jāzina sava vieta
DP atbildējusi uz sūdzībām sakarā ar Sedlenieka izteicieniem par krieviem
Saeimas deputāts aicina Latvijas varas iestādes runāt krieviski
Sociālie tīkli par "atbrīvošanos" no krieviem: vai būs 100 dienu ieslodzījums?
Mamikins: kas zina, varbūt tālāk aizliegs sarunāties krieviski tramvajā
Covid-19 tests, foto no arhīva

Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi

2
(atjaunots 18:58 10.07.2020)
SPKC jau zina, ka viens no inficētajiem atvedis koronavīrusu no ārzemēm, savukārt vēl pieci kontaktējuši ar inficēto. Speciālisti noskaidro, kā tika inficēti vēl pieci cilvēki.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizritējušajā diennaktī tika veikts 1841 Covid-19 tests un atklāti 11 jauni inficēšanās gadījumi.

SPKC paskaidroja, ka, saskaņā ar viņu rīcībā esošajiem datiem, viens inficētais atvedis koronavīrusu no ārzemēm. Vēl pieci cilvēki kontaktēja ar saslimušo. Saistībā ar atlikušajiem pieciem jauniem gadījumiem speciālisti veic izmeklēšanu.

Toties aizritējušajā diennaktī neviens ar Covid-19 diagnozi nav nonācis slimnīcā. Pašlaik stacionāros ārstējas trīs ar koronavīrusu inficētie. Viens no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Visā pandēmijas laikā no slimnīcām ir izrakstīti 183 pacienti.

Ir veikti 165 610 testi. Kopējais inficēto skaits ir 1165. 30 cilvēki ar Covid-19 diagnozi ir miruši.

SPKC izmeklē visus jaunos inficēšanās gadījumus. Tas draudēja pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu Latvijā.

Tikmēr Valsts policijā atzīmēja, ka gadījumā ar braucieniem Eiropas Savienības robežās, inficētos atsekot nav iespējams. Robežas ir atvērtas un cilvēki brīvi pārvietojas.

Turklāt ne visi atceras, ka ierodoties Latvijā no valstīm, kur saslimstība ar koronavīrusu pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedza 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā.

2
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits
Satversmes tiesa, foto no arhīva

Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei

7
(atjaunots 17:57 10.07.2020)
Tiesībsargs vēlreiz pierādījis savu taisnību – nenodarbinātu personu ar invaliditāti un senioru pabalstu apmēri ir pretrunā ar Satversmi.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem tā esošajā apmērā ir pretrunā ar Satversmi, konstatēja Satversmes tiesa (ST).

Prasību tiesā 6. martā iesniedza tiesībsargs Juris Jansons.

Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem ar invaliditāti un tiem nenodarbinātajiem cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbavietā, kā arī valsts maksā viņa bērniem par apgādnieka zaudēšanu. No 1. janvāra minimālā invaliditātes pensija ir paaugstināta no 80 līdz 128 eiro mēnesī, invalīdiem kopš bērnības – no 122,69 līdz 196,30 eiro mēnesī.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2020. gada janvārī invaliditātes pensiju saņēma 74 411 Latvijas iedzīvotāji. Taču minimālā pensija ir 33 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, gandrīz pusei no kopējā skaita. 12 215 (69%) sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji ir invalīdi kopš bērnības. Tie ir 63% no visiem sociālās palīdzības saņēmējiem Latvijā.

Saskaņā ar Invaliditātes likumu un Valsts pensiju likumu, invaliditātes pensijas mērķis ir garantēt sociālo nodrošinājumu cilvēkam, kurš objektīvu iemeslu dēļ pavisam vai daļēji nespēj gūt ienākumus patstāvīgi.

Tiesībsargs paziņoja, ka cilvēki ar invaliditāti nostādīti pazemojošā stāvoklī un ka pabalsta nepietiekamība neļauj viņiem, piemēram, saņemt medicīniskos pakalpojumus, kas negatīvi ietekmē viņu veselību. Pēc viņa domām, pienācīgas pensijas nodrošināšana invalīdiem ir valsts pienākums, un šīs saistības ir jāizpilda nekavējoties, neraugoties uz esošo ekonomiskās attīstības līmeni valstī.

ST nonāca pie secinājuma, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētais pabalsta apmērs attiecībā uz nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem ir pretrunā ar Satversmi. Attiecībā uz šīm iedzīvotāju kategorijām norma, kura nosaka šo pabalstu apmēru, zaudēs spēku no 2021. gada 1. janvāra.

Atzīmēsim, ka šī ir jau otra skaļā lieta, kurā tiesībsargs ir guvis uzvaru. Iepriekš viņš spēja pierādīt, ka Satversmei neatbilst garantētai minimālo ienākumu līmenis. Rindā gaida trešā prasība – par nepietiekamu mediķu atalgojuma palielinājumu.

7
Tagi:
Satversmes tiesa, pabalsts, Jansons
Pēc temata
Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz – mediķu algu dēļ
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ