Lielveikala kasiere

Var arī uzbrēkt: latvieši "cieš" bez krievu valodas prasmēm

101
(atjaunots 10:15 18.12.2018)
Starpkultūru saziņai veltītajās aptaujās latvieši gremžas par diskomfortu, ko radot sarunas valsts valodā ar citu tautību pārstāvjiem.

RĪGA, 18. decembris — Sputnik. "Kritiskas situācijas" starpkultūru saziņā ES valstīs pārsvarā rodas reliģisko un sociālo atšķirību dēļ, bet Latvijā priekšplānā izvirzās valodas problēmas. Par to liecina pētījums, ko desmit gadu garumā turpina sociolingviste Vineta Poriņa. Latvieši pastāvīgi sūdzas par diskomfortu, ko rada valsts valodas lietojums sarunās ar citu tautību pārstāvjiem, raksta Latvijas avīze.

Poriņa kopš 2004. gada aptaujā Latvijas iedzīvotājus Eiropas Komisijas finansētā starpkultūru komunikāciju pētījumā. Tas īstenots sadarbībā ar Getingenas universitāti. Gandrīz 14 gadu laikā aptaujāti simtiem Latvijas iedzīvotāju. Respondentu vidū pārsvarā ir pedagogi, skolu administrācija un augstskolu pirmo kursu studenti – latvieši un citu tautību pārstāvji. Anketās respondentiem bija jāapraksta viskritiskākais gadījums, kāds bijis saskarsmē ar citas tautības pārstāvi.

Līdzīgos pētījumos citās valstīs respondenti nereti apraksta situācijas, kas saistītas ar valodas lietojumu, taču citviet diskomfortu jūt tie, kuri neprot valsts valodu atbilstošā līmenī. Latvijā toties par valodas diskrimināciju sūdzas latvieši, stāsta Poriņa.

Pēc viņās teiktā, respondentu aprakstītās situācijas var nosacīti sadalīt četrās grupās: lingvistiskā diskriminācija darba tirgū, diskomforts, lietojot latviešu valodu dažādās situācijās, latviešu pielāgošanās valodiskajai situācijai, bet ceturtā – lingvistiskās uzvedības maiņa (kad latvieši aizstāv savas tiesības runāt latviski).

Viena un tā pati situācija var atbilst vairākām grupām, atzīmēja pētniece un kā piemēru pastāstīja par kādu latvieti, kas strādā kolektīvā, kur visi ar viņu runā krieviski.

"Latvietis cieš, tomēr pakļaujas situācijai, samierinās un neizrāda savu diskomfortu. Te ir gan diskriminējošā situācija darba tirgū, gan pielāgošanās," – teikts rakstā.

Poriņa piezīmēja, ka lingvistiskās diskriminācijas pazīmes visbiežāk vērojamas veselības aprūpē. Topošajiem ārstiem neprasa krievu valodas zināšanas, taču eksāmenā var uzdot krievvalodīgā pacienta izmeklēšanu bez tulka. Ja interns slikti pārvalda krievu valodu un nesaprot pacienta teikto, viņš var saņemt sliktāku vērtējumu.

Latvieši anketās bieži stāsta par grūtībām saziņā ar slimnīcu personālu. Piemēram, kādas otrās klases skolnieces tēvs pastāstījis, ka Daugavpils slimnīcā viņa meita kaunināta, jo neprotot runāt krieviski. Viņa bijusi spiesta zvanīt mātei un lūgt tulkot teikto krievu valodā, lai sarunātos ar mediķiem, kuri ne īpaši labi runājuši latviski.

Respondenti sūdzējušies arī par gadījumiem veikalos, ja pārdevēji neprot runāt krieviski.

"Krievu tūristi gadījumos, kad pārdevējs nemāk krieviski, sazinās ar žestiem vai cenšas runāt angliski. Savukārt vietējie krievvalodīgie iedzīvotāji mēdzot pat kliegt, ja viņus nesaprot," – stāsta V. Poriņa.

Spriežot pēc anketām citur apkalpojošajā sfērā situācija ir līdzīga – par darbiniekiem, kuri neprot krievu valodu, pat sūdzas darba devējam, klāsta pētniece. Pozitīvas izmaiņas ir tās, ka pēdējos gados darba devēji tādos gadījumos savu darbinieku biežāk aizstāv.

"Manuprāt, latvieši joprojām pārāk maz nosprauž lingvistiskās robežas," – saka V. Poriņa. Anketās cilvēki bieži stāsta, ka sarunā ar cittautiešiem pāriet uz krievu valodu, pat ja cittautietis sākumā runājis latviski. Viņa piebilda, ka daudzi anketās aprakstītie gadījumi liecina par Valodas likuma pārkāpumiem, taču viņa neplāno izpaust respondentu vārdus vai sūdzēties Valsts valodas centrā, jo viņa ir pētniece, ne inspektore.

Valodas problēma

Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku. Valstī ir viena oficiālā valoda — latviešu. Lai arī krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, tai piešķirts svešvalodas statuss.

Valodas likuma ievērošanu Latvijā kontrolē Valsts valodas centrs. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu vai vāji pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izmanto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kuri izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki ar klientiem nerunā latviski, viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.

Šī gada janvārī VVC pat laida klajā lietotni "Valodas draugs". Jebkurš lietotājs tagad var nosūtīt informāciju par valodas normu pārkāpumiem vai uzslavēt par latviešu valodas lietošanu.

Regulāri rodas un tiek plaši apspriestas konfliktsituācijas sakarā ar latviešu valodas prasmju trūkumu vai nevēlēšanos tajā runāt. Pretēji V.Poriņas stāstiem par pārdevēju diskrimināciju, kuri nepārvalda krievu valodu, par uzbrukumu mērķiem bieži kļūst veikalu pārdevēji, kuri dažkārt sarunu ar pircējiem sāk krieviski. Dažkārt nacionālistiski noskaņoti pilsoņi uzbrūk arī latviešiem, kuri pieklājības dēļ sākuši sarunu krieviski, domājot, ka sarunājas ar mazākumtautības pārstāvi.

Ilgu laiku Latvijā ritēja diskusijas par to, cik lielā mērā dažādās jomās nepieciešama valodu zināšanas. Galu gala Nacionālā apvienība izstrādāja vairākus Darba likuma grozījumus, ko Saeima apstiprināja šī gada 1. novembrī. Tie liedz darba devējam pieprasīt no darbinieka svešvalodu zināšanas, ja to lietojumu neparedz darba pienākumi, tagad strīdā starp darba devēju un darbinieku par svešvalodu prasībām darba devējs būs spiests pierādīt, ka šī prasība ir objektīva un pamatota.

101
Pēc temata
Latvija bagātajiem un latviešiem: krieviem jāzina sava vieta
DP atbildējusi uz sūdzībām sakarā ar Sedlenieka izteicieniem par krieviem
Saeimas deputāts aicina Latvijas varas iestādes runāt krieviski
Sociālie tīkli par "atbrīvošanos" no krieviem: vai būs 100 dienu ieslodzījums?
Mamikins: kas zina, varbūt tālāk aizliegs sarunāties krieviski tramvajā
Alla Berezovska

"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu

37
(atjaunots 10:44 15.01.2021)
Alla Berezovska nepiekrīt apsūdzībām un uzskata, ka Latvijas žurnālistiem jābūt iespējām publicēt savus materiālus tur, kur viņi vēlas.

RĪGA. 15. janvāris – Sputnik. RT uzsācis informatīvu kampaņu Latvijā aizturēto krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Marijas Butinas projekta #Своихнебросаем ietvaros.

2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja un nopratināja septiņus krievvalodīgos žurnālistus sakarā ar apsūdzībām par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā sadarbību ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Sankcijas ieviestas pret holdinga vadītāju Dmitriju Kiseļovu, taču tie ir individuāli ierobežojumi, un Krievija ne vienu reizi vien ir uzsvērusi: ir absurdi attiecināt tos pret visiem, kas sadarbojas ar aģentūru.

Projekta trešajā sērijā žurnāliste Alla Berezovska pastāstīja, kā sākusies viņas sadarbība ar portālu Baltnews un kā aizritējusi specdienestu vizīte.

"Ieraudzīju, ka divi vai trīs policisti stāv te, ienāk no turienes. Ienākušais virsnieks parādīja tiesneša lēmumu par to, ka 84. pants, šajā sakarā notiek izmeklēšanas darbības, kratīšana šajā dzīvoklī un visas mūsu datortehnikas, kaut kādu informācijas nesēju izņemšana. Piedāvāja izlikt visus telefonus uz galda. Manu vietu pie datora aizņēma kaut kāds jauns cilvēks maskā. Kā nopratu, – hakeris,  kurš sāka kaut kādas manipulācijas. Sapratu, ka no turienes pārraksta visu manu informāciju," satraukti stāstīja žurnāliste.

Viņa atcerējās, ka pirms 8 gadiem sākusi sadarbību ar Andreju Jakovļevu portālā Baltnews, kurš piedāvāja rakstīt materiālus portālam. Vēlāk, kad portāls pārgājis pie starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", sadarbība turpinājās uz līguma pamata. Žurnāliste gatavo materiālus un pati tos piedāvā dažādiem izdevumiem. Portāls Baltnews viņas rakstus publicējis, iespējams, vienu vai divas reizes mēnesī.

Viņa kategoriski nepiekrīt apgalvojumiem par to, ka viņa būtu pārkāpusi ES sankcijas, un uzsver: žurnālistiem brīvā valstī jābūt iespējai publicēt materiālus tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu. Berezovska atgādināja, ka neviens nav atzinis portālus Sputnik un Baltnews par noziedzniekiem.

Žurnāliste piezīmēja, ka neviens latviešu žurnālists nav pat mēģinājis aizstāvēt krievvalodīgos žurnālistus, kuri patlaban tiek turēti aizdomās par sankciju pārkāpšanu.

"Ziniet, no latviešu žurnālistiem neviens pat ne vārdu nav teicis mūsu aizstāvībai. Vēl vairāk: ir tāds raidījums "Bez cenzūras", kurā bija runa par to, ka tie jau neesot žurnālisti, tie esot Kremļa propagandisti," viņa pastāstīja.

"Pret Krievijas oficiālo mediju žurnālistiem patiešām sākta īsta vajāšana. Notiek tāda savdabīga necilvēciskošana. Tas ir, grib paziņot pasaulei, dot tādu signālu, ka tie, kas strādā Krievijas valsts oficiālajos medijos vai sadarbojas ar tiem, tie nav žurnālisti, tie ir propagandisti. Tātad uz viņiem var neattiekties demokrātija, vārda brīvība, cilvēktiesības," norādīja Alla Berezovska.

Sarunā ar RT korespondentu viņa atgādināja arī par vairākkārt latviešu publiskajā  telpā izskanējušajiem krieviem naidīgajiem izteikumiem, ko savulaik atļāvās, piemēram, Saeimas deputāts Edvīns Šnore, nosaucot krievus par utīm, un rakstnieks Didzis Sedlenieks, kurš nosauca krievus par ģenētisku slimību, kā arī bijusī radio diktore Māra Krontāle, kura sūkstījās: kā tad tā, no vāciešiem latvieši tikuši vaļā, bet no krieviem nevarot. Tiesa, viņa gan aizmirsa pastāstīt par radikālajiem paņēmieniem, ar kādiem latvieši atbrīvojās no ebrejiem Lielā Tēvijas kara gados.

Iepriekš RT projekta ietvaros nāca klajā arī intervijas ar Vladimiru Lindermanu un Andreju Jakovļevu.

37
Tagi:
žurnālistu vajāšana, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
Lindermans: kas devis atļauju žurnālistu aizturēšanai Latvijā?
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Preses dienā Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par uzbrukumiem Sputnik
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
Jakovs Pliners

Pliners: Latvijas valdība nesaprot, kādu risku nes krievu skolu diskriminācija

35
(atjaunots 08:48 15.01.2021)
Latvija var pazaudēt veselu paaudzi izglītības kvalitātes krišanās, bezgalīgās reformas un vēstures sagrozīšanas rezultātā.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija lēmusi pagarināt tālmācības vecāko klašu skolēniem un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem līdz 25. janvārim. Pie tam 1.-4. klašu skolēniem pagarinātas gan ziemas brīvdienas, gan mācību gads.

Lēmums par tālmācībām pieņemts piespiedu kārtā, Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas apstākļos, tomēr IZM tam absolūti nebija gatava, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja pedagoģijas zinātņu doktors, Rīgas domes deputāts no Latvijas Krievu savienības Jakovs Pliners.

"Lai arī laiks bija, ministrija nesagatavoja priekšmetu platformas. Kaut kas tika darīts jau procesā, taču platformas joprojām ir nekvalitatīvas. Ministrija nav ņēmusi vērā, ka 15% bērnu Latvijā nav datora. Ministrija nezina, ko iesākt, ja vienā ģimenē ir divi vai trīs skolēni, vecāki strādā attālināti un mājās ir viens dators," konstatēja Pliners.

Deputāts atzīmēja, ka nesen sākta visu bērnu nodrošināšana ar datoriem. "No pasūtītajiem sešiem tūkstošiem pusotrs tūkstotis jau ir saņemts. Taču tas ir tagad, bet koronavīrusa pirmais vilnis sākās martā," atgādināja Pliners.

"Mani skumdina, ka, saskaņā ar ministres Šuplinskas ierosinājumu Saeima atzinusi tālmācības par pastāvīgām. Es uzskatu, ka tam bija jānotiek pēc skolotāja ieskatiem. Ja skolotājs uzskata par vajadzīgu, viņš var pielietot mācībās datoru," paskaidroja pedagogs.

Pie tam Pliners norādīja, ka līdz ar tā saucamās neatkarības iegūšanu Latvijas Republikā parādījās diskriminējoši likumi – par valodu, par pilsonību un par izglītību.

"Krievu skolām asti pa gabalam griež nost jau desmitiem gadu. Izglītības līmenis un zināšanu kvalitāte pastāvīgi krītas daudzo reformu un pseidoreformu rezultātā. Tā ir gan skolu, gan visas Latvijas nelaime. Krievu un latviešu skolas var pastāvēt Latvijā kā savienotie trauki. Vajadzīga veselīga sāncensība, kas ceļ bērnu izglītības kvalitāti. Diemžēl tas nav noticis," norādīja Pliners.

Krievu skola tiek diskriminēta, un rezultātā cieš visa Latvija: izglītības kvalitātes krišanās, bezgalīgās reformas un vēstures sagrozīšanas rezultātā tagadējā paaudze būs zaudēta daudz vairāk nekā iepriekšējā, secināja Sputnik sarunbiedrs.

Плинер: власти не осознают потери от дискриминации русских школ
35
Tagi:
Jakovs Pliners, diskriminācija, izglītība, krievu skolas
Pēc temata
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
"Tālmācības" Latvijā: katrs piektais skolēns – bez datora
Latvija bagātajiem un latviešiem: krieviem jāzina sava vieta
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

0
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu