Krievu sala

Ekspluatācijā nodots Krievu salas ogļu terminālis

38
(atjaunots 11:12 13.12.2018)
Termināļa celtniecības darbi uz salas tika uzsākti 2010. gadā.

RĪGA, 13. decembris – Sputnik. Rīgas Brīvostas vadība atskaitījās par jaunā ogļu termināļa nodošanu ekspluatācijā, kurš uzcelts Krievu salā. Pēc nedēļas šeit ienāks pirmās ogles, vēsta Latvijas Radio.

Teritorija Daugavas labajā krastā, pilsētas centrā, kur līdz pēdējam laikam tika pārkrautas ogles, līdz nākamā gada 11. martam tiks pilnībā atbrīvota un attīrīta, uzsvēra Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

"Šeit ekspluatācijā nodots objekts – attiecīgi, visi krāni jau stāv, un mēs varam sacīt vēl vienu ļoti svarīgu lietu: mēs, Rīgas osta, juridiski parakstījām ar abiem uzņēmējiem, kuri Rīgā pārkrauj ogles un kuri pārbrauc uz šejieni, ka viņi apņemas līdz 11. martam ne vien izbeigt ogļu pārkraušanu tur, bet arī izvest no turienes visu veco. Tātad praktiski 11. martā tur ir jābūt tukšam laukumam! Viņi to parakstīja, tajā jau ir pārliecība," paziņoja Ameriks.

Eksporta termināla celtniecības projekts ogļu pārkraušanai Krievu salā tika atbalstīts 2009. gadā. Rīgas Brīvostas pārvalde toreiz izdarīja likmi uz salu, ieguldot tās infrastruktūrā bezprecedenta līdzekļus jaunākajā vēsturē — 162 miljonus eiro (no tiem vairāk kā 77 miljonus iedeva Eiropas Savienība). 12,5-17 metru dziļums ļauj pieņemt Panamax klases kuģus un strādāt pa tiešo ar attālinātiem Āfrikas, Tuvo Austrumu tirgiem, kā arī ar Indiju un Ķīnu.

Krievu salas projekta īstenošanas darbi tika uzsākti 2010. gadā. 2015. gada beigās ekspluatācijā tika nodoti galvenie objekti — četras universālās piestātnes ar kopējo garumu 1,2 kilometri un 15,5 metru dziļumu pie piestātnes, kā arī visus nepieciešamos pievedceļus un inženiertehniskās komunikācijas līdz ostas teritorijai. Projekta kopējā vērtība, neskaitot stividoru investīcijas, sastāda 151 miljonu eiro. Puse no tiem – 75 miljoni – ir ES Kohēzijas fonda līdzekļi.

Termināļu teritorijā uzbūvēti vēja aizsardzības nožogojums pret putekļu izplatīšanos, kura augstums sastāda 23 metrus, garums – vairāk nekā divus kilometrus.

38
Pēc temata
Bez Krievijas oglēm Rīgas ostai neizdzīvot
Latviju biedē ar ogļu tranzīta galu
Zeltiņš: garantiju, ka Krievijas ogles pārkraus Rīgā, nav
Krievijas termināls par 575 miljoniem eiro atstās Baltiju bez oglēm
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

8
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

8
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

16
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

16
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts