Ciems

Daudzi interesējas, bet atgriežas tikai retais: reemigrācijas programma Latvijā

115
(atjaunots 08:36 13.12.2018)
Vairāk nekā 300 cilvēki atgriezušies Latvijā reemigrācijas programmas ietvaros: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā runā par projekta panākumiem.

RĪGA, 13. decembris – Sputnik. Pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieka Daiņa Rijkura sacītā, līdz oktobra beigām reemigrācijas pilotprojekta ietvaros, kuru koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijā atgriezušies 330 cilvēki, vēsta Grani.lv.

Konferences "Aizbraukt vai atgriezties Latvijā - Zemgalē" laikā Rijkuris tāpat paziņoja, ka reģionālie reemigrācijas koordinatori runājuši apmēram ar 1300 Latvijas ģimenēm ārzemēs. Rezultātā Latvijā atgriezās 130 ģimenes. Vēl 353 cilvēki plāno doties uz dzimteni tuvākajā laikā.

Rijkuris atzina, ka atgriezušos skaits pagaidām nav ļoti liels, taču, ņemot vērā, ka reemigrācijas programma tiek  īstenot vien astoņus mēnešus, projektu jau var nosaukt par veiksmīgu un nepieciešamu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pašvaldībās īstenojusi reemigrācijas veicināšanas pilotprogrammu "Reģionālais reemigrācijas koordinators". Tika plānots, ka atbalstu saņems 20 saimnieciskās darbības attīstības projekti.

Taču, kā paziņoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta pārstāvis Vairis Putniņš, valsts piešķīrusi līdzekļus 9 reemigrantu atbalstam, jo liela daļa to, kuri iesnieguši pieteikumus, nenorādīja dzīvesvietu ārzemēs iedzīvotāju reģistrā. Bet tā bija viena no projekta prasībām.

Atbraukt, lai aizbrauktu?

Iepriekš ziņots, ka 2017. gadā Latvijā tika nolemts uzsākt reemigrācijas programmu, lai atgrieztu dzimtenē aizbraukušos pilsoņus. Valsts šiem mērķiem piešķīra 425 tūkstošus eiro.

Šī gada februārī katrā Latvijas reģionā darbu uzsāka koordinatori, viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu, kādas viņiem pastāv vajadzības un problēmas, kas traucē atgriezties dzimtenē. Kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem.

Programmas ietvaros emigranti, kuri pametuši Latviju vairāk nekā pirms trim gadiem, pēc atgriešanās varēs saņemt summu līdz deviņu tūkstošu eiro apmērā savam biznesa projektam. Šiem nolūkiem bija jāiesniedz pieteikums konkursā "Atgriešanās grants". Kopumā reemigrantu biznesa idejām atvēlēti 180 tūkstoši eiro. Summa sadalīta starp četriem plānošanas reģioniem. Pieteikumu pieņemšana noslēdzās 25. septembrī.

Latgales plānojuma reģiona koordinatore Astrīda Leščinska šī gada novembrī stāstīja, ka no 2018. gada februāra Latgalē atgriezušās 32 ģimenes – 74 cilvēki. Un vēl 36 ģimenes, pēc Leščinskas sacītā, plāno atgriezties.

Leščinska norādīja, ka reemigrantus īpaši interesē jautājumi par darba un izglītības iespējām, par uzņēmējdarbības atbalstu no valsts puses, par nekustamā īpašuma iegādi – mājas celtniecību vai dzīvokļa iegādi. Tāpat cilvēki interesējas par kreditēšanas iespējām un valsts garantijām.

Turklāt atgriešanās dzimtenē biedē potenciālos reemigrantus ar dažādiem šķēršļiem, piemēram, zaudēta kvalifikācija, nav saņemta piemērota izglītība, zema alga, mājokļa trūkums. Jāpiebilst, ka arī pašvaldības nevar piedāvāt dzīvojamo fondu.

Jāatzīmē arī tas, ka ir arī tādi latvieši, kuri, atgriežoties Latvijā, pēc kāda laika aizbrauc prom uz ārzemēm. Iepriekš Sputnik rakstīja par ģimeni no Īrijas. Desmit gadus latvieši nodzīvoja tur, taču pēc tam tomēr nolēma, ka dzimtene viņiem ir dārgāka, un devās mājās. Nodzīvojot Latvijā trīs gadus, ģimene atkal nolēma atgriezties Īrijā.

Izrādījās, ka Latvijā nav iespējams labklājīgi dzīvot ar vietējām algām, un pārliecības par nākotni nav, toties ir daudz nepatīkamu sīkumu. Tostarp mazākajam bērnam bērnudārzā neatradās vieta. Turklāt, pēc ģimenes domām, cilvēki Īrijā ir jautrāki un laimīgāki, savukārt pati atmosfēra – brīvāka.

115
Pēc temata
Emigranti par Latviju: visus interesē tikai viens – vai bērns runā latviski
"Latvijā sistēma palīdz tev nomirt": emigranti nedomā atgriezties
Latvietis Anglijā: fermā pelnu līdz 6000 eiro, mājās neatgriezīšos
Reemigranti var saņemt grantu biznesa uzsākšanai Latvijā
Lielbritānijas BTR, foto no arhīva

Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas

6
(atjaunots 21:00 26.10.2020)
Latvijas un Lielbritānijas līgums par lietotu bruņumašīnu iegādi bija parakstīts jau 2014. gadā, un visas 123 mašīnas bija plānots piegādāt jau līdz 2020. gada aprīlim.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Latvijai piegādātas visas 123 kāpurķēžu bruņumašīnas, ko Lielbritānijai saskaņā ar 2014. gadā noslēgto līgumu bija jāpiegādā valsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem līdz 2020. gada aprīlim, stāsta Mixnews.lv. Sagaidāma arī vēl viena bruņumašīna saskaņā ar 2019. gadā noslēgto līgumu.

Bruņumašīnu iepirkums izmaksāja Latvijas budžetam 250 miljonus eiro, pie tam patīk tehnika maksāja 40 miljonus, pārējie līdzekļi piešķirti infrastruktūrai, personāla apkalpošanai, bruņutehnikas munīcijai un apkalpošanai.

Pirmās mašīnas no partijas tika nogādātas valstī 2015. gada rudenī, visas bruņumašīnas tika aprīkotas ar prettanku raķešu kompleksiem.

Aizsardzības ministrija atzīmēja, ka 116 armijas mašīnas piegādātas modernizētas, bet 7 bruņumašīnas, kas paredzētas Latvijas kara mehāniķu apmācībām, piegādātas bez kapitālā remonta.

Jāpiebilst, ka morāli novecojušas, pie tam vēl lietotas tehnikas iepirkumi no NATO partneriem, rada speciālistu neizpratni.

Iepriekš jau vēstīts, ka Latvijas Aizsardzības ministrija apturējusi vieglo un vidējo 4x4 mašīnu iegādi, kas izmaksātu valstij 200 miljonus eiro, - resors nolēmis pievērsties bruņumašīnu 6x6 Patria izstrādei un ražošanai. Tomēr projekts, kas sākotnēji tika iecerēts sadarbībā ar Somiju un Igauniju, nesen zaudējis savu partneri. Igaunija nolēmusi pārtraukt dalību projektā tā augsto izmaksu dēļ.

6
Pēc temata
Lielbritānija turpina savlaicīgi piegādāt Latvijai lietotus bruņutransportierus
Latvija saņēmusi lietotu bruņutehniku no Lielbritānijas
Noderēs britu bruņutransportieriem: Latvijas NBS saņēmuši raķetes "Spike"
Times: Lielbritānija plāno atteikties no tankiem
Latvijas pilsoņa pase, foto no arhīva

Ja būs problēmas, nopērciet Latvijas pasi: vai iespējama pilsonības tirdzniecība

4
(atjaunots 20:19 26.10.2020)
Telekanāls Al Jazeera pieminējis Latviju skandalozā dokumentālajā filmā par Kipras "zelta pasēm". Latvijas PMLP visu noliedz un piesauc latviešu valodu. Saeimas spīkere Ināra Mūrniece ir aizvainota un pārliecināta – Latvijas pilsonība nav nopērkama.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Telekompānija Al Jazeera uzņēmusi filmu, kurā Latvija pieminēta garāmejot, tomēr nepatīkamā rakursā. Žurnālisti organizējuši izmeklēšanu par Kipras "zelta pasēm", stāsta Rus.lsm.lv.

Kā zināms, Kipra dod "cietējiem" pilsonību apmaiņā pret vērā ņemamām investīcijām.

Al Jazeera filmā žurnālists, stādoties priekšā kā Ķīnā par naudas atmazgāšanu notiesāta biznesmeņa pilnvarotais, lūdz Dimitri Siluri, tagad jau bijušo Kipras parlamenta spīkeri, palīdzēt viņa patronam saņemt pasi. Jāpiebilst, ka oktobrī pēc skandāla ap programmu pilsonības piešķiršanai apmaiņā pret investīcijām Siluris atkāpās no amata.

Investīcijas jau ir laba lieta, tomēr notiesātajiem Kipras pilsonības saņemšanas oficiālais ceļš ir slēgts. Tomēr Siluris pieļāva, ka jautājumu būtu iespējams atrisināt par labu uzņēmējam. Un šajā kontekstā viņš piemin Latviju. Sak, ja ar Kipru radīšoties problēmas, pasi varēšot nopirkt tur.

Siluris saka, ka viņam esot sakari ar citiem spīkeriem citās valstīs, un arī tur viņš varot šo to panākt.

"Es pazīstu visu parlamentu priekšsēdētājus. Es nerunāju par Zviedriju vai Dāniju. Es pazīstu Maltu, Latviju, Slovēniju," privātā sarunā paziņoja ierēdnis.

Latvija ir sašutusi un aizvainota.

Latvija reaģēja asi. Šī nianse radīja Latvijas Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces sašutumu. Viņa paziņoja, ka bijusi ļoti sarūgtināta, dzirdot, ka Latvija pieminēta tik neglītā kontekstā.

Hošiminas iedzīvotāji. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Mūrniece apliecināja, ka Latvijas pilsonību nopirkt nav iespējams, un viņa personīgi kategoriski noliedz visu Sullira teikto.

Sarunā iesaistījās arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tās pārstāvji uzsvēra, ka esot neiespējami nelikumīgā ceļā, apejot pieņemtās normas, saņemt Latvijas pilsonību.

Pieņemto naturalizācijas kārtību var apiet tikai tie, kam Saeima piešķīrusi pilsonību par īpašiem nopelniem. Pie tam šai procesa gaitai ikviens var sekot, jo process ir atklāts.

Vēl vairāk PMLP rūpīgi un regulāri pārbauda jaunizcepto pilsoņu datus – visus dokumentus un pierādījumus, arī latviešu valodas zināšanas.

Skandāls Kiprā

Kad klajā nāca Al Jazeera izmeklēšana, kurā Kipras augstākie ierēdņi apsūdzēti par pilsonības pārdošanu citu valstu noziedzniekiem, izcēlās milzīgs politiskais skandāls.

Līdz ar Siluri pa ādu dabūja vairāki citi pazīstami politiķi. Pat Kipras parlamenta vadītājs slēptās kameras uzņemtajos kadros sola atbalstīt pilsonības piešķiršanu minētajam neesošajam uzņēmējam no Ķīnas.

Galu galā Kiprā notika pirmais deputātu streiks vēsturē – viņi protestēja pret spīkera darbībām. Pats Siluris atkāpās no amata.

Vienlaikus Eiropas Komisija ieteica pārbaudīt, vai programmas, kas ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas likumdošanas normām.

Maltas un Kipras valdībām divu mēnešu laikā jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošas atbildes, iespējams, pret šīm valstīm tiks ieviestas sankcijas.

4
Tagi:
skandāls, Latvija, termiņuzturēšanās atļauja
Pēc temata
EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi
Latvija var pārskatīt vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem
Gribi dzīvot Latvijā? Maksā 500 tūkstošus eiro