Tanks Т-55

Bruņas ir stipras, tanki ātri: Čehijas tehnikas liktenis Latvijā

296
Čehu tankiem, ko tagad gatavojas remontēt Latvija, dzīve bijusi dažāda: vienu salauza "karstie igauņu puiši", otrs apdedzis noslēpumainos apstākļos, bet trešais vēl darbojas.

RĪGA, 12. decembris — Sputnik, Jurijs Melkonovs. Latvijas bruņotie spēki plāno trīs tanku T-55 AM2 kapitālo remontu, ko 2000. gadā Latvijai uzdāvināja Čehija. Divi tanki tika izlaisti Čehoslovākijā 1978. gadā, viens - 1969. gadā. Pēc remonta armija cer izmantot tankus apmācībām.

90. gadu beigās Čehija aktīvi piedāvāja visām valstīm iegādāties dažādu bruņojumu no Čehoslovākijas armijas krājumiem. Pat Latvija 1994. gadā iegādājusies no čehiem 1953. gada izlaiduma 24 prettanku 100 mm lielgabalus, kas vēl joprojām ir Zemessardzes 34. Artilērijas (34 AB) bataljona bruņojumā.

Triju tanku dzīve

2000. gadu sākumā trīs tanki aktīvi piedalījās karaspēka dzīvē. Tos uz platformām veda uz parādēm, izstādīja iedzīvotāju apskatei svētku dienās.

Mēģinājums izmantot tankus mācībām nav vainagojies panākumiem – Latvijas militārpersonām ne īpaši patika dārdoša un pēc dīzeļdegvielas smirdoša tehnika. Nebija nekādu metožu personiskā sastāva apmācībai kopā ar bruņutanku tehniku, bet vietējie komandieri absolūti nevēlējās piedalīties šāda veida izrādēs.

Negaidot par tankiem ieinteresējās Igaunijas Aizsardzības spēki. Arī viņi gribēja trenēties ar īstiem padomju tankiem, jo gaidīja, ka "drīz atnāks diena, kad krievu tanku pūļi uzbruks Tallinai pa Narvas šoseju". Lai padalītos pieredzē ar igauņiem, vienu tanku uzkrāva uz platformas un nogādāja Tapas poligonā.

Tur "karstie igauņu puiši" pēc sirds patikas pabraukāja ar to pa šķēršļiem un sadedzināja tankam sakabi (vispār jāpamanās sadedzināt tankam sakabi). Tanku atveda atpakaļ uz Ādažiem un iestūma boksā.

Arī otrais tanks stāv boksā, taču šis ir apdedzis melns, krāsa tam uzbriedusi. Latvijas militārpersonas nestāsta, kad un kur viņiem izdevies sadedzināt pilnīgi derīgu mašīnu, tikai nokaunējušies novērš acis.

Trešais tanks darbojas, dažreiz tas par tiek izmantots mācībās. Tomēr ne katrs vada komandieris riskēs atvest uz mācībām neveiklu bruņotu mašīnu.

Bruņutehnikas remonts

Pagaidām nav skaidrs, kur plānots tankus remontēt. Padomju laikā Rīgā bija divas rūpnīcas šādas tehnikas remontam. 49. tanku remonta rūpnīca Brasā un Baltijas Kara apgabala Autoremonta rūpnīca — tagad tā ir firma "Russo-Balt". Remonta iekārtas šajās rūpnīcās jau sen ir iznīcinātas un pārdotas.

Labi piedāvājumi nāk no strādīgajiem lietuviešiem un poļiem, viņiem viss ir. Arī paši čehi ar prieku remontē savu tehniku, bet noliktavas viņiem ir pilnas ar rezerves daļām.

Temata turpinājums

Jau sen ļoti lielu par tankiem interesējas pauž Latvijas rekonstruktori. Tankus var izmantot dažādos kara vēstures iestudējumos.

Kā izrādījās, padomju karavīri 1944. –45. gadā Baltijā iznicināja gandrīz visu vācu bruņutehniku, un šobrīd kara vēstures entuziastiem nav ko parādīt.

Tanku T-55 piedāvā pārtaisīt par vācu "Panteru". Šādā darbā Eiropā pieredze ir laba.

Šobrīd Latvijā tanku netrūkst. NATO kaujas grupas sastāvā ir amerikāņu "Abrahams", Vācijas "Leopardi", padomju T-72 un pat pašu Latvijas bruņutransportieri CVRT un 155 mm pašgājējhaubices no Austrijas. Trenējies, cik gribas!

296
Pēc temata
Jānis Jurkāns: ir nepareizi pirkt vecus tankus, laiks gatavoties kiberkaram
Polija nosūtīs uz Latviju 200 tankistus
Pakistānas kebabs Rīgā

Arodbiedrība: Latvijas augstskolas ir pazīstamas tramplīns Indijas studentiem uz ES

17
(atjaunots 13:47 06.08.2020)
Ārzemnieki var izmantot studijas Latvijā, lai sameklētu darbu vai legāli aizbrauktu no savas valsts, un tas ir jāizbeidz, paziņoja Inga Vanaga.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. Nepieciešami ierobežojumi, lai ārvalstu studenti neizmantotu studijas Latvijas augstskolā kā iespēju sameklēt pastāvīgu darbu vai legāli mainīt mītnes valsti, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga paziņoja radio Baltkom ēterā.

Viņa norādīja, ka Latvijai šajā jomā nav jāizgudro nekas jauns, atliek pievērsties citu valstu pieredzei.

"Jāizslēdz situācijas, ko mēs šodien konstatējam. Jāatbrīvojas no sliktās slavas par to, ka mūsu universitātes var izmanto kā iespēju atrast darbu vai nokļūt citā valstī, - konstatēja Vanaga. - Es domāju, to visu var kontrolēt un regulēt neieviešot pārlieku stingras normas. Mēs varam ņemt vērā citu valstu pieredzi, kurās mācās ārvalstu studenti, arī no Latvijas. Studentiem tur ir iespēja strādāt, tomēr ir arī vairāki noteikumi, tas vairs nav tik brīvi, kā pie mums."

Viņa uzsvēra, ka uzskata par svarīgu dāvāt iespēju studentiem strādāt, lai teorētiskās zināšanas varētu izmantot praksē, tomēr saprāta robežās.

"Studentiem jādod iespēja strādāt. Ļoti labi, ja var apvienot mācības un darbu un jau praksē skatīties, kā strādā teorija. Tomēr arī minētās problēmas ir jārisina," viņa atzīmēja.

Vēlme strādāt, nevis studēt Latvijā ir iemesls, kāpēc daudzi studenti neapmeklē lekcijas. Saņemot informāciju par to, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir tiesības anulēt studenta vīzu. Pērn tika anulēti aptuveni 40% izsniegto vīzu.

Iepriekš vēstīts, ka fiksēts "viltoto" studentu skaita pieaugums: trešo valstu pilsoņi saņem atbilstošas vīzas, lai "maskētos", bet patiesībā meklē darbu, tāpēc Latvijas vēstniecības citās valstīs pieņem stingrākus studentu atlases kritērijus, bet augstskolas stingri kontrolēs ārvalstu studentu sekmes un apmeklējumus. Īpaši liels ir šo studentu skaits no Indijas.

17
Tagi:
studenti, augstākā izglītība, Latvija
Pēc temata
Lielbritānijā sastādīts cittautiešu skaita reitings
Apgrābsta sievietes, staigā utaini: Latvijas studentus šokē kopmītņu kaimiņi no Indijas
Latvijas studentu skaits samazinās, viņus aizvieto indieši un uzbeki
"Darbu Rīgā zaudējuši, vecāki naudu nesūta": ārvalstu studenti ir izmisumā
Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

Izmeta no slimnīcas uz ielas: stāsts par Ogres priestera aiziešanu viņsaulē

49
(atjaunots 13:29 06.08.2020)
Priesteris no Ogres novada apciemojis tuvinieku Rīgā un miris, lai arī neatliekamā palīdzība atbraukusi divas reizes un vienu reizi viņš pat nogādāts Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pieņemšanas nodaļā.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. Par 87 gadus vecā katoļu priestera pēdējām dzīves dienām pastāstīja Romas katoļu baznīcas priesteris Ilmārs Tolstovs.

"Šo liecību raksta prāvesta Gregora Ķibuļa tuvs radinieks, kura vārdu un uzvārdu paturēšu neatklātu. Viņš lūdza mani, lai es šo problēmu mazliet aktualizēju. Pilnībā saprotu ārstus, medicīnas sistēmu pazīstu labi, jo ilgus gadus esmu kalpojis dažādās Rīgas slimnīcās, arī šobrīd kalpoju RAKUS Tuberkulozes un Plaušu centrā kā apkalpojošais priesteris kapelānes vadībā. Saprotu arī COVID-19 situāciju. Tomēr..." ar kristietisku samierināšanos un pazemību stāsta ievadā raksta Ilmārs Tolstovs savā blogā.

Ratiņos zem atklātas debess

Mirušā priestera tuvinieks stāsta, ka prāvests Gregors Ķibulis atbraucis pie viņa uz Rīgu 22.jūlijā ap plkst. 11.00. Pāris stundas vēlāk viņam piezvanījis Ogres prāvests Bojārs un jautājis, kur viņš ir un kāpēc nav rekolekcijās (garīgie vingrinājumi katram priesterim, obligāti reizi gadā).

Izrādījies, ka pr. Gregors bija aizmirsis par rekolekcijām un bija ļoti satraukts par to. Radinieks aizvedis viņu uz garīgajiem vingrinājumiem un pats atgriezies Rīgā. Dažas stundas vēlāk Gregors piezvanījis tuvinieka dzīvesbiedrei un pastāstījis, ka jūtas slikti un viņš guļ savā istabā. Sieviete ieteikusi priesterim izsaukt NMPD un pēc tam paziņot, uz kādu slimnīcu viņu vedīšot. Noskaidrojies, ka priesteris nogādāts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

"Pats arī devos uz P.Stradiņa slimnīcu, lai saprastu, kas notiks ar viņu un kurā nodaļā viņu ievietos. Aizbraucot uz slimnīcu, pr. Gregors gulēja uz pārvietojamās gultas uzņemšanas nodaļā, viņam ļoti sāpēja vēders, sūdzējās par sliktu dūšu, nepatīkamām atraugām un sāpēm mugurā ap nieru apvidu," stāsta tuvinieks.

"Medicīnas personāls nesteidzīgi kārtoja savas lietas, printēja papīrus, tā vietā, lai operatīvi noreaģētu uz ar akūtām sāpēm ievesto priesteri. Galu galā viņš taču tika atvests ar ātro palīdzību. Pēc kāda laika viņu paņēma, lai vestu uz izmeklējumiem un noņemtu analīzes. Man neviens nevēlējās pateikt, kur viņu vedīs, atteicās, kaut ko sīkāk paskaidrot, sakot, ka tā ir datu aizsardzība. Medicīnas personāls laikam uzskatīja, ka priesterim radinieku nav un mani ignorēja. pr. Gregors teica, lai braucu mājās, ka viņš vēlāk piezvanīs, lai pateiktu, kurā nodaļā viņu ielika," viņš atcerējās.

Taču jau pēc pāris stundām priesteris piezvanījis un teicis, ka viņu var vest mājās – viņu izraksta no slimnīcas.

"Es ar sievu nespēju noticēt, kā tas ir iespējams. Aizbraucu uz slimnīcu un pr. Gregors jau pārvietojamos ratiņos bija izstumts ārā no slimnīcas un gaidīja mani zem atklātas debess. Nespēju noticēt, ka šādi var izrīkoties ar cilvēku, kuram ir sāpes. Laimīgā kārtā nelija lietus, citādi viņš vēl klāt pie visa būtu samircis," vīrietis bija šausmās.

Ierodoties mājās, sirmgalvis atkal sūdzējās par slikto pašsajūtu, sakot, ka viņam ir auksti, ļoti sāp viss vēders un mugura nieru apvidū, ir slikta dūša un augsts asinsspiediens. Viņš negribēja neko ēst, uzreiz gāja uz savu istabu. Tuvinieks atminējās, ka viņam bija palikuši pretsāpju plāksteri, kuru sastāvā ir morfijs. Vienu no tiem viņš pielīmējis slimajam. Uz kādu laiku viņam patiešām kļuva vieglāk.

Miris ārstu rokās

"Mūs abus ar sieviņu izbrīnīja tas, ka pr. Gregoru no slimnīcas izrakstīja ar visām adatām rokās. Viņam bija sadurtas melnas abu roku vēnas un abās rokās atstātas adatas no sistēmas," atcerējās autors.

"Nākošās dienas rītā viņam sāpes bija mazinājušās un viņš neatteicās no vieglām brokastīm. Arī asinsspiediens bija normas robežās. Mana sieviņa vairākkārt centās sazvanīt pr. Gregora ģimenes ārsti, taču neveiksmīgi. Viņš izteica varbūtību, ka iespējams viņa ir atvaļinājumā un medmāsa ir tikai pāris stundas no rīta," turpināja stāstu priestera radinieks.

Pēcpusdienā viņam atkal kļuva sliktāk, viņš sāka sūdzēties par spēcīgām sāpēm vēderā, palūdza viņam atnest Borjomi ūdeni. Redzot, ka sirmgalvis smagāk elpo, tuvinieki atkal izsauca ātro palīdzību. Ātrā palīdzība bija nesteidzīga, lēnām uztaisīja kardiogrammu, teica, ka ir "mirgošana", tāpēc uz slimnīcu varētu neaizvest.

"Es teicu, lai dara kaut ko, vai tad neredz, ka viņam ir slikti. Ātrās palīdzības feldšere palūdza viņam atbrīvot roku, sakot, ka vajag iešpricēt. Ātrās palīdzības ārsts pateica man, lai izeju ārā no istabas. Nezinu, cik laika pagāja, taču man likās, ka ļoti ilgi viņi ir ar pr. Gregoru, tāpēc nolēmu iet iekšā istabā. Paverot istabas durvis redzēju, ka viņš ir noguldīts zemē uz grīdas un ātrās palīdzības ārsts viņu elpina. Pamanot mani, ārsts uz mani sakliedza un nolamāja, sakot, ko es atļaujos, lai tūlīt pat eju ārā no istabas un nenāku iekšā. Pēc kāda laika ārsts iznāca no istabas sakot, ka viņi darīja ko varēja, taču pr. Gregoru glābt neizdevās, viņš ir miris," vīrietis turpināja stāstu.

Tagad Gregora Ķibuļa tuvinieks nespēj aptvert, kā tas nācies, ka priesteris miris tik pēkšņi, kāpēc viņam nepateica, ko plāno injicēt, kāpēc ievajadzējās mākslīgā elpināšana un ko nozīmē "mirgošana", ja priesterim bija aritmija un viņš ar to "sadzīvoja" ar zāļu palīdzību.

"Nezinu, vai šeit ko varēs panākt, taču ārstu attieksme kopumā ir ārpus jebkuras kritikas. Kā var slimnīcā ignorēt ar ātro palīdzību ievestu cilvēku, kurš cieš spēcīgas akūtas sāpes, kāpēc tuviniekam atsakās sniegt jebkādu informāciju, aizbildinoties ar datu aizsardzību, kā var pēc pāris stundām izrakstīt no slimnīcas cilvēku ar akūtām sāpēm nemaz neievietojot to nodaļā, neatstājot slimnīcā uz novērošanu. Ar kādām tiesībām ātrās palīdzības ārsts var lamāt tuvinieku, izdzīt no istabas savā paša mājā, kāpēc ātrās palīdzības personāls nerunā cilvēkiem saprotamā valodā……….šie visi ir jautājumi uz kuriem nav atbilžu," secināja bloga autors.

Rakstam pievienoti divi dokumenti, arī izraksts no Stradiņa slimnīcas, kurā norādīts: pacientam konstatēta vēdera aortas aneirisma un hipertoniskā krīze, ko ātrās palīdzības mediķi esot pārvarējuši.

49
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, veselība, Latvija
Pēc temata
Vadāja turpu-šurpu un pārbaudīja COVID-19: paciente nomira, nesagaidot MPV
"Latviski nesaprot": ārsts ir šokēts – pacients ar galvas traumu nerunā latviski
Ja naktī nav pacientu, nebūs ārstu: Veselības ministrija izdomājusi jaunu slimnīcu reformu
Федор Войтоловский,  директор ИМЭМО им. Е. М. Примакова РАН

Eksperts: Krievijai un ASV ir jāsadarbojas cīņā ar koronavīrusu

0
(atjaunots 09:01 07.08.2020)
Zinātnieki ASV saņemas un sadarbojas ar kolēģiem Krievijā, neskatoties uz negatīvo fonu valstu attiecībās, norādīja eksperts. Par to liecina protokols, ko puses parakstījušas par sadarbību koronavīrusa apkarošanā.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. "Šī vienošanās ir ārkārtīgi svarīga, tā turpina divu akadēmiju – ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas un Krievijas zinātņu akadēmijas – ilggadējo sadarbību. Šai sadarbībai ir bagāta vēsture – vairāk nekā 50 gadi. (..) Protokols par sadarbību koronavīrusa infekcijas apkarošanas jomā, zinātnieku sadarbību koronavīrusa infekcijas izpētes un tās seku apkarošanas jautājumos, turklāt ne tikai ar medicīniskajām sekām, ne tikai ar sekām, kas saistītas ar klīniskajiem aspektiem un problēmām, bet arī sociālajām, ekonomiskajām, psiholoģiskajām sekām. Tas ir svarīgs jauns sadarbības virziens," teica KZA Primakova Nacionālā pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību pētnieciskā institūta direktors Fjodors Voitolovskis.

Viņš atzīmēja, ka tas nav vienīgais Krievijas un ASV zinātnieku dialoga virziens. Piemēram, patlaban abas akadēmijas turpina dialogu jautājumā par bruņojuma kontroli un stratēģisko sadarbību.

"Mūsu amerikāņu kolēģi, ņemot vērā politisko atmosfēru, kas izveidojusies ASV jautājumā par dialogu ar Maskavu, sadarbību ar Krieviju, ņemot vērā to absolūti saindēto atmosfēru, demonstrē lielu drosmi, jo uzņemas atbildību un kontaktējas ar kolēģiem Krievijā, turpina dialogu un pat nāk klajā ar jaunām iniciaktīvām," teica Voitolovskis.

Войтоловский: Россия и США не могут не взаимодействовать в борьбе с коронавирусом
0
Tagi:
zinātnieki, koronavīruss, Krievija, ASV
Pēc temata
Rietumi apsūdz Krieviju dezinformācijā un manipulācijā ar statistikas datiem
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
Krievija ir atmaskota: kāds ir koronavīrusa elitārās vakcīnas noslēpums