Naudas maks. Foto no arhīva

Zāles kredītā: Latvijas pensionāru ikdiena

65
(atjaunots 14:18 11.12.2018)
Visbiežāk patēriņa kredītus noformē, lai segtu neparedzētos izdevumus, un dažiem Latvijas vecāka gadagājuma iedzīvotājiem par šādiem neparedzētiem izdevumiem kļūst medikamentu un ārstēšanās izmaksas, pastāstīja PNB Banka.

RĪGA, 11. decembris – Sputnik. Latvijas vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū ir izplatīti patēriņa kredīti medikamentiem un ārstēšanās izdevumiem, pastāstīja PNB Banka (līdzšinējā Norvik banka) Kurzemes nodaļu vadītāja Agnese Čerņevska, raksta la.lv.

"Ārstniecības pakalpojumi senioriem reizēm nokrīt kā sniegs uz galvas," - norāda Čerņevska.

Kredīts šādos apstākļos kļūst par problēmas risinājumu.

Visbiežāk patēriņa kredītus noformē, lai segtu neparedzētus izdevumus, taču ir arī klienti, kuri aizņemas naudu studiju un mājokļa remonta apmaksai.

Pirms svētkiem daļa klientu noformē kredītu, lai sarīkotu svinības.

Čerņevska atzīst, ka ne vienmēr cilvēki adekvāti izvērtē savas iespējas atgriezt naudu. Ja banka izvērtē klienta maksātspēju kā nepietiekamu, kredīts netiek izsniegts.

Pēc aktīvu apmēra PNB Banka šī gada vidū ieņēma sesto vietu Latvijā. Nosaukums tika mainīts šī gada novembrī.

Vienkārši nepērk zāles

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, valstī aktīvi tiek apspriesta nepieciešamība pārskatīt zāļu cenu politiku.

Kā pastāstīja Latvija Ārstu biedrības vadītāja, medikamenti ir tik dārgi, ka pacienti tos vienkārši nepērk.

Aptieku īpašnieki aicina samazināt zāļu PVN likmi vismaz līdz 5%, savukārt Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija uzskata, ka zāles stipri sadārdzina vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumu uzcenojumi. Pēc viņu informācijas, tieši Latvijā ir visdārgākās zāles Baltijā.

65
Pēc temata
Līga Kozlovska: e-veselība neļauj izrakstīt lētās zāles
Jau pusgadu slimnieki nevar saņemt zāles pret retām slimībām
Zāles maisiņā: Latvijā mainīs ķīmijterapijas saņemšanas noteikumus
Veselības ministrija: nav vajadzības tulkot zāļu instrukcijas krievu valodā
Latvijā varētu pārtraukt zāļu pārdošanu pa daļām
Covid-19

Latvijā fiksēti trīs jauni Covid-19 gadījumi

1
(atjaunots 12:34 06.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēti trīs jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi. Pacienti ar Covid-19 slimnīcās nav nogādāti.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Aizvadītājs diennakts laikā valstī fiksēti trīs jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi, inficēto skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma sasniedzis 1127 cilvēkus, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Diennakts laikā veikti 692 testi. Laikā kopš pandēmijas sākuma- 158 518 izmeklējumi.

​Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, aizvadītās diennakts laikā neviens jauns pacients slimnīcās nav nogādāts. Patlaban stacionāri ārstējas pieci pacienti: četri ar vidēji smagu, viens – ar smagu slimības gaitu.

​Atgādināsim, ka kopumā Latvijā fiksēti 1127 Covid-19 gadījumi, 1000 cilvēki izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

1
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Bēres pēc bērēm: Latīņamerikai pāri veļas Covid-19 pandēmija
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji pamet Rīgu, tomēr latviešu un krievu skaita proporcija nemainās

4
(atjaunots 09:58 06.07.2020)
Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāju skaits 2019. gadā ir sarucis, taču rīdzinieku etniskais sastāvs nav būtiski mainījies.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Rīgas domes pārskatā par 2019. gadu norādīts, ka, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, gada sākumā Rīgā dzīvoja 693 tūkstoši cilvēku – 33,3% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita, vēsta Mixnews.lv.

No 2013. līdz 2017. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazinājies. Pēc tam līdz 2019. gadam tika fiksēts pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums. No 2019. gada rīdzinieku skaits atkal sācis sarukt.

Salīdzinājumā ar 2018. gada sākumu darbspējīgo rīdzinieku skaits samazinājies par 6200 cilvēkiem – līdz 388 700 cilvēkiem.

© Sputnik / Алексей Мальгавко

Pie tam etniskā sastāva ziņā stāvoklis ir visai stabils. Latviešu un krievu proporcija Rīgā ir 47,1% un 36,4% atbilstoši.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijā parādījusies jauna tendence: nekustamo īpašumu iegāde Rīgas apkaimē.

Iedzīvotāji pērk īpašumus ārpus pilsētas ne tikai atpūtai, bet arī darbam. Tāpēc viņi izvēlas mājas ar vienu vai divām dzīvojamām telpām, ko iekārto darba vajadzībām.

Pie tam noteicošais faktors ir jaudīgs un ātrs interneta pieslēgums.

Iepriekš Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis pastāstīja, ka iedzīvotāji, kuri jau pirms Covid-19 radītās krīzes bija iecerējuši pašu mājas būvi, ieceri neatmeta un darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu iecerēto.

Pie tam jāatzīmē, ka Rīgas domes pārskatā par 2019. gadu atzīmēts, ka alga Rīgā bija par 12,1% augstāka nekā citās Latvijas pilsētās.

4
Tagi:
emigrācija, Rīgas dome, Rīga, Latvija
Pēc temata
Mājokļa cenas Latvijā var pazemināties par 10%, ja krīze nebeigsies rudenī
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Trīs mēnešu laikā Latvijā darbu zaudējuši 20 tūkstoši cilvēku
Aizbraucis katrs piektais: kā Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES