Bērns ar koferi. Foto no arhīva

Latviešu ģimene atgriezusies Īrijā: "te ir brīvība un cilvēki laimīgāki"

189
(atjaunots 10:25 11.12.2018)
Pēc trīs gadu dzīves Latvijā Šneideru ģimene nolēma atgriezties Īrijā, kur, pēc viņu domām, ir labāka dzīve – droša nākotne, pieejami bērnudārzi un pensija "nav kaut kādi 200 eiro".

RĪGA, 11. decembris – Sputnik. Īrijā Šneideru ģimene nodzīvoja desmit gadus, tad viņi aizdomājās par atgriešanos dzimtenē. "Es atceros sevi pirms trim gadiem, un ja kāds man būtu teicis "nebrauc", es viņu neklausītos, un es arī neklausījos savus tuviniekus, kuri teica "nebrauc uz Latviju, tu atbrauksi atpakaļ." Es teicu, ka es esmu dzimtenes patriots, desmit gadus šeit nodzīvojusi, braukšu atpakaļ," - skaidro savu rīcību telekanāla Re:TV žurnālistiem raidījumā "5. novads" Alda Šneidere.

Pašā sākumā sievietei bija absolūtās laimes izjūta dēļ tā, ka viņa vienkārši elpo Latvijas gaisu. Taču apmēram pēc pusgada Aldai nāca apskaidrība: vai pietiek tikai ar to, lai dzīvotu Latvijā un elpotu Latvijas gaisu? Kādā brīdī reemigrantiem kļuva skaidrs, ka viņiem nav iespējas nopirkt visu, kas nepieciešams ģimenes uzturēšanai.

"Ja mēs runājam par kaut kādu palīdzību…Man šķiet, ka bēgļiem tā ir daudz lielākā apmērā, nekā mums – tiem latviešiem, kas ir izbraukuši no Latvijas," - konstatē Alda, kaut gan atzīst, ka nebija šo palīdzību īpaši arī meklējusi, jo nebija trūcīga.

"Man bija darbs, es neko negaidīju, es vienkārši gribēju dzīvot savā valstī, bet es to nespēju," saka sižeta varone.

Lēmums par atgriešanos Īrijā nebija spontāns, pie tā ģimene gājusi apmēram gadu. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ģimene atkal nolēma pamest Latviju, bija saistīts ar neiespējamību atrast vietu bērnudārzā Aldas jaunākajam dēlam.

Taču tas nebūt nav vienīgais iemesls. "Es nespēju vairs īstenībā dzīvot bez Īrijas, man ir vajadzīga brīvība, kas šeit ir. Cilvēki ir laimīgāki, priecīgāki," apgalvo sieviete.

Savukārt ģimenes galva Artūrs pastāstīja, ka Īrijā jūtas pārliecināts par savu nākotni. "Šinī valstī tev nebūs tā, ka tu nostrādāsi visu mūžu un saņems kaut kādus 200 eiro pensijas, un tu pat nevarēsi vecumdienās zāles atļauties. Tas ir ļoti svarīgs faktors," skaidro savu lēmumu Artūrs.

"Šobrīd man ir ļoti labs darbs. Un tad kad man beidzas darbs, es aizeju mājās, un man nav jādomā par to, vai man jāpastrādā vēl," rezumē Alda. Viņas plānos ir dot labu izglītību bērniem un beidzot iegādāties ģimenes māju Īrijā. Taču Alda neizslēdz, ka vecumdienās viņai un viņas vīram atkal parādīsies vēlme atgriezties Latvijā.

Latvija saskārusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgi pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē veidus kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.

Tāpat Latvijā uzsākts pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros šī gada februārī katrā Latvijas reģionā darbu uzsāka koordinatori, viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu, kādas viņiem pastāv vajadzības un problēmas, kas traucē atgriezties dzimtenē. Kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Visu šo projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Pirmās pārrunas ar aizbraukušajiem latviešiem parādīja, ka visbiežāk cilvēkus atbaida no atgriešanās Latvijā grūtības pienācīga darba meklējumos, dzīvesvietas jautājums un bērnu izglītības jautājums. Dažiem grūtības rada arī valodas jautājums — daudzi emigranti jau ir aizmirsuši latviešu valodu.   

189
Pēc temata
Reemigranti var saņemt grantu biznesa uzsākšanai Latvijā
Emigrantiem piedāvā bezmaksas lidmašīnas biļeti līdz Latvijai
Tehniskā apkalpe Kanāda saņem tikpat daudz, cik Vējonis: ar naudu emigrantus neatgūt
Latvieši nav gatavi atgriezties no Anglijas pie algām, kas zemākas par 1500 eiro
Rīgas domes deputāts: cilvēki balso ar kājām, un tas nebeigsies

Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā

5
(atjaunots 21:01 26.10.2020)
Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze.

RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze. Vai tagad pandēmija parakstīs nāves spriedumu ofisa ēku tirgum Rīgā? Uz šo jautājumu izdevumā Dienas Bizness centās atbildēt nekustamo īpašumu kompānijas "Vestabalt" eksperte Līga Uzkalne.

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās, eksperte atgādinaja. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās. Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Pirms krīzes biroju telpām un to atrašanās vietai bija svarīga un izšķiroša loma. Daudzi vadītāji uzskatīja, ka biroja telpas ir arī uzņēmuma statusa un panākumu apliecinājums apkārtējiem un, ka biroja telpām ir būtiska loma tajā, cik darbinieki ir produktīvi, efektīvi.

Diemžēl dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, taču nevar noliegt, ka darbs attālināti ir samazinājis iespēju komunicēt, sadarbošanos komandā un dalījumu starp darbu un personīgo dzīves telpu.

Tagad dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, kā arī konstatējuši faktu- cik pārvērtēta ir bijusi biroja telpu loma un nepieciešamība pēc aiz vien lielākām, greznākām telpām.

Līdz pat 70% no uzņēmumiem uz šodienu izskata iespēju arī turpmāk pēc Covid-19 pandēmijas beigām saglabāt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, bet 60% aptaujāto uzņēmumu šobrīd izskata jautājumu par biroja telpu maiņu un kopējās platības samazināšanu līdz ar to arī samazinot izdevumus, kas ir saistīti ar biroju telpu nomu un uzturēšanu.

Vairāki uzņēmumi, kurus visspēcīgāk ietekmēja Covid-19 ierobežojumi, ir pieņēmuši lēmumu uz laiku vispār atteikties no biroja telpām. Tas ir redzams tirgū, kā jaunu brīvu biroja telpu nomas piedāvājuma klāsta paplašināšanās.

Kad darbs nāk pie cilvēka

Tiesa, raksta eksperte, attālināts darbs neder visiem. Daudzi nevar esošajā mājvietā iekārtot kvalitatīvu darba vietu un arī ģimenes locekļu un bērnu klātesamība var kaitēt darba efektivitātei.

Daudziem ir vajadzīga saziņa ar kolēģiem, biroja rutīna un disciplīna, ko sniedz ofisa vide un biroja dienas kārtība. Daudzu profesiju pārstāvji nevar strādāt attālināti – ražošanas, veselības aprūpes, kultūras jomās, pārtikas tirdzniecībā, nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un pārdošanā strādājošie darbinieki. Ļoti svarīga ir tieša saskarsme ar klientu pārdošanas jomā.

Aptuveni 60% uzskata par pieņemamu, ja darba devējs piedāvā darbiniekiem izvēles iespēju sadalīt darbu, daļēji strādāt no mājām un daļēji klātienē birojā.

Interesanti arī, kā krīze ietekmējusi attieksmi pret nomnieku vidū modīgo atvērtā tipa un coworking telpu koncepciju. Pandēmijas apstākļos ir svarīgi, lai biroja telpās būtu vairāk noslēgtu, norobežotu kabinetu.

Attālinātais darbs palielina uzņēmumu iespējas atrast jaunus darbiniekus un talantus, jo netiek prasīta ierašanās birojā katru dienu un noteikta piesaiste konkrētai darba vietai un darba laikam.

Par cik pēdējos gados jaunu, motivētu un spējīgu darbinieku atrašana daudziem uzņēmumiem bija viens no galvenajiem izaicinājumiem. Tagad vairāki uzņēmumi, meklējot jaunus darbiniekus, norāda, ka iespējams strādāt attālināti. Šobrīd notiek biroja darbības maiņa no "cilvēks uz darbu" uz "darbs pie cilvēka", uzsvēra eksperte.

Skaidrs, ka šādas pārmaiņas nesola neko labu ofisa telpu tirgum Latvijā. Ofisa ēku īpašniekiem iesaka reaģēt operatīvi, būt atsaucīgiem un nodrošināt nomniekiem elastīgus piedāvājumus.

5
Tagi:
nekustamais īpašums, koronavīruss
Pēc temata
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
"Lux Express" un "Forum Cinemas" ziņo par darbinieku masveida atlaišanu
Kārtējais krīzes upuris: bankrotējis celtniecības uzņēmums
Lielbritānijas BTR, foto no arhīva

Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas

9
(atjaunots 21:00 26.10.2020)
Latvijas un Lielbritānijas līgums par lietotu bruņumašīnu iegādi bija parakstīts jau 2014. gadā, un visas 123 mašīnas bija plānots piegādāt jau līdz 2020. gada aprīlim.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Latvijai piegādātas visas 123 kāpurķēžu bruņumašīnas, ko Lielbritānijai saskaņā ar 2014. gadā noslēgto līgumu bija jāpiegādā valsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem līdz 2020. gada aprīlim, stāsta Mixnews.lv. Sagaidāma arī vēl viena bruņumašīna saskaņā ar 2019. gadā noslēgto līgumu.

Bruņumašīnu iepirkums izmaksāja Latvijas budžetam 250 miljonus eiro, pie tam patīk tehnika maksāja 40 miljonus, pārējie līdzekļi piešķirti infrastruktūrai, personāla apkalpošanai, bruņutehnikas munīcijai un apkalpošanai.

Pirmās mašīnas no partijas tika nogādātas valstī 2015. gada rudenī, visas bruņumašīnas tika aprīkotas ar prettanku raķešu kompleksiem.

Aizsardzības ministrija atzīmēja, ka 116 armijas mašīnas piegādātas modernizētas, bet 7 bruņumašīnas, kas paredzētas Latvijas kara mehāniķu apmācībām, piegādātas bez kapitālā remonta.

Jāpiebilst, ka morāli novecojušas, pie tam vēl lietotas tehnikas iepirkumi no NATO partneriem, rada speciālistu neizpratni.

Iepriekš jau vēstīts, ka Latvijas Aizsardzības ministrija apturējusi vieglo un vidējo 4x4 mašīnu iegādi, kas izmaksātu valstij 200 miljonus eiro, - resors nolēmis pievērsties bruņumašīnu 6x6 Patria izstrādei un ražošanai. Tomēr projekts, kas sākotnēji tika iecerēts sadarbībā ar Somiju un Igauniju, nesen zaudējis savu partneri. Igaunija nolēmusi pārtraukt dalību projektā tā augsto izmaksu dēļ.

9
Pēc temata
Lielbritānija turpina savlaicīgi piegādāt Latvijai lietotus bruņutransportierus
Latvija saņēmusi lietotu bruņutehniku no Lielbritānijas
Noderēs britu bruņutransportieriem: Latvijas NBS saņēmuši raķetes "Spike"
Times: Lielbritānija plāno atteikties no tankiem
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Lavrovs komentēja ES sankcijas pēc incidenta ar Navaļniju

0
(atjaunots 11:36 27.10.2020)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atgādināja par Berlīnes augstprātīgo atteikšanos sniegt atbildes uz KF Ģenerālprokuratūras vairākkārtējiem pieprasījumiem Alekseja Navaļnija lietā.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Vācijas un Francijas iniciētās sankcijas pēc incidenta ar Alekseju Navaļniju demonstrē Eiropas Savienības nespēju adekvāti novērtēt notiekošo, norādīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vēsta RIA Novosti.

15. oktobrī Brisele noteica ierobežojumus sešiem Krievijas pilsoņiem un zinātniskajam institūtam, bet Maskava apsolīja simetrisku atbildi.

Lavrovs atgādināja par Berlīnes augstprātīgo atteikšanos sniegt atbildes uz KF Ģenerālprokuratūras vairākkārtējiem pieprasījumiem Alekseja Navaļnija lietā. Diplomāts uzskata, ka šāds solis pārkāpj Vācijas saistības, ko paredz Eiropas konvencija par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās.

"Vācijas un Francijas pārstāvji iniciējuši ES nelikumīgo sankciju kārtējo porciju pret Krievijas pilsoņiem, nevis ievēro šo starptautisko tiesisko dokumentu. Tas viss skumji un uzskatāmi ilustrē (Briseles – red.) vēlmi nostādīt sevi ārpus likuma," Lavrovs konstatēja intervijā horvātu avīzei "Večerni list".

Diplomāts piezīmēja, ka Krievija neatstās bez atbildes nedraudzīgos izlēcienus no Rietumu kolēģu puses, kuri ir aizmirsuši, kas ir diplomātija, un nolaidušies līdz banālai nekaunībai.

Lavrovs atzīmēja, ka Vašingtona un Brisele ir divkāršojušas pūles apturēt Krievijas attīstību, taču pie tam nesniedz nekādus pierādījumus apsūdzībās pret Maskavu. Viņš pauda cerību, ka partneriem Eiropā pietiks veselā saprāta un tālredzības, lai atjaunotu dialogu.

Incidents ar Navaļniju

Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs blogeris Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā. Mediķi diagnosticēja vielmaiņas traucējumus, kas radījuši krasas cukura līmeņa izmaiņas asinīs. Nav zināms, kāds bijis to iemesls, taču indes pacienta asinīs un urīnā netika konstatētas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika nogādāts Vācijā. Tur oficiāli paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar substanci no kaujas vielu "Novičok" grupas. Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, tomēr atbilde netika saņemta.

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā. Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Oktobra sākumā OPWC paziņoja, ka Navaļnija organismā atrastas vielas, kas nav iekļautas aizliegto preparātu sarakstos, lai arī īpašību ziņā ir līdzīgas "Novičok". Tomēr ES ieviesusi sankcijas.

Patlaban A.Navaļnija stāvoklis uzlabojas, viņam paredzēta rehabilitācija.

0
Tagi:
sankcijas, Eiropa, Navaļnijs, Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju
"Lai ieriebtu Putinam": Latvijas bijušais ārlietu ministrs par Navaļnija "saindēšanu"
Krievijas ĀM atbildēja uz Vācijas ministrija paziņojumu situācijā ar Navaļniju
Krievijas IeM informē par rezultātiem, ko devusi pārbaude situācijā ar Navaļniju