Rokudzelži

Nabadzība, bezdarbs, briesmīga izglītība: Latvija pati pataisa iedzīvotājus par vergiem

420
(atjaunots 10:12 07.12.2018)
Darba verdzības problēma ir nevis Skotijas vai Lielbritānijas problēma, bet gan Latvijā patlaban vērojamās ekonomiskās un sociālās situācijas sekas, uzskata tiesībsargs un politologs Einārs Graudiņš.

RĪGA, 7. decembris — Sputnik. Otrdien, 4. novembrī Edinburgas tiesa pasludināja spriedumu Latvijas pilsoņiem Arvīdam Civkoram, Mārim Kursim, Hardijam Langšteinam un Aivaram Džagarjans. Viņi atzīti par vainīgiem cilvēku tirdzniecībā Lielbritānijas teritorijā, katram piespriesti četri gadi un 11 mēneši cietumā.

Izmeklēšanas dati liecina, ka grupa aktīvi darbojusies no 2012. gada jūnija līdz 2016. gada decembra sākumam. Noziedznieki meklējuši sociāli neaizsargātus cilvēkus Latvijā, kuri centušies iekārtoties darbā ārzemēs. Upuri vervēti, solot iekārtot viņus darbā Lielbritānijā noliktavās, kur jau strādājis viens bandas loceklis.

Latvijas iedzīvotāji patiešām iekārtoti darbā, taču visa peļņa atņemta, aizbildinoties ar uzkrājušos "parādu" nomaksu. Cilvēki piespiesti atvērt kontus bankā, pēc tam viņiem atņemtas norēķinu kartes un interneta bankas piekļuves kodi. Pēc tam konti izmantoti arī naudas atmazgāšanai un krāpšanai.

Tiesībsargs un politologs Einārs Graudiņš uzskata: iemesls, kura dēļ Latvijas un citu Baltijas valstu iedzīvotāji XXI gadsimtā nokļūst verdzībā, ir nevis kriminālā situācija Lielbritānijā vai Skotijā, bet gan totālais pagrimums pašās Baltijas valstīs. Par to Graudiņš pastāstīja intervijā Sputnik Latvija.

Verdzības faktori

Politologs atgādināja: ja cilvēkam Skotijā ir kaut kāda, pat zemākā kvalifikācija, piemēram, viņš prot mazgāt traukus vai slaucīt ielas, viņš faktiski nevar nokļūt kaut kādās nesaprotamās vai juridiski nenoformētās darba attiecībās.

"Pašu sistēmu, kuras dēļ cilvēki nokļūst darba verdzībā, nav radījusi ne Lielbritānija, ne Skotija, to radījušas mūsu valstis, šeit," – konstatēja Graudiņš.

Viņš paskaidroja, ka, pirmkārt, Latvijā būtiski krities vispārējais izglītības līmenis – "var teikt, salīdzinājumā ar Padomju Savienību – zemāk par grīdlīsti". Otrkārt, cilvēki valstī ir bezizejas situācijā – plecos gulstas līzinga maksājumi, hipotekārie parādi un tā saucamie ātrie kredīti. Piedevām Latvijā valda totāls bezdarbs.

Politologs norādīja arī uz paradoksu: totāla bezdarba apstākļos Latvijā ir arī darbaspēka trūkums, taču vajadzīgi tikai augsti kvalificēti speciālisti, bet nekvalificētais darbaspēks Latvijā ir "vienkārši izsmelts", teica speciālists.

Viņš atzīmēja, ka liela nozīme ir arī faktiskajai divvalodībai valstī – cilvēki runā latviešu un krievu valodās, bet iedzīvotājiem, kam valsts valodas zināšanas nav pietiekamas, ir grūti iekārtoties darbā.

"Tas ir vesels noteiktu situāciju komplekss, kas galu galā fokusējas vienuviet. Kad tas notiek, cilvēks nolemj aizbraukt no Latvijas, saklausījies, kā tur, ārzemēs var nopelnīt. Un tur patiešām var nopelnīt. Tajā pašā Skotijā 1000 mārciņas mēnesī "uz rokas" ir reāla alga cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju. Un cilvēki brauc," – paskaidroja Graudiņš.

Bīstama uzticēšanās

Taču, viņš uzsvēra, rodas problēmas, jo šiem darba emigrantiem bieži nav pieredzes, nav angļu valodas zināšanu, toties kaut kādā zemapziņas līmenī viņi uzticas tautiešiem, kuri jau iekārtojušies bagātajā rietumu valstī. Tātad jaunizceptie pārbraucēji vēršas nevis pie britu nodarbinātības dienestiem vai juristiem, jo atkal zināma loma ir naudas trūkumam, bet gan iet pie saviem tautiešiem.

"Diemžēl tas jau ir kļuvis par labu tradīciju, taču daļa šo tautiešu patiesībā tur nodarbojas ar vergu tirdzniecību. Tāda pati ir situācija arī poļu, lietuviešu vidū – Latvija nav nekāds neparasts izņēmums. Cilvēkiem atņem dokumentus, ar viņiem nenoslēdz darba līgumu, par viņiem netiek maksāti nekādi sociālie maksājumi. Emigranti dzīvo pa pieciem, sešiem cilvēkiem vienā istabā. Bet vergu tirgotāji, kuri patiesībā ir vidutāji starp šiem atbraukušajiem latviešiem un negodīgu darba devēju, uz šī rēķina maksimāli nopelna," – skaidroja Graudiņš.

Taču, attaisnojot angļus vai skotus, kuri piedāvā darbu, politologs piezīmēja, ka pārsvarā šie darba devēji nevēlas saistīties ar krimināli sodāmiem elementiem, jo balto, melno un pelēko algu sistēma pie viņiem nav attīstīta.

Toties, paskaidroja Graudiņš, ir desmitiem firmu, kas nodarbojas ar netīrākajiem darbiem – uzkopšanu, zivju ķidāšanu utt. Šīs firmas juridiski pieder turkiem, atbraucējiem no Austrumāzijas un pat poļiem. Viņi ar prieku izmanto tādas juridiski nenoformētas darba attiecības.

Izrāpties no parādu bedres

"Pieredze liecina, ka tas vai ilgt gadiem ilgi. Cilvēks nokļūst darba verdzībā tāpēc, ka viņam nav naudas, viņš to neredz un viņam nav valodas zināšanu. Pie tam tādu cilvēku vispārējais izglītības līmenis neļauj aptvert šo situāciju līdz galam. Esmu pārliecināts: tādas situācijas ir bijušas, ir un būs vēlāk. Jo Latvijas iedzīvotāji, vienalga, kas viņi būtu – krievi vai latvieši, nesaskata citu iespēju izkļūt no parādu bedres," – uzsvēra politologs.

Viņš uzskata, ka tās ir ekonomiskās un sociālās situācijas sekas, kas patlaban vērojama Latvijā. Ja cilvēki Latvijā varētu iekārtoties darbā, kur maksātu kaut vai divas trešdaļas naudas, ko viņi saņem Apvienotajā karalistē, ja nebūtu problēmu ar krievvalodīgajiem, ar latviešu valodu un tā tālāk, ja nebūtu ātro kredītu firmu noziedzīgās politikas, nebūtu arī vergu tirdzniecības.

Vēl vairāk, Graudiņš ir pārliecināts: pēc Brexit kardinālas izmaiņas nenotiks, jo līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības ārvalstu kompānijas šajā valstī nesāks ievērot likumus labāk kā līdz šim, taču arī ļaunāk nebūs, jo britu policija strādā ļoti efektīvi.

"Es prognozēju, ka pēc Brexit nelegālā nodarbinātība Lielbritānijā zināmā mērā pieaugs, jo cilvēki nevēlēsies atgriezties Latvijā, taču emigrantiem radīsies grūtības iekārtoties darbā legāli. Tātad varētu teikt, ka pati dzīve liks viņiem kļūt par vergiem," – atzīmēja politologs.

420
Pēc temata
No verdzības Lielbritānijā atbrīvotie atteikušies atgriezties Latvijā
Cilvēku tirdzniecības upuru vidū Latvijā – trīs bērni
Piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem, foto no arhīva

Kultūras ministrs atradis "pamatotu" ieganstu pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem demontāžai

4
(atjaunots 10:18 10.07.2020)
Kultūras ministrs Nauris Puntulis sniedza tādu argumentu, pret kuru piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem diez vai spēs noturēties. Latvijā taču pēdējā laikā kļuvis stilīgi būvēt koncertzāles. Un kas var būt svarīgāks par modes tendencēm un peļņu?

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Nepaguva norimt Latvijas iedzīvotāju sašutums attiecībā pret latviešu varasiestāžu ieceres koncertzāles dēļ nojaukt Pasaules tirdzniecības centra ēku Rīgā, kura agrāk bija Latvijas Komunistiskās partijas CK un ir spilgts modernisma arhitektūras piemērs, kad Latvijas kultūras ministram Naurim Puntulim prātā nāk jauna ideja.

Puntulis padalījās savos plānos attiecībā uz koncertzāles būvniecību Uzvaras parkā Pārdaugavā, vēsta Mixnews.lv.

Uzvaras parku, pēc ministra sacītā, var izskatīt kā alternatīvu vietu koncertzāles būvniecībai.

Domājot par pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem, šī monumenta klātbūtne Uzvaras parkā ministru, spriežot pēc visa, gandrīz nemulsina. Acīmredzot, ja jau ir runa par koncertzāli, tad te nebūs grēka lieta veikt demontāžu.

Tiesa, ministram ir šaubas attiecībā uz citiem Saeimas locekļiem. Viņš norādīja, ka gadījumā ar pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem ir nepieciešams "visas vadības solidārais lēmums", un atzina, ka kopēju valdības piekrišanu viņam diez vai izdosies panākt.

Taču Puntulis atzīmēja, ka labāk tomēr būtu uzbūvēt jauno koncertzāli Daugavas labajā krastā.

Nojaukt visu peļņas labad

Iepriekš Puntulis paziņoja, ka koncertzāle ir vajadzīga, un tai jāatrodas Rīgas centrā, bez šaubām, atzīmējot, ka uz to norāda visi pētījumi. Ministrs norādīja, ka tikai Rīgas centrā tā var būt ekonomiski izdevīga un nest peļņu.

Taču pat uz skaļajiem paziņojumiem par peļņu ne visi uzķērās. Daudzi rīdzinieki ir sašutuši, savukārt arhitekts Pēteris Bajārs pieprasa publisku projekta apspriešanu un izveidoja petīciju portālā Manabalss.lv bijušās CK ēkas aizsardzībai Elizabetes ielā 2. Turklāt šī petīcija 22 dienu laikā savāca 2713 parakstus.

Vērts atzīmēt, ka, saskaņā ar Norstat Latvija veikto aptauju, 90% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kultūras pieminekļi valstī ne vienmēr tiek pietiekami labi aizsargāti. Turklāt 87% aptaujāto ir pārliecināti, ka pieminekļi veido Latvijā pievienoto vērtību.

Savukārt rūpes par pieminekļiem trešā daļa aptaujāto uzlika uz Latvijas kultūras ministra pleciem. Bet, kā var redzēt, viņam pagaidām vairāk rūp koncertzāles.

4
Tagi:
Uzvaras piemineklis, Nauris Puntulis
Pēc temata
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Pieklibo gan labklājība, gan izglītība: iedzīvotāji ir neapmierināti ar ministru darbu
Kultūras ministrs atteicās publiski apspriest koncertzāles ēku
Lidosta Rīga

Sēdiet mājās bez algas: iedzīvotājiem neļauj atgriezties darbā pēc atpūtas ārzemēs

8
(atjaunots 10:06 10.07.2020)
Dažās firmās Latvijas iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no ārzemēm, liek sēdēt divas nedēļas pašizolācijā, pat ja valsts, kur viņi ir atpūtušies, ir "drošo" valstu sarakstā; vai darba devējam ir tiesības tā rīkoties un kas jādara, ja jūsu tiesības tiek pārkāptas.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Darba devējam nav tiesību pieprasīt darbiniekam ievērot divu nedēļu pašizolāciju, ja viņš ir atgriezies no vienas no epidemioloģiskā ziņā drošajām valstīm, paziņoja Valsts darba inspekcijā (VDI).

Kā vēsta TV3, šī iestāde sākusi saņemt sūdzības no cilvēkiem, kuriem darba devēji liek ievērot pašizolāciju pat pēc atgriešanās no valstīm, kuras, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra slēdzienu, ir atzītas par dotajā brīdī drošām. Turklāt, tā kā cilvēks bija atpūtā, nevis komandējumā, algu viņam izmaksāt nevēlas.

Valsts darba inspekcijā norādīja, ka tas nav likumīgi.

"Nē, darba devējam nav tiesību aizliegt darbiniekiem ierasties darbā, ja darbinieks atgriezies no tām valstīm, kuras atbilstoši SPKC mājas lapā pieejamajai informācijai nav tās valstis, pēc kurām vajadzīgs ievērot 14 dienu pašizolāciju," atzīmēja VDI.

Ja darba devējs vēlas papildus pasargāt darbiniekus un atstāt no ārzemēm atgriezušos mājās, viņam ir jāizmaksā viņam alga pilnā apjomā neatkarīgi no brauciena mērķa. Cits variants – attālināts darbs gadījumos, kad tas ir iespējams. Ja darba devējs pretlikumīgi liek sēdēt mājās un nemaksā, jāvēršas Valsts darba inspekcijā.

"Drošo" valstu saraksts šobrīd ietver 27 valstis, taču katru piektdienu Slimību profilakses un kontroles centrs to atjauno, tādēļ valsts vienas dienas laikā var tikt atzīta par nedrošu. Šajā gadījumā pēc atgriešanās nāksies ievērot divu nedēļu pašizolāciju, un darba devējam nav pienākums apmaksāt šo dīkstāvi.

SPKC uzsver, ka tranzīta pasažieri, kuri ir veikuši pārsēšanos "bīstamās" grupas valstīs, arī ir jāievēro divu nedēļu pašizolācija.

8
Tagi:
Latvija, karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Divu Rīgas restorānu apmeklētājiem nāksies divas nedēļas sēdēt mājās
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Trīskārša kontrole: informācija iedzīvotājiem, kuri vēlas apmeklēt Spāniju