Gazprom

Piebalgs: Latvijas patērētāji samaksās par neatkarību no Gazprom

72
(atjaunots 17:01 06.12.2018)
Baltijas valstīm nav jāraizējas par neatkarību no Krievijas gāzes, vienīgais jautājums – kas par to samaksās un cik, norāda bijušais ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

RĪGA, 6. decembris – Sputnik. Latvijas gāzes tirgus var justies pietiekami ērti, taču jautājums ir – cik patērētājiem nāksies maksāt par gāzes nodrošināšanas drošību, atzina bijušais enerģētikas eirokomisārs Andris Piebalgs LNT intervijā.

Tirgus jau vairāk nekā gadu ir atvērts, taču ir jāapspriež, kā tas attīstīsies tālāk, piebilda Piebalgs. Viens no perspektīvajiem projektiem – gāzesvada celtniecība no Somijas caur Igauniju, tas paplašinātu gāzes tirgu.

Piebalgs ir pārliecināts, ka jācenšas izveidot no atsevišķiem tirgiem vienu lielu, jo "parasti šie tirgi paliek nacionālo valstu robežās".

Daudzas Eiropas valstis ir atkarīgas no Krievijas gāzes, taču, no patērētāju viedokļa skatoties, šeit nav par ko uztraukties.

"Arī Baltijas reģionā ir diversificētas pieejas, arī Gazprom ir noteiktas saistības attiecībā pret konkurenci, ko viņš pats ir arī akceptējis, un, ja viņš neseko tam līdzi, tad ir milzīgi sodi, un, protams, ir arī alternatīvas visu laiku.

Tā kā no šāda viedokļa es šodien teiktu – varbūt Dienvidaustrumeiropā tas vēl ir risks, bet Baltijas reģionā un pamatā Eiropā tā nav problēma," norādīja bijušais komisārs.

Diversifikācija iekļauj gan piekļuvi sašķidrinātajai dabasgāzei, gan savienojumu celtniecība ar citu valstu gāzes sistēmām.

Piebalgs atzīmēja, ka par piegāžu drošību maksā patērētāji, minot par piemēru Inčukalna gāzes krātuves infrustruktūras uzturēšanu, kura saskaras ar sezonālām problēmām, kas saistītas ar krātuves aizpildīšanas līmeni, taču, bez šaubām, garantē piegādes.

"Svarīgs jautājums ir – cik patērētājam būtu jāmaksā par gāzes piegādes drošību. Un te vienkāršas atbildes uz šo jautājumu nav," noslēgumā sacīja Piebalgs.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pēc gāzes tirgus atvēršanas Latvija regulāri saskaras ar pustukšas Inčukalna gāzes krātuves problēmu, jo gāzes tirgotājiem nav pienākuma uzturēt tajā noteiktas rezerves, taču bez tā lielu apjomu iesūknēšana vasaras periodā bieži izrādās neizdevīga.

Šogad aukstā laika iestāšanās sākumā PGK tika aizpildīta par 60%, taču GTS operators Conexus Baltic Grid apgalvo, ka ar šo apjomu jāpietiek Latvijas un reģionālajam patēriņam, ja ziema nebūs pārāk auksta.

72
Pēc temata
Latvijas GTS operators lemj, no kā lai ņem naudu par gāzes glabāšanu
SDG velk dibenā: lietuviešus šokē gāzes un elektroenerģijas cenu pieaugums
Un tas ir tikai sākums: gāzes atsūknēšanas apjoms Inčukalnā trīskārt pieaudzis
Ar Krieviju tirgosimies, taču bez "Ziemeļu straumes 2": Latvija brīdina EP
 RT

Kāpēc Latvijai kārtējais izlēciens attiecībās ar Krieviju? Lindermans par ideoloģisko indi

8
(atjaunots 13:27 06.07.2020)
Latvijas valdības rusofobajiem izlēcieniem nav nekāda sakara ar veselīgu politiku – tā vienkārši ir politiskās indes izgāšana. Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apsprieda aktuālākās tēmas.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi aizliegt RT kanālu grupu, lai arī faktiski tie nav krievvalodīgie kanāli un lielākā daļa tiek translēta ES valodās. Tomēr NEPLP sameklēja citu argumentu – aizliegt tāpēc, ka pret Dmitriju Kiseļovu ieviestas ES sankcijas.

Vēl vairāk, Latvija spēra vēl vienu soli uz priekšu. Valsts aicina citas ES valstis rīkoties tāpat.

Kā izskaidrot tik muļķīgu Latvijas soli un citus dīvainos lēmumus un pasākumus? To mēģinaja noskaidrot publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins iknedēļas notikumu apskatā.

Vienkārši nekaunība

"Iemesli ir tik viegli saskatāmi, ka tos pat nav vērts ilgi apspriest. Skaidrs, ka visu, kas nāk no Krievijas, Latvijas valdība uztver kā ideoloģisku indi. Tomēr vajadzētu tikt skaidrībā: kas tas ir – sankcijas, ko tās paredz? Jā, Kiseļovs ir iekļauts ES sankciju sarakstā, kas paredz tikai divas lietas – cilvēks nevar iebraukt ES valstīs, viņš nevar turēt īpašumā, pārvaldīt un kontrolēt aktīvus šo valstu teritorijā. Tomēr Kiseļovs nevada un nekontrolē RT telekanālus. Viņš ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" direktors. Tātad no NEPLP puses šīs telekanālu paketes bloķēšana ir vienkārši nekaunība, par ko viņi izšķīrušies cerībā, ka izdosies, izspruks cauri," paskaidroja Lindermans.

Publicists piebilda, ka Drošības policija Latvijā tādā pašā manierē ierosina lietas par "okupācijas" noliegšanu, kad Latvijā nav likuma, kas aizliegtu okupācijas noliegšanu.

Tāpēc Lindermans uzskata, ka šajā situācijā lēmums ir jāapstrīd, jāapsūdz. Pie tam tas ir izdarāms Latvijas administratīvajā tiesā, jo tiesneši Latvijā bieži netiek līdzi politiskajai nepieciešamībai un risina lietas daudz objektīvāk nekā ierēdņi.

"RT gadījumā vajadzēs iesniegt pierādījumus. Un Krievija varēs no savas puses pierādīt, ka Kiseļovs nav RT vadītājs. Tātad no NEPLP puses tā ir nekaunība un virzība uz priekšu līdz ar Krievijai naidīgā noskaņojuma vilni. Tomēr man šķiet, ka tam var būt sekas. Es necerētu, ka solīdās Eiropas valstis nesekos Latvijas piemēram. Lieta tāda, ka mazo, taču ļauno Baltijas valstu iniciatīvas tomēr cērt ceļu Eiropā, gan ne uzreiz un ne visas. Pieredze rāda. Tātad ļaut Latvijai vaļu nevar nekādā gadījumā, brīdināja Lindermans.

Te jāatgādina, ka RT un ziņu aģentūras "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simoņana iepriekš ironiski uzslavēja Latvijas izlūkdienestu pēc lēmuma aizliegt RT translāciju Baltijas valstī.

Simoņana uzsvēra, ka Kiseļovs ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" direktors, bet viņa – RT galvenā redaktore, un pie tam nekādas ES sankcijas uz viņu nav attiecinātas. Mediju menedžere atzīmēja, ka kompānijas ir divas dažādas juridiskās personas, un tas jau sen ir publiski zināms.

Kā no dažādām planētām

Vienlaikus Latvija, acīmredzot, netikusi skaidrībā ar Krievijas medijiem, tomēr atļāvusies reveransu krieviem, kas rāda: valsts interesējas par jautājumiem, kas nodarbina 30% iedzīvotaju.

Eiropas Parlamenta birojs Latvijā organizēja diskusiju internetā par mediju satura patēriņu valsts krievvalodīgo vidū. Diskutēja trīs cilvēki. Patiesībā viņiem vajadzēja apspriest, kādus plašsaziņas līdzekļus izvēlas krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji, kā informācija pie viņiem nokļūst. Pēc būtības, nekādas saturīgas sarunas nebija.

Tā bija vētrainas rīkošanās imitācija, atzīmēja Lindermans. Viņš norāda, ka daži pasākumi tiek organizēti "kārtības labad", taču, protams, tādas diskusijas rada drūmu iespaidu.

"It kā mēs ar šiem cilvēkiem, kuri apsprieda krievvalodīgos cilvēkus, dzīvotu uz dažādām planētām. Nedomāju, ka viņi noskaņoti naidīgi, tomēr radās iespaids, ka viņiem nekas daudz nav zināms," publicists atklāja savas emocijas.

Lindermans uzskata, ka titulētās nācijas pārstāvjiem Latvijā, arī žurnālistiem un politologiem nav ne jausmas, ka vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju valstī ir krievi.

"Viss krieviskais ir slikts"

Vienlaikus Saeimas Ārlietu komisija izskatīja otrajā lasījumā Starptautisko skolu likumu, kas it kā attiecas uz visiem Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku bērniem. Tas paredz, ka ārzemnieku bērniem būs jāapgūst Latvijas kultūra un tradīcijas, jāmācās tikai Eiropas Savienības un NATO valstu valodās. Vai tas skar arī krievus?

Publicists paskaidroja, ka jau pirmajā lasījumā paredzēts: skolas ārzemniekiem Latvijā var atvērt tikai ES un NATO valstis. Norādīts, ka Krievija pie tām nepieder.

"Tas nozīmē, ka no Krievijas puses nav juridiskās bāzes tādu skolu atvēršanai, bet nacionālisti grib vēl ieviest papildinājumu, ka tādas skolas nedrīkst strādāt trešo valstu valodās. Tas ir tīri politisks lēmums. tas nav saistīts ar problēmu, ka krievi nemācās latviešu valodu un tā tālāk. Vēl vairāk, tas ir ģeopolitisks lēmums, saskaņā ar to politiskā pretinieka valoda valstī nedrīkst figurēt," paskaidroja publicists.

Viņš piebilda, ka Starptautisko skolu likums faktiski liedz iespēju atvērt krievu skolu KF vēstniecības paspārnē, lai arī pie Latvijas vēstniecības Krievijā latviešu skola strādā.

"Tātad krievu izglītība tiek slēgta visā Latvijā. Lai arī tam nav praktiskas jēgas. Tas ir pārgājis simbolu kategorijā, ka viss, kas nāk no Krievijas ir slikts: krievu valoda – slikti, lentīte – slikti, skolas – slikti. Es vēl gaidu, kad aizliegs Krievijas karogu…" Lindermans piebilda.

Krievus Latvijā glābs tiesas?

Labi vēl, ka neuzdrošinājās aizliegt Krievijas pilsoņiem Latvijā balsot par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā. Un lielākā daļa Krievijas pilsoņu atbalstīja grozījumus.

Krievus Latvijā interesē Konstitūcijas 69. pants, kas paredz: Krievija atbalsta ārzemēs dzīvojošos tautiešus.

Lindermans uzskata, ka grozījums ir svarīgs, jo nosaka KF saistības ārvalstīs dzīvojošo krievu un krievvalodīgo priekšā. Līdz šim bija tikai morālas saistības. Šajā aspektā jaunais grozījums ir interesants. Tomēr praksē sāpīgākais jautājums ir par to, kā grozījums tiks īstenots praktiski.

"Es neredzu, ka būtu precīzi nosprausts uzdevums, kurp tas virzās. Kādam politiskajam mērķim. Kad nav uzdevuma, nevar novērtēt darbības efektivitāti. Atliek cerēt, ka "Rossotrudņičestvo" jaunā vadība formulēs jaut kādas precīzas prioritātes – ne vispārīgas, bet katram reģionam atsevišķi," situāciju skaidroja publicists.

Viņš pastāstīja, ka tas nepieciešams, lai tiesās cīnītos par krievu tiesībām Baltijas valstīs, jo pat Krievijai naidīgi noskaņotajās Baltijas valstīs tiesas vēl prot skatīt lietas objektīvi. Tas jāizmanto, uzskata Lindermans.

"Ir jāizmēģina, kā strādā tiesu sistēma šajās valstīs, jāmeklē juristi, kuri var aizsargāt. Mēs nevaram saviem spēkiem piebeigt pretinieku," atzina publicists.

Kāpēc viltvārdis?

Lindermans pauda arī viedokli par ļoti interesantu tēmu – žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmatu "Viltvārdis" – Latvijas prezidenta Egila Levita biogrāfiju.

Lindermans atgādināja: viņš jau runājis par to, ka Levits kaut kā dīvaini izvairās atbildēt uz jautājumiem par saviem vecākiem un pilsonību.

Publicists vēlreiz pastāstīja, ka viņam šķita savādi Levita centieni publiski noliegt, ka viņš bijis Vācijas pilsonis, lai arī ilgu laiku tur dzīvojis. Ja cilvēkam ir dubulta pilsonība, viņš nevar būt Latvijas prezidents.

"Man skaidrs ir tikai viens – tas viņš viļ un kaut ko slēpj. Izlasīsim Lapsas grāmatu, iespējams, noskaidrosim," secināja Lindermans.

8
Tagi:
Vladimirs Lindermans, politika, RT, Latvija
Pēc temata
Vai grib kļūt par otro Kārli Ulmani? Kāpēc Levits ierosina mainīt Satversmi
Latvijas prezidents atbildēja uz "Viltvārdi"

putns uz jumta "sveicienu" atstāj, iet ar lāpām! Rīgā sākas cīņa par kaijām

9
(atjaunots 12:59 06.07.2020)
Facebook lasītājs aicinājis rīdziniekus izturēties žēlsirdīgāk pret dabu, nevis linčot kaijas – putni ne pie kā nav vainojami.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Nesen rīdzinieki atsauca atmiņā petīciju portālā Manabalss.lv, kas publicēta jau 2017. gadā. Petīciju, ko sagatavojis Andis Lācis, ierosina rīdziniekiem atbrīvoties no kaijām, kas skaļi kliedz, rakņājas atkritumu tvertnēs un rada dažādus traucēkļus.

Lācis aicināja izmantot kaut kādus tehniskus līdzekļus, kas palīdzēs atbiedēt putnus. Tie varētu būt skaņas signāli vai mehānismi, kas reaģēs uz kaijām ar detektoru palīdzību, atgādināja Mixnews.lv.

Kopš brīža, kad petīcija atkal atausa atmiņā, tā savākusi vēl vairākus simtus balsu – līdz 821, lai arī kopš 2017. gada bija iestrēgusi pie 344 parakstiem.

Vienlaikus cilvēki aicina pielikt punktu kaiju diskriminācijai. Piemēram, grupā "Imanta/Иманта" Facebook kās lietotājs raksta:

"Visi mīl dabu un dzīvniekus, kad skatās mīļus video... Bet tiklīdz kaka nokrīt uz jumta, uzreiz iet ārā (ar lāpām)! Jūs esat divkoši! Tā ir daba, kurā mēs dzīvojam, ne otrādi! Protams, arī barošanai jābūt saprātīgai... tai nav jāpārvēršas par trakumu! Taču tas nav iemesls, lai atbrīvotos no tiem, kuri nespēj sevi aizstāvēt! Vārdu sakot, draugi! Neesiet tik nežēlīgi... Darbu dzīvē pietiek visiem... bet mēs visu uzveļam putniem! Sargiet savus nervus... (Putniņam katrs var nodarīt pāri!)"

Citi lasītāji komentāros atzina, ka paši sagrāvuši ekosistēmu. Kaijām patiesībā ir jādzīvo jūrā, nevis jāmeklē uzturs atkritumu tvertnēs pilsētā un jāvij ligzdas uz daudzstāvu māju jumtiem.

Jāpiebilst, ka jau 2018. gadā Rīgas pašvaldības portālā skaidroja, ka kaijas apmetušās Rīgā, jo dzīve līdzās cilvēkiem nodrošina tām daudz labvēlīgākus apstākļus nekā dabā.

Pašvaldība atzīmēja, ka Rīgas mikrorajonu iedzīvotājus kaitina kaiju kliedzieni, viņi bieži sūdzējas pašvaldībā. Tomēr nekādi līdzekļi cīņā ar trokšņainajiem spārnaiņiem līdz šim nav izdomāts.

PSRS laikā kaiju populācija tika kontrolēta, ligzdas no jumtiem tika aizvāktas. Putnik bija spiesti izvēlēties citas vietas mājoklim.

Tāpat putnu izvākšanos no pilsētām sekmēja arī attīstītā zvejniecība. Kaijas pārtika no zivīm pie jūras, taču tagad ir spiestas meklēt uzturu atkritumu tvernēs vai gaidīt želsirdību no pilsētniekiem.

9
Pēc temata
Lietuvā paziņoja par Kuršu strēles piesārņojumu ar parafīnu
Kaijas ir visneizglītotākās: kā Rīgas lidosta aizsargā lidmašīnas
Ornitologs: plastikāta atkritumi nogalina kaijas Latvijā
Eiro

Eiropā parādīsies banknotes ar jaunu parakstu

0
(atjaunots 17:19 06.07.2020)
Banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu tagad rotās Eiropas Centrālās bankas tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā lapā Twitter informēja, ka tiek laistas klajā jaunas eiro banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu. Uz jauno banknošu partijas parādīsies ECB tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.

​Jaunās banknotes plānots laist apgrozījumā visā Eiropā jau šonedēļ. Patlaban eirozonā apgrozījumā ir banknotes ar Lagardas priekšgājēju – Vima Duizenberga, Žana Kloda Trišē un Mario Dragi parakstiem.

Kristīne Lagarda ieņēma ECB vadītāja posteni 2019. gadā. No 2007. līdz 2011. gadam viņa ieņēma Francijas finanšu ministra vietu un izpelnījās plašu starptautisku atzinību par sekmīgu valsts ekonomikas pārvaldi globālās finanšu krīzes laikā. No 2011. gada viņa vadīja Starptautisko valūtas fondu.

Uzsvērt, ka vecās banknotes nezaudēs likumīga maksājumu līdzekļa statusu pēc jauno banknošu laišanas klajā.

0
Tagi:
eiro, Eiropas Savienība
Pēc temata
Jo garākas, jo lielāks nomināls: ECB iepazīstina ar jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm
ES izbeigta 500 eiro banknotes izlaišana
Jaunās 100 un 200 eiro banknotes nonāks apgrozībā 28.maijā
Gada laikā iedzīvotāji saņēmuši vairāk nekā 2 miljonus eiro par latiem – apmaiņa turpinās