Elīna Maligina

"Man nav nekādu jūtu pret Latviju, un man nav kauns": Maligina atraitne par dzimteni

153
(atjaunots 08:10 06.12.2018)
Uzņēmēja, miljonāra Valīrija Maligina atraitne Elīna par savām mājām sauc Krieviju, savukārt Latvijā tikai maksā nodokļus, pati nezina kāpēc.

RĪGA, 6. decembris – Sputnik. Aktrise un māksliniece Elīna Maligina – 2017. gadā mirušā Olainfarm īpašnieka Valērija Maligina atraitne – intervijā žurnālam Leva pastāstīja par savu attieksmi pret Latviju, vēsta TVnet.lv.

Maligina paziņoja, ka uzskata sevi par pasaules pilsoni: viņas video priekšnesumi, īsmetrāžas filmas un ainas atzītas visur, taču Latvijā par tām nerunā. Kā atzinās Maligina, Latvija – tā ir vienkārši vieta, kur viņa piedzimusi, un nekādas patriotiskas jūtas pret šo valsti viņa neizjūt.

"Man nav kauns par to – man nav nekādu patriotisku jūtu pret Latviju. es nepiederu šai valstij. Man Latvija nav vajadzīga. Mani darbi ir pietiekamā mērā novērtēti pasaulē," pateica māksliniece.

Maligina paskaidroja, ka viņas nepatika pret Latviju nāk no 90. gadiem. Un neskatoties uz to, ka šie laiki palikuši pagātnē, tie atstājuši nepatīkamas pēdas viņas dvēselē.

"Varbūt tagad arī nešauj, taču no trepēm cilvēki joprojām krīt, vienkārši tāpēc, ka paslīd. Man liekas, ar to ir gana, lai nogalinātu visu patriotismu," uzsvēra Maligina.

Viņa atzīmēja, ka Latvijā tikai maksājot nodokļus un vienīgi tāpēc, ka šajā valstī dzīvo viņas mamma. Savukārt pati Olainfarm īpašnieka atraitne kopā ar meitu Hannu dzīvo Krievijā, kur mācās režisūru. Krieviju Maligina sauc par savām mājām.

Jāatzīmē, ka Maligina jau ne pirmo reizi kritizē Latviju. iepriekš viņa publicēja savā Facebook lapā publikāciju, kurā rosināja, pēc viņas domām, valstij aktuālus tematus: nodokļi, pensionāri, emigranti, veselība, Putins.

"Valdošo ausis ir aizlipušas ciet, un acīs miglainums. Bēda par vēl dzīvajiem," rakstīja Maligina par Latviju.

Miljonāra atraitne

Maligins nomira savā mājā Jūrmalā 2017. gada 9. decembrī 52 gadu vecumā. Valsts policijā, atskaitoties par uzņēmēja nāves izmeklēšanas rezultātiem, paziņoja, ka viņš miris dabīgā nāvē.

Maligins atstājis lielāko farmaceitisko koncernu Baltijā, kurā, izņemot pašu zāļu ražotni, ietilpst tīkls "Latvijas Aptieka", Tonus Elast, Silvanols, Kivvi un citi.

2018. gada janvāra vidū nolasītajā Maligina testamentā tika minētas trīs viņa meitas, taču netika minēta viņa trešā sieva – Elīna. Tas kalpoja par pušu konflikta iemeslu. Elīna apstrīdēja testamentu tiesā, nosaucot to par viltojumu.

Maligina paziņoja, ka pēc vīra nāves viņu faktiski izmeta uz ielas bez mantām. Valērija Maligina vecākā meita neļāva viņai dzīvot ģimenes mājā. Un, pēc uzņēmēja atraitnes sacītā, papildus sāpēm sakarā ar tuva cilvēka zaudēšanu viņai nācies pārdzīvot arī piespiedu dzīvesvietas maiņu.

Tagad uz jautājumu, kur viņa dzīvo, Maligina atbildēja, ka viņai "palīdzēja tuvi cilvēki".

Neskatoties uz to, ja 2018. gada maija beigās, pēc sarežģītām un ilgstošām pārrunām, vienošanās Maligina mantinieku starpā tika panākta.

Elīna toreiz paziņoja, ka vienošanos uzskata par kompromisu, kurā iekļautas nepilngadīgās Valērija meitas Annas, vecāko meitu Irīnas un Nikas un viņas pašas intereses. Tāpat Elīna uzsvēra, ka izdevies vienoties par galveno – Olainfarma arī turpmāk būs viens no Latvijas farmaceitiskā biznesa flagmaņiem, un mēs darīsim visu iespējamo tā attīstībai un paplašināšanai.

153
Pēc temata
Miljonāra Maligina atraitne par dzīvi Latvijā: "Par vēl dzīvajiem skumji."
Maligina atraitne: kāpēc Belēvičs un Savickis iegulda naudu Uzbekistānā, nevis Latvijā
Olainfarm reiderisms: Maligina meita lūdz uzsākt kriminālprocesu
Simt bagātākie cilvēki Latvijā: banku krīze sarakstu mainījusi
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

2
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

2
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro