Ziemassvētki Eiropā

Ziemassvētki bez politikas: Latvijas, Krievijas un Ukrainas karogi pie Brīvības pieminekļa

53
(atjaunots 11:17 05.12.2018)
Forums "Ziemassvētki Eiropā" pirmo reizi norisinās Rīgā, Krievijas delegācijai Latvijas galvaspilsētā īpaši patika, ka šeit visi ir laipni, smaida un runā krieviski.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik, Aleksejs Stetjuha. Gājieni pie Brīvības pieminekļu Rīgā parasti izraisa neviennozīmīgas emocijas. Šoreiz nevienu nemulsināja nedz dažādu valstu karogi, nedz dažādas zem tiem skanējušās valodas.

Ikgadējais pasākums "Ziemassvētki Eiropā" pirmo reizi norisinājās Rīgā, apvienojot zem sava spārna sešpadsmit valstu pārstāvjus. Viesmīlības atbalstītāju salidojums pulcēja kopā viesmīlības un restorānu biznesa studentus, lai dalītos Ziemassvētku svinību pieredzē.

Участники форума прошли шествием по Старой Риге к памятнику Свободы
© Sputnik / Sergey Melkonov
Foruma dalībnieki izgāja cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim

Neskatoties uz to, ka galvenais uzsvars tika likts uz svinīgo svētku daļu, pats pasākums sākās ar dievkalpojumu Doma baznīcā. Organizatori pateica, ka uzsvars uz konkrētu konfesiju netika likts, lai neviens nejustos neērti.

Pēc dievkalpojuma visu valstu pārstāvji ar saviem karogiem devās svinīgā gājienā pie Brīvības pieminekļa. Kolonna izstiepās ap četrdesmit metru garumā: 16 karogi, 24 mācību iestādes – nacionālajos tērpos un ziemas jakās, kam kā ērtāk.

Участники форума прошли шествием по Старой Риге к памятнику Свободы
© Sputnik / Sergey Melkonov
Foruma dalībnieki izgāja cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim

Krieviju pārstāvēja Sanktpēterburgas Pētera koledža. Delegācija izrādījās maza, taču mundra. Kuratore viesojās Rīgā jau ceturto reizi. Meitenes-studentes te nokļuvušas pirmo reizi.

Patīk?

— Jā, pie jums ir ļoti skaisti.

Kas iepatikās?

— Arhitektūra, protams.

Tas ir standarti. Un ja godīgi?

Meitenes sāka kautrēties.

— Te visi ir laipni. Visi ar mums runā krieviski. Saka priekšā ceļu, smaida. Tāda sajūta, ka te vispār visi runā krieviski.

Делегация из России на форуме Рождество в Европе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas delegācija forumā "Ziemassvētki Eiropā"

Paša pasākuma mērķis – satuvināt dažādu valstu jauniešus. Padalīties ar tradīcijām, parādīt savas, uzzināt par svešām. Uzaicināt ciemos un sagribēt doties vēl kaut kur.’

Pēterburgas pārstāvji uzsver: nekādām politiskām domstarpībām nebūtu jākļūst par šķērsli labām attiecībām. Latvija puse arī uzsver šādu uzstādījumu.

Politikas arī nebija. Latvijas, Krievijas un Ukrainas karogs mierīgi sadzīvoja savā starpā un blakus viens otram. Gan pie Brīvības pieminekļa, gan Bastejkalnā.

Участники форума прошли шествием по Старой Риге к памятнику Свободы
© Sputnik / Sergey Melkonov
Foruma dalībnieki izgāja cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim

Gājiens kļuva par viesmīlības dienu atklāšanu. Tālāk studenti turpinās dalīties dažādu valstu Ziemassvētku svinību pieredzē viens ar otru līdz pat 6. decembrim.

Ceturtajā un piektajā decembrī Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā notiks interaktīvā izstāde, kura ir veltīta dažādu valstu Ziemassvētku kulinārajām tradīcijām, egles un mājas izrotāšanai un pārējām tīri nacionālām Ziemassvētku īpatnībām.

  • Foruma dalībnieki izgāja cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim
    Foruma dalībnieki izgāja cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Zane Saukāne, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma projektu vadītāja
    Zane Saukāne, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma projektu vadītāja
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Foruma dalībnieki izgāja cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim
    Foruma dalībnieki izgāja cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Foruma dalībnieki izgāja cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim
    Foruma dalībnieki izgāja cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim
    © Sputnik / Sergey Melkonov
1 / 4
© Sputnik / Sergey Melkonov
Foruma dalībnieki izgāja cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim
53
Nils Ušakovs Eiropas Parlamentā, foto no arhīva

Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā

33
(atjaunots 13:47 28.11.2020)
EP deputāts Nils Ušakovs publikācijā Facebook asi kritizēja valdību, kas pūlas padzīt krievvalodīgos no politikas un atgādināja, ka var mīlēt krievu valodu, pie tam runājot latviski. Viņš piebilda, ka ir pareizi vēlēties, lai bērni mācītos dzimtajā valodā.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook nāca klajā ar graujošu publikāciju "Par Eiropas un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju nākotni". Tās noslēgumā viņš aicināja Latvijā dzīvojošos krievvalodīgos nepalikt malā no politiskajiem procesiem valstī un visā Eiropā.

Publikācijas mērķis – piesaistīt krievvalodīgo uzmanību Konferencei par Eiropas nākotni, tomēr paralēli politiķis skāra gan latviešu valodu, gan "nacionālo valdību" un pat viņu algas.

Ušakovs sāka ar rezultātiem, ko uzrādīja sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS aptauja, veikta pēc interneta žurnāla "Spektr" pasūtījuma ar Nīderlandes un Zviedrijas vēstniecību Latvijā atbalstu. Atgādināsim, ka aptauja notika šī gada jūlijā un augustā visā Latvijā. Pētnieki aptaujāja 1100 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus (pilsoņus un nepilsoņus), kam krievu dzimto vai ģimenes saziņas valodu.

Ušakovs publicēja monitoringa rezultātus: 65% krievvalodīgo uzskata sevi par eiropiešiem; 73% norāda, ka pieturas pie Eiropas vērtībām, 50% runā latviski labi vai ļoti labi, vēl 29% - vidējā līmenī, 84% norāda, ka par galveno uzskata piederību krievu kultūras telpai, 88% uzskata par būtisku izglītību krievu valodā.

Ņemot vērā šos datus, Rīgas bijušais mērs secināja, ka ir dabiski un pareizi uzskatīt sevi par eiropieti, tāpat kā saistīt sevi ar Latviju, labi pārvaldīt latviešu valodu un pie tam mīlēt dzimto krievu valodu. Pēc viņa domām, pareizi ir arī vēlēt bērniem iespēju saņemt izglītību dzimtajā valodā.

Pēc šī slēdziena Ušakovs sāka uzbrukumu nacionālistiskajiem latviešu politiķiem un nosauca viņus par "parodiju Borata stilā".

"Nacionālie latviešu politiķi gadiem ilgi mēģina dēmonizēt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus, lai izspiestu viņus no politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Tomēr paskatieties uz tiem, kuri pašlaik stāv pie varas stūres. Tie ir cilvēki, kuri pandēmijas laikā paceļ algas tikai sev. Tā jau ir politikas parodija Borata stilā. Protams, viņi baidās no jebkādas konkurences, vienalga, vai to sastāda citādi domājoši latvieši vai krievvalodīgie," konstatēja Ušakovs.

Šajā kontekstā politiķis atgādināja, ka Latvijā jau ilgi nav organizētas aptaujas, kas palīdzētu noskaidrot, cik daudzi vēl tic iespējām mainīt valsts attīstības kursu. Viņaprāt, tamlīdzīgas aptaujas rezultāti diezin vai būtu apmierinoši.

"Tomēr kursu mainīt var, piedaloties gan vēlēšanās mājās, gan procesos Eiropas līmenī, - Ušakovs ierunājās par galveno. – Par vienu no galvenajiem notikumiem ES politiskajā dzīvē tuvākajā laikā kļūs Konference par Eiropas nākotni. To organizēs Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Tā ilgs vismaz divus gadus. Visā Eiropā ritēs tikšanās un diskusijas. Eksperti, sabiedriskie darbinieki, ES pilsoņi piedāvās savu vīziju par mūsu kontinenta nākotni. Konferencei jāliek pamati nākamajām pārmaiņām un reformām ES."

Ušakovs apsolīja parūpēties par to, lai daļa pasākumu Eiropas nākotnei veltītās konferences ietvaros tiktu organizēta krievu valodā.

"To es nodrošināšu kā Eiropas Parlamenta deputāts no sociālistiem un demokrātiem sadarbībā ar kolēģiem no "Saskaņas"," viņš apliecināja un aicināja savā komandā visus, kas vēlētos piedalīties pasākumu sagatavošanā un organizācijā. Visus interesentus Ušakovs lūdz rakstīt uz e-pastu nils.usakovs@europarl.europa.eu.

33
Tagi:
krievu valoda, Nils Ušakovs, Eiropas Parlaments
Pēc temata
Ušakovs atbildējis uz Iesalnieka izteikumiem par to, ka viņš esot svešs Latvijai
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
Nils Ušakovs pastāstīja, kāpēc nav gājis "bungot" pret krievu skolu likvidāciju
Rīgā informē par aizliegumu pulcēties krievu valodā! Latviete sašutumā, Ušakovs iejaucās
Covid-19 ekspress testēšana, foto no arhīva

Latvijā reģistrēti 753 jauni Covid-19 gadījumi, trīs pacienti miruši

17
(atjaunots 16:17 28.11.2020)
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēts 16561 koronavīrusa infekcijas gadījums, miruši 193 pacienti ar apstiprinātu diagnozi.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā valstī reģistrēti 753 jauni Covid-19 gadījumi, miruši 3 pacienti ar apstiprinātu diagnozi, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs.

Diennakts laikā laboratorijas veikušas 7645 testus, no tiem 9,8% analīžu devuši apstiprinošu rezultātu.

Divi viņsaulē aizgājušie pacienti piederēja pie 80-85 gadu vecuma grupas, vēl viens – pie 85-90 gadu vecuma grupas.

Ziņots,  ka kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēts 16561 koronavīrusa infekcijas gadījums, miruši 193 pacienti ar apstiprinātu diagnozi.


17
Tagi:
SPKC, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Ārsts paskaidroja, kāpēc ir bezjēdzīgi slepkavot koronavīrusa inficētās ūdeles
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās

Baltkrievu robežsargi parādījuši darbu radioaktīvā piesārņojuma zonā

0
(atjaunots 23:22 28.11.2020)
Baltkrievijas Robežsardzes darbinieki strādā Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas bijušajā štābā.

Baltkrievu robežsargi parādījuši, kā norit viņu darbs radioaktīvā piesārņojuma teritorijā. Video ierakstu YouTube publicēja Baltkrievijas Valsts robežsardzes komiteja.

Šonedēļ tika atklāts robežsardzes kontroles punkts "Hoiņiki" uz Baltkrievijas un Ukrainas robežas – tā ir jauna Gomeļas robežsardzes grupas vienība.

Robežsardzes komplekss tapis pēc Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas bijušā štāba rekonstrukcijas.

Robežsardzes punktā organizēts monitoringa centrs, kas tiešsaistes režīmā ļauj attālināti kontrolēt vairāk nekā 100 kilometrus garu robežu ar Ukrainu ar dažādu apsardzes un novērošanas sistēmu palīdzību.

Vienības galvenā īpatnība – valsts robežu sardze notiek teritorijā ar paaugstinātu radiācijas fonu.

Sekmīgai funkciju izpildei un radioaktīvā izstarojuma avotu identifikācijai robežsardzes punkts ekipēts ar mūsdienīgu tehniku, iekārtām un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Katastrofa Černobiļas AES notika 1986. gada 26. aprīlī – uzsprāga stacijas ceturtā energobloka kodolreaktors. Radioaktīvā piesārņojuma kopējā platība Baltkrievijas teritorijā sasniedza aptuveni 46,5 tūkstošus kvadrātkilometru.

Ukrainas teritorija bija piesārņota 50 tūkstošu kvadrātkilometru platībā 12 apgabalos. Pie tam piesārņojumā cietuši arī 19 Krievijas reģioni gandrīz 60 tūkstošu kvadrātkilometru platībā ar 2,6 miljoniem iedzīvotāju.

0
Tagi:
Černobiļa, Robežsardze, Baltkrievija
Pēc temata
Baltkrievija atspēkoja baumas par Krievijas karavīriem tās teritorijā – Černobiļas zonā
"Esmu tur bijis": bijušajam Latvijas prezidentam pavaicāja par "Černobiļu"
Černobiļa pēc 34 gadiem: XX gs. lielākās tehnogēnās katastrofas atbalss
Dzīve un kino: visa patiesība par seriālu "Černobiļa"