Staro Riga 2018

"Simtgade, lūdzu, beidzies": Latvijas jubilejas izmaksas atkal sadusmoja sociālos tīklus

62
(atjaunots 09:40 05.12.2018)
Šoreiz tautas neapmierinātību izraisīja izpildītāju honorāru summas, kuri piedalījās koncertā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas par godu valsts simtgadei.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. Svētku koncerta "Mīlestības vārdā. 18+", kurš norisinājās pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas 19. novembrī, rīkošanas izmaksas ar jaunu spēku sacēla neapmierinātības vilni sociālajos tīklos.

Izrādās, ka honorāru summa, kuri tika izmaksāti svētku koncerta dalībniekiem un organizatoriem, pārsniedz 57 tūkstošus eiro, paziņoja Latvijas Televīzija raidījumā "Aizliegtais paņēmiens".

​"Kaut kā skumji sanāk, sasummējot izrādās, ka Latvijas dzimšanas diena bija nevis svinības, kur visi nāk ar dāvanām un laba vēlējumiem, bet "grāb ko vari" pasākums. Turklāt vēl par nesamērīgām cenām pirkti apšaubāmas kvalitātes pakalpojumi. Žēl man jubilāres paliek," nonāk pie secinājuma Iveta Indriksone.

Izskatās, ka daudzi sociālo tīklu lietotāji atbalsta šādu uzskatu.

"​Lai cik smieklīgi tas neizklausītos, šķiet, ka Kaimiņa kungs un Raimonds Pauls bija vienīgie, kas par šo cepās un runāja, ka nekas paliekošs pēc svētkiem nepaliks!" norādīja lietotājs Jānis.

​"Diemžēl jubilāri jau simtiem gadu visi izmanto kā ielas meitu un savējie kangari visvairāk!​​"​ piekrita Kristīgi demokrātiskās savienības pārstāvji.

Savukārt cits Twitter lietotājs ar segvārdu Nepareizais atgādina par to, kādi honorāri bija diriģentiem Dziesmu svētkos.

​​"Simtgades Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenti vidēji saņēma 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, ieskaitot darbu mēģinājumos visā svētku norises laikā, ģenerālmēģinājumā un noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē,​​" norāda Nepareizais.

Žurnāliste Natālija Žogole​, izskatās, arī uzskata, ka izpildītāju honorāri bijuši pārāk uzpūsti.

​"Man vienai liekas ka koncertā par godu simtgadei mūziķiem par godu bija jāpiedalās bezmaksas?​​"​ uzdodas viņa ar retorisku jautājumu.

Citiem Latvijas iedzīvotājiem, spriežot pēc visa, jau ir gana apnikuši skandāli, kas saistīti ar valsts simtgades izmaksu aprēķiniem, un viņi vēlas tikai vienu: lai tā ātrāk beigtos.

​"Simtgade, lūdzu, beidzies,​​" lūdz kāda Žanete.​

​"Beigsies nauda, beigsies simtgade,​​" lakoniski atbild viņai lietotājs ar segvārdu Blog News.

Atgādināsim, ka iepriekš asu sociālo tīklu lietotāju sašutumu izraisīja​ Latvijas simtgades salūts, kuram bija plānots iztērēt 234 999 eiro bez PVN. Šī summa izrādījās apmēram desmit reizes lielāka, nekā pilsētas svētku salūta izmaksas.

Vēlāk izrādījās, ka salūts izmaksājis vēl dārgāk: tam tika iztērēts gandrīz par 100 tūkstošiem eiro vairāk, nekā iepriekš ziņots. Beigās Latvijas simtgades svētku gaismas šovs ​"Saules mūžs​" izmaksāja 370 tūkstošus eiro.

62
Pēc temata
Sīpoli, zāģis un saldējums karoga krāsās: ko uzdāvināja latvieši Latvijas simtgadē
"Tā bija katastrofa": rīdzinieki sašutuši par spiešanos pēc salūta
Latvijas simtgade: tikai pusei iedzīvotāju nav vienalga
Kam iztērēti 15 miljoni: tūrisma nozare kritizē simtgades svinību tēriņus
Nils Ušakovs Eiropas Parlamentā, foto no arhīva

Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā

33
(atjaunots 13:47 28.11.2020)
EP deputāts Nils Ušakovs publikācijā Facebook asi kritizēja valdību, kas pūlas padzīt krievvalodīgos no politikas un atgādināja, ka var mīlēt krievu valodu, pie tam runājot latviski. Viņš piebilda, ka ir pareizi vēlēties, lai bērni mācītos dzimtajā valodā.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook nāca klajā ar graujošu publikāciju "Par Eiropas un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju nākotni". Tās noslēgumā viņš aicināja Latvijā dzīvojošos krievvalodīgos nepalikt malā no politiskajiem procesiem valstī un visā Eiropā.

Publikācijas mērķis – piesaistīt krievvalodīgo uzmanību Konferencei par Eiropas nākotni, tomēr paralēli politiķis skāra gan latviešu valodu, gan "nacionālo valdību" un pat viņu algas.

Ušakovs sāka ar rezultātiem, ko uzrādīja sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS aptauja, veikta pēc interneta žurnāla "Spektr" pasūtījuma ar Nīderlandes un Zviedrijas vēstniecību Latvijā atbalstu. Atgādināsim, ka aptauja notika šī gada jūlijā un augustā visā Latvijā. Pētnieki aptaujāja 1100 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus (pilsoņus un nepilsoņus), kam krievu dzimto vai ģimenes saziņas valodu.

Ušakovs publicēja monitoringa rezultātus: 65% krievvalodīgo uzskata sevi par eiropiešiem; 73% norāda, ka pieturas pie Eiropas vērtībām, 50% runā latviski labi vai ļoti labi, vēl 29% - vidējā līmenī, 84% norāda, ka par galveno uzskata piederību krievu kultūras telpai, 88% uzskata par būtisku izglītību krievu valodā.

Ņemot vērā šos datus, Rīgas bijušais mērs secināja, ka ir dabiski un pareizi uzskatīt sevi par eiropieti, tāpat kā saistīt sevi ar Latviju, labi pārvaldīt latviešu valodu un pie tam mīlēt dzimto krievu valodu. Pēc viņa domām, pareizi ir arī vēlēt bērniem iespēju saņemt izglītību dzimtajā valodā.

Pēc šī slēdziena Ušakovs sāka uzbrukumu nacionālistiskajiem latviešu politiķiem un nosauca viņus par "parodiju Borata stilā".

"Nacionālie latviešu politiķi gadiem ilgi mēģina dēmonizēt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus, lai izspiestu viņus no politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Tomēr paskatieties uz tiem, kuri pašlaik stāv pie varas stūres. Tie ir cilvēki, kuri pandēmijas laikā paceļ algas tikai sev. Tā jau ir politikas parodija Borata stilā. Protams, viņi baidās no jebkādas konkurences, vienalga, vai to sastāda citādi domājoši latvieši vai krievvalodīgie," konstatēja Ušakovs.

Šajā kontekstā politiķis atgādināja, ka Latvijā jau ilgi nav organizētas aptaujas, kas palīdzētu noskaidrot, cik daudzi vēl tic iespējām mainīt valsts attīstības kursu. Viņaprāt, tamlīdzīgas aptaujas rezultāti diezin vai būtu apmierinoši.

"Tomēr kursu mainīt var, piedaloties gan vēlēšanās mājās, gan procesos Eiropas līmenī, - Ušakovs ierunājās par galveno. – Par vienu no galvenajiem notikumiem ES politiskajā dzīvē tuvākajā laikā kļūs Konference par Eiropas nākotni. To organizēs Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Tā ilgs vismaz divus gadus. Visā Eiropā ritēs tikšanās un diskusijas. Eksperti, sabiedriskie darbinieki, ES pilsoņi piedāvās savu vīziju par mūsu kontinenta nākotni. Konferencei jāliek pamati nākamajām pārmaiņām un reformām ES."

Ušakovs apsolīja parūpēties par to, lai daļa pasākumu Eiropas nākotnei veltītās konferences ietvaros tiktu organizēta krievu valodā.

"To es nodrošināšu kā Eiropas Parlamenta deputāts no sociālistiem un demokrātiem sadarbībā ar kolēģiem no "Saskaņas"," viņš apliecināja un aicināja savā komandā visus, kas vēlētos piedalīties pasākumu sagatavošanā un organizācijā. Visus interesentus Ušakovs lūdz rakstīt uz e-pastu nils.usakovs@europarl.europa.eu.

33
Tagi:
krievu valoda, Nils Ušakovs, Eiropas Parlaments
Pēc temata
Ušakovs atbildējis uz Iesalnieka izteikumiem par to, ka viņš esot svešs Latvijai
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
Nils Ušakovs pastāstīja, kāpēc nav gājis "bungot" pret krievu skolu likvidāciju
Rīgā informē par aizliegumu pulcēties krievu valodā! Latviete sašutumā, Ušakovs iejaucās
Covid-19 ekspress testēšana, foto no arhīva

Latvijā reģistrēti 753 jauni Covid-19 gadījumi, trīs pacienti miruši

17
(atjaunots 16:17 28.11.2020)
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēts 16561 koronavīrusa infekcijas gadījums, miruši 193 pacienti ar apstiprinātu diagnozi.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā valstī reģistrēti 753 jauni Covid-19 gadījumi, miruši 3 pacienti ar apstiprinātu diagnozi, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs.

Diennakts laikā laboratorijas veikušas 7645 testus, no tiem 9,8% analīžu devuši apstiprinošu rezultātu.

Divi viņsaulē aizgājušie pacienti piederēja pie 80-85 gadu vecuma grupas, vēl viens – pie 85-90 gadu vecuma grupas.

Ziņots,  ka kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēts 16561 koronavīrusa infekcijas gadījums, miruši 193 pacienti ar apstiprinātu diagnozi.


17
Tagi:
SPKC, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Ārsts paskaidroja, kāpēc ir bezjēdzīgi slepkavot koronavīrusa inficētās ūdeles
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

0
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

0
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ