Valsts policijas vadītājs Ints Ķuzis

Valsts policija zina, kurš nogalinājis Mārtiņu Bunkus

223
(atjaunots 14:00 04.12.2018)
Valsts policijas vadītājs Ints Ķuzis noliedz policijai adresētos pārmetumus par Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanas lēnīgumu.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas izmeklēšana tuvojas noslēgumam, paziņoja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes".

Pēc viņa sacītā, savākts pietiekami daudz faktu un pierādījumu, lai pateiktu, kurš un kā pastrādājis šo noziegumu.

Viņš noliedz policijai adresētos pārmetumus par izmeklēšanas lēnīgumu un apgalvo, ka katru dienu un stundu Bunkus lietā tiek veikti pasākumi, kuri jau ir noveduši pie rezultātiem.

Maksātnespējas administrators Martiņš Bunkus tika nošauts 30. maija rītā netālu no Brāļu kapiem Rīgā. Apšaude notika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no notikuma vietas. Tiek uzskatīts, ka bija divi algoti slepkavas. IeM gandrīz uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, bijusi pasūtīta.

Valsts policiju vairākkārt apsūdzēja lēnīguma – slepkavība pastrādāta vairāk nekā pirms pusgada, savukārt aizdomās turamie joprojām nav atrasti. Atbildot uz šiem pārmetumiem, Ķuzis pirms mēneša pastāstīja par izmeklēšanas gaitu. Pēc viņa sacītā, tika nopratināti vairāk nekā 100 liecinieku, papildus tika nopratināti vairāk nekā 200 cilvēku saistībā ar visām izmeklēšanas versijām. Veiktas vairākas kratīšanas, notikuma vietu izmeklēšanas (ar kinologu un ekspertu pieaicināšanu), sastādīta izmeklēšanas gaitā iegūto priekšmetu un dokumentu analīze.

Tāpat izmeklētājiem izdevies saņemt apmēram 36 terabaitus videoierakstu, tostarp ierakstus no vairāk nekā 50 videonovērošanas kamerām, kuras tiek rūpīgi pārbaudītas un analizētas. Izmeklēšanas ietvaros norīkotas 16 ekspertīzes, tiek noskaidroti ar noziegumu saistīti fakti un iespējamās vainīgās personas. Izmeklētāji pieprasījuši informāciju no septiņu valstu tiesībsargājošajām iestādēm.

223
Temats:
Mārtiņa Bunkus slepkavība (14)
Pēc temata
"Bunkus lietā" atklājas arvien jaunākas detaļas
TV3: ar Bunkus slepkavību varētu būt saistīti azerbaidžāņu uzņēmēji
Bunkus biroja darbinieki sākuši cīnīties par viņa īpašumu
Nogalinātā Bunkus brālis aicina varasiestādes atcerēties Latvijai doto solījumu
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

4
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

4
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro