Bedre uz ceļa. Foto no arhīva

Kāpēc Latvijā ir slikti ceļi: Mūrniecei piedāvāja iepazīties ar informāciju

54
(atjaunots 09:59 22.07.2019)
"Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš atkal mēģinājis informēt Saeimu par Latvijas ceļu bēdīgo stāvokli.

RĪGA, 1. decembris — Sputnik. Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) iesniegusi Saeimas spīkerei Inārai Mūrniecei un deputātiem portfeli ar dokumentiem par valsts autoceļu stāvokli, vēsta TVNET.lv.

LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš vēstulē deputātiem atkal paziņojis, ka Latvijā sliktā un ļoti sliktā stāvoklī ir aptuveni 25% no valsts galvenajiem autoceļiem un vairāk nekā 40% valsts reģionālo autoceļu.

Jaunā Saeima lūgta pievērst īpašu uzmanību jaunā valsts budžeta projekta sadaļai par finansējumu valsts autoceļiem un pacensties panākt, lai tiktu piešķirti līdzekļi Latvijas ceļu reanimēšanai.

Vēstulē LCB atgādina, ka biedrība ilgstoši cenšas izskaidrot Finanšu ministrijai (FM) un valdībai iemeslus, kāpēc Latvijā ir slikti autoceļi. Reiz pat šķitis, ka LCB argumenti ir sadzirdēti. Taču, atzīmēja Bērziņš, tiklīdz nonāk līdz lēmumiem par pienācīgu finansējumu ceļiem, tie acumirklī tiek aizmirsti. Problēmu atceras vienīgi tad, kad pienāk laiks priekšvēlēšanu solījumiem.

Bērziņš atzīmēja, ka situācija ir skumja jau kopš 2003.gada, kad tika likvidēts Valsts autoceļu fonds. Kopš tā laika nozarē vērojama nenoteiktība: pieņemtie lēmumi netiek īstenoti, notiek manipulācijas ar skaitļiem, cenšoties pierādīt, ka situācija uz ceļiem nav nemaz tik slikta, kā to raksturo nozares profesionāļi un uzskata Latvijas iedzīvotāji.

Bērziņš uzsvēra, ka atklāta nekānedarīšana nozarē atainojas ne tikai oficiālajos dokumentos, kas top pēc Saeimas un valdības sēdēm, bet arī solījumos Eiropas Savienībai, kas piešķir līdzekļus no eirofondiem.

Bērziņš vēstulē norādīja, ka 2013. gadā MK apstiprināja VASP. No 2014. līdz 2020.gadam autoceļu sakārtošanā bija plānots ieguldīt 1,517 miljardus eiro, taču pamatbudžeta faktiskais finansējums ir 662,3 miljoni eiro.

LCB norādīja, ka jūtamus uzlabojumus sagaidījuši tikai valsts galvenie ceļi, jo no 2014.-2019. gadā tajos ieguldīts 715,86 miljons eiro Eiropas fondu naudas. Ja 2014.gadā labā vai ļoti labā stāvoklī bija aptuveni 35% valsts galveno autoceļu, 2018.gadā – 65%. Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir aptuveni 25% valsts galveno autoceļu, bet 10% ir apmierinošā stāvoklī.

54
Pēc temata
Šogad Latvijā tiks remontēti ceļi
Eiropas ceļi un tilti tiks pielāgoti NATO tankiem
Ceļi, ceļi, kas tie ceļi. ES pārvērtīs savas šosejas par kara taku

Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

9
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēts viens jauns koronavīrusa infekcijas gadījums. Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits nav pieaudzis.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka pēdējo 24 stundu laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums. Jau vairākas dienas inficēto skaits valstī pieaug tikai par vienu jaunu gadījumu.

​Diennakts laikā veikti 1042 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma veikti 157 826 izmeklējumi. Kopā Latvijā fiksēti 1124 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 1000 cilvēki sekmīgi izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

​Slimnīcās ārstējas 5 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Vienam no viņiem konstatēta smaga slimības gaita. Kopā no stacionāra izrakstīts 181 pacients.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Vietējas zemenes, foto no arhīva

Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

22
(atjaunots 10:36 05.07.2020)
Latvija vaid un cieš darba roku trūkuma dēļ, bet latvieši dzīvo Anglijā vagoniņos kopā ar poļiem un atgriezties negrasās. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons paskaidroja, kāpēc tā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons intervijā radio Baltkom pastāštīja, kāpēc ārvalstīs strādājošos latviešus neizdodas atbilināt dzimtenē.

Trons konstatēja, ka zemniekiem Latvijā trūkst darba roku, tomēr latvieši nesteidz darbā uz laukiem Latvijā. Viņi dod priekšroku dzīvei vagoniņos kopā ar poļiem un zemeņu vākšanai Lielbritānijā.

Pat dzīve sešatā vienā vagoniņā neliek latviešiem padomāt par atgriešanos dzimtenē – kamēr viņi strādā Anglijā, viņu kontos ieripo laba naudiņa

Trons pastāstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi cerēt: varbūt vismaz kāda daļa iedzīvotāju atgriezīsies no citām valstīm, tomēr atkal visu ir atrisinājis naudas jautājums.

Zemnieki Vācijā, Anglijā un Francijā atklāti atzīst, ka ārvalstu darbinieku palīdzību apmaksās dāsnāk nekā lauksaimnieki Latvijā, jo nevēlas redzēt, kā viņu pašu laukos sapūst zemenes.

Iepriekš Latvijā populārā televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš strādāja vistu fermā Vācijā, pastāstīja, kāpēc nevēlas atgriezties Latvijā, lai arī skumst pēc mājām.

Viņš atzina: ja Latvijā piedāvātu tādu algu kā Vācijā, viņš ar prieku darītu arī smagāku darbu nekā tas, ko viņš tagad strādā ārzemēs.

Pie tam Aivars konstatēja, ka Vācijā viņam ir mājoklis un ir brīvais laiks, ko viņš var veltīt pats sev. Pārsvarā viņš strādā naktīs, bet dienā ar velosipēdu apbraukā apkaimi.

Bet tagad, kamēr latvieši apbrīno ainavu citās valstīs, Latvijā laukos pūst zemenes.

Latvijas augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka sūdzējās par novēloto atļauju fermeriem aicināt sezonas strādniekus no ārzemēm – lielākā daļa potenciālo strādnieku jau atraduši darbu citviet.

Šī iemesla dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā patiešām var sapūt, nenokļuvusi veikalu plauktos.

22
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
SojuzТМА-19М

Parakstīti līgumi ar tūristiem, kuri 2021. gadā dosies kosmosā ar "Sojuz"

0
(atjaunots 10:58 05.07.2020)
2019. gada sākumā "Roskosmos" un "Space Adventures" parakstīja līgumu par divu kosmisko tūristu lidojumu uz Starptautisko kosmosa staciju.

RĪGA, 5. jūlijs - Sputnik. Noslēgti līgumi ar kosmiskajiem tūristiem, kuri 2021. gadā dosies uz Starptautisko kosmosa staciju ar Krievijas raķeti "Sojuz", vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz kompānijas "Space Adventures" pārstāvniecību Krievijā.

"Līgums parakstīts 2021. gadam ar diviem topošajiem ekipāžas locekļiem" teica kompānijas pārstāvis.

2019. gada jūnijā "Space Adventures" pārstāvniecība Krievijā informēja, ka atrasti kandidāti tūrisma lidojumam ar "Sojuz" 2021. gadā. Iepriekš, 2019. gada sākumā "Roskosmos" un Space Adventures parakstīja līgumu par divu kosmisko tūristu lidojumu uz Starptautisko kosmosa staciju. Tas būs pirmais lidojums, kurā ekipāžā būs divi tūristi un viens pieredzējis kosmonauts – kuģa komandieris. Lidojuma kandidātu vārdi tiks paziņoti gadu pirms likdojuma.

Amerikāņu kompānija "Space Adventures" ir vienīgais tūrisma operators, kas nodarbojas ar kosmiskajiem lidojumiem. No 2001. līdz 2009. gadam ar "Sojuz" saskaņā ar līgumiem ar "Space Adventures" stacijā nogādāti septiņi tūristi, tostarp – divas reizes SKS pabijis amerikānis Čārlzs Simoni. Par desmit diennaktis ilgu lidojumu paredzētā maksa gadu gaitā svārstījusies no 20 līdz 50 miljoniem dolāru. Oficiāli lidojuma cena netiek izpausta.

0
Tagi:
Starptautiskā kosmosa stacija, Sojuz, Roskosmos
Pēc temata
Pirmās minūtes pēc "Sojuz" ekipāžas nolaišanās uz Zemes parādīja videoierakstā
Kosmonauti paņēmuši līdzi uz SKS mandarīnus Jaungada svētkiem
Sadarbība turpināsies: Eiropa tomēr apgūs kosmosu ar Krievijas "Sojuz"
Zvaigžņu pilsētiņa pavadīja jauno SKS ekipāžu ar "arābu Gagarinu"