Mārtiņš Bondars

Mārtiņš Bondars nevēlas dzīvot par minimālo algu

117
(atjaunots 14:12 30.11.2018)
Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars vēlas dzīvot normālu dzīvi, nevis tā, kā dzīvo 15% iedzīvotāju, kuri saņem minimālo algu.

RĪGA, 30. novembris — Sputnik. Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!") pastāstīja telekanālam TV3 par to, kāda ir dzīve, saņemot minimālo algu, vēsta Skaties.lv.

Politiķis pastāstīja, ka ik mēnesi tiesu izpildītāji atskaita naudu viņa kontā, atstājot tikai minimālo algu – 430 eiro. Pie tam politiķa pamatalga ir 2749 eiro, piemaksa par Budžeta komisijas vadību – vēl 1194 eiro. Kopā 3 943 eiro.

"Protams, deputātiem nav imunitātes attiecībā pret šāda veida situācijām un šī neērtība manā dzīvē turpinās, - atzina Bondars. – Es ļoti ceru, ka apgabaltiesā būs pozitīvs lēmums, un es beidzot varēšu sākt dzīvot normālu cilvēka dzīvi."

Atgādināsim, ka 2018. gada janvārī tiesa arestēja M.Bondara kontus un īpašumu, lai iekasētu no viņa 15 miljonus eiro Latvijas krājbankas lietā. Saskaņā ar Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu 15 miljoni eiro jāizmaksā visiem septiņiem bijušajiem Latvijas krājbankas valdes locekļiem. No Bondara bankas likvidatori vēlas iekasēt apmēram 2 miljonus eiro. Politiķis ir pārliecināts – tas ir politisks pasūtījums.

Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka minimālo algu (430 eiro) un mazāk šī gada trešajā ceturksnī saņēmuši 124,2 tūkstoši (15%) strādājošo Latvijā.

117
Pēc temata
Kāds darbs jāstrādā Latvijā, lai saņemtu pensiju 1000 eiro apmērā
Vairāk nekā 15% darbinieku Latvijā saņem minimālo algu
Mārtiņš Bondars salīdzinājis Latviju ar Nigēriju
Medicīnas masa slimnīcā, foto no arhīva

Cipule: slimnīcās nokļūst visi, kam vajadzīga hospitalizācija

2
(atjaunots 22:23 22.01.2021)
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir spiests rūpīgi novērtēt Covid-19 pacientu hospitalizācijas nepieciešamību, ņemot vērā vietu trūkumu slimnīcās.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Par to, kā Covid-19 inficēto skaita pieaugums ietekmējis hospitalizācijas iespējas, Latvijas televīzijas ēterā pastāstīja Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.

Pēdējo dienu laikā valstī krītas hospitalizācijas gadījumus skaits, tomēr daudziem cilvēkiem ik dienas vēl joprojām vajadzīga aprūpe stacionārā, liels ir arī gultasvietu aizpildījums – 80% un vairāk. Slimnīcās nokļūst aptuveni simt pacienti dienā.

Atsevišķos rajonos saslimušo skaits slimnīcās sarūk, tāpat kā samazinās arī saslimstība darbinieku vidū, bet citviet pacientu skaits pieaug, pastāstīja Cipule.

Satraucoša tendence ir daudzu pacientu ārstēšanās ilgums, proti, pacienti ilgstoši atrodas intensīvās terapijas nodaļās, līdz ar to tur noslodze ir ļoti augsta. Piemēram, slimnīcu gultu noslodze Stradiņa slimnīcā ir 120%. Cipule skaidroja, ka šajā slimnīcā atsevišķās nodaļās izvērsts gultu skaits pacientiem, kas inficēti Covid-19.

Vienlaikus NMPD vadītāja apliecināja, ka aizvien visi slimnieki, kuriem nepieciešams ārstēties slimnīcās, tajās nokļūst.

"Jautājums ir par to, kādā veidā mēs to procesu noorganizējam un cik drošs tas īstenībā ir pacientiem. (..) Atsevišķās situācijās, dodoties izsaukumos un vērtējot parametrus pacientam, varam izvērtēt, ka viņš vēl nav jāhospitalizē," pastāstīja Cipule.

Turklāt pacienti ne vienmēr ir ar mieru doties uz slimnīcu valsts otrā malā.

"Ir pacienti, kas ir jau ar nopietniem plaušu bojājumiem, bet salīdzinoši ļoti labiem parametriem un netiek stacionēti. Tikai vēlāk tiek konstatēts, ka ir diezgan liels plaušu bojājums. Tāpēc no NMPD viedokļa mēs daudz drošāk justos, ja slimnīcās būtu lielākas iespējas uzņemt pacientus un mēs varētu pie vismazākajām aizdomām, nepaļaujoties tik daudz uz cipariem, papildu drošībai nogādāt pacientu slimnīcā, lai var izvērtēt, asinsanalīzes veikt, rentgena izmeklējumus," teica Cipule.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka vidēji 15% no visiem Covid-19 pacientiem nonāk stacionārā. Pie tam hospitalizēto skaits konkrētā dienā nav saistīts ar dienu iepriekš reģistrēto koronavīrusa gadījumu skaitu. Ārsti skaidro, ka dažkārt slimnieka stāvoklis pasliktinās pat vienu vai divas nedēļas pēc slimības diagnosticēšanas.

2
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Neielaida jau lidostā: kā darbojas prasība uzrādīt Covid-19 testu
Latvija atļaus ieceļot no valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību
1991. gada barikādes Rīgā, foto no arhīva

Vai daudzi būtu gatavi šodien stāties uz barikādēm?

12
(atjaunots 22:16 22.01.2021)
Latvijā tagad labprāt patētiski spriež par 1991. gada janvāra barikādēm kā valsts neatkarības cīņas simbolu. Cik daudzi būtu gatavi tagad aizstāvēt valsts suverenitāti?

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Šogad tiek svinēta 1991. gada janvāra barikāžu 30. gadadiena. Tālaika notikumi pa šo laiku kļuvuši par vētrainas mītu sacerēšanas objektu un ieņēmuši goda vietu starp Latvijas nacionālās valsts tapšanas notikumiem. Interesanti, kā iedzīvotāji būtu rīkojušies šodien?

Kompānijas "Kantar TNS" aptauja 18-60 gadu vecuma iedzīvotāju grupā parādīja: mazāk nekā puse respondentu būtu gatavi iziet uz barikādēm, ja vajadzētu mūsdienās ar tādām metodēm aizstāvēt Latvijas neatkarību. Aptaujas rezultātus publicēja skaties.lv.

Tikai 18% respondentu apliecināja, ka noteikti stātos uz barikādēm, vēl 26% tādu iespēju pieļāva. Tātad kopumā apstiprinošu atbildi snieguši 44% aptaujāto.

Negatīvu atbildi sniedzis mazāks respondentu skaits – 34%. Rezultāti liecina, ka 17% paziņoja  - uz barikādēm noteikti nestāsies, vēl tikpat liels skaits drīzāk sliecās uz negatīvas atbildes pusi.

Katrs piektais (22%) nespēja dot konkrētu atbildi.

Barikāžu dienas Latvijā tradicionāli atzīmē no 13. līdz 17. janvārim 1991. gada notikumu piemiņai. Sputnik Latvija pastāstīja, kāpēc barikādes mūsdienu Latvijā ieguvušas tādu nozīmi.

12
Tagi:
barikādes, Rīga
Pēc temata
Manas jaunības barikādes: no milzīgām cerībām līdz pilnīgam kraham
Piemiņa stiklā: barikādēm veltītas vitrāžas Doma baznīcā
Latvija atcerējās barikādes: solījumi netika izpildīti, par PSRS nesēro

Suņi iemācījušies atpazīt Covid-19 inficētos: tas izdevies?

0
(atjaunots 22:26 22.01.2021)
Cilvēka labākie draugi – suņi, spēj ne tikai cilvēku pūlī atrast ar Covid-19 inficētu slimnieku, bet arī atšķirt koronavīrusa paveidu. Kā tas viņiem izdodas?

Itālijas lidostā notiek unikāls eksperiments. Suņi iemācījušies fiksēt ar Covid-19 inficētus cilvēkus, pat tad, ja slimība notiek bez simptomiem, kā arī noteikt koronavīrusa štammus.

Vai gribat uzzināt, kādu sugu suņi apguvuši tādas fantastiskas iemaņas, un ar vienu aci ieskatīties dresūras aizkulisēs? Par to stāsta mūsu video.

0
Tagi:
suns, koronavīruss
Pēc temata
Šodien Covid-19 tests pozitīvs, rīt negatīvs: eksperte skaidro, kā tas ir iespējams
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju