Pensionāri

Latvija, Lietuva, Bulgārija un Rumānija pievīlušas visu Eiropu: krities ESAO reitings

47
(atjaunots 08:00 29.11.2018)
Eiropas iedzīvotāju paredzamais dzīves ilgums ir krities. Pie tā vainojama Latvija, Lietuva, Bulgārija un Rumānija – šīs valstis "velk lejup" visu reitingu.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) kopīgais pārskats par veselību liecina, ka pēdējo 7 gadu laikā būtiski krities Eiropas iedzīvotāju paredzamais dzīves ilgums, vēsta Rus.lsm.lv.

Kopējo ainu ietekmē pašu eiropiešu ieradumi un sociāli ekonomiskie apstākļi, kā arī situācija veselības aprūpes jomā vairākās valstīs. Piemēram, paredzamā dzīves ilguma rādītāji Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā un Rumānijā manāmi bojā kopējo reitingu.

Latvijas jaundzimušo paredzamais mūža ilgums patlaban ir 74,8 gadi, kamēr vidēji Eiropas Savienībā tas ir 80,6 gadi. Turklāt valsts iedzīvotāju struktūrā ir visai augsts iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem, daudziem iedzīvotājiem ir kaitīgi ieradumi un liekais svars.

Savukārt veselības aprūpes finansējums – otrais zemākais visā Eiropas Savienībā. Trūkst ārstu un medmāsu, augstāki infekcijas slimību izplatības rādītāji. Tie ir tikai daži no iemesliem, kuru dēļ Latvija izrādījusies reitinga lejasgalā.

Pie visa vainojams finansējums

Situāciju komentēja veselības ministre Anda Čakša. Viņasprāt, galvenais iemesls veselības aprūpes nozares nepietiekamais finansējums.

Politiķe piebilda, ka pozitīvās izmaiņas veselības aprūpē Latvijā būs manāmas tikai pēc 5 vai pat 10 gadiem, bet "tas periods, par kuru runā OECD, ir solis atpakaļ".

Kā piemēru viņa minēja situāciju onkoloģisko slimību jomā.

"Ja mēs paskatāmies uz to pašu onkoloģiju. 2016. gada beigās mēs sākām "zaļo koridoru". Viss 2017. un 2018. gads mums iet "zaļā koridora" zīmē. Tikai tagad mēs redzam, ka procenti sāk mainīties attiecībā uz agrīno diagnostiku," – skaidroja Čakša.

Minister piezīmēja, ka ESAO vērtējums finansējuma jomā, kurā apgalvots, ka tas nesasniedz pat 40%, attiecas uz 2015. gadu. Taču kopš tā laika veselības aprūpes nozarei piešķirts jūtams finansiālais atbalsts.

Čakša atzina, ka papildu finansējums nav pacēlis Latviju no kaunpilnās otrās vietas no beigām – sliktāka situācija ir tikai Rumānijā.

Tāpēc jāņem piemērs no kaimiņu Igaunijas, kur veselības aprūpes vajadzībām tiek piešķirti divkārt lielāki līdzekļi, un jāpapildina finansējums gan ārstu algām, gan iekārtām, gan pakalpojumiem.

Krīze medicīnā

Taču veselības aprūpē Latvijā briest smaga krīze – mediķi atsakās strādāt par niecīgajām algām un pieprasa to pieaugumu.

Neskatoties uz Čakšas apgalvojumiem, ka situācija nav tik slikta, kā šķiet, Latvijas Slimnīcu biedrība iepriekš informēja par ārkārtas situāciju veselības aprūpes sistēmā no 2019. gada 1. janvāra mediķu virsstundu darba ierobežojumu dēļ. Tas nozīmē, ka 1. janvārī Latvijā varētu būt tukšas slimnīcas un nestrādājoša ātrā palīdzība.

Taču A.Čakša pārmet sabiedrībai, pašiem mediķiem un medijiem situācijas saasināšanu un uzskata, ka naudu veselības aprūpei Latvija varēs iegūt, pateicoties jaunajai medicīniskās apdrošināšanas sistēmai. Šī iemesla dēļ ministre aicināja cilvēkus aktīvāk apmaksāt apdrošināšanu, lai pietiktu gan mediķu algām, gan iekārtām.

Trešdien, 28. novembrī, valdība bez diskusijām pieņēma Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par mediķiem apsolīto algu pielikumu par 20% nākamo triju gadu laikā.

47
Pēc temata
Austrumeiropas demogrāfiskais slazds: bezizeja
Pētījums liecina: Latvijas iedzīvotājiem jāmet pie malas dzeršana
NVA: jāliek strādāt piecdesmit gadus vecajiem iedzīvotājiem, nevis jāsauc iebraucēji