Pensionāri

Latvija, Lietuva, Bulgārija un Rumānija pievīlušas visu Eiropu: krities ESAO reitings

49
(atjaunots 08:00 29.11.2018)
Eiropas iedzīvotāju paredzamais dzīves ilgums ir krities. Pie tā vainojama Latvija, Lietuva, Bulgārija un Rumānija – šīs valstis "velk lejup" visu reitingu.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) kopīgais pārskats par veselību liecina, ka pēdējo 7 gadu laikā būtiski krities Eiropas iedzīvotāju paredzamais dzīves ilgums, vēsta Rus.lsm.lv.

Kopējo ainu ietekmē pašu eiropiešu ieradumi un sociāli ekonomiskie apstākļi, kā arī situācija veselības aprūpes jomā vairākās valstīs. Piemēram, paredzamā dzīves ilguma rādītāji Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā un Rumānijā manāmi bojā kopējo reitingu.

Latvijas jaundzimušo paredzamais mūža ilgums patlaban ir 74,8 gadi, kamēr vidēji Eiropas Savienībā tas ir 80,6 gadi. Turklāt valsts iedzīvotāju struktūrā ir visai augsts iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem, daudziem iedzīvotājiem ir kaitīgi ieradumi un liekais svars.

Savukārt veselības aprūpes finansējums – otrais zemākais visā Eiropas Savienībā. Trūkst ārstu un medmāsu, augstāki infekcijas slimību izplatības rādītāji. Tie ir tikai daži no iemesliem, kuru dēļ Latvija izrādījusies reitinga lejasgalā.

Pie visa vainojams finansējums

Situāciju komentēja veselības ministre Anda Čakša. Viņasprāt, galvenais iemesls veselības aprūpes nozares nepietiekamais finansējums.

Politiķe piebilda, ka pozitīvās izmaiņas veselības aprūpē Latvijā būs manāmas tikai pēc 5 vai pat 10 gadiem, bet "tas periods, par kuru runā OECD, ir solis atpakaļ".

Kā piemēru viņa minēja situāciju onkoloģisko slimību jomā.

"Ja mēs paskatāmies uz to pašu onkoloģiju. 2016. gada beigās mēs sākām "zaļo koridoru". Viss 2017. un 2018. gads mums iet "zaļā koridora" zīmē. Tikai tagad mēs redzam, ka procenti sāk mainīties attiecībā uz agrīno diagnostiku," – skaidroja Čakša.

Minister piezīmēja, ka ESAO vērtējums finansējuma jomā, kurā apgalvots, ka tas nesasniedz pat 40%, attiecas uz 2015. gadu. Taču kopš tā laika veselības aprūpes nozarei piešķirts jūtams finansiālais atbalsts.

Čakša atzina, ka papildu finansējums nav pacēlis Latviju no kaunpilnās otrās vietas no beigām – sliktāka situācija ir tikai Rumānijā.

Tāpēc jāņem piemērs no kaimiņu Igaunijas, kur veselības aprūpes vajadzībām tiek piešķirti divkārt lielāki līdzekļi, un jāpapildina finansējums gan ārstu algām, gan iekārtām, gan pakalpojumiem.

Krīze medicīnā

Taču veselības aprūpē Latvijā briest smaga krīze – mediķi atsakās strādāt par niecīgajām algām un pieprasa to pieaugumu.

Neskatoties uz Čakšas apgalvojumiem, ka situācija nav tik slikta, kā šķiet, Latvijas Slimnīcu biedrība iepriekš informēja par ārkārtas situāciju veselības aprūpes sistēmā no 2019. gada 1. janvāra mediķu virsstundu darba ierobežojumu dēļ. Tas nozīmē, ka 1. janvārī Latvijā varētu būt tukšas slimnīcas un nestrādājoša ātrā palīdzība.

Taču A.Čakša pārmet sabiedrībai, pašiem mediķiem un medijiem situācijas saasināšanu un uzskata, ka naudu veselības aprūpei Latvija varēs iegūt, pateicoties jaunajai medicīniskās apdrošināšanas sistēmai. Šī iemesla dēļ ministre aicināja cilvēkus aktīvāk apmaksāt apdrošināšanu, lai pietiktu gan mediķu algām, gan iekārtām.

Trešdien, 28. novembrī, valdība bez diskusijām pieņēma Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par mediķiem apsolīto algu pielikumu par 20% nākamo triju gadu laikā.

49
Pēc temata
Austrumeiropas demogrāfiskais slazds: bezizeja
Pētījums liecina: Latvijas iedzīvotājiem jāmet pie malas dzeršana
NVA: jāliek strādāt piecdesmit gadus vecajiem iedzīvotājiem, nevis jāsauc iebraucēji
Lidosta Rīga

Robežu slēgt? Latvijas valdība vēlas atjaunot karantīnu

1
(atjaunots 17:46 14.07.2020)
Valdošās partija apsprieda pasākumus, ka, iespējams, tiks ieviesti Covid-19 atkārtotas izplatības gadījumā. Pārsvarā tie skars robežu šķērsošanas jautājumus.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Koalīcijas sadarbības padome apsprieda jautājumus par Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem, ko jau tuvākajā laikā varētu pieņemt valdība. Cita starpā padome atbalstīja ierosinājumu ieviest stingrāku iebraucēju kontroli, pēc sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Valdība uzskata, ka atbraucēji un viņu nepietiekoši atbildīgā attieksme pret karantīnas pasākumiem var kļūt par vienu no iespējamās koronavīrusa atkārtotas izplatības galvenajiem iemesliem. Inficēto skaita jauns pieaugums var negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku, tātad būs nepieciešami stingrāki soļi infekcijas atkārtotas izplatības gadījumā.

Valdības vadītājs pastāstīja, ka valdību veidojošo partiju pārstāvji bija vienisprātis: jāpastiprina Latvijas ārējo robežu kontrole, lai identificētu visus atbraucējus. Turklāt tuvākajā laikā tiks apspriests jautājums par informācijas apmaiņu Baltijas valstu starpā par personām, kas šķērso ārējās robežas.

Pagaidām nav zināms, kādus pasākumus valdība plāno ar mērķi kontrolēt atbraucējus. Viens no iespējamajiem soļiem – obligātās anketēšanas atkārtota ieviešana robežas šķērsošanas punktos.

Patlaban nav skaidrs arī tas, pret kādu valstu pilsoņiem varētu ieviest stingrākus noteikumus robežu šķērsošanai, tomēr informācija par Covid-19 valstīs, kur infekcija izplatās īpaši aktīvi, ir piejama Slimību profilakses un kontroles centra vietnē, norādīja premjers. Koalīcijas padome vēl nav apspriedusi iespējamās sankcijas personām, kas neievēro karantīnas noteikumus pēc iebraukšanas valstī, tomēr Kariņš atzīmēja, ka, acīmredzot, nāksies noteikt sodu tādiem "Latvijā vēlamiem viesiem", kuri ignorē noteikumus.

Arī citu partiju pārstāvji padomes sēdē norādīja, ka lielāko risku saslimt ar Covid-19 rada personas, kas ierodas no ārzemēm, tāpēc atbalstīja stingrāku pasākumu ieviešanu. Piemēram, Nacionālās apvienības parstāvis Jānis Dombrava pauda pārliecību, ka Latvijas robežas atvērtas pāragri, tāpēc valstī iebraucis liels skaits personu, kuras par sevi nav sniegušas patiesu un pilnīgu informāciju, un atkal ievazāts Covid-19. Politiķis uzskata, ka ārvalstniekiem, kuri pēc ierašanās Latvijā neievēros 14 dienu pašizolācijas režīmu, ir jāatņem termiņuzturēšanās atļauja.

Konkrētāk par iebraucējiem izteicās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa konstatēja, ka jaunie studenti no trešajām valstīm studijas Latvijas augstskolās var sākt attālināti. Pēc viņas domām, prasība var skart studentus, kam radušās grūtības, saņemot Latvijas vīzu Covid-19 radīto ierobežojumu rezultātā. Detalizētāku informāciju par to, kā gads sāksies ārvalstu stundentiem, ministre solīja sniegt vēlāk, kad sadarbībā ar augstskolām tiks izstrādāta studiju kārtība gan Latvijā jau esošajiem ārvalstu studentiem, gan tiem, kuri vēl tikai plāno ierasties.

Pie tam, pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles teiktā, pagaidām valdība neplāno no 1. septembra atkārtot tālmācību režīmu skolās. Viņa norādīja, ka situācija, protams, vēl var mainīties, un infekcijas straujas izplatības gadījumā skolas atkal ieviesīs tālmācības režīmu, tomēr šobrīd tāda lēmuma nav. Līdz šī mēneša beigām IZM plāno sagatavot detalizētu mācību procesa organizācijas plānu jaunajā mācību gadā.

1
Tagi:
karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Eirokomisārs: recesija draud saplēst eirozonu daļās
Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti
VID aprēķinājis pirmos krīzes radītos zaudējumus valsts budžetā
Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi
Jurijs Melkonovs

Militārais eksperts: Latvijā neviens neilgojas pēc ASV bruņotajiem spēkiem

26
(atjaunots 12:18 14.07.2020)
Sabiedrība Latvijā negatīvi vērtē ASV spēku dislokāciju valstī – nav tādu, kas par tādu ieceri aiz prieka lēktu ārā no biksēm.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Latvija ir gatava uzņemt papildu bruņotos spēkus no ASV gan pēc rotācijas principa, gan pastāvīgi, un ir gatava par to maksāt, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Pēc viņa vārdiem, Latvijas interesēs ir panākt, lai ASV karavīri atrastos tuvāk austrumu robežai – Polijā un Baltijas valstīs, ja jau šie spēki tiek izvesti no Vācijas.

Pabrika izteikumus var uzskatīt gan par viņa personīgo viedokli, gan ASV pozitīvi novērtētas dezinformācijas sniegšanu, lai novērtētu Latvijas sabiedrības reakciju, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja militārais eksperts un kara vēsturnieks Jurijs Melkonovs. Viņš atzīmēja, ka Pabriks ir pietiekami patstāvīgs politiķis un ne vienmēr saskaņo lēmumus ar augstākstāvošajiem un kolēģiem.

"Sabiedrība Latvijā iebilst pret citas valsts, šajā gadījumā – ASV bruņoto spēku izvietošanu valstī. Nav redzami tādi, kas par šādu ieceri priecīgi lec laukā no biksēm. Mēs redzam atsevišķus atbalsta gadījumus, tomēr sabiedrība kopumā tādu politiku neatzīst," uzsvēra Melkonovs.

Pēc viņa domām, amerikāņi neizlems dislocēt Latvijā savus spēkus līdztekus kontingentam, kas šeit jau izvietots ātrās reaģēšanas spēku ietvaros.

"Nopietnus bruņotos spēkus šeit redzēt nevēlas – tas vājinatu līdzsvaru gan Latvijas sabiedrībā, gan Latvijas un Krievijas attiecībās," paskaidroja Melkonovs.

ASV prezidents Donalds Tramps jūnijā apstiprināja Vācijā izvietotā ASV militārā kontingenta samazināšanas plānu, kas paredz ierobežot karavīru skaitu par 9,5 tūkstošiem – līdz 25 tūkstošiem. Pagaidām Pentagons vēl nav izlēmis, kādas vienības tiks pārvietotas un kurp, nav zināms arī spēku izvešanas grafiks.

Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka nevēlas palielināt spriedzi attiecībās ar NATO nevienā pasaules reģionā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO tas ir zināms, taču ar sadomātu "Krievijas draudu" ieganstu alianses spēki un tehnika tiek savilkti pie Krievijas robežām.

Мелконов: никто в Латвии не прыгает от радости из-за появления войск США
26
Tagi:
aizsardzība, drošība, NATO, Latvija, ASV
Pēc temata
Latvijas ienesīgā militarizācija: jaunākie sasniegumi
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Jo tuvāk Latvijai, jo labāk: Pabriks gaida ASV spēku pārdislokāciju uz Poliju