Pensionāri

Latvija, Lietuva, Bulgārija un Rumānija pievīlušas visu Eiropu: krities ESAO reitings

50
(atjaunots 08:00 29.11.2018)
Eiropas iedzīvotāju paredzamais dzīves ilgums ir krities. Pie tā vainojama Latvija, Lietuva, Bulgārija un Rumānija – šīs valstis "velk lejup" visu reitingu.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) kopīgais pārskats par veselību liecina, ka pēdējo 7 gadu laikā būtiski krities Eiropas iedzīvotāju paredzamais dzīves ilgums, vēsta Rus.lsm.lv.

Kopējo ainu ietekmē pašu eiropiešu ieradumi un sociāli ekonomiskie apstākļi, kā arī situācija veselības aprūpes jomā vairākās valstīs. Piemēram, paredzamā dzīves ilguma rādītāji Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā un Rumānijā manāmi bojā kopējo reitingu.

Latvijas jaundzimušo paredzamais mūža ilgums patlaban ir 74,8 gadi, kamēr vidēji Eiropas Savienībā tas ir 80,6 gadi. Turklāt valsts iedzīvotāju struktūrā ir visai augsts iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem, daudziem iedzīvotājiem ir kaitīgi ieradumi un liekais svars.

Savukārt veselības aprūpes finansējums – otrais zemākais visā Eiropas Savienībā. Trūkst ārstu un medmāsu, augstāki infekcijas slimību izplatības rādītāji. Tie ir tikai daži no iemesliem, kuru dēļ Latvija izrādījusies reitinga lejasgalā.

Pie visa vainojams finansējums

Situāciju komentēja veselības ministre Anda Čakša. Viņasprāt, galvenais iemesls veselības aprūpes nozares nepietiekamais finansējums.

Politiķe piebilda, ka pozitīvās izmaiņas veselības aprūpē Latvijā būs manāmas tikai pēc 5 vai pat 10 gadiem, bet "tas periods, par kuru runā OECD, ir solis atpakaļ".

Kā piemēru viņa minēja situāciju onkoloģisko slimību jomā.

"Ja mēs paskatāmies uz to pašu onkoloģiju. 2016. gada beigās mēs sākām "zaļo koridoru". Viss 2017. un 2018. gads mums iet "zaļā koridora" zīmē. Tikai tagad mēs redzam, ka procenti sāk mainīties attiecībā uz agrīno diagnostiku," – skaidroja Čakša.

Minister piezīmēja, ka ESAO vērtējums finansējuma jomā, kurā apgalvots, ka tas nesasniedz pat 40%, attiecas uz 2015. gadu. Taču kopš tā laika veselības aprūpes nozarei piešķirts jūtams finansiālais atbalsts.

Čakša atzina, ka papildu finansējums nav pacēlis Latviju no kaunpilnās otrās vietas no beigām – sliktāka situācija ir tikai Rumānijā.

Tāpēc jāņem piemērs no kaimiņu Igaunijas, kur veselības aprūpes vajadzībām tiek piešķirti divkārt lielāki līdzekļi, un jāpapildina finansējums gan ārstu algām, gan iekārtām, gan pakalpojumiem.

Krīze medicīnā

Taču veselības aprūpē Latvijā briest smaga krīze – mediķi atsakās strādāt par niecīgajām algām un pieprasa to pieaugumu.

Neskatoties uz Čakšas apgalvojumiem, ka situācija nav tik slikta, kā šķiet, Latvijas Slimnīcu biedrība iepriekš informēja par ārkārtas situāciju veselības aprūpes sistēmā no 2019. gada 1. janvāra mediķu virsstundu darba ierobežojumu dēļ. Tas nozīmē, ka 1. janvārī Latvijā varētu būt tukšas slimnīcas un nestrādājoša ātrā palīdzība.

Taču A.Čakša pārmet sabiedrībai, pašiem mediķiem un medijiem situācijas saasināšanu un uzskata, ka naudu veselības aprūpei Latvija varēs iegūt, pateicoties jaunajai medicīniskās apdrošināšanas sistēmai. Šī iemesla dēļ ministre aicināja cilvēkus aktīvāk apmaksāt apdrošināšanu, lai pietiktu gan mediķu algām, gan iekārtām.

Trešdien, 28. novembrī, valdība bez diskusijām pieņēma Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par mediķiem apsolīto algu pielikumu par 20% nākamo triju gadu laikā.

50
Pēc temata
Austrumeiropas demogrāfiskais slazds: bezizeja
Pētījums liecina: Latvijas iedzīvotājiem jāmet pie malas dzeršana
NVA: jāliek strādāt piecdesmit gadus vecajiem iedzīvotājiem, nevis jāsauc iebraucēji
Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

Vai nāksies palikt Latvijā? Ierēdņiem samazinājuši komandējumu izmaksas

2
(atjaunots 16:19 27.09.2020)
Latvijas ministriju ierēdņu komandējumu izmaksas tika pazeminātas par 20%, samazinot tās līdz 2,72 miljoniem eiro.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Atbalstot 2021.gada valsts budžeta ietvaru, Latvijas Ministru kabinets samazināja līdzekļu apjomu valsts pārvaldes darbinieku komandējumu izdevumiem, vēsta Mixnews.lv.

Rezultātā nākamā gada budžetā šie izdevumi ir samazinājušies par 20% - līdz 2,72 miljoniem eiro.

Vismazāk ir paveicies Latvijas Aizsardzības ministrijas ierēdņiem. Viņiem izdevumi ir samazināti par 978 384 eiro. Ārlietu ministrijai nāksies samazināt izdevumus par 401 828 eiro, savukārt Iekšlietu ministrijai – par 269 608 eiro.

Atgādināsim, ka Latvijas premjers Krišjānis Kariņš iepriekš atklāja, ka pateicoties ārkārtējās situācijas režīmam, kuru izraisīja Covid-19 pandēmija, daudzas ministrijas un valsts iestādes sākušas taupīt līdzekļus.

Tostarp ĀM uz atcelto komandējumu rēķina ietaupīja 200 tūkstošus eiro, kas sastāda 10% no centrālā aparāta un vēstniecību darbinieku komandējumiem paredzētajiem līdzekļiem. Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits pastāstīja, ka viņa iestādei izdevies ietaupīt 20 tūkstošus eiro.

Toties jūlijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atklāja virkni gadījumu, kad valsts amatpersonas par valsts apmaksātiem dienesta komandējumiem saņēma lojalitātes programmu punktus no aviokompānijām, kurus pēcāk izmantoja savu privāto ceļojumu apmaksai.

Tādējādi aviokompāniju lojalitātes programmu punkti daudziem Latvijas ierēdņiem, kuri regulāri brauc komandējumos uz ārzemēm, kļuva par patīkamu papildinājumu algai.

KNAB toreiz iztika ar mutisku aizrādījumu.

2
Tagi:
Latvija, ierēdņi, budžets
Pēc temata
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Latvijas ĀM ārkārtējās situācijas apstākļos ietaupījusi lielu naudu uz komandējumu rēķina
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Kur ir taisnīgums? Ļ.Švecova sašutusi par ministra nevēlēšanos samazināt ierēdņu skaitu
Kapu krusts, foto no arhīva

No Latvijas aizbrauca, kapavietu nekopj: pamesto kapavietu problēma Rīgas kapos

11
(atjaunots 16:03 27.09.2020)
Ja kaps Rīgas kapos izskatās nesakopts un pamests, vieta tiks atdota citiem īpašniekiem jaunam apbedījumam.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks Igors Svincickis pastāstīja radio Baltkom intervijā par to, kā nepazaudēt vietu kapos.

Pēc Svincincka sacītā, Rīgas domē pastāv speciāla komisija. Tā vērtē kapavietu stāvokli. Ja apbedījuma vieta izskatās pamesta un nesakopta, šī vieta īpašniekiem var tikt atņemta.

Kapavietas pamestība paredz, ka apglabātajam, iespējams, nav palicis radinieku, kuri var apkopt kapavietu, vai arī visi, kam bija sakars ar mūžībā aizgājušo, ir aizbraukuši uz ārzemēm, paskaidroja Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks.

Komisija katru gadu sastāda šādu vietu sarakstu un publicē informāciju par tām. Ja saimnieki nesniedz ziņas par sevi, tad vieta var tikt nodota jauniem īpašniekiem.

Turklāt tikai mirušā radiem ir tiesības noslēgt līgumu ar Rīgas Kapsētu pārvaldi. Savukārt kapavietu drīkst uzturēt kārtībā jebkurš cilvēks.

Sakoptas vietas atņemšanai pārvaldei nav nekāda pamatojuma.

Latvijā norisinās kapsētu digitalizācijas process. Tas nozīmē, ka dati par apbedījuma vietām visā valsts teritorijā – mirušo attēli, dzīves gadi – tiek pārvesti elektroniskā formātā un publicēti portālā Cemety.lv.

Atgādināsim, ka 2019. gadā Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieka v.i. Gints Zēla paziņoja, ka, ja Rīga turpinās piešķirt saviem iedzīvotājiem bezmaksas apbedījuma vietas, tad pēc kāda laika kapi būs pilnībā pārpildīti.

Zēla uzsvēra, ka tieši apbedījuma vietas cena kapos varētu motivēt cilvēkus izmantot jau esošās kapavietas, kur ir apbedīti viņu radinieki.

11
Tagi:
emigrācija, Latvija, kapsēta
Pēc temata
Klusā vieta: Madonas novada iedzīvotājs pie kapsētas audzējis marihuānu
Kapsētas ir pārpildītas, Latvijā kļūst populārāka kremācija
Kaps dārgāks nekā bēres: Valsts kontrole īstenojusi kapsētu revīziju
Rūjienas kapsētā nelaiķiem atgādina par parādiem
Alkohola pārdošana, foto no arhīva

Dānijā plāno aizliegt alkohola tirdzniecību pēc plkst. 20:00

0
(atjaunots 16:29 27.09.2020)
Pēc Kopenhāgenas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Kopenhāgenas mērija varētu ieviest alkohola tirdzniecības ierobežojumus, lai nakts stundās padarītu pilsētas parkus un citas pilsētas zaļās zonas mierīgākas, vēsta RIA Novosti.

Врач-нарколог, суггестолог, магистр социальной психологии Борис Фальков
© Photo из личного архива Бориса Фалькова

Kopš augusta Dānijas galvaspilsētā ir spēkā nakts ballīšu aizliegums parkos, kuras bieži vien rīko tūristi. Tas tika izdarīts pēc vietējo iedzīvotāju lūgumiem, kur sūdzējās par troksni. Dabas aizsardzības organizācijas atzīmēja, ka šādu ballīšu dēļ cita dzīvnieki un pēc tām paliek atkritumi.

Neraugoties uz aizliegumu, ballīšu skaits īpaši nesamazinājās – policisti nespēj pastāvīgi patrulēt visas pilsētas zaļās zonas, kuru ir visnotaļ daudz.

Tagad mērija grasās atrisināt problēmu radikālākā veidā – aizliedzot alkohola tirdzniecību vismaz parku un dārzu tuvumā no plkst. 20:00 līdz 6:00. Pēc pilsētas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas. Vienlaikus varasiestādes varētu pacelt naudas sodus par skaļu mūzikas atskaņošanu pēc plkst. 23:00.

Galīgais lēmums tika pieņemts septembra beigās.

0
Tagi:
tirdzniecība, alkohols, Dānija
Pēc temata
Karalieni glābs alkohols. Kā pelna Elizabete II
Vispārējs alkoholisms atcelts: alkohola pārdošana ārkārtējās situācijas laikā ir kritusies
Igaunijā var aizliegt pirkt alkoholu personām līdz 21 gada vecumam
Dodas cīņā kunga prātā. Kā alkohols noved postā amerikāņu karavīrus