Jurijs Aleksejevs

Aleksejeva un Sumarokova lieta: pēdējā robeža cīņā par vārda brīvību

65
(atjaunots 15:07 28.11.2018)
Drošības policija taisa muti ciet cilvēkiem ar izmeklēšanas materiālu neizpaušanas rakstisku apņemšanos situācijā, kad publicitāte bija un paliek svarīgākais savaldīšanas ierocis.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik, Vladimirs Lindermans. Drošības policija 23. novembrī aizturēja žurnālistus Juriju Aleksejevu un Dmitriju Sumarokovu. Divas diennaktis aizturētie pavadīja īslaicīgās aizturēšanas izolatorā Čiekurkalnā (tautā iesaukts par "Septītajām debesīm"), pēc kā DP vērsās tiesā ar lūgumu viņus arestēt un pārvest uz Rīgas Centrālcietumu.

Taču tiesa prasību noraidīja, Aleksejevs un Sumarokovs šobrīd atrodas brīvībā. Abiem piešķirt aizdomās turamo statuss vairākos Krimināllikuma pantos.

Saskaņā ar precizētiem datiem, Jurijam Aleksejevam tiek izvirzīts: "genocīda, noziegumu pret cilvēci attaisnošana" (74. panta piez.), "darbība, kura vērsta pret Latvijas Republiku" (80. pants, 2. daļa) un "palīdzība ārzemju valstij tās darbībā pret Latvijas Republiku" (81. panta piez.).

Pats smagākais ir 80. pants (2. daļa), saskaņā ar kuru minimālais sods sastāda piecus, savukārt maksimālais – piecpadsmit brīvības atņemšanas gadus.

Tā kā vienīgais, kas saista Aleksejevu un Sumarokovu, ir portālā IMHOclub.lv moderēšanam var droši apgalvot, ka tieši portāla darbība ir DP mērķis. Šādu agresīvu Latvijas specdienestu uzbrukumu vārda brīvībai es, ja runājam godīgi, neatceros.

Miglā tīts noslēpums

Protams, būtu interesanti noskaidrot, ko tieši inkriminē Aleksejevam un Sumarokovam, kādi konkrēti fakti tiek slēpti aiz standarta juridiskiem formulējumiem? Vienkāršāk sakot – ko tik šausmīgu viņi sadarījuši?

Tā nav nejauša ziņkāre. Jo runa taču nav par veikala apzagšanu, bet par vārda brīvības robežām. Sabiedrībai ir tiesības piedalīties šī jautājuma apspriešanā. Taču kā tā var piedalīties, ja nekas nav zināms?

Problēma šeit ir lūk kur. Gan no aizdomās turamajiem, gan no advokāta paņemta rakstiska apņemšanās par izmeklēšanas materiālu neizpaušanu. Tāpēc viņi klusē. Tas pats stāsts bija ar Gapoņenko, kad viņš sēdēja cietumā. Cilvēks sēž, bet par ko tieši – neviens nezina.

Pats es vienmēr esmu neievēroju aizliegumu. Kad mani arestēja šī gada maijā, es uzreiz centos paziņot medijiem galveno aresta iemeslu – mana uzstāšanās Vislatvijas vecāku sanāksmē. Tā tika publicēta Internetā, jebkurš varēja apskatīt un izvērtēt. Tas palīdzēja man sabiedrības viedokļa veidošanā par labu man.

Vai Drošības policijai ir tiesības pieprasīt, lai aizdomās turamais neizpauž izmeklēšanas materiālu? Jā, ir. Kriminālprocesa likuma ir 396. pants, saskaņā ar kuru:

"Pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai izpaužamas tikai ar izmeklētāja vai prokurora atļauju un viņa noteiktajā apjomā. Izmeklētājs vai prokurors rakstveidā brīdina personu par kriminālatbildību par šādu ziņu izpaušanu."

Krimināllikuma 304. pants paredz sodu par izpaušanu – no naudas soda līdz īslaicīgam arestam.

Starp citu, Krievijā situācija šajā nozīmē ir demokrātiskāka. Likumi ir formulēti apmēram tāpat, taču ir KF Konstitūcijas tiesas 2004. gada 21. decembra nosacījums, kurš aizliedz pieprasīt rakstisku apliecinājumu par neizpaušanu no aizdomās turamā vai apsūdzētā. No pārējiem procesa  dalībniekiem – cietušā, aizstāvja, liecinieka, eksperta un t.t. – pieprasīt izmeklēšanas materiālu neizpaušanu drīkst, taču ne no  aizdomās turamā vai apsūdzētā, jo tas pārkāpj viņa tiesības uz pilnvērtīgu aizstāvību.

Publicitāte – mūsu ierocis, to vēlas atņemt

Rakstu to visu ne jau tāpēc, lai parādītu savas spožās zināšanas likumdošanā. Es biju viens no nedaudziem, kurš apgalvoja, ka represijas pret Aleksejevu, Gapoņenko, Kozirevu, mani, Vislatvijas vecāku sanāksmes dalībniekiem nav saistītas ar Saeimas vēlēšanām. Ka tās nav šī brīža priekšvēlēšanu spēlītes, bet stratēģija, kuras mērķis ir neatgriezeniski nospiest krievu pretošanos. Dzīve apstiprināja manu taisnību. Uzbrukums IMHOclub.lv ir kārtējais šīs stratēģijas īstenošanas solis. Kārtējais, bet ne pēdējais.

Šajā situācijā publicitāte ir mūsu svarīgākais ierocis. Savaldīšanas ierocis, teiksim tā. jo vairāk publicitātes šāda veida lietās, jo labāk mums un sliktāk pretiniekam. DP to lieliski saprot un tāpēc aiztaisa muti cilvēkiem ar rakstisku apņemšanos par neizpaušanu.

Iznāk, ka pirms tiesas apsūdzētais nevar skaidri izklāstīt savu versiju, savu notikumu redzējumu. Līdz ar to, mediji – kas cits tiem paliek? – stāsta vai nu Drošības policijas versiju, vai nu kaut ko neskaidru-neitrālu, vai nu vienkārši klusē. Pēc tam tiesas sēdi paziņo par slēgta veida sēdi (teiksim, pants "palīdzība ārzemju valstij" ļauj "slēgt" procesu ar kaut kāda valsts noslēpuma ieganstu), un – viss, lūk jums spriedums, saņemiet un parakstieties.

Vēršos pie juristiem: vai pastāv pamats apstrīdēt Satversmes tiesā augstākminētās Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas sakarā ar to neatbilstību Satversmei? Vai pastāv ECT vai citu Eiropas instanču lēmumi, uz kuriem iespējams balstīties?

Vēlreiz atkārtošu: pastrādāts tikai un vienīgi nekaunīgs uzbrukums vārda brīvībai. Ja Aleksejevu un Sumarokovu notiesās, tas būs mūsu kopējais zaudējums. To nedrīkst pieļaut.

65
Temats:
Tiesībsargu un žurnālistu dzīve demokrātiskajā Latvijā (64)
Pēc temata
Izglābt ierindnieku Ņikuļinu: vai ir cerība uz atbrīvošanu
Papildina melnos sarakstus: žurnālists no Krievijas nav ielaists Latvijā
Latviešus noskaņo pielikt punktu krievu jautājumā
Prokuratūra izvirzījusi apsūdzības IMHOclub redaktoram Jurijam Aleksejevam
Lāči

Divi lāči: aculiecinieks nofilmējis ķepaiņu rotaļas Valkas novadā

4
(atjaunots 07:43 08.08.2020)
Divi lācēni kāpelēja pa kokiem un mielojās ar ogām. Tā viņi nokļuvuši sociālo tīklu lasītāju uzmanības lokā.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Latvijā būtiski augusi brūno lāču populācija, un iedzīvotāji aizvien biežāk sastop ķepaiņus mežā un par rod iespēju tos nofotografēt vai nofilmēt.

Sanitas Āboliņas lapā Facebook publicēts video ieraksts ar diviem lācēniem, kuri rotaļājas Valkas novadā. Dzīvnieki kāpelē pa kokiem un mielojas ar mellenēm.

Atgādināsim, ka pēdējos gados Igaunijā īstenoti mērķtiecīgi pasākumi brūno lāču populācijas vairošanai. Tagad viņiem kļuvis šauri Igaunijas teritorijā, un lāči apciemo Latviju.

Turklāt viņi ne tikai pastaigājas pa Latvijas mežiem pierobežas rajonā – viņi dodas dziļāk valstī un apmetas jaunās vietās. Speciālisti lēš, ka Latvijā, iespējams, dzīvo jau 20-50 lāči.

Lāčus medīt aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamo dzīvnieku kategorijas, tos uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā nekautrējas iznīcināt dažu labu biškopja stropu. Tāpēc dravu saimniekiem jau iepriekš iesaka aizsargāt savas bites.

4
Tagi:
dzīvnieki, lācis, Latvija
Pēc temata
Latviju apciemojuši lāči: ķepaiņi nokļuvuši pat līdz deputātam
Vīrietim izdevies iemūžināt lācēnu pāri Ainažu apkaimē
Strenču apkaimē sēņotāji mežā sastapa lāci
Igaunijā ieklīduši lāči no Krievijas: mednieki lūgti nenogalināt Poļu un Prošu

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

12
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

12
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
BelAES, foto no arhīva

Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai

0
(atjaunots 11:02 08.08.2020)
Lietuva cīnās par BelAES boikotu, Latvija – par iespēju pirkt lētu elektroenerģiju vajadzīgajā apjomā. Cīņa ritēs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai, uzskata eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Lietuva cer, ka Latvija pievienosies Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam, informēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. Viņš atzina, ka pagaidām Latvija nav pieņēmusi viennozīmīgu lēmumu šajā jautājumā, un piezīmēja, ka katrai valstij ir savas nostādnes. Savu viedokli – nepirkt BelAES elektrību – skaidri paudusi tikai Polija.

"Neapšaubāmi, Lietuva izmantos visas iespējamās ietekmes formas, izņemot kara pieteikumu. Lietuvai tas šodien ir galvenais uzdevums gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā, lai cik dīvaino tas būtu. No stingras pozīcijas attiecībā pret Baltkrieviju, Krieviju un BelAES, piemēram, ir atkarīga valdošās koalīcijas uzvara visās gaidāmajās vēlēšanās," norādīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs intervijā Sputnik Lietuva.

Pie tam skaidrs, ka no ekonomikas viedokļa Latvijai ir ļoti izdevīgi pirkt BelAES elektroenerģiju pat gadījumā, ja nāksies celt savienojumu.

"Protams, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ļoti gribas uzstāties koru dziesmu stilā, nevis kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku. Tāpēc paskatīsimies, kas tur uzvarēs. Cīņā būs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai," konstatēja eksperts.

0
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Lietuvā sāk dalīt joda tabletes – gadījumam, ja BelAES notiks avārija
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"