Jurijs Aleksejevs

Aleksejeva un Sumarokova lieta: pēdējā robeža cīņā par vārda brīvību

66
(atjaunots 15:07 28.11.2018)
Drošības policija taisa muti ciet cilvēkiem ar izmeklēšanas materiālu neizpaušanas rakstisku apņemšanos situācijā, kad publicitāte bija un paliek svarīgākais savaldīšanas ierocis.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik, Vladimirs Lindermans. Drošības policija 23. novembrī aizturēja žurnālistus Juriju Aleksejevu un Dmitriju Sumarokovu. Divas diennaktis aizturētie pavadīja īslaicīgās aizturēšanas izolatorā Čiekurkalnā (tautā iesaukts par "Septītajām debesīm"), pēc kā DP vērsās tiesā ar lūgumu viņus arestēt un pārvest uz Rīgas Centrālcietumu.

Taču tiesa prasību noraidīja, Aleksejevs un Sumarokovs šobrīd atrodas brīvībā. Abiem piešķirt aizdomās turamo statuss vairākos Krimināllikuma pantos.

Saskaņā ar precizētiem datiem, Jurijam Aleksejevam tiek izvirzīts: "genocīda, noziegumu pret cilvēci attaisnošana" (74. panta piez.), "darbība, kura vērsta pret Latvijas Republiku" (80. pants, 2. daļa) un "palīdzība ārzemju valstij tās darbībā pret Latvijas Republiku" (81. panta piez.).

Pats smagākais ir 80. pants (2. daļa), saskaņā ar kuru minimālais sods sastāda piecus, savukārt maksimālais – piecpadsmit brīvības atņemšanas gadus.

Tā kā vienīgais, kas saista Aleksejevu un Sumarokovu, ir portālā IMHOclub.lv moderēšanam var droši apgalvot, ka tieši portāla darbība ir DP mērķis. Šādu agresīvu Latvijas specdienestu uzbrukumu vārda brīvībai es, ja runājam godīgi, neatceros.

Miglā tīts noslēpums

Protams, būtu interesanti noskaidrot, ko tieši inkriminē Aleksejevam un Sumarokovam, kādi konkrēti fakti tiek slēpti aiz standarta juridiskiem formulējumiem? Vienkāršāk sakot – ko tik šausmīgu viņi sadarījuši?

Tā nav nejauša ziņkāre. Jo runa taču nav par veikala apzagšanu, bet par vārda brīvības robežām. Sabiedrībai ir tiesības piedalīties šī jautājuma apspriešanā. Taču kā tā var piedalīties, ja nekas nav zināms?

Problēma šeit ir lūk kur. Gan no aizdomās turamajiem, gan no advokāta paņemta rakstiska apņemšanās par izmeklēšanas materiālu neizpaušanu. Tāpēc viņi klusē. Tas pats stāsts bija ar Gapoņenko, kad viņš sēdēja cietumā. Cilvēks sēž, bet par ko tieši – neviens nezina.

Pats es vienmēr esmu neievēroju aizliegumu. Kad mani arestēja šī gada maijā, es uzreiz centos paziņot medijiem galveno aresta iemeslu – mana uzstāšanās Vislatvijas vecāku sanāksmē. Tā tika publicēta Internetā, jebkurš varēja apskatīt un izvērtēt. Tas palīdzēja man sabiedrības viedokļa veidošanā par labu man.

Vai Drošības policijai ir tiesības pieprasīt, lai aizdomās turamais neizpauž izmeklēšanas materiālu? Jā, ir. Kriminālprocesa likuma ir 396. pants, saskaņā ar kuru:

"Pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai izpaužamas tikai ar izmeklētāja vai prokurora atļauju un viņa noteiktajā apjomā. Izmeklētājs vai prokurors rakstveidā brīdina personu par kriminālatbildību par šādu ziņu izpaušanu."

Krimināllikuma 304. pants paredz sodu par izpaušanu – no naudas soda līdz īslaicīgam arestam.

Starp citu, Krievijā situācija šajā nozīmē ir demokrātiskāka. Likumi ir formulēti apmēram tāpat, taču ir KF Konstitūcijas tiesas 2004. gada 21. decembra nosacījums, kurš aizliedz pieprasīt rakstisku apliecinājumu par neizpaušanu no aizdomās turamā vai apsūdzētā. No pārējiem procesa  dalībniekiem – cietušā, aizstāvja, liecinieka, eksperta un t.t. – pieprasīt izmeklēšanas materiālu neizpaušanu drīkst, taču ne no  aizdomās turamā vai apsūdzētā, jo tas pārkāpj viņa tiesības uz pilnvērtīgu aizstāvību.

Publicitāte – mūsu ierocis, to vēlas atņemt

Rakstu to visu ne jau tāpēc, lai parādītu savas spožās zināšanas likumdošanā. Es biju viens no nedaudziem, kurš apgalvoja, ka represijas pret Aleksejevu, Gapoņenko, Kozirevu, mani, Vislatvijas vecāku sanāksmes dalībniekiem nav saistītas ar Saeimas vēlēšanām. Ka tās nav šī brīža priekšvēlēšanu spēlītes, bet stratēģija, kuras mērķis ir neatgriezeniski nospiest krievu pretošanos. Dzīve apstiprināja manu taisnību. Uzbrukums IMHOclub.lv ir kārtējais šīs stratēģijas īstenošanas solis. Kārtējais, bet ne pēdējais.

Šajā situācijā publicitāte ir mūsu svarīgākais ierocis. Savaldīšanas ierocis, teiksim tā. jo vairāk publicitātes šāda veida lietās, jo labāk mums un sliktāk pretiniekam. DP to lieliski saprot un tāpēc aiztaisa muti cilvēkiem ar rakstisku apņemšanos par neizpaušanu.

Iznāk, ka pirms tiesas apsūdzētais nevar skaidri izklāstīt savu versiju, savu notikumu redzējumu. Līdz ar to, mediji – kas cits tiem paliek? – stāsta vai nu Drošības policijas versiju, vai nu kaut ko neskaidru-neitrālu, vai nu vienkārši klusē. Pēc tam tiesas sēdi paziņo par slēgta veida sēdi (teiksim, pants "palīdzība ārzemju valstij" ļauj "slēgt" procesu ar kaut kāda valsts noslēpuma ieganstu), un – viss, lūk jums spriedums, saņemiet un parakstieties.

Vēršos pie juristiem: vai pastāv pamats apstrīdēt Satversmes tiesā augstākminētās Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas sakarā ar to neatbilstību Satversmei? Vai pastāv ECT vai citu Eiropas instanču lēmumi, uz kuriem iespējams balstīties?

Vēlreiz atkārtošu: pastrādāts tikai un vienīgi nekaunīgs uzbrukums vārda brīvībai. Ja Aleksejevu un Sumarokovu notiesās, tas būs mūsu kopējais zaudējums. To nedrīkst pieļaut.

66
Temats:
Tiesībsargu un žurnālistu dzīve demokrātiskajā Latvijā (64)
Pēc temata
Izglābt ierindnieku Ņikuļinu: vai ir cerība uz atbrīvošanu
Papildina melnos sarakstus: žurnālists no Krievijas nav ielaists Latvijā
Latviešus noskaņo pielikt punktu krievu jautājumā
Prokuratūra izvirzījusi apsūdzības IMHOclub redaktoram Jurijam Aleksejevam
MPV

Vai sirmgalvjus atslēgs no MPV, aicinās baltkrievu ārstus: jautājumi Veselības ministrijai

3
(atjaunots 08:37 24.10.2020)
"Saskaņa" pieprasa Veselības ministrijai sniegt informāciju par to, vai medicīna ir gatava īstai Covid-19 krīzei un vai tiešām pacientus varētu sākt šķirot "perspektīvajos" un "ne ļoti".

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. "Saskaņas" deputāti vērsās pie ministres Ilzes Viņķeles ar prasību paskaidrot, vai Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisijas lēmums – Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā neārstēt sirmgalvju un "hroniskos" slimniekus – ir oficiāla valsts nostāja. Tāpat parlamentārieši interesējas, vai Veselības ministrija neplāno izveidot "zaļo koridoru" mediķiem no Baltkrievijas.

Partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas deputāti vērsās pie Veselības ministrijas vadītājas ar virkni jautājumu, kuri skar Latvijas medicīnas gatavību Covid-19 krīzei, kādi resursi ir valsts rīcībā un kā tie tiks iedalīti. Tostarp deputāti pievērsa uzmanību Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas lēmuma citātu publikācijai, kuru veica bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Tur tiek teikts par to, ka komisija atzinusi par ētisku neārstēt ar visiem pieejamajiem līdzekļiem cilvēkus vecumā virs 75 gadiem ar hroniskām slimībām un citus smagi slimus pacientus. Tad vairāk jauno un "perspektīvāku" pacientu saņems piekļuvi potenciāli dzīvību glābjošām ārstēšanas metodēm.

Deputāti lūdz Viņķeli paskaidrot, vai tā ir oficiālā valsts nostāja.

"Esmu pārliecināta, ka neviens ārsts nevēlas nonākt briesmīgas izvēles situācijā: šo pacientu glābsim, jo viņam ir izredzes izdzīvot, bet šo nē, jo viņam iespēju ir mazāk… Bet tas, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija pieņēmusi tamlīdzīgu lēmumu – jau pati par sevi ir diagnoze sabiedrības veselības sistēmai. Tas nozīmē, ka ārstiem, profesionāļiem ir pamats uzskatīt, ka veselības aizsardzības sistēma nespēs izturēt slogu slimības izplatīšanās un hospitalizāciju skaita pieauguma gadījumā. Un tas ir biedējoši," sacīja deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

Viņa paskaidroja, ka "Saskaņas" Saeimas frakcija šī iemesla dēļ nolēma vērsties pie Viņķeles ar prasību sniegt informāciju par reālo situāciju ar gultasvietu skaitu, slimnīcu nodrošinājumu ar nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu.

Daži no ministrei uzdotajiem jautājumiem:

– Kāds hospitalizāciju skaits un kādā laika periodā kļūs kritisks veselības aprūpes sistēmai? Tajā skaitā – saistībā ar personāla trūkumu medicīnā. Vai ir plāns dažādu profilu ārstu un medicīnas darbinieku pārcelšanai un pārkvalificēšanai darbā ar Covid-19 pacientiem?

– Vai ir plāns ambulatorās un stacionārās medicīniskās palīdzības organizēšanai pacientiem, kuru slimības krīzes epidemioloģiskā situācijā nav saistītas ar Covid-19? Kā tiks atdalītas Covid-19 pacientu un pacientu bez Covid-19 plūsmas?

– Kāds ir specializēto aizsardzības līdzekļu (masku, kombinezonu utt.) krājums, ko izmanto, lai pasargātu medicīnisko personālu no infekcijas?

– Cik valstī ir plaušu mākslīgās ventilācijas ierīču, kuras var izmantot tieši Covid-19 pacientu ārstēšanai?

– Ir zināms, ka Covid-19 rada daudz dažādu komplikāciju, tāpēc var būt nepieciešams ļoti dažāds medicīniskais aprīkojums. Vai ir revidēts nepieciešamais medicīniskais aprīkojums un kādi ir rezultāti? Vai notiek sarunas papildu medicīniskā aprīkojuma iegādes nepieciešamības gadījumā?

– Vai Veselības ministrija ir apstiprinājusi protokolu, kas ļautu ārstiem krasas epidēmiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā neārstēt pacientus, kuri vecāki par 75 gadiem, un hroniskus slimniekus?

"Zaļais koridors" baltkrievu ārstiem

Savā Viņķelei adresētajā informācijas pieprasījumā "Saskaņas" deputāti norāda, ka kadru deficīts veselības aprūpes sistēmā jau ir sasniedzis tādu līmeni, kad kļūst apšaubāma cilvēka medicīniskās palīdzības saņemšanas tiesību ievērošana. Opozīcija lūdz Veselības ministriju sniegt pasākumu plānu kadru deficīta krīzes pārvarēšanai medicīnā un akcentē iespēju piesaistīt mediķus no Baltkrievijas.

"Tagad iespēju apmeklēt ārstu var nākties gaidīt ilgāk par deviņiem mēnešiem. Daļēji tas ir saistīts ar ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pārtraukumiem uz trim nedēļām pavasarī sakarā ar Covid-19 izsludināto ārkārtas situāciju. Bet patiesībā galvenais iemesls nav ārkārtas situācija, bet gan hronisks ārstu trūkums pilnīgi visās valsts medicīnas iestādēs," saka medicīnas speciāliste, Babītes novada vicemēre Darja Cvetkova. "Covid-19 izgaismoja melnos caurumus Latvijas medicīnā , bet, iespējams, krīze Baltkrievijas norāda uz veidu, kā tos aizpildīt. Viens no iespējamiem un salīdzinoši lētiem risinājumiem ir – uzaicināt darbā ārstus no krīzes pārņemtās Baltkrievijas."

Pēc Cvetkovas sacītā, Veselības ministrija, sekojot Ekonomikas ministrijas piemēram, varētu izskatīt iespēju ieviest "zaļo koridoru" baltkrievu mediķiem, kā tas tika izdarīts priekš IT nozares.

"Ekonomikas ministrija piedāvā Baltkrievijas IT uzņēmumiem pārcelt savu biznesu uz Latviju. Un rada tā saukto "zaļo koridoru", atvieglojot birokrātiskās procedūras, kas nepieciešamas biznesa pārcelšanai. Protams, situācija IT un veselības aprūpes jomā ir principiāli atšķirīgas. Runa ir par dažādām metodēm, kā piesaistīt speciālistus Latvijai. Bet ir svarīgi definēt politisko nostāju: valstij ir jāatzīst, ka nozarei ir nepieciešami ārvalstu speciālisti, viņi jāaicina un jāsāk radīt apstākļi šādu speciālistu adaptācijai vietējam darba tirgum – tostarp, apmaksājot valsts valodas kursus," saka Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova. "Un mums jāatceras, ka Lietuvai un Polijai jau tagad ir plāni piesaistīt ārstus no Baltkrievijas – par kvalificētu darbaspēku ir spēcīga konkurence."

3
Pēc temata
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Ārsts

Vajag 600 000 masku nedēļā: cik ilgam laikam Latvijas slimnīcām pietiks aizsarglīdzekļu

1
(atjaunots 08:31 24.10.2020)
Pirmā Covid-19 viļņa laikā daudzas valstis, arī Latvija, saskārās ar masku un citu aizsarglīdzekļu deficītu; cik lielā mērā Latvijas slimnīcas šobrīd ir nodrošinātas un vai ir pamats raizēm par problēmām ar piegādēm šobrīd.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Individuālās aizsardzības līdzekļu – masku, cimdu, ķirurģisko halātu – rezervju Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) pietiks vidēji vienam diviem mēnešiem, vēsta TV3.

NMPD iepriekš norādīja uz riskiem, kas saistīti ar aizsarglīdzekļu iepirkumiem: tiek fiksēta termiņu neievērošana. Pagaidām slimnīcām masku pietiek, bet, kā atzīmēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, ir jārēķinās, ka līdz ar koronavīrusa pacientu skaita pieaugumu aizsarglīdzekļu patēriņš arī palielināsies.

"Tā kā mēs esam lielākā valsts slimnīca, mums ir ļoti lieli patēriņi. Ņemot vērā, ka nav redzams, kāda būs situācijas attīstība, arī mūsu patēriņš pieaugs. Šobrīd slimnīca ir nodrošinājusies aptuveni mēneša patēriņam, mēs esam centušies visu, ko mēs esam varējuši šobrīd," pastāstīja slimnīcas Aptiekas nodaļas vadītājs Rolands Karvonens.

Par aizsarglīdzekļu iepirkumiem un to rezervju izveidošanu atbild Aizsardzības ministrija. Tur paziņoja, ka šobrīd ir rezerve diviem mēnešiem, un iedrošināja, ka nedrīkst izveidoties situācija, kad kāda no slimnīcām paliks bez aizsarglīdzekļiem.

"Mēs ceram, ka decembrī mēs varēsim papildināt šos krājumus. Ja arī kādai no slimnīcām aptrūksies krājumu un nebūs iespējams nopirkt, neredzu problēmu, ka mēs sāksim izsniegt no esošajiem krājumiem.

Mūsu noliktavās pirmās kategorijas sejas maksas ir pieci miljoni un arī pārējām kategorijām ir līdzīgi. Tā kā es cerētu, ka mēs varētu nodrošināt šo apgādi līdz brīdim, kad tiek noslēgti jaunie iepirkumi," pastāstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Katru nedēļu Latvijas slimnīcām ir vajadzīgs vairāk nekā 600 tūkstoši ķirurģisko masku un 200 tūkstoši respiratoru. Pandēmijas sākumā vienīgais aizsarglīdzekļu piegādātājs Eiropai lielos apjomos bija Ķīna. Loģistikas problēmu dēļ daudzas Eiropas valstis, arī Latvija, saskārās ar piegādes problēmām. Tagad kam tādam nav jānotiek. Taču ir jāņem vērā, ka otrais saslimšanas vilnis pieaug visā Eiropā, tādēļ pilnībā izslēgt aizkavēšanos nedrīkst.

1
Tagi:
maska
Pēc temata
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Latvijā antirekords pēc Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita, viens cilvēks miris
Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19