Gāzes krātuve Inčukalnā

Latvijas GTS operators lemj, no lai ņem naudu par gāzes glabāšanu

43
(atjaunots 13:05 27.11.2018)
Conexus Baltic Grid meklē variantus ziemas periodam pietiekamā gāzes apjoma iesūknēšanas nodrošināšanai Inčukalna PGK.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Latvijas GTS operators – kompānija Conexus Baltic Grid – uzstāj uz jauna Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības modeļa izstrādes. Pretējā gadījumā pastāv valsts enerģētiskās drošības draudi, vēsta BNN.

Pagājušajā nedēļā kompānija Conexus Baltic Grid organizēja diskusiju par stabilas Inčukalna PGK darbības modeļa izveidošanas jautājumu. Ja netiks pieņemta jauna regulēšanas kārtība, pastāv risks, ka nākotnē Inčukalna PGK nespēs izpildīt tās funkcijas Latvijas enerģētiskās drošības un neatkarības nodrošināšanā, norādīja GTS operators.

Konferencē "Pazemes dabasgāzes krātuves ieguldījums piegādes drošības problēmu risināšanā" piedalījās gan nozares eksperti, gan arī atbildīgās personas par attiecīgu lēmumu pieņemšanu. Eksperti apsprieda esošo situāciju Latvijas tirgū, tāpat tika izskatīta arī Francijai, Ungārijai un Polijai šajā jomā esošā pieredze. Visās šajās valstīs gāzes krātuvju operatori saskarās ar Latvijā līdzīgām problēmām.

"Likumsakarīgi, ka diskusiju rosinām tieši šobrīd, jo pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas 2017.gada pavasarī, esam izdarījuši pirmos secinājumus. Lai gan krātuve Latvijā ir regulēts darbības veids, valstī nav noteikti pienākumi izmantot krātuvi, un tās piepildījums ir atstāts paša tirgus ziņā. Rezultātā krātuve ir noslogota 60% apmērā, nesedzot infrastruktūras uzturēšanas izmaksas," norādīja Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Viņa paskaidroja, ka pieprasījums pēc krātuves pakalpojumiem pieaug tad, kad tirgū pastāv starpība starp ziemas un vasaras cenām, kura pēdējā laikā ievērojami samazinājusies. Piemēram, starpības starp ziemas un vasaras cenām 2018. gadā bija vidēja 0,5 eiro par megavatstundu, kas, ņemot vērā esošo PGK aizpildīšanas līmeni, sedz tikai 30% krātuves izmaksu.

"Šie ir nopietni signāli, kas mudina pieņemt valstiski atbildīgus un izšķirošus lēmumus, skaidri atbildot uz jautājumu, vai mēs vēlamies, lai Inčukalna PGK arī turpmāk ir resurss, kas nodrošina Latvijas un visa Baltijas reģiona enerģētisko drošību un neatkarību?" pateica Kotāne.

Viņa norādīja, ka Latvija savā izvēlē neatrodas unikālā situācijā. Arī citas valstis stāvējušas izvēles priekšā, kā nodrošināt tirgotāju nepieciešamos gāzes iesūknēšanas apjomus brīvā tirgus nosacījumos. Dažādas valstis atrada dažādus situācijas risinājumus. Tā, piemēram, Ungārija ieviesa valsts stratēģisko rezervi; Polijā ieviesa pienākumu tirgotājiem nodrošināt gāzes piegādes no krātuves, izņemot piegādes no SDG termināla, savukārt Francijā pieņēma komplekso lēmumu, atzīstot krātuves par neatņemamu transporta sistēmas daļu un nodrošinot krātuvju izmaksu segšanu no transportēšanas tarifiem.

"Jāuzsver, ka konference iezīmēja pozitīvu tendenci – tirgus dalībnieki ir ieinteresēti sarunas turpināt un meklēt Latvijai labāko risinājumu, jo tādas krātuves priekšrocības, kā apgādes drošība, spēja elastīgi reaģēt uz cenu svārstībām un pīķa stundām, tirgotāju piedāvāto produktu balansēšana, ir neatsveramas," paziņoja Kotāne.

Paredzēts, ka Conexus, ņemot vērā citu valstu pieredzi, turpinās diskusijas ar nozares ekspertiem un tirgus dalībniekiem, lai izstrādātu labāko risinājumu priekš Latvijas stabilas PGK darbības nodrošināšanas jomā. Ja būs nepieciešams, tiks izstrādāti arī attiecīgi Enerģētikas likuma grozījumi.

Atgādināsim, ka šobrīd, lai nodrošinātu pietiekamu gāzes apjomu Inčukalna PGK spiediena uzturēšanai, Conexus organizē izsoles noteikta degvielas apjoma glabāšanas tiesību pārdošanai, šogad tika sarīkotas četras šāda veida izsoles. Taču, ņemot vērā to, ka tā īpašnieks zināmu laiku nevarēs izmantot Inčukalna krātuvē iesūknēto gāzi, operators ir spiests dāvāt tirgotājiem piekļuvi krātuvei par zemāku cenu, jo pretējā gadījumā tirgotājiem nav pietiekama stimula iesūknēt krātuvē savu gāzi. Cenu starpību spiesti kompensēt visi gāzes patērētāji – Conexus to iekļāvis kopējā tarifā. Šīs situācijas dēļ operatoram radās domstarpības ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) par to, vai ir juridiski pareizi iekļaut iedzīvotāju gāzes tarifā izdevumus, ko operators sedzis gāzes izsoļu organizēšanas rezultātā. Strīdu izskata tiesā.

43
Pēc temata
Latvijai atlicis mazāk nekā gads, lai atrastu naudu priekš Gazprom
Pazemes gāzes krātuvē iesūknēts pat mazāk gāzes nekā pērn
Latvijā sola jaunu gāzes cenu pieaugumu
"Latvijas gāze" izmaksās "Gazprom" 1,8 miljonus eiro no agrāko gadu peļņas
Mediķu protesta akcija pie Saeimas, foto no arhīva

Naudas maz, mirst pārāk agri: EK atkal aizrāda Latvijai par trūcīgo veselības aprūpi

1
(atjaunots 08:37 03.06.2020)
Līdzekļu trūkums, kritisks veselības aprūpes personāla trūkums, haoss ar finansējuma modeli un neziņa par slimnīcu nākotni: Eiropas Komisija uzskaitījusi vājās vietas Latvijas veselības aprūpes sistēmā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi Latvijas rīcību Covid-19 epidēmijas laikā, tomēr ekspertu secinājumi par veselības aprūpes sistēmu un īpaši finansējumu medicīnas nozarei nav iepriecinoši, stāsta Neatkarīgā. Nepietiekamais valsts finansējums veselības aprūpei ierobežo piekļuvi kvalitatīvai aprūpei, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju veselību, secināts Eiropas Komisijas ziņojumā.

Šī nav pirmā reize, kad Eiropas Komisija kritiski vērtē veselības aprūpi Latvijā: faktiski visos iepriekšējos ziņojumos ir atrodams secinājums par nepietiekamu veselības nozares finansējumu, kas ietekmē veselības pakalpojumu pieejamību.

"Turpinās centieni uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību, tomēr paredzams, ka publiskais finansējums veselības aprūpei kā daļa no iekšzemes kopprodukta 2020. gadā samazināsies," teikts ziņojumā.

Trūkst naudas

Eiropas Komisija atzīmējusi, ka lielāks finansējums un cilvēkresursu stiprināšana ir īpaši svarīga krīzes pārvarēšanai.

Veselības aprūpes izdevumi Latvijā gan uz vienu iedzīvotāju, gan proporcionāli IKP joprojām ir krietni zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvijas publiskie izdevumi veselības aprūpei 2017. gadā bija 3,4% no IKP – daudz mazāk par ES vidējo rādītāju – 7,8%. Izdevumi 2018. un 2019. gadā palielinājās, tomēr 2020. gadā tos bija plānots samazināt līdz 3,5% no IKP. Prognozes rāda, ka tuvākajos gados veselības aprūpei veltīto publisko izdevumu zemais līmenis un neveselīgs dzīves veids ir valsts iedzīvotāju sliktās veselības galvenie iemesli.

Vērojama arī ievērojama atšķirība veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā no ienākumu līmeņa viedokļa – nabadzīgie aprūpi nesaņem vai saņem novēloti, savukārt bagātākie saņem atbilstoši vajadzībām.

Latvijā attālināmās mirstības līmenis ( runa ir par mirušajiem, kuri būtu varējuši dzīvot ilgāk, ja laikus saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus vai profilaksi) bija trešais augstākais ES. Te EK atsaucas uz 2017. gada datiem, kuri diemžēl pēdējo divu gadu laikā, visticamāk, nebūs mainījušies.

Kur ir reformas?

Eiropas Komisija konstatējusi neziņu veselības aprūpes finansējuma reformas jautājumā. Vispirms divu grozu sistēma ir atlikta līdz 2021. gadam, bet tagad plānots izstrādāt un ieviest jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kura pamatā būtu valsts obligātā veselības apdrošināšana. Sākotnēji bija plānots iepazīstināt Saeimu ar šo jauno modeli 2020. gada pavasarī, taču tas pagaidām nav noticis.

Pārskatā atzīmēts, ka Latvija veikusi virkni pasākumu veselības aprūpes sistēmas kvalitāte un efektivitātes uzlabošanai un pieejamības palielināšanai. Piemēram, onkoloģijas slimnieku piecu gadu izdzīvošanas rādītāji pēc diagnosticēšanas ir salīdzināmi ar rādītājiem lielākajā daļā ES valstu, secināts ziņojumā. No otras puses, progress dažās jomās, piemēram, augstā mirstības līmeņa samazināšana pēc uzņemšanas slimnīcā akūta miokarda infarkta un insulta ārstēšanai, ir atkarīgs no slimnīcu nozares pārstrukturēšanas pabeigšanas un sadarbības uzlabošanas starp slimnīcām. Šajā jomā reforma nav līdz galam īstenota, un, kā jau vēstīts iepriekš, par neskaidrību, kas notiks ar slimnīcām, bažas paudušas reģionālās un lokālās slimnīcas. Arī šo veselības aprūpes jomu EK vērtē kritiski, norādot, ka gan slimnīcu, gan primārās aprūpes (ģimenes ārstu) pārstrukturēšanas plāni joprojām ir agrīnā posmā.

Mediķi ar pustukšu maciņu

Situāciju ar medicīnas darbiniekiem EK uzskata par ļoti kritisku, jo darbaspēka trūkums kavē piekļuvi veselības aprūpei un apgrūtina veselības aprūpes reformu īstenošanu. Lielas grūtības vērojamas ārpus Rīgas, kur praktizējošo ārstu blīvums ir daudz mazāks, un rezultātā rodas plaisa starp pilsētām un laukiem attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei. Zemais atalgojums kavē jauno ārstu un māsu pieplūdumu medicīnā (valsts finansētajā un it īpaši stacionārajā).

"Attiecībā uz veselības aprūpes personālu īstenotā politika līdz šim nav devusi gaidītos rezultātus," secina Eiropas eksperti

Viņi atsaucas uz Valsts kontroles ziņojumu par cilvēkresursiem veselības aprūpes jomā, uzsver, ka problēmas ir ir konstatētas jau sen, bet kopš 2006. gada nekas nav mainījies. Situāciju neuzlabo arī tas, ko pagājušajā gadā izdarīja valdība, proti, lai gan bija solīts atalgojums mediķiem par 20%, algas palielināja tikai par aptuveni 10%.

Par budžetu domās rīt

Patlaban atbildīgās iestādes ir aizņemtas ar Covid-19 jautājumu, bet budžetu nākamam gadam Veselības ministrija sastādīs saskaņā ar grafiku. Patlaban līdz 8. jūlijam Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs pieņem pieteikumus nepieciešamajam finansējumam.

"Līdz ar to plašāk par nākamā gada pieprasījumiem varēsim ziņot jūlija sākumā," Neatkarīgajai pavēstīja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis atzīmēja, ka ieteikumi stiprināt veselības aprūpes sistēmu sniegti arī citām valstīm, tomēr Latvijā situācija atšķiras – visus agrākos gadus veselības aprūpes sistēmas stāvoklis bija neapskaužams, un pat ekonomikas pieauguma apstākļos tai netika atvēlēti vairāk kā 4% no IKP.

Tiesa, Veselības ministrijas jaunās aplēses rāda, ka šogad nozares finansējums pārsniegs 4% no IKP, tāpat būs arī nākamgad. Tomēr tas skaidrojams ar precizēto IKP prognozi, kas manāmi sarucis koronavīrusa krīzes rezultātā.

1
Tagi:
finansēšana, veselība, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
No 3. jūnija Latvijā atsāk visu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu
Pēc Covid-19 mediķi aizbēgs no Latvijas
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā
Dzintars

"Dzintara" darbinieki pieprasa no uzņēmuma vairāk nekā 600 tūkstošus eiro

5
(atjaunots 08:22 03.06.2020)
Šonedēļ ieplānota "Dzintara" kreditoru sapulce, tomēr pandēmijas dēļ tā notiks rakstiskā režīmā, tāpēc bijušie darbinieki ir nobažījušies par to, ka viņu viedoklis netiks sadzirdēts.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Kosmētikas ražotājs AS "Dzintars" palicis parādā saviem darbiniekiem 640 tūkstošus eiro, vēsta jauns.lv.

Divi simti datbinieku, kuri strādāja "Dzintara" fabrikā, palikuši ne tikai bez darba, bet arī bez algas. Daži nav saņēmuši atalgojumu par pusi mēneša, daži – par vairākiem mēnešiem. Dokumenti liecina, ka uzņēmumam jāizmaksā darbiniekiem 640 tūkstoši eiro un vairāk nekā 200 tūkstoši eiro – akcionāriem, kopējie maksātnespējas izdevumi pārsnieguši miljonu eiro.

Piektdien, 5. jūnijā ieplānota ieplānota "Dzintara" kreditoru sapulce tomēr ārkārtējās situācijas režīma apstākļos to nolemts organizēt rakstiskā formā. Tas pārsteidzis daudzus darbiniekus, jo viņi nevarēs paust savu viedokli sapulces gaitā.

Iepriekš uzņēmuma administrators Jānis Ozoliņš izstādīja pārdošanai fabrikai piederošās kosmētikas un parfimērijas ražošanas iekārtas. Kopumā tiks pardotas 749 vienības, to starpā – ražošanas iekārtas, transports, kā arī citi uzņēmuma īpašumi.

Visa īpašuma kopsumma tiek vērtēta aptuveni 534 300 eiro apmērā, neskaitot PVN.

Piedāvājumi iekārtu iegādei tiek pieņemti līdz 19. jūnijam, visi interesenti var tās apskatīt pirms iegādes.

5
Tagi:
Dzintars
Pēc temata
Stāsta beigas? "Dzintaru" pasludināja par maksātnespējīgu
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
"Dzintara" bankrots: vairāk nekā simt darbinieki vēl nav atraduši darbu
"Dzintars" atjauno divu veikalu darbu Rīgā