Pacients slimnīcā. Foto no arhīva

Ķerieties klāt veselības aprūpei: latvieši pauda viedokli par valdības prioritātēm

20
Aptauja parādīja, ar ko, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, jānodarbojas jaunajam Ministru Kabinetam uzreiz pēc tā izveidošanas.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Saeima darbu sākusi, bet valdības vēl nav. Pirmdien, 26. novembrī valdības izveidošanas stafeti pārņēma KPV LV kandidāts Aldis Gobzems – neraugoties uz specdienestu brīdinājumu sakarā ar to, ka viņam varētu rasties grūtības ar piekļuvi valsts noslēpumiem.

Kantar TNS aptauja Latvijas iedzīvotāju vidū no 18 līdz 60 gadiem parādīja, par ko, pēc latviešu domām, jāraizējas jaunajam Ministru Kabinetam vispirms. Rezultātus publicēja Skaties.lv.

Prioritāšu sarakstā ar lielu izrāvienu līderpozīcijas ieņēma veselības aprūpe – to nosauca trīs ceturtdaļas aptaujāto (67%).

Otrajā vietā seko ekonomika (44%), tālāk iet izglītība un zinātne (40%), kā arī labklājība (39%).

Katrs piektais respondents (18%) uzskata, ka valdībai jāaizdomājas par finansēm.

Veselu virkni jomu atzīmēja katrs desmitais aptaujātais: lauksaimniecība (11%), transports (11%), aizsardzība (9%), likuma taisnīgums (9%), ekoloģija (9%).

Vismazāk latviešus uztrauc iekšlietu joma (5%), ārpolitika (3%) un kultūra (2%).

Pēdējo nedēļu laikā sakarā ar lietu kārtību veselības nozarē ne reizi vien izskanējis jēdziens "ārkārtas situācija". 9. novembrī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests izsludināja ārkārtas situāciju medicīnā Rīgas reģionā sakarā ar masveida darbinieku aiziešanu no darba, kuri ir neapmierināti ar lielo slodzi un zemajām algām.

Savukārt 23. novembrī Latvijas Slimnīcu biedrība brīdināja par ārkārtas situāciju veselības aprūpes sistēmā no 2019. gada 1. janvāra ārstu un medmāsu trūkuma un viņu virsstundas darba ierobežošanas dēļ.

20
Pēc temata
Politico: Latvija pavēl krievvalodīgajiem mācīties latviešu valodu
Nākamo gadu sāks bez jaunā budžeta: pedagogu un prezidenta algas varētu sarukt
100 pāķības gadi. Svētku pēcvārds
Daugavpils Reģionālā slimnīca, foto no arhīva

Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19

2
(atjaunots 07:58 24.10.2020)
Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas mediķiem nav pietiekamas motivācijas strādāt valsts slimnīcās.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Mediķu noslodze Covid-19 dēļ ir palielinājusies un ir acīmredzama, taču valsts neparūpējās par pienācīgu atalgojumu par papildu slodzi, paziņoja LTV raidījuma "Rīta Panorāma" intervijā Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Ceturtdien veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja, ka Latvijas slimnīcās atrodas lielākais Covid-19 pacientu skaits kopš pavasara. Taču ārstu ienākumos tas nekādā veidā nav atspoguļojies.

"Ja runājam par piemaksām pirmā Covid-19 viļņa periodā, tad, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, mēs esam bēdīgā situācijā. Lietuvā bija un arī tagad ir gandrīz dubults atalgojums ārstiem, kuri nodarbojas ar Covid pacientu ārstēšanu. Igaunijā tās ir vienreizējas izmaksas 1500 eiro apmērā," sacīja Kalējs.

Kalējs atzīmēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, mediķiem nepietiek motivācijas strādāt slimnīcās. Pie tam, no Eiropas valstīm – visbiežāk no Itālijas un Spānija – regulāri tiek saņemti pieprasījumi pēc medicīnas nozares darbiniekiem, un viņiem piedāvā atalgojumu krietni augstāku, nekā Latvijā.

Viņš norādīja, ka šobrīd slimnīcas izmanto pusi savas jaudas Covid-19 ārstēšanas jautājumos, taču, piemēram, Daugavpilī resurss ir praktiski izsmelts.

Komentējot Covid-19 testēšanas kārtības izmaiņas – kad prioritāti tiks atdota cilvēkiem ar ārsta nosūtījumu, Kalējs pateica, ka šīs pārmaiņas palielinās plūsmu pie speciālistiem, kas paaugstinās pašu ārstu inficēšanās risku.

2
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Pēc temata
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām
Latvijas iedzīvotāji baidās iet pie ģimenes ārstiem Covid-19 uzliesmojuma dēļ
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

10
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

10
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari