Bērni. Foto no arhīva

MK apstiprinājis pirmsskolas izglītības vadlīnijas: galvenais latviešu valoda

429
(atjaunots 12:23 23.11.2018)
Mazākumtautību bērnudārzos īpaša uzmanība tiks pievērsta latviešu valodas apgūšanai.

RĪGA, 23. novembris — Sputnik. 21. novembrī valdība apstiprināja pirmsskolas izglītības vadlīniju grozījumu projektu. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem bērnudārzi sāks strādāt 2019./20. mācību gadā, ziņo Latvijas Izglītības ministrijas vietnē.

Nākamā gada pavasarī pirmsskolas iestādes saņems jaunās mācību programmas un mācību līdzekļus, kā arī Izglītības ministrijas izstrādātos metodiskos materiālos. No 2019. gada janvāra sāksies pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu sagatavošana jaunās programmas ietvaros. Domājams, apmācības būs pieejamas 1200 bērnudārzu audzinātājiem.

Pirmsskolas izglītības jaunais saturs paredz arī būtiskas izmaiņas mācību procesā. Tagad bērni, gluži kā skolā, apgūs nevis priekšmetus, bet gan caurviju kompetences. Mācību materiāls tiks sadalīts septiņās jomās – valoda, kultūra un pašizpausme, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes.

Ļoti liels uzsvars likts uz bērnu sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanu, kas ietver sevis apzināšanos, emociju, domu, uzvedības vadīšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības.

Saskaņā ar jauno pieeju izglītībā pirmsskolas mācību iestādēs, caurviju kompetenču apguvei ir jāattīsta kritiska domāšana, spēja risināt problēmas, mācīties patstāvīgi, radošā pieeja un sajūta par piederību valstij. Tas viss tiek organizēts rotaļnodarbībā. Mācību procesā bērniem piedāvās daudzveidīgos uzdevumus, kuru risināšanai tiks nodrošināts pietiekami ilgs laiks, lai bērnam būtu iespēja praktizēties, kļūdīties un atkal ķerties pie risinājuma, strādāt bez steigas un pabeigt iesākto. Uzmanība pievērsta  komfortablas vides izveidei un atgriezeniskiem sakariem ar pedagogu.

Mazākumtautību bērnudārzos īpaša uzmanība tiks pievērsta latviešu valodas apguvei. Valodas mācības tiks integrētas kopējā mācību procesā, lai bērni katru dienu dzirdētu valodu. Latviešu valodai jākļūst par ikdienas saziņas valodu mācību procesā un spēlēs. Vienlaikus paredzēta arī dzimtās valodas apguve.

429
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (134)
Pēc temata
Krievu valodā mācieties Krievijā, bet par lāpu gājienu – konfekte: skolas ikdiena Latgalē
Politico: Latvija pavēl krievvalodīgajiem mācīties latviešu valodu
Eiropas Parlaments gatavo ES mazākumtautību tiesību minimālo kompleksu
Vairāk latviskuma – mazāk latviešu: vai Latvija ir glābjama

Ģimenes ārsti baidās veikt pacientiem Covid-19 analīzes

15
(atjaunots 09:15 27.05.2020)
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka prakse, kuras ietvaros ģimenes ārsti patstāvīgi veic koronavīrusa testus pirms plānveida operācijām vai invazīvām procedūrām, ir ļoti bīstama.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Tikai 22 ģimenes ārsti piekrituši ņemt saviem pacientiem paraugus Covid-19 analīzēm, kas nepieciešamas pirms plānveida ārstēšanas, raksta Bb.lv.

Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests vienojās, ka paraugus Covid-19 testiem saviem pacientiem ģimenes ārsti ņems brīvprātīgi. Analīzes jānodod visiem pacientiem, kam vajadzīga plānveida operācija vai izmeklēšana ar invazīvu metožu pielietojumu. Lai arī procedūra ģimenes ārstiem tiks apmaksāta, tikai nedaudzi piekrituši to veikt.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka Veselības ministrijas iniciatīva nav atbalstāma, savukārt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, gluži pretēji, domā, ka tā ir īstenojama.

Veide norādīja, ka asociācija saskata lielu risku analīžu procedūrā, lai arī ārsti iniciatīvā var piedalīties brīvprātīgi.

Viņa paskaidroja, ka ārstu pienākums ir ārstēt pacientus savā praksē, un gadījumā, ja kāds, kam izdarīti testi, izrādījies inficēts, prakse tiks slēgta, un divas nedēļas ilgā karantīnā dosies viss tās personāls un pacienti, kuri saskārušies ar Covid-19 slimnieku.

15
Tagi:
koronavīruss, ārsti, Latvija
Pēc temata
Prakse sevi nav attaisnojusi: nejaušo Covid-19 testēšanu nolemts atcelt
Viņķele informēja par problēmām ar masku piegādi no Ķīnas: situācija ir kritiska
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
Pēc pieciem un desmit gadiem: ārsts par komplikācijām bezsimptomu Covid-19 gadījumā
Covid-19

Cipule: divu dienu laikā mēs iztērējam masku gada krājumu

6
(atjaunots 09:12 27.05.2020)
Līdz ar pandēmijas sākumu Ķīna nopirka Eiropā visu aizsardzības līdzekļu krājumu. Kopš ta laika Latvijas slimnīcām klājas grūti.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Latvijas kompetentās iestādes saņēma brīdinājumu par koronavīrusa izraisītās Covid-19 iespējamo izplatīšanos jau janvāra beigās, tomēr neviens nespēja iedomāties pandēmijas mērogus, pastāstīja Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule intervijā radio Baltkom.

Viņa konstatēja, ka medicīnas darbinieki saskārušies ar aizsarglīdzekļu trūkumu, turklāt vissliktākā situācija bija reģionālajās slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs.

"Janvārī mums bija rezerves pusotram gadam. Taču neviens ne iedomāties nevarēja, kāds daudzums aizsarglīdzekļu mums būs vajadzīgs. Tomēr jau tolaik mēs Saeimā teicām, ka mazajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm aizsarglīdzekļu nav tik daudz, pusotram gadam to nepietiks. Sākām papildu iepirkumus februārī, kad jau bija problēmas. Martā sākās centralizēti iepirkumi. Jau no janvāra mēs sūtījām ieteikumus slimnīcām, taču tobrīd Ķīna jau izveda no Eiropas visus aizsarglīdzekļus," viņa pastāstīja.

Aizvadītajā nedēļā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzdeva Valsts policijai pārbaudīt aizsargmasku un respiratoru iepirkumu no Ķīnas gandrīz 900 tūkstošu eiro vērtībā, ņemot vērā izskanējušo informāciju par to, ka produkcija nav sertificēta un respiratori neatbilst prasībām.

Skanldāls ar masku un respiratoru iepirkumu noveda pie Nacionālā veselības dienesta Edgara Labsvīra atkāpšanās. Veselības ministre Ilze Viņķele ieteica pārbaudīt iepirktos aizsarglīdzekļus Somijā.

Cipule atzīmēja, ka patlaban NMPD izlieto vairākus tūkstošus aizsarglīdzekļu dienā.

"Pašlaik divu dienu laikā iztērējam gada krājumu. Pat gripas laikā mēs izmantojām no 5 līdz 20 aizsarglīdzekļus dienā. Tagad – vairāk nekā divus tūkstošus dienā. Uz katru izsaukumu brauc trīs cilvēki, vēl maska pacientam. Bet pie mums gadās līdz tūkstoš izsaukumi dienā. To nav iespējams prognozēt. Neko tādu neviens negaidīja. Kombinezonus uz katru izsaukumu neģērbjam, tikai tad, ja ir augsts risks, pozitīva analīze, patversmes un sociālie centri. Ja ir elpceļu slimības, izmantojam respiratoru, bet uz parastiem izsaukumiem braucam maskās," atklāja NMPD vadītāja.

Liepājas klīniju pārstāvji šonedēļ pastāsīja, kā iespēju trūkums nodrošināt ar maskām visus pacientus ietekmē viņu darbu – pacienti kliedz uz slimnīcu darbiniekiem un zog dezinficējošos līdzekļus tualetēs.

6
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ļoti daudz "smagu pacientu": iedzīvotāji noved sevi līdz pēdējam pandēmijas dēļ
Prakse sevi nav attaisnojusi: nejaušo Covid-19 testēšanu nolemts atcelt
Nebaidieties no koronavīrusa un brauciet uz laukiem: ārsti Latvijā lūdz nezvanīt velti
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Dolāri. Foto no arhīva

Pasaules banka: "Koronavīruss nogalinājis globalizāciju"

0
(atjaunots 11:46 27.05.2020)
Pasaules informācijas laukā plosās asiņaina cīņa starp divām pārnacionālām ideoloģiskajām tendencēm: vienā frontes pusē - fanātiskie globalizācijas piekritēji dažādās valstīs, otrā – visi, kas uzskata deglobalizāciju par neizbēgamu un cer gūt no tās maksimālu labumu.

Pie tam redzams paradoss: pat dažas starptautiskās struktūras, tagadējā globālās pasaules modeļa līdzautores, kuru vidū ir arī Pasaules banka, konstatē: globalizācija jau izdveš pēdējo elpas vilcienu, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Piemēram, Pasaules bankas galcenā ekonomiste Karmena Rainhārta intervijā lietišķās informācijas aģentūrai  Bloomberg pastāstīja: "Bez melodrāmas: Covid-19 ir pēdējā nagla globalizācijas zārka vākā. (..) 2008.-2009. gadu krīze smagi skāra globalizāciju, tāpat kā Brexit, kā ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, tomēr Covid paceļ (deglobalizāciju – red.) jaunā līmenī."

Berlīne
© Sputnik / Ekaterina Chesnokova

Cīņā, kas izvēršas gan mediju lapās, gan ekspertu aprindās, gan planētas "smadzeņu centru" konferenču kuluāros, ir augsta likme: katras pasaules valsts valdībai, sākot ar lielākajiem ģeopolitiskajiem spēlētājiem un beidzot ar mikrovalstiņām, ir jāizlemj, kādai nākotnei gatavoties un kādu nākotni (iespēju robežās) censties tuvināt. Acīs krīt globālistu un antiglobālistu retorikas kolosālās atšķirības. Globalizācijas piekritēji (vienalga, vai viņi atbalsta to līdzšinējā vai kaut kādā "postvīrusa" formātā) pārsvarā operē ar loģiku un baiļpilnām ainām. Viņi cenšas iebiedēt politiķus un vienkāršos iedzīvotājus ar nākotni, kurā valdīs augstas cenas, nebūs brīvības un vienkārši būs bail dzīvot "reģionālajos blokos" sadalītā pasaulē.

Tipisks piemērs tam, kā pūlas iebiedēt, šausmināt un novest līdz histērijai politiķus un parastos iedzīvotājus, kuri pārdomā, vai nebūtu labāk padzīvot  pasaulē bez "globalizācijas amerikāņu stilā", lasāms "Pasaules ekonomikas foruma" (WEF) – Davosas foruma organizētās globālās NKO un smadzeņu centra analītiķu pārskatā: "Importa bloķēšana var radīt inflāciju, ierobežot patērētāju izvēli, palēnināt inovāciju tempus un novest tiktāl, ka citi (citas valstis – red.) atbildēs ar saviem ierobežojumiem importa jomā. Ideju bloķēšana var apspiest radošo potenciālu un kaitēt kļūdu labojumam valsts pārvaldē.

Savukārt cilvēku bloķēšana pie robežām var atņemt sabiedrībai talantīgus un vajadzīgus darbiniekus, kā arī vienlaikus likt ciest tiem, kuri spiest bēgt no politiskas vai reliģiskas vajāšānas, kara, bandītisma vai bada. (..)

Ir labāka iespēja reaģēt uz globalizācijas izaicinājumiem un draudiem. Efektīvi kolektīvie soļi var stāties pretī slimību un klimata pārmaiņu riskam, kiberuzbrukumiem, kodolieroču izplatībai un terorismam. Neviena atsevišķa valsts nevar sevi pasargāt; unilaterālisms nav nopietna pieeja valsts politikā," raksta Davosas analītiķi, aizkaitināti tādēļ, ka epidēmija ir saasinājusi globālās pasaules sairšanas procesu, kas (neskatoties uz visiem apgalvojumiem) darbojās saskaņā ar globalizācijas shēmu, kas izdomāta ASV, nes labumu ASV un maksimāli kaitē tiem, kuri nepatīk ASV.

Tātad amerikāņu unilaterālisms, tas ir, maksimāla ģeopolitiskā egocentrisma, kā arī ekonomiskās un militārās vardarbības pielietojums pret valstīm, kas nevēlas visādi pakļāuties Valsts departamentam, ir mūsdienu globālās konfigurācijas daļa.

Pie tam jāatzīmē, ka Davosas analītiķi nemelo – lieta tāda, ka deglobalizācija izmaksās visai dārgi tiešā inflācijas aspektā. Tomēr pārsvarā augstu cenu par to maksās valstis, kam nāksies no jauna iemācīt savam darbaspēkam (viņi pretosies!) tādas iemaņas, kā darbs pie frēzes vai medicīnas maskas šūšana. Toties runas par to, ka valstis, kas bloķē ārvalstu idejas un nelegālo migrāciju, cietīs īpaši stipri, pieder pie amerikāņu tipiskās propagandas.

Labas idejas tiks pārņemtas, jo tās ir efektīvas, šiem nolūkiem nav vajadzīgas amerikāņu NKO, kas visiem spēkiem lien iekšpolitikā, un par kvalificētiem un likumpaklausīgiem ārvalstniekiem, gataviem strādāt un maksāt nodokļus, priecāsies lielākā daļa pasaules valstu.

Davosas "šausmenīte" nelīdzēs, ja ar to mēģinās ietekmēt vēletājus Eiropā, Ķīnā vai Krievijā. Tomēr tās popularizācija turpināsies – šķiet, naudas dažādu valstu elektrorāta un politiskās vadības biedēšanai ar "dārgo un sāpīgo deglobalizāciju" ir pilnīgi pietiekami.

Tiesa, arī globālistu rindās skan balsis, kas cenšas mierināt visus, kas pārdzīvo par globalizācijas galu. Žurnāls Time stāsta lasītājiem, ka viss būs labi jebkurā gadījumā, un neviena valsts no globalizācijas neatkratīsies: "Globalizācija tik un tā saglabājas. Vilciens ir aizgājis jau pirms 30 gadiem, kad sabruka Padomju Savienība, kad brīvais darba un kapitāla tirgus kļuva par normu, kad finanšu tirgi kļuva nozīmīgāki nekā preču un pakalpojumu tirdzniecība. Šīs tendences nevar pavērst atpakaļgaitā, tāpat kā rūpniecības revolūciju vai datora parādīšanos."

Jo ilgāk ļautiņi okeāna viņā krastā ticēs šai realitātes versijai, jo labāk. Finanšu tirgi, lai cik svarīgi tie būtu, ir tikai piebūve (protams, nozīmīga) pie reālās ekonomikas: pie strādnieku cilvēkstundām, pie elektroenerģijas gigavatiem, tonnām tērauda, naftas bareliem, labības tonnām, fabriku līnijām un AES reaktoriem.

0
Tagi:
globalizācija, ekonomiskā krīze, koronavīruss
Pēc temata
"Kaut kas jauns un šausmīgs": ekonomisti pastāstīja par nākotni pēc pandēmijas
Koronavīruss liks Eiropai samaksāt par politisko suverenitāti
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Kādus apsveikumus pasaule izdzirdēja Jaunā gada svētkos: gaidāma smaga šķiršanās