Latvijas prezidents Raimonds Vējonis

Nākamo gadu sāks bez jaunā budžeta: pedagogu un prezidenta algas varētu sarukt

48
(atjaunots 17:06 22.11.2018)
Ilgās pārrunas par valdības izveidi atstājušas Latviju bez budžeta nākamajam gadam: Kučinska kabinets meklē risinājumus, taču mediķiem nav izredžu saņemt lielākas algas.

RĪGA, 22. novembris — Sputnik. Pārrunas par koalīciju ir ieilgušas, tāpēc Latvija nākamo gadu sāks bez jauna valsts budžeta. Tas nozīmē, ka nav skaidrības par solīto algu pieaugumu, turklāt, piemēram, skolotājiem atalgojums pat varētu sarukt, stāsta Skaties.lv.

21. novembrī Māra Kučinska valdība centās izprast, kā sakārtot nākamā gada algu jautājumu, tomēr gala lēmumu par to nāksies pieņemt jaunajai Saeimai.

Likums nosaka: ja budžets nav pieņemts līdz gada beigām, valsts izdevumi mēnesī nevar pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada tēriņiem. Tomēr pie šādiem aprēķiniem saruktu skolotāju algas, jo tās palielinātas tikai no mācību gada sākuma.

Tāpat nebūtu iespējams izpildīt Satversmes tiesas spriedumu, kas paredz palielināt virsstundu darba apmaksu, palielināt tiesnešu un prokuroru algas. Nepietiktu naudas arī pensiju indeksācijai.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis riskē palikt pavisam bez algas – to nosaka valsts budžeta likums, kas zaudē spēku 31. decembra pusnaktī.

Ko darīt

Lai to novērstu, valdība ieteica ikmēneša izdevumus aplēst pēc vidējā termiņa budžeta rāmjiem, kuros lielākā daļa minēto izdevumu jau paredzēti. Tomēr valdība nevis pati ierosinās šos grozījumus, bet gan vērsīsies Saeimas budžeta komisijā, aicinot to virzīt tālāk minēto iniciatīvu.

"Lai parlaments nepateiktu, ka šī valdība ir pagaidu valdība, mēs neuzticamies, nekas nebūs, tāpēc, mūsuprāt, šis ir labākais variants, lai to lēmumu pieņemtu paši jaunie deputāti. Tas ir sagatavots iespējami labākais, kādu šajā situācijā var izdarīt, un mēs vienkārši rekomendējam ar to iet uz priekšu," – skaidroja Māris Kučinskis.

Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars norādīja, ka nākamnedēļ komisija ir uzaicinājusi Finanšu ministrijas pārstāvjus, lai apspriestu situāciju.

"Mēs iepazīsimies ar aktuālo situāciju par pārejas noteikumiem jeb likumdošanu, kura nepieciešama, lai pēc būtības nebūtu nekādi pārrāvumi finansējumā valsts institūcijām un pakalpojumiem, ko valsts sniedz saviem iedzīvotājiem," – teica M.Bondars.

Ārsti pagaidīs

Aizejošās valdības piedāvātais risinājums neattiecas uz nākamgad solīto plānoto mediķu pieaugumu par 20%. Finanšu ministre paskaidroja, ka tas līdzšinējos likumos nav noteikts. To vajadzētu ieplānot nākamā gada budžetā, kas pēc Saeimas vēlēšanām jāgatavo jaunajai valdībai.

"Mēs darām maksimumu, ko spējam, bet mums nav tiesību veidot jaunu budžetu ar jauniem būtiskiem izdevumiem. Tas ir nākamās valdības politikas jautājums. Viņi var izvēlēties mediķus atbalstīt, viņi var izvēlēties varbūt pilnīgi citas jomas. Tas ir nākamās koalīcijas vienošanās jautājums," – uzsvēra Dana Reizniece-Ozola.

Patlaban Eiropas Komisija jau ir saskaņojusi Latvijas 2019. gada budžeta plānu, norādot, ka tas atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

48
Pēc temata
Dombrovskis: "sarkanās līnijas" – neiecietības kaite
Jurkāns: nevienu neinteresē, kad taps Ministru Kabinets
Laiks pirkt apvidus automašīnas: jaunais MK dāvās Latvijai izdangātus ceļus
Veselības aprūpē apzināti tiek radīts haoss: Čakša iesaka mediķiem nesatraukties
Palāta slimnīcā. Foto no arhīva

VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas

4
(atjaunots 07:36 27.11.2020)
Latvijas slimnīcās ir 633 gultasvietas Covid-19 pacientiem. Par to, kas notiks, ja hospitalizācija būs vajadzīga lielākam slimnieku skaitam, veselības ministre nepastāstīja.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu skaits palielināts līdz 633, pateicoties klīniku pārprofilēšanai, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Mēneša sākumā ministre vēstīja, ka veselības aprūpes iestādes Latvijā – Rīgā un reģionos – var vienlaikus pieņemt aptuveni 500 pacientus ar koronavīrusa infekciju. Tagad gultasvietu skaits ir pieaudzis – koronavīrusa pacientiem pieejamas 633 gultasvietas.

Viņķele paskaidroja, ka vietu skaits palielināts, pateicoties slimnīcu darba pārprofilēšanai, uz plānveida medicīnas un dienas stacionāra pakalpojumu rēķina. Politiķe atzina, ka tas paveikts, atliekot pakalpojumus citiem pacientiem.

Pirmā stacionāra pakalpojumus ierobežoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un piešķīra lielāku skaitu gultasvietu Covid-19 pacientiem. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā reorganizēta fizioterapijas nodaļa. Palīdzēt gatavas arī privātās veselības aprūpes iestādes, vēstīja ministre.

25. novembrī Latvijas slimnīcās ārstējās 434 Covid-19 pacienti. Ministre pieļāva, ka nākotnē ārstēšana stacionārā varētu būt vajadzīga pat tūkstoš pacientiem.

Iepriekš Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPV iekārtu slodze par 90%) ārsti varēs likumīgi atteikties ārstēt seniorus (vecumā no 75 gadiem) un hroniskos slimniekus. Par tādu scenāriju publiski pirmo reizi informēja bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Pēc viņa vārdiem, tādu praksi atbalstījusi Latvijas medicīnas asociācijas Ētikas komisija.

4
Tagi:
Ilze Viņķele, veselība, koronavīruss
Pēc temata
Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

29
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

29
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Lielbritānija

Lielbritānija vēsta par spēcīgāko krīzi 300 gadu laikā

0
(atjaunots 08:23 27.11.2020)
Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Lielbritānijas ekonomika, kas pārdzīvo spēcīgu krīzi koronavīrusa pandēmijas rezultātā, vismaz divus gadus vēl neatgriezīsies 2019. gada līmenī, konstatēja valsts finanšu ministrs Rišijs Sunaks, vēsta RIA Novosti.

"Pat gadījumā, ja izaugsme atsāksies, mūsu ekonomika neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī līdz 2022. gada ceturtajam ceturksnim. Un graujošā ietekme ekonomikā turpināsies. 2025. gadā ekonomikas izaugsme būs aptuveni par 3% zemāka nekā bija gaidīts pavasara budžetā," konstatēja ministrs, iepazīstinot parlamentu ar nākamā finanšu gada budžetu.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Lielbritānijas Budžeta atbildības biroja jaunā prognoze liecina, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%. Sunaks uzsvēra, ka tā ir nopietnākā lejupslīde valsts ekonomikā vairāk nekā 300 gadu laikā.

Eksperti uzskata, ka 2021. gadā ekonomika pamazām atjaunosies un IKP pieaugums sastādīs 5,5%, bet 2022. gadā pieaugums paātrināsies līdz 6,6%, 2023. gadā – 2,3%, 2024. gadā – 1,7%, 2025 gadā – 1,8%.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, kopš pandēmijas sākuma pasaulē reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits tuvojas 59 miljoniem, vismaz 1,38 miljoni pacientu miruši. Džona Hopkinsa universitātes aplēses rāda, ka Lielbritānija ir viena no infekcijas visvairāk skartajām valstīm. Tur reģistrēti vairāk nekā pusotrs miljons Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 55 tūkstoši pacientu miruši.

Patlaban Apvienotajā Karalistē noteikta karantīna. Decembra sākumā tās vietā stāsies stingra trīs līmeņu ierobežojumu sistēma.

0
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Lielbritānija
Pēc temata
Londonieši stāsta, kā gatavojas otrajai karantīnai
Totāla karantīna? Kas patlaban notiek Eiropas pilsētās
Lielbritānija aicina gatavoties jauniem iebraukšanas un darba noteikumiem
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām