Marš par krievu skolu aizstāvību Mūsu izvēle. 2018. gada 15. septembris

Politico: Latvija pavēl krievvalodīgajiem mācīties latviešu valodu

101
(atjaunots 10:13 22.11.2018)
Izglītības reforma nav sekmējusi valdošās koalīcijas uzvaru vēlēšanās un nav palīdzējusi nokļūt Saeimā krievvalodīgo aizstāvjiem.

RĪGA, 22. novembris — Sputnik. Septembrī Latvijā uz skolu devušies ne tikai bērni – aptuveni 3,5 tūkstoši skolotāju atkal sēdās skolas solos, lai uzlabotu latviešu valodas prasmes, raksta Politico.

Valodas jautājums Latvijā ir saasinājies. Reiz Latvija bija viena no PSRS republikām, un patlaban tā robežojas ar Krieviju. Ceturtā daļa iedzīvotāju ir etniskie krievi, un daudzi no 45 tūkstošiem krievu skolu audzēkņu vēl joprojām latviešu valodu īsti labi nav apguvuši.

Pašreizējās labēji centriskās valdības centieni padarīt latviešu valodu par galveno visās valsts skolās ir saskārušies ar asu kritiku no Krievijas puses – valsts ĀM to uzskata par "diskrimināciju" un "vardarbīgu asimilāciju".

Iepriekšējais mēģinājums palielināt mācību apjomu latviešu valodā krievu skolās 2004. gadā beidzās ar plašiem protestiem. Taču šoreiz jaunais likums, ko dēvē par sen nobriedušu soli abu kopienu integrācijā, neesot radījis krievvalodīgās mazākumtautības skaļu reakciju. Valdības galvenā problēma – kā panākt tā īstenošanu.

Simbolisks solis

Jaunais likums paredz, ka 2021. gada septembrī puse nodarbību sākumskolā un 80% nodarbību 7.-9. klasēs notiks latviešu valodā. 10.-12. klasē mācības notiks tikai latviešu valodā. Patlaban krievvalodīgajās skolās 40% nodarbību notiek latviešu valodā.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks uzskata reformu par vienīgo iespēju radīt pilnībā integrētu sabiedrību. Pēc viņa domām, reformas mērķis ir apvienot valsti.

Taču, lai arī valdība, kas banku skandāla fonā apsūdzēta korupcijā, reformu uzskatīja par savu galveno sasniegumu, tai acīmredzami nav izdevies ieinteresēt vēlētājus. Vēlēšanās valdošā koalīcija tika gāzta, patlaban rit pārrunas par jaunās valdības izveidi.

Daži ar reformu neapmierināti krievvalodīgie pedagogi aizgājuši pensijā, taču vairākums gaidāmās pārmaiņas ir pieņēmuši, apgalvo Valsts valodas aģentūras vadītāja vietniece Dace Dalbiņa. Viņasprāt, "interese un atbalsts" no pedagogu un skolu direktoru puses bija "milzīgs".

Reformas piekritēji apgalvo, ka tā nepieciešama, lai krievvalodīgie skolēni nākotnē būtu konkurētspējīgi darba tirgū.

Daudziem tas ir arī simbolisks solis.

Latvijas institūta direktore Aiva Rozenberga skaidro, ka divdesmit astoņus gadus pēc neatkarības iegūšanas pienācis laiks latviešu valodai kļūt par mācību valodu skolās. Viņasprāt, Latvijai tas ir vajadzīgs.

Cilvēki vēlas pārvaldīt latviešu valodu

Valdības pirmais mēģinājums samazināt krievu valodas apjomu skolās 2004. gadā sadūries ar protestiem. Ielās izgāja aptuveni 15 tūkstoši protestētāju, kuri pārmeta Rīgai "lingvistiskas pašnāvības" centienus.

Reformas pretinieki, ieskaitot Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāju Tatjanu Ždanoku, atkal atkārto šo frāzi, taču šoreiz demonstrācijās iziet daudz mazāk cilvēku – aptuveni 2 tūkstoši cilvēku.

Ždanoka atteicās no Eiropas Parlamenta deputāta mandāta, lai cīnītos pret reformu. Par to politiķei pārmet – viņa ir "Kremļa aģente". Viņa pati norāda, ka krievu valodas izspiešana no skolām krievvalodīgo mazākumtautību ietekmē daudz spēcīgāk nekā uzticība Kremlim.

Politiķe piebilst, ka viņai vīlusies par atbalsta trūkumu no Maskavas puses, kura pēc pirmā sašutuma viļņa cīņu pārtraukusi. Ždanoka nav sagaidījusi arī Rīgas mēra Nila Ušakova, partijas "Saskaņa" līdera atbalstu. "Viņš ir konformists," – ir pārliecināta Tatjana Ždanoka.

Pēc viņas domām, reformas rezultātā paplašināsies problēma, ko daudzi uzskata par svarīgāko Latvijā – iedzīvotāju skaita samazināšanās.

"Kad izglītība krievu valodā būs iznīcināta, krievvalodīgie pametīs valsti," – viņa uzskata.

Tāpat, pēc viņas domām, reforma ir nepareiza no pedagoģiskā viedokļa – pētījumi liecina, ka bērni, kurus pēc iespējas ilgāk māca dzimtajā valodā, vēlāk labāk apgūst svešvalodas.

Tomēr Ždanokas argumenti nav ieinteresējuši Latvijā dzīvojošos krievus – vēlēšanās viņas partija saņēma mazāk nekā 5% balsu. Reformas politiskā būtība, iespējams, neinteresē krievvalodīgos, taču daudzi saskata tajā praktiskās priekšrovības.

"Cilvēki vēlas zināt latviešu valodu, - stāsta žurnāliste Olga Petkeviča, triju bērnu māte no gandrīz pilnībā krievvalodīgās Daugavpils. – Un viņi saprot, ka arī bērni vēlas to zināt."

Viņa skaidro, ka krievvalodīgie vecāki bieži atdod bērnus latviešu bērnudārzos, lai viņi apgūtu latviešu valodu no bērnības un pēc tam varētu vieglāk tikt galā ar mācībām vecākajās klasēs.

Taču pat reformas piekritēji nav pārliecināti, ka valdība velta tai pietiekamus spēkus un resursus. Izglītības ministrija apgalvo, ka plāno atvēlēt 3,3 miljonus eiro, lai palīdzētu krievvalodīgo skolu pedagogiem uzlabot latviešu valodas zināšanas.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks atzīst, ka latviešu valodas pasniedzēju skaits nav pietiekams, taču skolās trūkst arī fizikas un citu priekšmetu skolotāju zemās algas un profesijas vājā prestiža dēļ. Tās ir problēmas, kas pastāv ne tikai Latvijā.

Žurnāliste Inga Spriņģe stāsta, ka šī iemesla dēļ dusmojas uz politiķiem – ir normāli vēlēties, lai krievi apgūtu latviešu valodu, taču politiķiem ir japapūlas nodrošināt visu reformas īstenošanai vajadzīgo – skolotājus un labas mācību grāmatas.

101
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Krievus sadzirdējuši: ANO komiteja iesaka Latvijai pārskatīt skolu reformu
Tikai trešajā daļā Latvijas skolu ir pietiekams priekšmetu pedagogu skaits
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

27
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

27
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

20
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

20
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem
Stomatoloģijas klīnikā, foto no arhīva

Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi

0
(atjaunots 18:53 29.11.2020)
ASV vairākiem cilvēkiem, kuri iepriekš pārslimojuši koronavīrusu, sāka bez simptomiem izkrist zobi; pēc amerikāņu zobārsta Deivida Okano domām, Covid-19 var izraisīt jau esošo zobu problēmu pasliktināšanos.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Pēc pārciesta Covid-19 atsevišķi cilvēki saskaras ar nopietnām problēmām mutes dobumā, līdz pat zobu izkrišanai, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz The New York Times. Izdevums stāsta par vairākiem gadījumiem, kad jaunā tipa koronavīrusa infekciju pārslimojušie saskārās ar zobu izkrišanu.

Piemēram, Ņujorkas iedzīvotāja Fara Hemilija pazaudēja zobu pēc atveseļošanās. Viņa atzīmēja, ka neesot sajutusi nekādas sāpes, pat asiņošanas nebija. Hemilija paziņoja par citiem līdzīgiem gadījumiem tiem, kas pārcietuši Covid-19. Kāds arī pazaudējis zobu vai pat vairākus, citiem emalja kļuva pelēka vai arī sāka parādīties robi, kā arī veidojās smaganu iekaisums.

Pēc Jutas Universitātes paradontologa Deivida Okano domām, visticamāk, koronavīrusa infekcijas fonā dažiem cilvēkiem notiek līdzšinējo stomatoloģisko problēmu saasināšanās.

Savukārt Angioģenēzes fonda prezidents un direktors medicīniskos jautājumos Viljams Lī atzīmēja, ka zobu izkrišana bez asiņošanas ir neparasta parādība un liecina par kaut kādiem procesiem smaganu asinsvados.

Tāpat The New York Times pievērš uzmanību tam, ka zobu izkrišanas gadījumi koronavīrusu izslimojušajiem cilvēkiem ir visnotaļ reta parādība.

0
Tagi:
ASV, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie