Skolniece

Krievu valodā mācieties Krievijā, bet par lāpu gājienu konfekte: skolas ikdiena Latgalē

52
(atjaunots 09:00 22.11.2018)
Mācību pārzine skolā Daugavpilī krievu valodā aptaujājusi 4. klases audzēkņus par to, kurš piedalījies lāpu gājienā un pasniegusi pa konfektei pieciem bērniem, kuri atbildējuši apstiprinoši.

RĪGA, 22. novembris — Sputnik. Latvijas Krievu savienības valdes locekle Jevgeņija Krjukova, kuras meita mācās Daugavpils bilingvālajā skolā, savā lapā Facebook pastāstīja, kas mainījies mācību iestādē pēc Šadurska reformas apstiprināšanas.

Pēc Krjukovas vārdiem, klases audzinātāja paziņojusi viņas meitai, 4. klases audzēknei, ka "krievu valodā var mācīties Krievijā".

"Protams, mana Veronika ir apbēdināta. Protams, es viņai pastāvīgi skaidroju, ka nav labākas vai sliktākas tautas. Bet par ko domā krievu skolu direktori?" – uzrakstīja Krjukova.

Viņa pastāstīja, ka tās pašas skolas mācību pārzine apjautājusies bērniem, kurš apmeklējis Latvijas simtgadei veltīto lāpu gājienu (tajā piedalījās arī cilvēki ar karogiem, ko "rotāja" svastika). Tos, kuri apgalvoja, ka pasākumā bijuši, viņa pacienāja ar konfektēm.

"Mācību pārzine 4. klasē pavaicāja (krieviski): "Kas bija lāpu gājienā?" Piecēlās 5 bērni. Tiem, kuri piecēlās, izsniedza pa konfektei," – pastāstīja Krjukova.

Krjukova pastāstīja arī par to, ka dažu viņas meitas draugu vecāku attieksme kardināli mainījusies, kad viņa sākusi strādāt mazākumtautību tiesību aizsardzības jomā. Pēc viņas vārdiem, vienai no meitenēm aizliegts draudzēties ar viņas meitu, lai arī meitenes tēvs ir krievs, māte – latgaliete. Krjukovas tālākie komentāri liek secināt, ka vecāki baidās nostāties pret valdību, kas sākusi pārvest visu izglītību pie mācībām latviešu valodā.

"Otras puses viedoklis: "Vai zini, kāpēc ebrejus nekad nemīlēja? – Tāpēc, ka viņi "lecās" pret valdību. Vai tad tu arī gribi būt kā ebreji?" – Krjukova pastāstīja, kādas domas pauž vecāki, kuri aizliedza bērnam draudzēties ar politiķes meitu.

Krjukovas publikācija raisīja plašu diskusiju, daži pat paziņoja – viņi nebūtu noticējuši tam, ka kaut kas tāds iespējams Latgalē, kur dzīvo liels skaits krievvalodīgo, ja to nebūtu pastāstījusi pati Krjukova. Daži piekrita, ka viņas vārdi skanētu ticamāk, ja vecāki būtu apmeklējuši grupu un pastāstījuši savas domas. Taču Krjukova paskaidroja, ka abi vecāki devuši " parakstu par lojalitāti". Viena no diskusijas dalībniecēm piezīmēja, ka vecākiem, kuri aizliedz bērniem draudzēties tautības dēļ, tas būtu kaut kas ārkārtējs – apmeklēt krievvalodīgo grupu.

"Par ko jūs runājat!? Ierasties krievvalodīgā grupā? Tas ir pietiekami daiļrunīgi, ja bērniem jau aizliedz sarunāties. Pie mums Igaunijā notiek gandrīz tas pats," – pastāstīja Irina U.

Cita diskusijas dalībniece – bērnudārza darbiniece Irina J. – pārmeta krieviem "starpnacionālā naida" kurināšanu ar tādām publikācijām. Viņasprāt, bērnus vajag mācīt mīlēt dzimteni, nevis "sēdēt uz dīvāna, ienīst visu latvisko un neko nedarīt". To Jevgeņija Krjukova atspēkoja: "Ko nozīmē "neko nedarīt". Iezīmējiet savu darbības plānu, bet es pastāstīšu, ko dara partija LKS un Latvijas cilvēktiesību komiteja". Cita Krjukovas publikācijas lasītāja norādīja, ka varētu nodomāt, ka viņas ar bērnudārza darbinieci dzīvo dažādās valstīs.

"Jūs rakstāt, ka no krievu puses iet sliktāks vilnis nekā no latviešiem. Mēs ar jums dzīvojam vienā un tajā pašā Latvijā? Man ir atņemta valoda, tā atņemta maniem bērniem, Latvijas dzimšanas dienā es redzu svastiku fašistu rokās, kuri to lepni vicina. Es redzu svastiku bērnudārzos – tie ir rokdarbi par godu republikas svētkiem! Bet es esmu dzimusi tur, kur par svastiku un nacismu draudēja tribunāls, esmu dzimusi Padomju Latvijā, bet manu dzimteni ir izkropļojuši! Man ir atstāts grausts ar tādiem lojāliem audzinātājiem, no kuriem nelabi metas!" – atgādināja Viktorija A.

Daži diskusijas dalībnieki atzina, ka patlaban likums Latvijā ir tāds, ka skolotājam ir taisnība: izglītība tikai latviešu valodā, taču ir grūti attaisnot vecākus, kuri aizliedz bērnam draudzēties ar Krjukovas meitu.

"Taču par draudzenes vecākiem trūkst vārdu, lūk, kur audzina nepatiku pret krieviem. Mēs visi esam latvijieši, ir jābūt cieņai pret cilvēkiem. Skolotājai nav viegli, jāstrādā, no viņas arī prasa, taču jāprot sameklēt kompromisu, ja jums ir tāda problēma, ir jāatrod izeja, ir skolas direktors, tas atkarīgs no cilvēka," – uzskata Olga T.

Citi uzskata, ka tādi "vējrādītāji" kā apspriestais pedagogs, ir visbīstamākie.

"Visbriesmīgākie ir tādi vējrādītāji... viņi pielāgojas, viņiem nav dzimtenes, nav valodas, nav vecāku, kura vara tajā brīdī ir stiprāka, ar tiem kopā viņi vankšķēs skaļāk par visiem," – uzrakstīja Kristīna K.

52
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (92)
Pēc temata
"Sitīsim skolotājus": skolu reforma – krievu skolu pedagogu bezdarbības rezultāts
Minskiete par latviešiem: tenko, baidās no Krievijas un lēkā ap amerikāņiem
Krivcova: Latvija pataisa skolu par cietumu, kurā bērnus pāraudzina