Mācību grāmatas latviešu un krievu valodā

Latviešu valoda PSRS "saglabājās skolās", bet krievu valoda tāpat ir konkurētspējīga

71
(atjaunots 11:01 21.11.2018)
Ko pirms gadsimta nebūtu varējuši pareģot latviešu diplomāti, kur atrast "pareizo" latviešu valodu un ar ko atšķiras jaunās paaudzes valoda.

RĪGA, 21. novembris — Sputnik. Lingvisti Latvijā uzskata, ka par brīnumu var uzskatīt to, ka latviešu valoda ir izdzīvojusi, ņemot vērā valsts sarežģīto vēsturi, raksta skaties.lv.

"Tas, kas ir simts gados noticis, zināmā mērā tas ir brīnums. Ja mēs latviešu diplomātiem, kas cīnījās par Latvijas neatkarību 19./20. gadā teiktu, ka pēc 100 gadiem latviešu valoda būs oficiālā Eiropas Savienības valoda, ka mēs varēsim brīvi Briselē runāt latviešu valodā, tas viss tiks pārtulkots, visi dokumenti būs tulkoti latviešu valodā, es domāju, ka viņi īsti tam neticētu," – apgalvoja Latvijas universitātes profesors Andrejs Veisbergs.

Vairākkārt latviešu valodas vēsturē bijuši asas konkurences periodi, un viens no tiem vērojams arī tagad.

"1918./1919. gads – latviešu valoda pastāvēja starp divām ārkārtīgi lielām, konkurētspējīgām valodām, starp vācu un krievu valodu. Tāpat kā mūsdienās, mēs pastāvam starp divām ļoti konkurētspējīgām valodām – tā ir angļu un krievu valoda," – skaidroja Inta Vītola, LVA Valodas attīstības daļas vadītāja.

Lingvists Pēteris Vanags uzskata, ka sarežģītākais periods valodas pastāvēšanā saistīts ar padomju laikiem: pēc viņa domām, valoda "izstumta" no oficiālās sfēras, sarakstes, rūpniecības un sadzīves.

"Izglītībā tā tika saglabāta. Pateicoties tieši tam, latviešu valoda šodien arī pastāv," – uzsvēra Vanags.

Iepriekš vēstīts, ka viedoklim par to, kā krievu valoda "izstūmusi" nacionālās valodas, pašoz pamatos nepiekrīt Krievijas organizācijas sadarbībai ar tautiešiem ārzemēs vadītāja Eleonora Mitrofanova. Viņa atgādināja, ka daudzi talantīgi rakstnieki padomju republikās kļuva pazīstami, pateicoties kopējai kultūras telpai un daiļdarbu tulkojumiem krievu valodā.

Jaunās tehnoloģijas

Mūsdienu tehnoloģiskie apstākļi koriģē arī valodas lietojumu. Lielākajā mērā pārmaiņas skārušas neoficiālo saraksti, it īpaši jaunajā paaudzē. Jaunieši vairs neizmanto diakritiskos simbolus sarakstē un ievieš jaunus saīsinājumus. Pagātnē atkāpjas arī glīts kaligrāfisks rokraksts.

"Ja viņi raksta ar datoru, tad ir labi. Ja viņi raksta ar roku, tad ir briesmīgi, jo izlasīt gandrīz vairs neko nav iespējams, ir ļoti reti kadri, kas kaut ko smalki raksta, bet tā ir aizejošā pasaule, jaukais rokraksts ir aizejošā pasaule," – atzīmēja Veisbergs.

Skolotāji viņam stāstījuši, ka sacerējumos sākuši parādīties saīsinājumi, piemēram, vārda "vienkārši" vietā bērni raksta "vnk", taču tāda esot jaunā saziņas forma.

Daudzveidība un pareizā valoda

Inta Vītola atzīmēja, ka tehnoloģijas un mūsdienu dzīve valodai nekaitē, jautājums ir par to, kā šīs iespējas izmantot.

Valodnieki uzsver, ka latviešu valoda ir daudz bagātāka nekā pieņemts domāt. Tai ir ne tikai trīs dialekti – fiksētas vismaz 500 dažādas izloksnes. Tikai retais zina, ka, piemēram, vārdam "līdzās" ir 50 dažādi izrunas veidi. Tāpat arī tik ikdienišķi vārdi kā "kaimiņš" un "svārki" gandrīz katrā Latvijas reģionā tiek izrunāti atšķirīgi.

Tāpēc taujāti, kura latviešu valoda ir "tīra un pareiza", valodnieki atbild izvairīgi – valoda ir bagātīga visā tās daudzveidībā un norādīt kādam, ka tu runā nepareizi, esot slikta prakse.

"Kamēr valoda ir dzīva, tā pastāv krāsaina un daudzveidīga, tikai mirusi valoda var būt plakana. Sarunvalodā nevar runāt nepareizi, sarunvalodu runā katrs to valodu, kuru viņš prot, un jebkurā gadījumā valodas mērķis ir uzturēt kontaktu, sniegt informāciju. Es nevaru runāt tādā valodā, kuru jūs nesapratīsiet," – apliecināja Vanags.

Pasaulē kopumā ir aptuveni 7000 valodas, gandrīz 400 valodās runā vairāk nekā miljons cilvēku. Latviešu valodā runā apmēram pusotrs miljons lietotāju. Tomēr valodnieki aicina neuzskatīt valodu par pašsaprotamu.

Lingvists norāda: "Ja mums savas valsts nebūtu un ja tās kādreiz nebūs, tad arī nebūs latviešu valodas. Ja mēs gribam domāt par latviešu valodu, tad mums ir jādomā par savu valsti kopumā, lai būtu cilvēki, kas šeit dzīvo un kas runā, un māca saviem bērniem latviešu valodu."

"Tas, ka latviešu valodas prestižs varētu būt sabiedrībā augstāks, tas arī ir skaidrs," piezīmēja Vanags.

Jāpiebilst, ka Latvijas simtgades svētku dienā daži krievvalodīgie rīdzinieki saskārās ar to, ka viņu sarunas dzimtajā valodā aizskārušas titulētās nācijas pārstāvjus.

Aizsargājas no krievu valodas

Jāpiebilst, ka šis gads Latvijā aizrit ar latviešu valodas – "valsts pamatu" aizsardzības lozungu. Jaunā izglītības reforma ir nostiprinājusi latviešu valodas statusu – tā kļuvusi par vienīgo mācību valodu vidējā un augstākajā izglītībā.

Šie pasākumi pārsvarā vērsti pret krievu valodu – tai piešķirts svešvalodas statuss, gluži kā ķīniešu vai suahili valodai, taču krievu valodu par dzimto uzskata gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.

ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja aicināja Latvijas valdību pārvērtēt izglītības reformu un novērst krievvalodīgās mazākumtautības diskrimināciju, taču tās rekomendācijām uzmanība nav pievērsta.

Latvijas Krievu skolu aizstāvības štābs organizēs kārtējo akciju ar prasību atjaunot krievu izglītības statusu. Pasākums notiks 22. novembrī pl. 16:00 Bastejkalnā.

71
Pēc temata
Uzrunātiem krievu valodā atbildēt tikai latviski: Saeimā atbalstīti grozījumi
"Viss notiek tikai krievu valodā": patrioti par masveida emigrācijas iemesliem no Latvijas
Rīgas lidostā latviešiem klājas skumji
Visus latviešus steigšus atlaist un darbā vairs nepieņemt
Palāta slimnīcā. Foto no arhīva

VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas

4
(atjaunots 07:36 27.11.2020)
Latvijas slimnīcās ir 633 gultasvietas Covid-19 pacientiem. Par to, kas notiks, ja hospitalizācija būs vajadzīga lielākam slimnieku skaitam, veselības ministre nepastāstīja.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu skaits palielināts līdz 633, pateicoties klīniku pārprofilēšanai, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Mēneša sākumā ministre vēstīja, ka veselības aprūpes iestādes Latvijā – Rīgā un reģionos – var vienlaikus pieņemt aptuveni 500 pacientus ar koronavīrusa infekciju. Tagad gultasvietu skaits ir pieaudzis – koronavīrusa pacientiem pieejamas 633 gultasvietas.

Viņķele paskaidroja, ka vietu skaits palielināts, pateicoties slimnīcu darba pārprofilēšanai, uz plānveida medicīnas un dienas stacionāra pakalpojumu rēķina. Politiķe atzina, ka tas paveikts, atliekot pakalpojumus citiem pacientiem.

Pirmā stacionāra pakalpojumus ierobežoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un piešķīra lielāku skaitu gultasvietu Covid-19 pacientiem. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā reorganizēta fizioterapijas nodaļa. Palīdzēt gatavas arī privātās veselības aprūpes iestādes, vēstīja ministre.

25. novembrī Latvijas slimnīcās ārstējās 434 Covid-19 pacienti. Ministre pieļāva, ka nākotnē ārstēšana stacionārā varētu būt vajadzīga pat tūkstoš pacientiem.

Iepriekš Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPV iekārtu slodze par 90%) ārsti varēs likumīgi atteikties ārstēt seniorus (vecumā no 75 gadiem) un hroniskos slimniekus. Par tādu scenāriju publiski pirmo reizi informēja bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Pēc viņa vārdiem, tādu praksi atbalstījusi Latvijas medicīnas asociācijas Ētikas komisija.

4
Tagi:
Ilze Viņķele, veselība, koronavīruss
Pēc temata
Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

29
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

29
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Sergejs Lavrovs

Lavrovs: ES ir kāds ieradums, kas mudina Krieviju atteikties no kontaktiem

0
(atjaunots 10:44 27.11.2020)
Krievija domā nevis par to, kā strādāt ar Eiropas Savienību, bet gan cenšas izprast, vai ir vērts vispār ar to sadarboties, konstatēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Savienība vēl joprojām nav atteikusies no ieraduma runāt no spēka pozīcija, un, kamēr tā notiek, Maskava domā nevis par to, kā strādāt ar Briseli, bet gan vērtē, vai tādi kontakti principā ir mērķtiecīgi, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs darba vizītes laikā Baltkrievijā.

Lavrovs ieradās Minskā 25. novembrī, ka piedalītos Krievijas un Baltkrievijas Ārlietu ministriju kolēģiju kopējā sēdē, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Iepriekš diplomātam aizritēja pārrunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un ārlietu ministru Vadimiru Makeju.

"Mēs no savas puses vairs nedomājam par to, kā strādāt – kā parasti vai kā citādi, bet gan principā gribam izprast, vai ir vērts vispār sadarboties ar Briseles struktūrām, kamēr tās strādā pašreizējā stilā," paziņoja Lavrovs.

Pēc viņa vārdiem, Krievijas un ES attiecības patlaban veidojas ar grūtībām, ņemot vērā vairāku, visas ES atbalstītu valstu nepartnerisko, bieži vien – nedraudzīgo izturēšanos.

"Daudzas Eiropas Savienības valstis nespēj atteikties no augstprātīgā ieraduma runāt ar citiem no spēka pozīcijas. Šis ieradums ierobežo iespējas atjaunot līdztiesīgu, savstarpējas cieņas pilnu dialogu," paskaidroja Krievijas ārlietu ministrs.

Spēle bez noteikumiem

Lavrovs norādīja, ka rietumvalstis vērš spiedienu pret Krieviju un Baltkrieviju un rīkojas stilā "spēle bez noteikumiem".

"...Tiek vērsts spiediens ar mērķi mainīt mūsu līniju, ierobežot mūsu valstu attīstību. Rietumvalstu medijos un no oficiālu amatpersonu puses skan teju vai ultimāti. Faktu, kas liecina par iejaukšanos iekšējās lietās, ir papilnam... Bez pierādījumiem tiek ieviestas vienpusējas sankcijas. Iesaldēts gadiem ilgi veidoto mijiedarbības formātu darbs," konstatēja ministrs.

Lavrovs norādīja uz lielu skaitu faktu, kas norāda uz rupju iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās gan no ASV, gan tām sekojošo Eiropas valstu puses.

"Joprojām tiek izmantotas tā saucamo krāsaino revolūciju netīrās metodes, ieskaitot manipulācijas ar sabiedrisko domu, atbalstu atklāti pretvalstiskiem spēkiem, to radikalizācijas veicināšanu," norādīja Lavrovs.

Viņš uzsvēra, ka Baltkrievija spēj pati atrisināt situāciju bez nelūgtiem padomiem.

"No savas puses, mēs ņemam vērā, ka baltkrievu tauta ir gudra, vienmēr darbojas nosvērti un spēj tikt galā ar savām problēmām bez jebkādiem ieteikumiem no ārienes, bez uzspiestiem ierosinājmiem par nelūgtu starpniecību," paziņoja Krievijas ārlietu ministrs.

Nepārprotami ir centieni kaitēt situācijas normalizācijai Baltkrievijā, piezīmēja Lavrovs. "Tam ir daudz piemēru – gan pūles radikalizēt tā saucamos protestu dalībniekus, sabotāžas un valsts nodevības aicinājumi, kas cita starpā skan no ārzemēm," piebilda diplomāts.

Opozīcijas akcijas Baltkrievijā sākās pēc prezidenta vēlēšanām augustā. CVK dati liecina, ka tajās uzvarējis Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija nepiekrita balsojuma rezultātiem, aicināja organizēt atkārtotas vēlēšanas un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai". Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra saskatīja šajos soļos draudus valstiskumam un ierosināja krimināllietu saskaņā ar pantu par varas sagrābšanas aicinājumiem. Virkne opozīcijas aktīvistu valsti pametuši, vairāki ir aizturēti.

Varasiestādes vērtē, ka protesti Baltkrievijā iegūst radikālu raksturu. Lavrovs atzīmēja, ka baltkrievu opozīcija tiek aktīvi finansēta un mudināta turpināt tamlīdzīgu bezkompromisa līniju.

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti