Saluts

"Tā bija katastrofa": rīdzinieki sašutuši par spiešanos pēc salūta

109
(atjaunots 14:06 19.11.2018)
Rīdzinieki un galvaspilsētas viesi, kuri izrādījās ļaužu pūļa centrā grandiozā salūta laikā par godu Latvijas simtgadei, stāsta sociālajos tīklos par šausmām, ko viņiem nācās pārdzīvot.

RĪGA, 19. novembris – Sputnik. Latvijas simtgades svinību kulminācijas notikums, izskatās, ka paliks daudzu rīdzinieku un galvaspilsētas viesu prātā kā ne īpaši pozitīvas atmiņas.

Svētdien vakarā pēc tam, kad beidzās grandiozais gaismas muzikāli-vizuālais priekšnesums sešos cēlienos par Latvijas valsts tapšanu "Saules mūžs", daudzās vietās Vecrīgas krastmalā sākās spiešanās. Priekšnesums sapulcēja desmitiem tūkstošiem skatītāju abos Daugavas krastos, taču ļaužu pulcēšanās epicentrs tradicionāli atradās Daugavas labajā krastā – no Latviešu strēlnieku pieminekļa līdz Rīgas pilij.

Ārsts-reanimatologs Roberts Fūrmanis izrādījās svētku salūtā kā vienkāršs atpūtnieks, taču, izskatās, nebija cerējis ieraudzīt ko tādu.

​"Es ceru, ka pūļa izklīšana no Krastmalas pēc #Latvijai100 salūta iztika bez līķiem... Tā bija katastrofa!" uzrakstīja viņš Twitter.

Tālāk komentāros Roberts skaidro piedzīvoto murgu: "Es biju pūlī kā apmeklētājs. 3 reizes kliedzu pūlim, lai apstājās, jo spieda viens otru nost. Plūsmas regulēšana nekāda + ļoti daudz šķēršļu, kas traucē pūlim kustēties..."

Komentāros ārstu aicināja nesēt paniku. Taču autors iebilda, ka neko nesēj.

​"Es nesēju paniku. Es biju pūlī! Es visu redzēju! Tur varēja būt "liels ugunsgrēks pie mazas dzirksteles". Tas, ka nebija līķu, ir tikai liela veiksme," norāda ārsts.

Izrādās, ka ne viņš viens izjutis bailes pēc salūta radītajā spiešanā.

​"Ejot uz Pārdaugavu pirms salūta, neapdomīgi ietrāpījām tunelī. Šausmīgākās 3 minūtes pēdējo gadu laikā. Priecājos, ka tiku ārā bez panikas lēkmes," piekrīt ārstam Džeina Šteinberga.

​"Viss lielākais murgs bija tiem, kas atnāca ar maziem bērniem, ar ratiem... pēc salūta, kad beidzot slēdza satiksmi varēja glābties rāpjoties pāri barjerām, citiem  palīdzējām, bērnus pāri cēlām... Ko tādu piedzīvot nevienam nenovēlu! Visu laiku domāju - kaut neviens neietu bojā!" stāsta par piedzīvotām šausmām Kanna Ragnese.

Daži komentētāji nosodīja neprātīgos vecākus ar bērniem, sakot, ka tie paši vainīgi vien ir – nevajadzēja līst pūlī. Taču ārsts-reanimatologs iebilda.

​"Nonākot krastmalā, nebija variantu. Visa plūsma tika organizēta tā, lai jebkurš nonāktu epicentrā. + cilvēku nebija tikai tur, kur nevarēja redzēt salūtu. Un domāju, ka ikvienam bija tiesības piedalīties svētkos bez vecuma un auguma ierobežojuma," uzrakstīja viņš, piebilstot, ka "citās valstīs veiksmīgi regulē daudz lielākas ļaužu masas".

Ārsta viedokli atbalstīja žurnāliste un Pasaules dabas fonda pārstāve Sarmīte Kolāte.

​"Piekrītu. Un pat it kā kārtībai noliktie jaunsargi nezināja ko darīt. Vismaz bērns vairs negribot salūtus redzēt," uzrakstīja Sarmīte Kolāte.

Savukārt citi komentētāji stāstīja par citiem iespaidiem un rakstīja, ka, acīmredzami, atradušies citā salūtā, kur jutās mierīgi un droši.

​"Es tieku pieskaitīts pie #Latvijai100 svētku kritiķiem. Teikšu tā – svētki bija skaisti, iedvesmojoši un patriotismu veicinoši. Mana sāpe ir par to, lai nākamreiz masu pasākumā mūsu tautieši neaizietu bojā dēļ atbildīgo dienestu bezatbildīgas un nolaidīgas rīcības," rezumēja Roberts Fūrmanis.

Tiesa, izrādījās, ka viņš nebija vienīgais , kas bija sašutis par to, kas notika pēc salūta.

"Šoreiz Robertam Fūrmanim ir nevis vienkārši taisnība, bet 100%. Vienīgais – tam būtu jābūt tematam uz Valdības galda 20. novembrī (bet nebūs, jo tur nav atrodama uzslava A.Č. – veselības ministrei Andai Čakšai – red.), nevis sociālajos tīklos simtgades svinību noslēgumā," norādīja Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis.

​Vēl viens apspriešanas atzars par šausminošo ļaužu stumšanos izveidojās zem žurnālista Toma Zariņa publikācijas.

"Uguņošana nebija baudāma. Pie Triangula bastiona sākās masu spiešanās un psihoze. Pirmoreiz šāda veida pasākumā palika baisi," pastāstīja saviem lasītājiem žurnālists.

​Sekotāji uzreiz sāka stāstīt savus stāstus un piedzīvotās baiļu minūtes.

​"Precīzi - tas bija šausmīgi! ...  ar trim bērniem, no kuriem viens augstāk par jostasvietu pieaugušajam neredz. Gribējās būt kaut kur tālu prom. Uz priekšu nekustas, no aizmugures spiež virsū. Brrrr... Laimīgi mājās," piekrita viņam Sanita Reinsone.

Atgādināsim, ka iepriekš Latvijas simtgades salūtu kritizēja sociālo tīklu lietotāji sakarā ar tam iztērētiem līdzekļiem. Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapas datiem, šovam tika iztērēti 234 999 eiro bez PVN.

109
Pēc temata
Sīpoli, zāģis un saldējums karoga krāsās: ko uzdāvināja latvieši Latvijas simtgadē
Vējonis, Kučinskis, Rinkēvičs un Porošenko vēlas, lai Latvija nekad neizzūd
Latvijas jaunā gadsimta pirmās stundas: prezidenta runa pie Brīvības pieminekļa
Google un Zaķusalas Televīzijas tornī pacelts Latvijas karogs

Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

9
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēts viens jauns koronavīrusa infekcijas gadījums. Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits nav pieaudzis.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka pēdējo 24 stundu laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums. Jau vairākas dienas inficēto skaits valstī pieaug tikai par vienu jaunu gadījumu.

​Diennakts laikā veikti 1042 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma veikti 157 826 izmeklējumi. Kopā Latvijā fiksēti 1124 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 1000 cilvēki sekmīgi izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

​Slimnīcās ārstējas 5 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Vienam no viņiem konstatēta smaga slimības gaita. Kopā no stacionāra izrakstīts 181 pacients.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Vietējas zemenes, foto no arhīva

Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

32
(atjaunots 10:36 05.07.2020)
Latvija vaid un cieš darba roku trūkuma dēļ, bet latvieši dzīvo Anglijā vagoniņos kopā ar poļiem un atgriezties negrasās. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons paskaidroja, kāpēc tā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons intervijā radio Baltkom pastāštīja, kāpēc ārvalstīs strādājošos latviešus neizdodas atbilināt dzimtenē.

Trons konstatēja, ka zemniekiem Latvijā trūkst darba roku, tomēr latvieši nesteidz darbā uz laukiem Latvijā. Viņi dod priekšroku dzīvei vagoniņos kopā ar poļiem un zemeņu vākšanai Lielbritānijā.

Pat dzīve sešatā vienā vagoniņā neliek latviešiem padomāt par atgriešanos dzimtenē – kamēr viņi strādā Anglijā, viņu kontos ieripo laba naudiņa

Trons pastāstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi cerēt: varbūt vismaz kāda daļa iedzīvotāju atgriezīsies no citām valstīm, tomēr atkal visu ir atrisinājis naudas jautājums.

Zemnieki Vācijā, Anglijā un Francijā atklāti atzīst, ka ārvalstu darbinieku palīdzību apmaksās dāsnāk nekā lauksaimnieki Latvijā, jo nevēlas redzēt, kā viņu pašu laukos sapūst zemenes.

Iepriekš Latvijā populārā televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš strādāja vistu fermā Vācijā, pastāstīja, kāpēc nevēlas atgriezties Latvijā, lai arī skumst pēc mājām.

Viņš atzina: ja Latvijā piedāvātu tādu algu kā Vācijā, viņš ar prieku darītu arī smagāku darbu nekā tas, ko viņš tagad strādā ārzemēs.

Pie tam Aivars konstatēja, ka Vācijā viņam ir mājoklis un ir brīvais laiks, ko viņš var veltīt pats sev. Pārsvarā viņš strādā naktīs, bet dienā ar velosipēdu apbraukā apkaimi.

Bet tagad, kamēr latvieši apbrīno ainavu citās valstīs, Latvijā laukos pūst zemenes.

Latvijas augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka sūdzējās par novēloto atļauju fermeriem aicināt sezonas strādniekus no ārzemēm – lielākā daļa potenciālo strādnieku jau atraduši darbu citviet.

Šī iemesla dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā patiešām var sapūt, nenokļuvusi veikalu plauktos.

32
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Krievijā 2018

Liels skaits ārvalstnieku joprojām nav pametuši Krieviju pēc 2018. gada čempionāta

0
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav atgriezušies mājās.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav pametuši Krievijas teritoriju pēc pasaules čempionāta futbolā, informēja valsts ārlietu ministra vietnieks Jevgēņijs Ivanovs.

"Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem, Krieviju vēl joprojām nav pametuši vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri iebrauca valstī 2018. gadā bez vīzām, ar pasaules čempionāta futbolā līdzjutēju pasēm. Patlaban faktiski viņi ir nelegālie migranti," Ivanova teikto citēja RIA Novosti.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins augstu novērtēja mundiāles organizatoru darbu – tās skatītāji Krievijā jutušies drošībā, un ne Krievijas iedzīvotāji, ne ārvalstu līdzjutēji nav saskārušies ar pārliekiem ierobežojumiem. "Cilvēki, kuri ieradās mūsu valstī varēja mierīgi un komfortabli pārvietoties starp pilsētām un pa visu valsti, noskatīties iemīļoto komandu spēles stadionos un fanu zonās," — atgādināja Putins un piebilda, ka organizētie drošības pasākumi neērtības nav sagādājuši.

Pasaules čempionāts Krievijā ilga no 2018. gada 14. jūnija līdz 15. jūlijam Maskavā, Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā, Kaļiņingradā, Kazaņā, Ņižņij Novgorodā, Rostovā pie Donas, Samarā, Saranskā, Sočos un Volgogradā. Fināls notika svētdien "Lužņiki" stadionā Maskavā.  

0
Tagi:
Krievija
Pēc temata
Franču līdzjutēji pārsteigti: krievi ir "normāli cilvēki!"
Latvija plāno saņemt no PČ hokejā 2021 ne mazāk par sešiem miljoniem eiro
PČ 2021 laikā Rīga cer pieņemt vismaz 75 tūkstošus līdzjutēju