Brīvības piemineklis

Latvijas jaunā gadsimta pirmās stundas: prezidenta runa pie Brīvības pieminekļa

60
(atjaunots 12:14 19.11.2018)
Valsts vadītājs pastāstīja par to, kādu viņš redz ideālu Latviju nākošajā simtgadē.

RĪGA, 19. novembris – Sputnik. Latvijas prezidents Raimonds Vējonis savā runā pie Brīvības pieminekļa Rīgā 18. novembrī apsveica līdzpilsoņus Latvijas Republikas Proklamēšanas simtgadē un novēlēja Latvijas tautai būt saliedētai, izglītotai, darbspējīgai un spējīgai rīkoties tās labklājības labā.

"Mīļā Latvijas tauta! Tautieši tuvumā un tālumā! Sirsnīgi sveicu Latvijas simtgadē! Man ir liels gods būt kopā ar jums svinēt mūsu valsts vēsturisko brīdi – pirmo simtgadi. Svinēt ar ticību un mīlestību par mūsu tautu un mūsu Latviju!

Tagad – šeit, pie Brīvības pieminekļa, un visur pasaulē, kur svinam Latvijas svētkus, mēs dzīvojam pirmās stundas mūsu valsts otrajā simtgadē. 

Šodien mūsu tēvzeme ir neatkarīga valsts un katram no mums ir mūsu brīvība. Spītējot kariem un okupācijām, pašu grūtāko mēs esam izcīnījuši un pašu dārgāko – esam nosargājuši.

​Pašlaik ir simbolisks brīdis, lai domās redzētu ideālo Latviju. Tas, kādu Latviju veidosim katru nākamo dienu, ir un vienmēr būs tikai mūsu pašu spēkos.

Kad Latvijas valstij bija tikai desmit gadi, Rainis teica: “negribēt demokrātiju – mūsu Latvijas apstākļos – [nozīmē] negribēt [pašu] Latvijas valsti”.  Šie vārdi ir patiesi valsts simtgadē un būs patiesi arī nākotnē. Tikai demokrātiska valsts garantē vienādas tiesības likuma priekšā un drošību ikvienam no mums. Un katram ir jāiestājas par savu valsti.

Es nākotnē redzu tautu, kura lepni runā latviešu valodā un kuras kultūru apbrīno visa pasaule. Valsti, kur vienmēr atbalsta vājāko, un izcilākie iedvesmo ikkatru sasniegt savus mērķus.

Mēs visi esam saistīti. Cilvēks pie cilvēka, paaudze pie paaudzes, bet visi kopā – vienā Latvijā.

Latvijas otrajā simtgadē es redzu daudzskaitlīgu Latviju. Kur stiprās dzimtās no paaudzes paaudzē tiek mantota dzimtenes mīlestība, rūpes par savu zemi un savu tautu, un savu tuvāko. Valsti, kur katrs bērns aug mīlestībā. Valsti, kurā godā jaunu zināšanu apguvi un radošumu. Valsti, kas atbalsta ikviena iespējas īstenot savus sapņus.

Simts gadus rūdīta un kaldināta, mēs esam nobriedusi nācija. Nobriedusi atbildībai par savu valsti un tās neatņemamo vietu Eiropā. Mēs arī uzņemamies savu daļu no mūsu planētas kopējā likteņa.

Es redzu Latviju, kur zināšanām seko jauni atklājumi, izaugsme un labklājība. Lai ikviens var baudīt sava darba augļus, un katrs var teikt – mēs esam bagāti.

Šodien es redzu Latviju izaugušu. Es redzu lepnu zemi un tautu, kas pasaulei dod, nevis lūdz un ņem. Es redzu tālredzīgus cilvēkus, kas saviem mazbērniem uzticēs Latviju stiprāku kā jebkad.

Svinēsim mūsu valsts simtgadi ar patiesu prieku par mūsu panākumiem un drošu pārliecību par nākotni!

Lai ticība un mīlestība mūsu tēvzemei un brīvībai iedvesmo mūs lieliem darbiem mūsu Latvijai!

Jo mēs visi esam Latvija!

Dievs, svētī Latviju!"

60
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājus aicina adīt, valkāt un dāvināt "vizītkartes"
Dāvana simtgadē un psihoterapijas kurss: prezidents atsaucis J.Bordāna kandidatūru
Sīpoli, zāģis un saldējums karoga krāsās: ko uzdāvināja latvieši Latvijas simtgadē

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

9
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

9
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

12
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

12
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
BelAES

BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā

0
(atjaunots 07:40 08.08.2020)
Ceturtdien Baltkrievijas ĀSM Radiācijas un kodoldrošības departaments deva atļauju degvielas ielādei reaktorā. Tā aktīvajā zonā plānots ielādēt 163 sildelementu kompleksus.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Piektdien uzsākta kodoldeglvielas ielāde Baltkrievijas AES 1. energobloka reaktorā – tiek sāktas tā palaišanas operācijas, vēsta Krievijas valsts korporācija "Rosatom".

"Baltkrievijas AES energoblokā Nr. 1 sākusies kodoldegvielas ielāde," korporācijas ziņojumu citēja RIA Novosti.

Atzīmēts, ka pirmais sildelementu komplekss ielādēts reaktora aktīvajā zonā pl. 11:24.

Ceturtdien Baltkrievijas ĀSM Radiācijas un kodoldrošības departaments deva atļauju degvielas ielādei reaktorā. Tā aktīvajā zonā plānots ielādēt 163 sildelementu kompleksus. Darbs tiks pabeigts līdz augusta beigām, informēja "Rosatom".

Vēlāk, pēc vairākām tehnoloģiskajām operācijām, kas ilgs zinamu laiku, ņemot vērā nepieciešamību ievērot visas reaktora drošības prasības, sekos fiziskais starts – vadāmas pašuzturošās ķēdes kodolreakcijas sākums reaktora aktīvajā zonā un ķēdes reakcijas kontrolei pietiekama minimālā jaudas līmeņa panākšana reaktora iekārtā. Pēc tam reaktora iekārtas jauda tiks pakāpeniski palielināta.

Fiziskā starta posmam seko enerģētiskā starta posms, kurā energolbloks pirmo reizi sāks ražot elektrību un nodot to tīklā. Saskaņā ar plānu, tam jānotiek rudenī. Tālāk seko energobloka izmēģinājumu rūpnieciskā ekspluatācija ar pakāpenisku projektētās jaudas sasniegšanu. Iepriekš Baltkrievijas Enerģētikas ministrija informēja, ka BelAES energolbloka Nr. 1 rūpnieciskās ekspluatācijas starts ieplānots 2021. gada sākumā.

Kodoldegvielas ielādes sākums gan nozīmē energobloka fiziskā starta posma sākumu, taču tas nav nozīmīgs notikums atomelektrostaciju būvdarbu projektos, kas būtu jāatspoguļo Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) oficiālajā datu bāzē PRIS. Šajā datu bāzē, kas satur informāciju par AES visā pasaulē, fiksēti konkrēto energobloku būvdarbu, reaktora fiziskās palaišanas, elektroenerģijas ražosanas un rūpnieciskās ekspluatācijas sākuma datumi.

Baltkrievijas AES ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo jaudu 2400 MW apmērā tiek būvēta Astravjecā, Grodņas apgabalā. Pirmajai AES valstī izraudzīts moderns Krievijas 3+ paaudzes projekts, kas pilnībā atbilst starptautiskajām normām un IAEA drošības rekomendācijām. Otrā energobloka rūpnieciskās ekspluatācijas sākums ieplānots 2022. gadā.

0
Tagi:
BelAES
Pēc temata
Danusēvičs paskaidrojis, kāpēc Latvija neatteiksies no BelAES enerģijas
BelAES ir gatava kodoldegvielas ievešanai pirmā energobloka palaišanai
BelAES piegādāta kodoldegviela: rudenī Latvija varēs nopirkt elektrību