Latvijai 100 gadi

Sīpoli, zāģis un saldējums karoga krāsās: ko uzdāvināja latvieši Latvijas simtgadē

68
(atjaunots 12:48 18.11.2018)
Par godu Latvijas simtgadei jau ir notikuši un vēl tiek plānoti simtiem pasākumu un akciju, un katram latvietim ir iespēja, kaut gan simboliski, tomēr uzdāvināt dāvanu savai valstij.

RĪGA, 18. novembris – Sputnik, Mihails Gubins. Latvijas Republikas gadsimta jubilejas svinības ilgst veselu gadu. Jau ir izskanējuši svinīgi apsveikumi, aicinājumi, uzsāktas akcijas un pasākumi, tiek taisītas galvenās dāvanas valstij. Nosauksim vien dažas, jo to bijis ļoti daudz.

Jubilejas aicinājumi

Par godu simtgades jubilejai tika izveidota speciāla mājaslapa lv100.lv, kur var uzzināt informāciju par pasākumiem un jaunumiem.

Mājaslapā publicēts saraksts "100 idejas Latvijai", sava veida rokasgrāmata, kas jādara patriotiem jubilejas gadā. Lūk daži padomi no šī saraksta: nomazgāt logus, nomazgāties, uzvilkt tīru apģērbu, šķirot atkritumus, lasīt, smaidīt, sveicināties ar kaimiņiem, agri celties, strādāt produktīvi, stādīt kokus un ziedus, staigāt, skriet, braukāt ar velosipēdu, nedzert, nedusmoties, paglaudīt kaķi, dzert ūdeni, sapņot, iemācīties atpazīt putnus, gandrīz neēst gaļu, atņemt bērniem smagās mugursomas, iemācīties vēl vienu valodu, pagatavot desertu, labi ģērbties un t.t.

Maijā Latvijas Institūts uzaicināja visus gribētājus izskriet Latvijas robežas kontūru. Tika paziņots, ka šī akcija tiek rīkota ne vien Latvijā, bet arī dažādās pasaules valstīs, piemēram, Itālijā, Spānijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, ASV, Kanādā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

#IzskrienLatviju in #Maspalomas #CanaryIslands #RunningMaspalomas #TGC2018 #zugspitzeultratrail2018 #supervaroni #thenomadrunner

Публикация от Ruben Martinez 🇱🇻🇳🇱🇪🇸 (@the_nomad_runner)

No 6. maija līdz 13. augustam Latvijas robežas garumā notika Simtgades svētceļojums, kurš tika veltīts LR simtgadei. Par iniciatoru kļuva Latvijas katoļu baznīca, taču paziņoja, ka pasākums atvērts visām kristiešu konfesijām. Tika paredzēts, ka svētceļnieki ies 100 dienas – 18 kilometrus dienā – un visu šo laiku lūgsies par Latviju, par valsts garīgo neatkarību. Tiesa, aicināja iet tik, cik katrs varēs. Par dalībnieku skaitu oficiālajā mājaslapā netiek ziņots.

Kultūras ministrijas Simtgades birojs un cimdu meistari aicināja katru piedalīties akcijā "Cimdotā Latvija" un valsts simtgades dienā uzvilkt adītus dūraiņus ar nacionālajiem rakstiem – viena no senākajām Latvijas vizītkartēm.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

#upīšamuzejs#lv100🇱🇻#esesmulatvija#cimdotālatvija#latvijai100🇱🇻

Публикация от Ilze Puķe (@pukeilze)

Oktobrī uzņēmums Amberlat aicināja, izrādot lepnumu par savu valsti, katru dienu pacelt valsts karogu. "Tuvojoties valsts simtgadei "Amberlat" aicina karogus lietot ikdienā, tādējādi attīstot karogu kultūru. Pacelt karogu mastā ne tādēļ, ka tā liek atceres datumi kalendārā, bet gan tādēļ, ka lepojamies ar savu valsti, tās vēsturi un reizē esam tās nākotnes veidotāji?" - teikts aicinājumā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Latvijas karoga pacelšana dziesmu svētku kalnā. #cēsis #latvia #latvijaskarogs #lv100

Публикация от Kaspars Kurcens (@kurcensk)

Jauniešu organizācija "Svētku rotājums" aicināja 18. novembrī klubos un izklaides vietās spēlēt tikai latviešu mūziku. Akcijai "Simtgades klubu nakts" pievienojās 78 vietas Latvijā un pat ārvalstīs, paziņoja organizācija.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs prezentēja projektu "Katram savu tautastērpu". Un aicināja svētku nedēļā ģērbties tautastērpos. "Tautastērps ir nozīmīga un nacionāli savdabīga latviešu kultūras mantojuma sastāvdaļa, kas ir veidojies un pastāvējis noteiktos ģeogrāfiskos un ekonomiskos apstākļos un nepārtraukti attīstījies dažādu tradīciju ietvaros. Tas ir kā neizsmeļams ierosmes avots māksliniekiem, tradicionālās kultūras praktizētājiem, pētniekiem un ikvienam no mums," - teikts aicinājumā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Tikai tā!!! #fiši #fišumāsas #esesmulatvija #latvijai100

Публикация от Kaspars F (@kasparsfish)

No aprīļa līdz oktobrim Rīgā tika organizēta skrējienu sērija "100 kilometri Latvijas simtgadei", kuros bezmaksas varēja piedalīties katrs entuziasts. Galvenais – ierasties un nosoļot 100 kilometrus par godu valsts simtgadei. Kā vēsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, pasākuma dalībnieki kopumā pārvarējuši 31 709 kilometrus. Kopā piedalījās 478 cilvēki, tostarp 32 bērni.

Transports

Latvijas presē un sociālajos tīklos plaši apspriesta nacionālās aviokompānijas airBaltic lidmašīnas jubilejas livreja. Taču tas nebūt nav vienīgais pārvietošanās līdzeklis, kurš izrotāts par godu svētkiem.

Novembrī SIA Avar Auto, MAN oficiālais dīleris, izlaida uz ceļiem "simtgades autobusu". Pagaidām tās ir viens, taču pēc pasūtījuma līdzīgu var izgatavot mēneša laikā. Autobuss ir Latvijas karoga krāsā, uz sāna ir lauva – firmas simbols, kurā iebūvēta Lielvārdes jostas tematika. Arī salona aizkari izpildīti karoga krāsās, tautas rakstu elementi ir arī uz sēdekļu apšuves. Un vadītāja kabīni rotā Lielvārdes jostas simbolika, paziņoja firma.

Preces un produkti

Uzņēmums Food Union paziņoja par patriotiskā saldējuma izlaišanu valsts karoga krāsās. Pēc uzņēmuma pārstāvju sacītā, deserts sastāv no karmīnsarkana meža ogu šerbeta un vaniļas plombīra. Uzņēmuma tehnologiem izdevās atrast nepieciešamo krāsu, kura atbilst Latvijas karoga krāsai, izveidojot to no dabīgajām pārtikas krāsvielām, norādīja Food Union.

Maijā kļuva zināms, ka par godu valsts simtgadei Latvijā sāka ražot patriotiskus grilus.

Oktobrī veikalos sāka pārdot Latvijas karoga stilizētus sīpolus. Sarkano un balto sīpolu komplektus taisa bērnu militāri-patriotiskajā organizācijā "Latvijas Mazpulki". Kastītē salikti sarkanie un baltie sīpoli Latvijas karoga krāsu gammā, uz kārbas uzlīmēts uzraksts "Sīpoli Latvijas karoga krāsās". Sīpolu audzēšanā par godu simtgades jubilejai piedalījās 33 bērni no visas Latvijas. Uz katra iepakojuma var redzēt audzētāja vārdu, uzvārdu un vietu, kur sīpoli tika izaudzēti.

Turklāt veikalos tika manīti alkoholiskie dzērieni, gaļas izstrādājumi, instrumenti un galda spēles, kuras tika veltītas Latvijas Republikas simtgadei.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Neesi cirvis, nopērc zāģi! #latvijai100 #kurveltalak

Публикация от Kārlis Vēveris (@karlisveveris)

Akcijas un dāvanas

Septembrī ozolu aleju pie Nacionālā teātra Rīgā oficiāli nosauca par Simtgades aleju, paziņoja Rīgas domē. Tur plānoja uzstādīt lielus ciparus, kuri simbolizētu neatkarības gadus, taču pēc tam no šīs ideja atteicās.

Novembrī Liepājas ugunsdzēsēji atveidoja apsveikumu Latvijas simtgadē ar četru ugunsdzēsēju mašīnu, kā arī ar šļūteņu palīdzību.

Maijā tika paziņots, ka par godu valsts simtgadei tiek filmēts seriāls "Sarkanais mežs" – 8 sērijas. Seriālā tiek demonstrēta tā dēvēto nacionālo partizānu cīņa pret padomju okupāciju, kā arī PSRS un Lielbritānijas slepeno dienestu spiegu spēles 1949. gadā. Tika ziņots, ka seriāla ideja ieņēma pirmo vietu konkursā "Simtgades seriāls" valsts televīzijā. Kopā tika iesniegtas 17 idejas.

Septiņdesmit piecus gadus vecais Ogres iedzīvotājs Māris Baltais nolēma par godu Latvijas simtgadei noskriet 1000 kilometrus, jeb 10-12 kilometrus katru dienu. Tā ir viņa dāvana valsts jubilejā, paziņoja pensionārs vēstulē avīzei "Latvijas Avīze". Viņš sāka janvārī, savukārt 8. novembrī bija noskrējis 990 kilometrus, rakstīja avīze.

2018. gada 11. maijā celtniecības materiālu ražotājs Sakret prezentēja Prezidenta kancelejai īpašu Latvijas ģerboni. Ģerbonis izgatavots no unikāla betona, tādas pašas dāvanas saņems visi valsts novadi un lielākās pilsētas. Ģerbonis apstrādāts ar speciālu maisījumu, to apstiprināja Valsts heraldiskā komisija, un tas sver 15 kilogramus.

Ārzemēs

Augustā 12 entuziasti no Latvija plānoja Eiropas augstākajā virsotnē Monblānā (4808 m) uzstādīt mastu un pacelt tajā Latvijas valsts karogu, tādējādi uzstādot pasaules Ginesa rekordu. Taču kalnu žandarmērijas darbinieki neatļāva Latvijas alpīnistiem to izdarīt, apziņoja portāls francebleu.fr. Tūristu apturēšanu iniciēja Saint-Gervais mērs Žans Marks Pelekss, jo tieši šī pašvaldība atbild par Monblāna Francijas pusi. Savu lēmumu Pelekss pamatoja ar drošības apsvērumiem, savukārt tūristus nosauca par "bezatbildīgiem un pārgalvīgiem" cilvēkiem.

Astoņpadsmitajā novembrī ar ASV un Kanādā dzīvojošo latviešu pūlēm, Niagāras ūdenskrituma ūdeņi tiks izgaismoti Latvijas karoga krāsās. Tas notiks no 21:15 līdz 22:15 un no 23:00 līdz 23:15 pēc vietējā Laika, paziņoja Latvijas Goda konsulāts Ņujorkā.

68
Pēc temata
"Gaidu tualetes papīra speciālizlaidumu": Latvijas simtgadei veltītās dizaineru ieceres
Latvijas simtgade: tikai pusei iedzīvotāju nav vienalga
Izmēģini Latviju: "kvantu teleports" simtgadei
Vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku gatavi atteikties no Latvijas simtgades svinībām

Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

9
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēts viens jauns koronavīrusa infekcijas gadījums. Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits nav pieaudzis.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka pēdējo 24 stundu laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums. Jau vairākas dienas inficēto skaits valstī pieaug tikai par vienu jaunu gadījumu.

​Diennakts laikā veikti 1042 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma veikti 157 826 izmeklējumi. Kopā Latvijā fiksēti 1124 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 1000 cilvēki sekmīgi izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

​Slimnīcās ārstējas 5 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Vienam no viņiem konstatēta smaga slimības gaita. Kopā no stacionāra izrakstīts 181 pacients.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Vietējas zemenes, foto no arhīva

Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

29
(atjaunots 10:36 05.07.2020)
Latvija vaid un cieš darba roku trūkuma dēļ, bet latvieši dzīvo Anglijā vagoniņos kopā ar poļiem un atgriezties negrasās. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons paskaidroja, kāpēc tā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons intervijā radio Baltkom pastāštīja, kāpēc ārvalstīs strādājošos latviešus neizdodas atbilināt dzimtenē.

Trons konstatēja, ka zemniekiem Latvijā trūkst darba roku, tomēr latvieši nesteidz darbā uz laukiem Latvijā. Viņi dod priekšroku dzīvei vagoniņos kopā ar poļiem un zemeņu vākšanai Lielbritānijā.

Pat dzīve sešatā vienā vagoniņā neliek latviešiem padomāt par atgriešanos dzimtenē – kamēr viņi strādā Anglijā, viņu kontos ieripo laba naudiņa

Trons pastāstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi cerēt: varbūt vismaz kāda daļa iedzīvotāju atgriezīsies no citām valstīm, tomēr atkal visu ir atrisinājis naudas jautājums.

Zemnieki Vācijā, Anglijā un Francijā atklāti atzīst, ka ārvalstu darbinieku palīdzību apmaksās dāsnāk nekā lauksaimnieki Latvijā, jo nevēlas redzēt, kā viņu pašu laukos sapūst zemenes.

Iepriekš Latvijā populārā televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš strādāja vistu fermā Vācijā, pastāstīja, kāpēc nevēlas atgriezties Latvijā, lai arī skumst pēc mājām.

Viņš atzina: ja Latvijā piedāvātu tādu algu kā Vācijā, viņš ar prieku darītu arī smagāku darbu nekā tas, ko viņš tagad strādā ārzemēs.

Pie tam Aivars konstatēja, ka Vācijā viņam ir mājoklis un ir brīvais laiks, ko viņš var veltīt pats sev. Pārsvarā viņš strādā naktīs, bet dienā ar velosipēdu apbraukā apkaimi.

Bet tagad, kamēr latvieši apbrīno ainavu citās valstīs, Latvijā laukos pūst zemenes.

Latvijas augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka sūdzējās par novēloto atļauju fermeriem aicināt sezonas strādniekus no ārzemēm – lielākā daļa potenciālo strādnieku jau atraduši darbu citviet.

Šī iemesla dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā patiešām var sapūt, nenokļuvusi veikalu plauktos.

29
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Krievijā 2018

Liels skaits ārvalstnieku joprojām nav pametuši Krieviju pēc 2018. gada čempionāta

0
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav atgriezušies mājās.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav pametuši Krievijas teritoriju pēc pasaules čempionāta futbolā, informēja valsts ārlietu ministra vietnieks Jevgēņijs Ivanovs.

"Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem, Krieviju vēl joprojām nav pametuši vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri iebrauca valstī 2018. gadā bez vīzām, ar pasaules čempionāta futbolā līdzjutēju pasēm. Patlaban faktiski viņi ir nelegālie migranti," Ivanova teikto citēja RIA Novosti.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins augstu novērtēja mundiāles organizatoru darbu – tās skatītāji Krievijā jutušies drošībā, un ne Krievijas iedzīvotāji, ne ārvalstu līdzjutēji nav saskārušies ar pārliekiem ierobežojumiem. "Cilvēki, kuri ieradās mūsu valstī varēja mierīgi un komfortabli pārvietoties starp pilsētām un pa visu valsti, noskatīties iemīļoto komandu spēles stadionos un fanu zonās," — atgādināja Putins un piebilda, ka organizētie drošības pasākumi neērtības nav sagādājuši.

Pasaules čempionāts Krievijā ilga no 2018. gada 14. jūnija līdz 15. jūlijam Maskavā, Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā, Kaļiņingradā, Kazaņā, Ņižņij Novgorodā, Rostovā pie Donas, Samarā, Saranskā, Sočos un Volgogradā. Fināls notika svētdien "Lužņiki" stadionā Maskavā.  

0
Tagi:
Krievija
Pēc temata
Franču līdzjutēji pārsteigti: krievi ir "normāli cilvēki!"
Latvija plāno saņemt no PČ hokejā 2021 ne mazāk par sešiem miljoniem eiro
PČ 2021 laikā Rīga cer pieņemt vismaz 75 tūkstošus līdzjutēju