Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko

Lukašenko paziņoja, ka viņam obligāti jāapmeklē Latvija

107
(atjaunots 11:38 17.11.2018)
Baltkrievu līdera Aleksandra Lukašenko vizītes sagatavošanās darbi notiek pietiekami sen, iepriekš viņš nav viesojies Latvijā prezidenta statusā.

RĪGA, 17. novembris – Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko tikšanās laikā ar bijušo Latvijas prezidentu Gunti Ulmani paziņoja, ka viņam ir jāapmeklē Rīga, paziņoja Baltkrievijas līdera preses dienests.

Ulmanis atrodas Baltkrievijā, lai piedalītos pasākumos, kas veltīti Latvijas neatkarības pasludināšanas simtgadei, kura tiks svinēta 18. novembrī. Lukašenko pieņēma Ulmani Neatkarības pilī Minskā.

Встреча белорусского лидера Александра Лукашенко с бывшим президентом Латвии Гунтисом Улманисом
Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko tikšanās ar bijušo Latvijas prezidentu Gunti Ulmani

Sarunas laikā Ulmanis norādīja, ka ieradās uz tikšanos ar Lukašenko ar lielu vēlmi, "kā pie tuva pazīstama cilvēka", jo būdams Latvijas prezidents tikās ar viņu daudzas reizes.

"Man neviens nekad nesabojās tās sirsnīgās attiecības, kuras bija un ir," - pateica Ulmanis.

Tāpat viņš atgādināja, ka spēkā paliek esošā Latvijas prezidenta uzaicinājums Lukašenko apmeklēt valsts vizītē Rīgu.

"Mans kolēģis (esošais Latvijas prezidents) izteica šo piedāvājumu, ar Baltkrievijas ārlietu ministru arī vakar runājām, ka jums ir jāatbrauc uz Rīgu," - pateica Ulmanis.

"Obligāti," atbildēja Lukašenko.

BelAES
© Sputnik / Виктор Толочко

Par Lukašenko oficiālās vizītes gatavošanu Latvijā kļuva zināms šovasar. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka vizīte tiek gatavota ilgu laiku. "Tai jābūt ļoti visaptverošai. Mums ir komisijas, kuras pie tā strādā," - pateica Rinkēvičs.

Latvijas un Baltkrievijas attiecības pēdējā laikā ir ievērojami uzlabojušās, puses pauž savstarpēju ieinteresētību ekonomisko sakaru attīstībā. Latvijai sevišķi interesants ir kravu tranzīts, Baltkrievijai – iespējamā sadarbība enerģētikā pēc BelAES celtniecības pabeigšanas.

Februārī Minsku apmeklēja Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis, kurš ar baltkrievu premjerministru Andreju Kobjakovu apsprieda tranzītu un tūrismu, kā arī parakstīja virkni starpvaldību līgumu, tostarp vienošanos par operatīvu informēšanu par kodola avārijām, informācijas apmaiņu un sadarbību kodoldrošības un radiācijas aizsardzības jomā.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko tikšanās laikā ar Latvijas premjeru Kučinski pateicās Latvijai par nosvērtu pieeju pirmās Baltkrievijas AES celtniecības jautājumam. "Esmu pateicīgs, ka jūs nesekojat šim nesaprotamajam uzbrukuma vilnim Baltkrievijai par staciju," - pateica viņš.

Šī gada septembrī Baltkrievija norīkoja jaunu vēstnieku Latvijā, par viņu kļuva Vasīlijs Markovičs. Lukašenko, norīkojot diplomātiskās misijas vadītāju, norādīja lielu potenciālu sadarbības attīstībā ar Rīgu.

"Jūs saprotat, ka mums nav piekļuves jūrai, un, ja Lietuva nevēlas ar mums sadarboties, tad ir jāliek uzsvars uz Latviju. Jāizdara tā, lai šī republika gūtu baudu no sadarbības ar Baltkrieviju. Mēs esam kārtīgi, atbildīgi cilvēki, viņi to zina. Un, ja viņi daudzos jautājumos, kurus mēs viņiem piedāvāsim, nāks mums pretī, viņiem būs noteikts – un samērā liels – efekts," - paziņoja Baltkrievijas prezidents.

107
Pēc temata
Latvijas un Baltkrievijas robežai tiks iztērēti gandrīz 30 miljoni eiro
Darbiniekus ar latviešu valodas prasmēm Baltkrievijā pieņem par darbu vadītājiem
Latvija izdomājusi, kā palielināt Baltkrievijas tranzītu
Krievijas un Baltkrievijas militārpersonas pārbaudīja "Namejs 2018" mācības Latvijā
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

5
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

5
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

4
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

4
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību