Kartotēka

"Izjūtu naidu pret partiju": Aldis Ermanbriks par "čekas" vervēšanu

132
(atjaunots 10:59 13.11.2018)
Žurnālists Aldis Ermanbriks atcerējies, ko stāstījis VDK aģentiem, kā zadzis no mākslīgā pavadoņa aizliegtus ārzemju klipus un kur iepazinies ar citiem VDK ziņotājiem.

RĪGA, 13. novembris — Sputnik. Neilgi pirms pilnvaru beigām iepriekšējā Saeima pieņēma lēmumu, ko bija atlikusi 25 gadus – atvērt tā saucamos "čekas maisus".  Jau pēc mēneša internetā būs publicēti pazīstamu zinātnieku, kinorežisoru, televīzijas žurnālistu, mākslinieku vārdi, kuri bijuši LPSR VDK ziņotāji 70. un 80. gados. Taču sarakstā nebūs galvenā – ko tieši izdarījuši minētie cilvēki un ko viņi ziņoja, raksta skaties.lv.

Daudzi aģenti , bez kuriem nav iedomājama Atmoda, par represīvās iestādes vervēšanas metodēm un bailēm stāstīja tikko iznākušajā dokumentālajā filmā Lustrum. Filmai interviju sniedzis arī žurnālists un mūziķis Aldis Ermanbriks, kuru visi atceras kā padomju gados populārā raidījuma "Varavīksne" veidotāju.

Saksofonista Alda Ermanbrika veidotie mūzikas raidījumi izcēlās padomju režīma stingri uzraudzītā Latvijas Radio un televīzijas fonā. Legāli iegūt rietumu ierakstus tolaik bija grūti, un Ermanbriks atradis izeju. Viņš izmantojis savus sakarus, lai Latvijas Radio skanētu Šarla Aznavūra balss, un skatītāji beidzot ieraudzītu grupu "Boney " no Rietumvācijas. "Varavīksne", kas nāca klajā kopš 1971. gada, ilgu laiku bija vienīgais televīzijas raidījums, kas regulāri iepazīstināja ar jaunākajiem ārzemju videoklipiem. Mūziķu aprindās Ermanbriku cienīja, viņš piedalījās koncertos, laida klajā ierakstus un intervēja mūziķus savos raidījumos.

Tikai pēc trešā mēģinājuma

Pirmo reizi Ermanbriku centās savervēt jau 60. gados, lai viņš stāstītu par dzejniekiem Māri Čaklo un Vitautu Ļūdēnu. Otrreiz, kad Ermanbriks apprecēja kāda itāļa meitu. Tomēr abas reizes mūziķis sadarbību noraidījis.

Trešo reizi Ermanbriks vervēts 1983. gadā, kad viņš bija savas karjeras virsotnē. Žurnālists neatklāja, kāpēc šoreiz piekrita sadarbībai ar VDK nodaļu, kas uzraudzīja radošo inteliģenci.

"Kauns atzīties, neko sliktu neesmu darījis, bet tieši otrādi. Es atceros grupai "Ornaments" bija paredzēts tāds brauciens, man liekas uz Apvienoto Arābu Emirātiem. Nu, tur jau bija mūsu Inkēns arī līdzi laikam, pēc tam. Un man vienā sarunā prasīja, vai atļauja, vai kaut kas tāds, vai var šo grupu laist, vai kāds no viņiem neaizbēgs, kādi ir viņi, vai viņi ir morāli un politiski nobrieduši, vai viņus var laist," - stāstīja Ermanbriks.

"Es atkal momentāni – to es atceros – mēs tiekamies un tur runājam tikai par mūziku, par ierakstiem, par televīziju, bet par neko vairāk. Es taču nezinu, ko viņi domā. Kas viņu galvās ir, es pat nevaru, es savu galvu nevaru likt ķīlā. Un es domāju: nu, labi, nu, ja kāds no viņiem aizbēgs, vai tad man par to kaut kas būs? Protams, ka nebūs.

Un es teicu visu to labāko par grupu "Ornaments", un es teicu: "Jā, es viņus pazīstu, viņi ir, viņi ir godīgi, pareizi, un tā tālāk, lai viņi aizbrauc."

Tātad es, un tā ir faktiski tā vienīgā reize, kad es pa kādu no šiem mūziķiem kaut ko teicu un kad man kaut ko prasīja," – viņš atceras.

Ermanbriks pastāstīja, ka daži aģenti viens par otru zinājuši.

"Jā, (..) mēs tur arī kādreiz kādu šņabīti kopā iedzērām, un viņš teica, jā, ka viņš ir aģents. Un nākošais, viņš teica nevis, ka viņš par mani ziņojis vai ko, bet ka viņš sadarbojas ar "čeku", ka viņš ir aģents un ka viņš par to saņem atlīdzību. Tātad arī tādi aģenti ir. Es ne. Un tad atkal man ir jāsaka, ka es nevienu kapeiku toreiz nesaņēmu par to, ka es arī, laikam tāpēc, ka es teicu labu, ka "Ornamentu" var laist uz ārzemēm," – uzsvēra žurnālists.

Aizliegtais klips

Vēl viena ar VDK saistīta spilgta epizode skārusi kādu "Varavīksnē" demonstrētu videoklipu. Laionela Ričija dziesmas videoversijā kopā ar britu aktrisi Helēnu Mirenu filmējās Kirova vārdā nosauktā Ļeņingradas teātra baletdejotājs Mihails Barišņikovs, kurš trupas viesturnejas laikā Kanādā pārbēga un vēlāk dzīvoja ASV.

"Šī dziesma ar visu Barišņikovu ir no tādas, pie mums, nelabas filmas, "Baltās Naktis", aizliegtas, protams. Nu, es biju līdz ar to sagrēkojies pamatīgi un tad mani uzaicināja un es uzrakstīju, un es mazliet biju nosvīdis, un, ko, ko tad man teikt? Un es teicu, uzrakstīju, man bija jāraksta viss, uzrakstīju, ka es visus tos materiālus esmu dabūjis Maskavā, un es zināju, kā ir Maskavā, un kas tur ir, un tur faktiski nekā tāda nav, nebija toreiz," – atcerējās Ermanbriks.

"Bet es to nozagu no satelītiem, Tallinā tas notika, videoinženieri tur no Somijas, savulaik pa gaisu mēs ierakstījām. Ja es būtu atzinies, kur es dabūju, tad šis ceļš būtu noteikti slēgts. Un tas bija nelegāls ceļš, katrā ziņā. Šādā ceļā varēja daudzus dažādus materiālus dabūt no kapitālistiskām valstīm, pa tiešo no interneta. Ne no interneta, bet ar satelīta palīdzību. Tātad tas būtu ciet un tad arī šis raidījums, tā "Varavīksne", kuru visi, tik ļoti daudzi skatījās, nu tad arī būtu šo raidījumu jālikvidē," – skaidroja Ermanbriks.

Ziņotāji nav galvenie

Ermanbrika vārdus varētu pārbaudīt ar viņa paša rakstītajiem ziņojumiem, taču VDK arhīvā to nav. VDK žurnāla izraksts liecina, ka viņa darba un personīgās lietas 1990. gada beigās un 1991. gada sākumā iznīcinātas. Pēc neoficiālām ziņām, daļu lietu tomēr nesadedzināja, bet aizveda uz Krieviju. Operatīvajās  lietās arī Ermanbrika ziņotais nav pieminēts.

Saglabājusies vienīgi Ermanbrika aģenta uzskaites kartīte. Tajā ir viņa segvārds, Ermanbrika vervētāja Aivara Dombrovska un VDK 5. daļas priekšnieka vietnieka virsnieka Frīdriha Straubes-Strausa vārds.

Ermanbriks negrasās kaisīt pelnus uz galvas, taču ir pateicīgs, ka varējis pastāstīt par sevi. Tāpat viņš saprot, ka daudzi viņam neticēs. Taču viņš nebaidās no ģimenes nosodījuma, jo sen jau to visu ir apspriedis ģimenes lokā. Viņš aicināja arī citus aģentus stāstīt par šo neērto, taču reālo Latvijas vēstures daļu.

"Mani tracina visvairāk tas, ka šie aģenti, nu tie bija, tie bija viss, varbūt vismaznozīmīgākie visā šajā Padomju Savienības murgā, kas toreiz bija un kurā mums bija jādzīvo, jo galvenie jau bija šie čekas virsnieki, darbinieki, profesionālie darbinieki, bet atkal tas jau bija tas zobens, kas cirta galvu, bet roka bija Komunistiskā partija.

Un ikdienā galvenā redaktora vietnieks bija partijas dāma, arī krieviete pēc tautības. Viņa vienmēr mani sunīja: "kāpēc tu to dari" un teica arī konkrēti: "to drīkst rādīt un to nedrīkst rādīt". Un mums bija jāņem arī kaut ko ārā no šiem te raidījumiem pēc tam, kad mēs nodevām skatīšanai," – saka Ermanbriks.

"Skaidrs, ka to gan es apzinājos, ka tas īsti labi nav, es nejutos īpaši ne drosmīgs vai kaut kāds. Es diezgan, biju diezgan nelaimīgs, jo bija grūti, šo ikdienas kritiku no šiem partijas darbiniekiem, tie, kas vadīja, faktiski, šo ideoloģisko darbu, to bija diezgan grūti izturēt, jo tā bija nervu slodze," – klāstīja Emanbriks.

Naids pret partiju

80. gadu beigās Rīgas skaņu ierakstu studija, ko pārstāvēja Ermanbriks, laida klajā skaņuplati un kaseti "Dziesmas brīvai Latvijai". Uz vāka bija Brīvības piemineklis un ierakstā dzirdamas līdz šim aizliegtas dziesmas, arī brīvās Latvijas valsts himna.

Žurnālists atsauca atmiņā, ka 80. gadu beigās aģentūras loma bija mazinājusies, informāciju partija un "čeka" saņēma no rakstnieku un komponistu savienībām, kurām bija ievērojama loma atmodas procesos.

"Es izjūtu naidu pret partiju, jā. Un tā, tā ir milzīga netaisnība, ka nu mums tagad, ka mēs nerunājam par to, kāds ir partijas nodarījums un kura bija tā īstā (pauze) represīvā organizācija. Tā bija vienīgā, vienīgā partija tā ir komunistiskā partija. Un un tas, ka šie cilvēki vēl tagad ļoti daudz ko nosaka," – uzsvēra žurnālists.

Iepriekš vēstīts, ka 12. sasaukuma Saeima nobalsojusi par VDK kartotēkas publikāciju. Tā ieplānota jau šogad, turklāt bez ekspertu komentāra.

132
Pēc temata
Nora Ikstena: čekas aģenti var joprojām strādāt tieslietu sistēmā
Jau atkal neveicas: NA vēlas atvērt "VDK maisus", taču SAB rīcībā nav skenera
Latvijas karogs, foto no arhīva

VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana

17
(atjaunots 18:37 03.12.2020)
Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki šodien ieradušies pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva un publicista Vladimira Lindermana.

RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki organizējuši kratīšanu pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva, informēja žurnālists, portāla IMHOClub galvenais redaktors Jurijs Aleksejevs. No rīta kratīšana notika arī publicista Vladimira Lindermana mājās, patlaban viņš tiek nopratināts, informēja žurnāliste Alla Berezovska.

"Pie Andreja Jakovļeva un Irinaas Ļitvinovas turpinās kratīšana. Latvijas VDD. Zvanīja viņu dēls Artjoms. Detaļas nezināja. Pagaidām neviens nezina," Aleksejevs uzrakstīja Facebook.

Berezovska informēja, ka Jakovļeva dēls pastāstījis: pēc kratīšanas viņa tēvu plānots vest uz nopratināšanu, pēc tam esot solījuši atlaist. Nekas sīkāk nav zināms. Aleksejeva publikacijas komentētāji izteica pieņēmumu, ka VDD vizīte, iespējams, saistīta ar filmu "Latvijas valsts standarts: krievu – non grata".

Berezovska atzīmēja, ka Andrejs Jakovļevs vienmēr strādājis saskaņā ar Satversmes 100. pantu par vārda un viedokļa brīvību un nekad nav pārkāpis likumus. Viņa ir pārliecināta, ka tā ir vajāšana par atšķirīgu viedokli.

"Jā, protams, tā ir citādi domājoša cilvēka vajāšana – protams, viņš nefilmēja to, kas būtu paticis varasvīriem. Tomēr esmu droša – Andrejs nekad nepieļāva nekādus tiesisko normu pārkāpumus. Viss pārējais ir tikai politiska interpretācija... Kauns! Neprot uzvarēt godīgā žurnālistiskā diskusijā, ķeras pie vardarbīga spiediena metodēm!" viņa pastāstīja Facebook.

"Vienu laiku viņš vadīja portāla "Baltnews.lv" redakciju, taču jau divus gadus tur nestrādā, pat neko nepublicē portālā. Kā redzam, tas neko nenozīmē, ja gestapo ir ieķēries, tik vienkārši neatlaidīs. Citādi vēl, nedod Dievs, kādam radīsies doma, ka viņi neko nedara, samazinās vēl budžetu... Tā pēc Latvijas krievvalodīgo žurnālistu un blogeru Aleksejeva, Lindermana, Gapoņenko, Fileja no pirksta izzīstajām lietām nobriedusi arī Jakovļeva lieta. Vai tagad ir kārtībā, naudiņa ir atpelnīta?" žurnāliste vaicāja.

Profesors Aleksandrs Gapoņenko informēja, ka Jakovļevs viņam nesen pastāstījis: VDD ierosinājis pret viņu lietu par sadarbību ar Krievijas medijiem, taču viņš nav vēlējies šo faktu publiskot.

"Nesen Andrejs man stāstīja, ka VDD ierosinājis pret viņu krimināllietu par to, ka viņš sadarbojies ar Krievijas medijiem. Es ierosināju informēt sabiedrību. Viņš atteicās, jo nejuta, ka būtu vainīgs. Domāja, viss nokārtosies. Nenokārtojās.

Terors pret krievu inteliģenci Latvijā turpinās. Vārda brīvība jau sen kļuvusi par tukšu skaņu. Specdienesti regulē visus politiskos un nepolitiskos procesus valstī," Gapoņenko pastāstīja Facebook.

Vēlāk Alla Berezovska informēja, ka kratīšana notikusi arī pie publicista Vladimira Lindermana, patlaban viņš tiek nopratināts, uz zvaniem neatbild.

Latvijas Krievu savienība ziņoja, ka kratīšanas laikā no Lindermana dzīvokļa izņemtas visas iekārtas.

"Šodien pazīstamā publicista un sabiedriskā darbinieka Vladimira Lindermana dzīvoklī notika kratīšana, izņemtas visas iekārtas – dators, telefons, diski, arī bankas kartes. Pats Vladimirs aizturēts, tagad atrodas nopratināšanā VDD.

Kratīšanas un aizturēšanas iemesli nav zināmi.

Mēs uzskatām, ka tamlīdzīga atkārtota attieksme pret cilvēku, kurš vienkārši pauž savu viedokli, atšķirīgu no valsts uzskatiem, nav pieļaujama," teikts partijas publikācijā Facebook.

17
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Drošības dienests
Pēc temata
Pēc šādas shēmas par spiegu var padarīt ikvienu: Lindermans par spriedumu Burakam
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
Nils Ušakovs

"Pūce visu šo laiku meloja": KNAB slēdza lietu par izšķērdību, kuras dēļ nocēla Ušakovu

13
(atjaunots 17:46 03.12.2020)
Pūce zināja, ka 18,4 miljoni pārskaitīti iedzīvotāju braukšanas atvieglojumu segšanai, bet izvēlējās samelot, ka Nils Ušakovs pieļāva izšķērdēšanu, paziņoja bijušais Rīgas mērs; tagad KNAB noskaidrojis patiesību, un ir jāgaida tiesas lēmums Ušakova atstādināšanas lietā.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 20. oktobrī izbeidza kriminālprocesu par iespējamo 18,4 miljonu eiro izšķērdēšanu "Rīgas satiksmē", paziņoja bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs savā Facebook lapā.

Lieta tika ierosināta pēc toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces sūdzības pēc Krimināllikuma 319. panta – amatpersonas bezdarbība, kura novedusi pie smagām sekām. Runa bija par 2017. gada notikumiem, kad Rīgas dome pārskaitīja "Rīgas satiksmei" 18,4 miljonus eiro, norādot maksājuma mērķī ieguldījums uzņēmuma kapitālā.

Pūce ne vien saskatīja tajā izšķērdības pazīmes, bet arī izmantoja šo gadījumu kā ieganstu Ušakova nocelšanai no amata, visur apgalvojot, ka tieši mērs "izšķērdējis 18 miljonus eiro".

Pārbaudes un konsultāciju rezultātā ar neatkarīgajiem ekspertiem KNAB konstatēja, ka nauda patiešām aizgāja "Rīgas satiksmes" zaudējumu segšanai, kas saistīti ar dažādu iedzīvotāju kategoriju braukšanas atvieglojumu segšanu, kā to arī bija apgalvojusi toreizējā domes vadība. Maksājuma mērķis grāmatvedības dokumentos tika norādīts nekorekti, taču pie izšķērdības tas nenoveda.

Pēc Ušakova advokāta Viktora Tihonova apgalvotā, Pūce zinājis, ka runa ir par grāmatvedības pretrunām un nauda tika pārskaitīta iedzīvotāju atvieglojumu segšanai, taču ignorēja šo faktu un paziņoja, ka Ušakovs it kā samazinājis domei piederošo īpašumu.

"Pūce visu šo laiku ir melojis. Tieši tāpat, kā meloja par savu "Rīgas satiksmes" caurlaidi," uzrakstīja Ušakovs, atgādinot par ministra Pūces nesenās demisijas iemeslu.

Tagad Ušakovs sagaida otrās instances tiesas lēmumu par savu sūdzību pret Pūces rīkojumu par Ušakova nocelšanu no mēra amata, kuram jābūt paziņotam janvārī.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, 12. novembrī Juris Pūce atkāpās no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, atzīstot, ka samelojis par nelikumīgu deputāta caurlaides izmantošanu "Rīgas satiksmes" stāvvietās, uz kuru viņam nav bijis tiesību. Īpašu pikantumu situācijai piešķir tas fakts, ka pats Pūce vairākkārt un skaļi apsūdzēja korupcijā bijušo Rīgas vadību un personīgi Nilu Ušakovu un solīja galvaspilsētai jaunu taisnīgas un godīgas vadības ēru, kad pie varas pilsētā atnāks viņa politiskais spēks.

13
Tagi:
Nils Ušakovs, Juris Pūce, KNAB
Pēc temata
Kā ministru maiņa ietekmēs novadu reformu Latvijā: LPS priekšsēdētāja viedoklis
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Jurists: Pūces liktenis tagad ir tautas rokās