NATO karavīrs

Mūsu mazais Lāčplēsis: Latvija stiprina NATO, un kas sasmīdināja amerikāņus

176
(atjaunots 07:28 12.11.2018)
Karodziņi, patriotisms, kvēlas runas, smiekli, smaidi un lāpu gājiens: kā Latvija nosvinēja Lāčplēša dienu.

RĪGA, 12. novembris – Sputnik, Jevgēnijs Leškovskis. Latvijas pirmās amatpersonas absolūti nopietni ir pārliecināti, ka republikai jāaizsargā sevi no "naidīgās puses" draudiem. Kādu pusi viņi uzskata par "naidīgu" ir saprotams bez liekiem vārdiem. Un diez vai tā ir Lietuva vai Igaunija.

Sarkanbaltsarkanie karodziņi, šallītes ar svastiku, veca tehnika no bagātajām NATO valstīm, ugunīgs patriotisms ļaužu sejās un specdienestu darbinieki uz jumtiem. Tā jau no paša vakardienas rīta Rīgas centrā pie Brīvības pieminekļa gatavojās svinēt Latvijas galvenos militāros svētkus – Lāčplēša dienu.

Ziedojiet aizsardzībai

Saskaņā ar jau izveidojušos tradīciju, pie Pulvertorņa – Militārā muzeja filiāles, Aizsardzības ministrija sarīkoja militārās tehnikas izstādi. Izstādīti tika daži pavisam vecas bruņumašīnas, kuras Latvija nopirka daudzkārt dārgāk no citām Alianses valstīm.

Демонстрация военной техники в День Лачплесиса в Риге
Sergey Melkonov
Militārās tehnikas demonstrācija Lāčplēša dienā Rīgā

Tepat pati bagātākā no visām ministrijām uzstādīja kasti ziedojumiem veterāniem un Latvijas armijas invalīdiem. Daudzi izstādes viesi to nesaprata un bieži karavīriem, kuri vāca ziedojumus, atgādināja, ka bruņotajiem spēkiem arī bez tā ir daudz naudas.

Karavīri izdalīja sarkanbaltsarkanos karodziņus, kalendārus un plakātus ar dienēšanas reklāmu Nacionālajos bruņotajos spēkos, kur visi zīmējumi tika veidoti amerikāņu komiksu stilā. Labi, ka reklāmas plakātos iztika vismaz bez Betmeņiem un Zirnekļcilvēkiem. Tiesa, pat latviešu produkta – Lāčplēša – zīmējumos nebija.

Visvairāk cilvēku, protams, savācās pie Brīvības pieminekļa, kur pa apli svinīgi un ātri maršēja dažādu veidu karaspēku karavīri. Tiesa, policistu skaits, kuri apsargāja Latvijas armiju, pie pieminekļa liekas bija divreiz vairāk.

Праздничный парад в честь Дня Лачплесиса
Sergey Melkonov
Svētku parāde par godu Lāčplēša dienai

Vai tad bija par ko raizēties? It kā tādā dienā un tādā vietā kāds uzdrošinātos uzbrukt tik spēcīgu bruņoto spēku cīnītājiem. Bet no kāda acīmredzami baidījās, jo savādāk nebūtu nosēdinājuši uz katra jumta apkārt laukumam specvienību grupas, kuras vēroja parādi snaiperu šauteņu tēmēkļos.

Un te pasmaidīja diplomāti no ASV

Un no kā baidījās, savā runā norādīja nesen atkārtoti Saeimas spīkera amatā ievēlētā Ināra Mūrniece. Pie mikrofona, kurš bija uzstādīts pieminekļa priekšā, viņa uzstājās promesošā prezidenta Raimonda Vējoņa vārdā.

Mūrniece nedivdomīgi lika saprast, ka "mūsu armijai ir jāsargā valsts miers un drošība uz Latvijas un NATO robežas". Kur Latvijai tā robeža atrodas, visiem ir skaidrs.

Taču pēc tam Saeimas spīkere daudziem lika pasmaidīt, ar absolūtu nopietnību pasakot, ka "Latvija pašaizliedzīgi stiprina NATO". Vajadzēja tobrīd redzēt ASV vēstniecības pārstāvju smaidus, kuri atnāca visus apsveikt Lāčplēša dienā.

Parāde beidzās pietiekami ātri. "Jā, kut kā par mazu mūsu armija NATO stiprināšanai…" pajokoja krieviski kāds vīrietis skatītāju pūlī. Jokupēteri uzreiz no visām pusēm nolamāja nervozās latviešu tantiņas, kuras jebkurās nacionāli-pareizās svinībās vienmēr veido absolūto vairākumu.

No brīvības līdz Kalpakam

No Brīvības pieminekļa daudzi karavīri un Latvijas pirmās amatpersonas devās nolikt ziedus pie Oskara Kalpaka pieminekļa, kurš it kā bijis Latvijas armijas dibinātājs.

После парада военные и первые лица Латвии отправились к памятнику Оскарсу Калпаксу
Sergey Melkonov
Pēc parādes karavīri un Latvijas pirmās amatpersonas devās pie Oskara Kalpaka pieminekļa

Kaut gan, patiesībā, Oskars Petrovičs Kolpaks toreiz bija Krievu cara armijas (vēl neizlaistās) oficieris un komandēja tās atsevišķo latviešu bataljonu.

Latviski Kolpaks nerunāja līdz pat mūža galam – nezināja valodu. Un arī gāja boja no savējo lodes – kļūdas pēc.

Tā lūk, būtībā, arī noslēdzās pirmā oficiālā Lāčplēša dienas daļa.

Lāpu gājiens

Pēc oficiālās daļas sekoja ar Rīgas domi pilnībā saskaņotās tautas pastaigas ar lāpām – lāpu gājiens.

Gājienā piedalījās desmitiem tūkstošiem cilvēku, kuru vidū bija gan bērni, gan pusaudži, gan nobrieduši cilvēki, gan pensionāri. Maršruts gāja no Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim. Gājienu vadīja cilvēki patriotu jakās ar uzšuvumiem, kuri atgādināja SS divīzijas "Miroņgalvu", tikai galvaskausam virsū bija melna berete ar trim zelta zvaigznītēm, nevis ķivere.

Факельное шествие в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
Lāpu gājiens Rīgā

Ceļā no kapsētas līdz Vecrīgai kolonnai pastāvīgi pievienojās arvien jauni patrioti. Tūkstošiem nacionāli-norūpējušos atklāti demonstrēja Eiropas centrā, kādus spēkus un kādu ideoloģiju atdzīvina Latvijā.

Un beidzās viss ar desmitiem tūkstošiem sveču pie Brīvības pieminekļa, krastmalā un uz plosta, kuru nolaida pa naksnīgās un aukstās Daugavas melnajiem ūdeņiem.

Tādi lūk Lāčplēša svētki bija Rīgā, un, pats baisākais, ka daudziem tie gāja pie sirds.

176
Pēc temata
Ne lāčplēši, bet čeburaškas: psihoanalītiķis par latviešu varoņiem
Lāčplēsis un pārējie: latviešu pasaku zīmolu TOP5
Totalitārisms Latvijā: par ko liecina pazīmes
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

7
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

7
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā
Dīķis. Foto no arhīva

Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm

8
(atjaunots 15:32 03.07.2020)
Neskatoties uz to, ka glābēji aktīvi aicina ievērot piesardzību uz ūdens, cilvēki Latvijā turpina slīkt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāves Agritas Vītolas sniegto informāciju, aizritējušajā diennaktī Latvijas ūdenstilpēs tika atrasti divu noslīkušo cilvēku līķi, vēsta Mixnews.lv.

Glābēji jau ne reizi vien ir brīdinājuši, ka noslīkt var vien nieka 20 sekundēs, un, ieejot ūdenī, ir jāievēro piesardzība.

Neraugoties uz to, viena noslīkušā līķis tika atrasts Alūksnes ezerā, bet otra noslīkušā līķis – upē Siguldā. Detaļas netiek ziņotas.

Vērts atgādināt, kā norādīja Latvijas VUGD, ka  tieši alkohola reibumā bieži rodas vēlme aizpeldēt tālāk par pārējiem, pārpeldēt pāri upei, ienirt ar galvu uz priekšu.

Visbiežāk cilvēks vairs nespēj adekvāti novērtēt to, cik tālu viņš ir aizpeldējis un cik spēka būs nepieciešams, lai aizpeldētu atpakaļ, jo alkohola mazina koordināciju un reakcijas ātrumu.

Glābēji uzsvēra, ka slīcēji parasti nepaspēj pasaukt palīgā, kā tas tiek rādīts filmās. Sākas panika, cilvēki aizrijas ar ūdeni un noslīkst 20 sekundēs. Ja viņiem izdodas nokļūt virs ūdens, viņi cenšas ieelpot, nevis sākt kliegt, jo fizioloģiski elpošana ir svarīgāka par runāšanu.

Ja jūs redzat slīcēju, jāizsauc glābēji pa tālruni 112 un pēc iespējas precīzāk jānorāda notikuma vieta un ceļš pie tās.

Tāpat atgādināsim, ka svētku laikā Latvijā noslīka 11 cilvēki. Taču ātrā palīdzība atzīmēja, ka tie ir tikai tie gadījumi, par kuriem mediķiem ir zināms.

8
Tagi:
ugunsdzēsēji
Pēc temata
Nedēļas laikā Latvijā likvidēti vairāk nekā 150 kūlas ugunsgrēku
Pieci sarunas temati ar bērniem par vasaras brīvlaiku
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

0
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
0
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai