Bordāns

Pilsonību dos, taču nedos naudu: JKP piedāvā Latvijai savu programmu

47
(atjaunots 10:05 11.11.2018)
Konservatori piedāvā padarīt Latviju par iekļaujošu un taisnīgu, taču nāksies upurēt pensijas un algas, toties pastāv mājiens uz indulgenci krievu valodai.

RĪGA, 11. novembris – Sputnik. Jaunā konservatīvā partija (JKP), kuras līderim Jānim Bordānam uzticēta valdības veidošana, piektdien, 9. novembrī, prezentēja potenciālajiem koalīcijas partneriem savus piedāvājumus par 13. Saeimas uzdevumiem, vēsta Mixnews.lv.

JKP plāns izklāstīts 13 lappusēs un sastāv no 15 sadaļām. Vienā no plāna punktiem, kurš saucas "Iekļaujoša un taisnīga Latvija", runa ir par sāpīgo pilsonības piešķiršanas jautājumu.

"Respektējot nacionālo interešu aizsardzību, rosināsim piešķirt Latvijas Republikā dzimušajiem Latvijas valsts piederīgo nepilngadīgajiem bērniem Latvijas pilsonību, ja vien viņu vecāki neizvēlas par labu citas valsts pilsonību," teikts dokumentā.

Taču JKP plānā ir arī jaunas, jau ne tik pozitīvas izmaiņas. Tostarp, ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamā pensiju minimuma palielināšanas termiņi līdz 500 eiro ir ievilkušies līdz diviem gadiem. Tik pat, saskaņā ar JKP plānu, nāksies gaidīt arī pensiju minimuma pieaugumu līdz 200 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piedāvāts palielināt līdz 500 eiro mēnesī.

Iepriekš konservatori piedāvāja plānu "3x500", kurš "jau tuvākajā laikā" paredzēja, ka minimālā alga, ar nodokļiem neapliekamais algu un pensiju minimums sastādīs 500 eiro mēnesī, savukārt 200 eiro minimālo pensiju cilvēki saņems jau no 2019. gada.

Toties JKP nodokļu summu piedāvā mainīt ne biežāk kā četras reizes gadā. Un vēl partija iecerējusi veikt "pārdomātu administratīvi-teritoriālo reformu", kura nodrošinās ekonomiski spēcīgu vietējo pašvaldību izveidošanu.

Izglītība, medicīna un aizsardzība

Attiecībā uz izglītību partija plāno atbalstīt jau iesākto reformu "Skola 2023". Turklāt JKP stāsta par nepieciešamību pilnveidot pāreju uz mācībām valsts valodā, sākot ar pirmsskolas izglītības posmu. Taču piedāvā neierobežot privātās mācību iestādes, kurās daļa no izglītības satura tiek nodrošināta nacionālo mazākumtautību vai ES valodās.

Veselības aprūpes jomā JKP piedāvā paredzēt valsts pienākumu finansēt neierobežotu mūsdienu pieejamo un pamatotu izmeklējumu skaitu. Tāpat tiek piedāvāts samazināt onkoloģijas pacientu ārstēšanas uzsākšanas, datortomogrāfijas un plānveida operāciju veikšanas gaidīšanas laiku, kā arī pacientu iemaksu apmēru.

Medicīnisko pakalpojumu tarifi, saskaņā ar JKP plānu, arī tiks pārskatīti. Partija uzskata, ka cenām jāatbilst iedzīvotāju reālajiem ienākumiem.

Tāpat JKP izdomājusi vienkāršu veidu kā apturēt medicīnas personāla aiziešanu – vienkārši iedot viņiem to, ko mediķi sen lūdz. Gada laikā pacelt ārstu algas vismaz līdz 1700 eiro, medmāsām – līdz 800 eiro uz rokām.

Veselības nozares finansējumu kopumā piedāvāts palielināt līdz 4% no IKP jau 2020. gadā. Taču ņemot vērā to, ka ASV prezidents Donalds Tramps šogad aicināja NATO valstis tādu pašu finansējuma daļu piešķirt aizsardzībai, iespējams, šādam JKP piedāvājumam nepiekritīs visi.

Pati JKP piedāvā atstāt šogad sasniegtos triumfālos 2% no IKP aizsardzības finansēšanai.

Nelokāmais kurss

JKP plāns ietver arī "Nelokāmo eiroatlantisko kursu", acīmredzami to, par kuru iepriekš runājis prezidents Raimonds Vējonis, ekonomisko bēgļu plūsmas novēršanu Latvijā un ES.

Atcerējās arī par bijušajiem padomju nomenklatūras darbiniekiem. JKP vēlētos ieviest aizliegumu viņu nonākšanai svarīgos valsts amatos.

Te pat piedāvāts paaugstināt specdienestu, tiesnešu kvalifikācijas efektivitāti un pastiprināt tiesu priekšsēdētāju un prokuroru lomu. Turklāt JKP runā par sīko noziegumu dekriminalizācijas nepieciešamību.

Tāpat partija grasās ieviest kārtību valsts pārvaldē. Palīgfunkcijas, piemēram, grāmatvedību piedāvāts uzticēt Valsts kancelejas centralizācijai un apvienošanai vai arī kādai citai iestādei. Turklāt JKP saka par nolūku noteikt ierobežojumus amatu pilnvaru termiņam priekš valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem ne vairāk par desmit gadiem.

Plānā ir arī citi piedāvājumi un sadaļas – par latviešu valodu un diasporu, kultūru, neatkarīgiem medijiem, satiksmes un transporta nozari, elektroenerģijas OIK samazināšanu, stabilu finanšu sektoru, draudzīgu uzņēmējdarbības vidi.

Izņemot asus sociālos un ekonomiskos jautājumu, JKP tāpat rosina jautājumu par atkritumu ekoloģisko problēmu. Tiek runāts par nepieciešamību ieviest depozīta sistēmu tarai, veicināt atkritumu šķirošanu un iedalītu vākšanu.

15 gadi nepilsoņiem

Saistībā ar nepilsoņu tematu vērts norādīt, ka 2019. gadā tiks svinēti 15 gadi, kopš Latvija kļuvusi par pilntiesīgu ES un NETO locekli, taču šis jautājums joprojām ir aktuāls.

2017. gadā Latvijas prezidents Raimonds Vējonis iesniedza Saeimā iniciatīvu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, taču valdība to noraidījusi. Tagad valsts vadītājs saka, ka plāno to iesniegt atkārtoti.

47
Pēc temata
Krievijas Valsts domi satrauc ASV iespējamā vēlme atjaunot Pershing tehnoloģijas
Krievijas politiķis: ASV raķetes no Baltijas sasniegs KF 10 minūšu laikā
Lavrovs apliecina Krievijas atbalstu tautiešiem
Atgādinājumi vai sodi: iedzīvotāji zina, kā novērst neierašanos pie ārsta bez brīdinājuma
Pasažieri lidostā Rīga

Latvija ievieš elektronisko anketēšanu visiem ieceļotājiem: jāpaspēj 24 stundu laikā

1
(atjaunots 21:01 18.09.2020)
Tuvāko nedēļu laikā Latvijā sāks darboties mājaslapa, kur absolūti visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda anketa.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Septembra beigās vai oktobra sākumā Latvijā darbību uzsāks portāls, kurā visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda speciāla anketa. Šī prasība skars arī ieceļotājus ar privāto transportu, kā arī tālbraucējus un tos, kuri šķērso Latviju tranzītā, vēsta Latvijas Radio 4.

Pašlaik anketu ar nesen apmeklēto valstu un (virknē gadījumu) ar 14 dienu pašizolācijas vietas adreses norādīšanu starptautisko reisu pasažieri aizpilda papīra formātā.

Portāls ar anketu latviešu, krievu un angļu valodās uzsāks darbu pēc dažām nedēļām. Līdz ar elektroniskās anketas parādīšanos paredzēts, ka tā būs jāaizpilda ne vien starptautisko reisu pasažieriem, bet absolūti visiem ieceļotājiem – gan Latvijas pilsoņiem, gan ārzemniekiem. Tas būs jāizdara 24 stundas pirms robežas šķērsošanas, paziņoja IeM Informācijas centra pārstāvis Jānis Dreimanis.

Jaunā sistēma automātiski sadalīs saņemto informāciju starp Valsts policijas un Valsts robežsardzes struktūrvienībām.

"Ņemot vērā, ka turpmāk šī anketa būs jāaizpilda visiem, kas šķērso mūsu valsts robežu, rodas jautājums, kā mēs spēsim pilnvērtīgi pārliecināties, ka neviens nešķērso mūsu robežu, neaizpildot šo anketu. Šeit uzreiz ir jāsaka, ka mēs pārejam pie ļoti plašas kontroles. Dēļ kā paša fakta kontrole, ka Latvijā iebraucošais ir aizpildījis anketu, iespējams, kļūs nedaudz vājāka. Bet, protams, tiks rīkoti arī citi kontroles un uzraudzības pasākumi, lai tie cilvēki, kuriem paredzēta pašizolācija, to ievērotu," piebilda Dreimanis.

1
Tagi:
Latvija, robeža, koronavīruss
Pēc temata
Viņķele aicina atturēties no braucieniem uz Lietuvu un Igauniju
Igaunija pacels pieļaujamo Covid-19 saslimstības līmeni Lietuvai un Somijai
Mīlestība nav tūrisms: Latvijā aicina aizsargāt neprecētu pāru tiesības pandēmijas laikā
Banku ēkas Rīgas centrā, foto no arhīva

"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju

35
(atjaunots 23:39 17.09.2020)
Uzņēmējs, kurš pēc savas pieredzes ir izjutis visu Latvijas banku sistēmas darbības absurdumu, ir neapmierināts ar "speciālo pieņemšanu" baltkrievu kompānijām.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievu kompānijām, kuras grasās pārcelt savu darbību uz Latviju, apsolīja "zaļo koridoru" – tikmēr Latvijā jau strādājošiem uzņēmumiem nākas saskarties ar absurdām banku prasībām.

"Zaļā koridora" izveidošana ārzemju kompānijām sadusmojusi vienu no Latvijas uzņēmējiem, kuram pašam "palaimējies" saskarties ar bankas iestāžu represīvajām metodēm. Viņš ir pārliecināts, ka sākumā vajadzētu normalizēt attieksmi pret esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, un pēc tam domāt par biznesa piesaistīšanu no citām valstīm.

"Vakar @ltvpanorama klausījos, ka 12 jaunie BLR uzņēmumi, kuri pārcels savu darbību uz Latviju, gada laikā samaksās nodokļos 250 000 EUR un tiem būšot "zaļais koridoris" Latvijas bankās," raksta Twitter uzņēmējs Mārtiņš Lauva.

​​"​Tikmēr vienam no manis vadītajiem uzņēmumam, kurš pagājušajā gadā nodokļos Latvijā samaksāja ~400 000 EUR, banka nelaiž cauri maksājumu uz Eiropas LIELĀKĀ attiecīgas produkcijas ražotāja kontu par jau uz Rīgas ostu ceļā esošu kuģi, prasot pierādīt, ka tas nav FIKTĪVS darījums...

Kuģa dokumenti (bill of lading), kas ir absolūts standarts starptautiskajā tirdzniecībā, kur ir fiksēts kravas apjoms, kravas apraksts, uzkraušanas laiks utt. nebija pietiekami, vajadzēja vēl iesniegt līgumus, rēķinus, klientu sarakstus, noliktavu līgumus utt.," sūrojas biznesmenis.

Pēc Lauvas sacītā, var tikai un vienīgi sveikt šādas rūpes par topošajiem nodokļu maksātājiem no Baltkrievijas un "zaļā koridora" ieviešanu bankās, taču šobrīd problēmas vēl pastāv vietējām kompānijām.

"Bet varbūt iesākumā vajadzētu normalizēt banku attieksmi pret jau esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, lai tās vismaz neiznīcina reāli strādājošus uzņēmumus," raksta Lauva.

"Manā gadījumā, ja maksājums nebūtu izgājis cauri, soda nauda par kuģa dīkstāvi Rīgas ostā būtu aptuveni 10'000eur dienā. Un nu jau vairākus gadus šādas pilnīgi absurdas, banku radītas situācijas ir jebkura Latvijas uzņēmēja ikdiena," piebilst uzņēmējs.

Komentētāji gandrīz vienbalsīgi atbalstīja autora sašutumu un pat operatīvi aprēķināja, ka izdevīgums no Baltkrievijas kompāniju pārvākšanās Latvijas budžetam pagaidām izskatās visnotaļ pieticīgi, jo algas daudzološajā nozarē sastādīs vien 550 eiro pirms nodokļu samaksas.

"Ja matemātika mani neviļ, tad tas sanāk 1736 EUR nodokļos mēnesī? Vai arī katrs no viņiem samaksās 250 tūkstošus gadā? Arī nav nekādi dižie celmlauži gan," apšauba viesstrādnieku veiksmīgumu Arvīds Rasa.

​​"​Pēc tā sižeta veicu nelielus aprēķinus: ja 500 darbinieki gadā "algu nodokļos" (IIN?) samaksā 250 tūkstošus, man sanāk, ka viens cilvēks katru mēnesi samaksā 42 €... šāda summa ir pie 550 eiro bruto algas," sniedz aptuvenos skaitļus Dzintars Hmieļevskis.

​Citus sociālo tīklu lietotājus pārsteidza tas, kura tad banka atvērs kontus ārzemju kompānijām.

"Tad Latvijas valdība var komandēt privātas Zviedru bankas? Mums pašiem taču savu vairs nav," retoriski vaicā Ineta Butāne.

​​"​"Zaļā koridora" pieminēšana liek domāt, ka valdībai tomēr ir ietekme uz bankām. Vai arī tā ir tukša runāšana," piekrīt lietotājs ar segvārdu Chiulju Pussala.

​​"​Nu ja, nu ja! Ja atvērs koridori, piemēram baltkrievu Sababa Labs LLC, kas ir interneta kazino un spēļu biznesā, tad Znotiņai un VID būs, ko darīt. Welkommen," prognozē nodokļu problēmas kāds ar lietotājvārdu Dzintars.

​Atgādināsim, ka, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, lēmumu pārcelt savu biznesu uz Latviju pieņēmušas 12 Baltkrievijas kompānijas. Šīs kompānijas pārstāv informācijas, kumunikācijas un citu tehnoloģiju nozares, tostarp ar "zaļo" enerģiju saistīto tehnoloģiju nozares.

Dažas no tām tiek kvalificētas kā jaunas kompānijas atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam. Firmas plāno pārcelt uz Latviju aptuveni 470 savu esošo darbinieku, galvenokārt valdes priekšsēdētājus un galvenos speciālistus.

35
Tagi:
sociālie tīkli, Uzņēmēji, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem