Latvijas Republikas pilsoņa pase

"Kā saglabāt uzvārdu?": Latviešu valodas aģentūra noveda Latvijas pilsoni līdz asarām

87
(atjaunots 11:53 09.11.2018)
Latvijas pilsone aprecējās ar Ukrainas pilsoni ar uzvārdu Khai, taču Latvijas vēstniecība Lielbritānijā piedāvāja viņai kļūt par Haju – tā iesaka Latvija valodas aģentūra.

RĪGA, 9. novembris – Sputnik. Lielbritānijas iedzīvotāja neslēpj savu sašutumu: vienlaikus vairākās Facebook Latvijas emigrantu grupās viņa palūgusi palīdzību šīs neparastās situācijas atrisināšanā.

Pēc Natālijas sacītā, pēc kāzām viņa nolēmusi paņemt vīra uzvārdu – Khai, taču latviešu ierēdņi piedāvāja viņai izvēlēties uzvārdu Haja vai Haje.

"Labdien, Latviešu valodas aģentūra nonākusi pie secinājuma, ka ukraiņu uzvārds Khai latviešu valodā vīrietim rakstās kā Hajs, sievietei kā Haja vai Haje," - raksta ierēdņi pievienotajā atbildē no vēstniecības, ar kuru padalījās Natālija sociālajos tīklos.

Скриншот социальной сети Facebook
Ekrānuzņēmums no sociālā tīkla

"Kur vērsties ar šo komēdiju??? Kā saglabāt uzvārdu? Piedāvāja norādi pases trešajā lappusē ar orģinālo uzvārdu, taču kāda pie joda norāde, ja tie ir dažādi uzvārdi," - dusmojas Natālija.

Taču komentētāji gandrīz vienbalsīgi nonāca pie secinājuma, ka panākt adekvātu problēmas risinājumu būšot praktiski neiespējami. Izņemot slaveno stāstu ar Šiškinu-Siskinu, lietotāji atgādināja zēna vecāku bēdīgo pieredzi ar vārdu Mirons, kurš kļuva par "mironi", kā arī sāka labprāt dalīties ar saviem "pārveidojumu" stāstiem.

"Tas ir kaut kas, taču jūs varat droši apstrīdēt burta "K" uzrakstīšanu sākumā. Viņiem nav tiesību izslēgt burtus, kuri ir latviešu alfabētā. Taču no "e"/"a" beigās nevarēs izvairīties. Maksimums, tie būs Khajs vai Khaja. Idioti," - iesaka Valērijs.

"Tehniski tas vispār ir cits uzvārds," - konstatē Dmitrijs.

"Simts procenti, man tik daudz problēmu bija, nonāca pat līdz tam, ka banka neatvēra kontu un vispār atteicās kārtot dokumentus. Angļi patiesi brīnās, kādēļ Mr. un Mrs. ir dažādi uzvārdi. Vēstniecībā iespējams pasūtīt izziņu par to, ka jūs patiešām esat mainījis uzvārdu un par to, ka orģinālais ir tāds un tāds, un ka viņi āmurgalvas tā to iztulkojuši. Par maksu protams," - stāsta par savu pieredzi Valērijs.

"Mani radinieki arhīvā ņēma izziņu, ka uzvārds nedrīkst mainīt galotni (es savējo tā arī nenomainīju, diemžēl, tagad ir par vēlu)," - saka Jeļena.

"IMHO, valodas noteikumiem ir jābūt piemērotiem latviešu uzvārdiem. Nevis visiem pēc kārtas. Latvija ir tik liela un svarīga valsts pasaules politiskajā arēnā, ka neviens pat nezina, kur tā atrodas. Absolūti reāls latviešu gramatiskā ārprāta piemērs: amerikāņu aktieris Joaquin Phoenix kļuva par Vakinu Finiksu, pats personīgi redzēju Rīgā tramvaja pieturā, kad iznāca filmas reklāma ar viņa dalību. Lūk, tas ir īsts sarga sindroma absurds piemērs!" - stāsta Deniss.

Baltijas kaimiņvalstīs, kā izrādās, arī ne viss ir gludi, kaut gan tur, izskatās, ar mazāku cītību izlabo netīkamos uzvārdus.

"Esmu dzimis Lietuvā. Oriģinālais uzvārds Harlamov. Lietuvas pasē Charlamovas. Angliski tas jau skan kā Čarlamov. Savukārt sievas ukraiņu pasē  - Kharlamova. Ar to arī dzīvojam," - raksta Alekss.

"Vīra oriģinālais uzvārds – Bichko, latviešu pasē Bičko, angļi vienkāršoja līdz Bicko. Un tā mēs kļuvām par "Biko" – pat krievi ne visi zina, kā pareizi jālasa, lai iznāktu oriģināls," - dalās ar savu bēdīgo pieredzi vēl viena Latvijas pilsone Ksenija.

Apkopojot sašutušo cilvēku komentārus, var nonākt pie secinājuma, ka Latvija, pēc viņu domām, dara visu iespējamo, lai "uzlabotu" savu tautiešu dzīvi ne vien dzimtenē, bet arī ārzemēs. Tāpat daži komentētāji atzīmēja, ka, iespējams, pati pareizākā izeja būtu aiziet un saņemt citas (acīmredzot, Lielbritānijas – red.) valsts pasi.

87
Pēc temata
Cīņa par burtiem: uzvara Lietuvā un klusums - Latvijā
Uzvārdu jautājumā Porošenko nolēmis izmantot Baltijas piemēru
Lietuvas pasēs parādīsies citu alfabētu burti
Kā rakstāms vārds un uzvārds: Lietuva seko Latvijas piemēram
Karš par burtiem: vecāki Francijā tiesā cīnās par bērna vārdu
Latviešu uzvārdi izraisīja apjukumu Jaroslavļas dzimtsarakstu nodaļā
Jūrmalas pludmale, foto no arhīva

nenoslīkt līdz peldsezonas beigām: stāsta glābēji

0
(atjaunots 16:11 10.08.2020)
Noslīkušo skaits Latvijā turpina pieaugt, savukārt glābēji brīdina – ar glābšanu uz ūdens nevar nodarboties kurš katrs.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki kopš šī gada janvāra no ūdenstilpēm izvilkuši 80 noslīkušos; kā lai nepapildina šo statistiku, stāsta portāls LSM.lv.

Speciālisti aicina iedzīvotājus izvēlēties atpūtai oficiālās pludmales. Ja tuvumā tādu nav, visdrošāk ir peldēt gar krastu, turklāt vēlams, lai krastā būtu cilvēki, kuri ārkārtas situācijas gadījumā var nākt palīgā.

Nedrīkst peldēties pēc pārkaršanas saulē. Un, protams, atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola vai jebkādu citu reibinošo vielu lietošanu.

"Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi," saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Maija Pauniņa, Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.

VUGD pārstāve Agrita Vītola atzīmē, ka, ja kāds slīkst, pirmām kārtām ir jāizsauc glābēji, nevis jāmetas ūdenī un jācenšas palīdzēt. Ja cilvēks nolēmis glābt slīkstošo, tad ir rūpīgi un objektīvi jānovērtē savas prasmes, jo slīkstoši cilvēki parasti krīt panikā, ķeras aiz saviem glābējiem un velk viņus zem ūdens.

"Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas," sacīja Vītola.

Sākumā ir jānomierina cietušais, jāizskaidro, kas notiks tālāk. Ja cilvēks prot peldēt, viņam var padot trosi (piemēram, automobiļa), jānostiprina tā pie sava pleca un jāvelk krastā. Vēl viens veids ir iedot slīkstošajām plastmasas pudeli un vilkt uz krastu.

Tāpat glābēji lūdz neaizmirst vecākus, ka atpūta pie ūdens ar bērniem ir darbs. Atslābināties nedrīkst, visu laiku jāseko līdzi notiekošajam, turklāt tas skar pat piepūšamos baseinus mājas pagalmā.

"Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt," norādīja Pauniņa.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem pirmās trīs vietas pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju visu ES dalībvalstu vidū. Pirmajā vietā ir Latvija. Par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāds noslīkušo skaits, tiek saukta Latvijas iedzīvotāju nemācēšana peldēt. Latvijas Peldēšanas federācija sarīkoja aptauju valsts vispārizglītojošās skolās un atklāja, ka pilnvērtīgi peldēt mācās ceturtā daļa skolēnu.

0
Tagi:
VUGD, SPKC
Pēc temata
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Sirds apstājās uz divām stundām: Rīgas ārsti brīnumainā kārtā izglāba noslīkušu bērnu
Rundāles novadā noslīkušais kļuva par septiņdesmit sesto Latvijā 2019. gadā
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību
Salacgrīvas zivju konservu ražotāja AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, foto no arhīva

Uzņēmējs no Latvijas atzina Krievijas šprotu kvalitāti: degustācija Salacgrīvā

8
(atjaunots 15:22 10.08.2020)
Krievijas zivju konservu ražotāji Kaļiņingradas apgabalā īsā laika posmā izdarīja to, ko Latvija sasniedza mērojot ļoti ilgu ceļu. Babris atzina, ka Krievijas šprotes nav sliktākas par Latvijā ražotajām.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Salacgrīvas zivju konservu ražotāja AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris katru nedēļu savā rūpnīcā Vidzemes ziemeļos rīko produkcijas degustācijas, kura tika izgatavota iepriekšējā periodā.

Te lieta ir tajā, ka pat viena pozīcija, piemēram, skumbrija tomātu mērcē, var atšķirties katrā partijā. Faktoru, kuri maina garšu bundžā, ir ļoti daudz: piemēram – izejvielas.

Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā izķertās reņģes atšķiras pēc garšas. Aukstajos ūdeņos taukus uzkrājusī janvāra zivs ir vērtīgāka par sauso vasaras zivi. Un ja loms ir iesaldēts pēc 24 stundām, tad tā jau ir nesvaiga produkcija, kuras smaku negodprātīgie ražotāji mēdz maskēt ar tomātu mērci.

Nianšu mūsdienu zivju ražošanas tehnoloģijās ir ļoti daudz, taču patērētājs ar maku balso par kvalitatīvu preci.

Cena/kvalitāte

Cenas un kvalitātes attiecība, pateicoties kurām tādas rūpnīcas, kā, piemēram, "Kaija" Vecmīlgrāvī un VZK Ventspilī spēja nostiprināties Krievijas mazumtirdzniecībā, protams, arī ir ļoti svarīgs faktors. Te ir svarīgi nepāriet pāri tai līnijai, kad pircējs izspļauj riebīgumu, nevis bauda delikatesi ar nosaukumu "Rīgas šprotes eļļā".

Uz alkšņa kūpinātām zivīm labā eļļā jābūt saliktām akurāti un vēlams ar vēderiem uz augšu – kas nozīmē, ka visticamāk konservi ir iztaisīti nevis no saldētām noliktavas izejvielām, bet no svaiga loma.

Degustācija Salacgrīvas rūpnīcā ir regulārs un nepieciešams process, taču sezonā pēdējais. Vasarā ražotājs ir vāji noslogots: zivis Rīgas jūras līcī sāka ēst planktonus. Reņģu un ķilavu vēderi ir piebāzti ar zaļumiem, un tās nav izejvielas šprotu konserviem.

Babris izlika uz degustācijas galda 53 atvērtas konservu bundžas pluss vienu Krievijas ražojuma bundžu. Lai atvieglotu garšas receptoru darbību, konserviem tiek pievienota tikai rudzu maizes šķēlīte un tase tējas.

 Дегустация шпрот на рыбоконсервном заводе Brīvais Vilnis в Салацгриве.
© Sputnik / Sergey Melkonov
Šprotu degustācija Salacgrīvas rūpnīcā

Bundžas gāja gar galdu, pie kura atradās degustācijas grupa no rūpnīcas kolektīva: laboranti, valdes locekļi, tehnologi. Kā plusu es atzīmēju svaigu garšas niansi tefteļos ābolu mērcē, bet kā mīnusu – faktu, ka vienā no trim partijām skumbrijas tomātu mērcē bija pārāk maz cukura.

Krievijas "Krupnije šproti" izrādījās, starp citu, nesliktas. Par to Babris atklāti saka, ka vien piecu gadu laikā divi ražotāji no KF Kaļiņingradas apgabala izdarīja gandrīz neiespējamo. Izdarīja to, kas Latvijā, kā vadošajā zivju pārstrādes valstī, tika būvēts kopš Livonijas laikiem un intensīvi attīstījās Latvijas PSR.

Kombināta "Za Rodinu!" un zivju pārstrādes kompleksa "Roskon" vadītāji un tehnologi brauca uz Latvijas rūpnīcām pētīt ražošanas pieredzi. Latvijā know-how neslēpa: labāk lai kaimiņi taisa labu produktu, nevis ražo riebīgu maisījumu, iedragājot ticību šprotēs plašam patērētāju lokam. Kas, starp citu, notiek pārāk bieži. Jo pārtikas produkcijas GOST tika iznīcināti līdz ar Padomju Savienības sabrukumu pirms gandrīz 30 gadiem.

Kā atpazīt sliktas šprotes

Tagad pāriesim pie galvenā. Kā atsijāt labo no tā, no kā ir jābēg?

Piemēram, paņemiet no veikala plaukta konservu bundžu un viegli pakratiet to. Ja iekšā kaut kas burbuļo, un uz pašas bundžas pat nav rūpnīcas nosaukuma un adreses, visticamāk, tā ir atkritumu prece.

Daži ražotāji pēc mazumtirdzniecības tīklu pasūtījuma taisa lētu un maz ēdamu preci, kā piemēru var minēt  "Augstākās kategorijas šprotes". No kvalitātes zaudējuma cieš visa nozare, ieskaitot godprātīgo pārstrādes biznesu.

Babris uzsver, ka viņa uzņēmumā galvenais ir produkcijas kvalitāte un kvalitātes kontrole. Viņam pat piedāvāja pārdot rūpnīcas zīmolu, taču viņš atteicās, jo baidījās, ka zem markas "Brīvais vilnis" tiks ražota nekvalitatīva produkcija.

Pie tam biznesmenis skaidro savu pozīciju: slikta preces kvalitāte var atnest peļņu, taču tikai īstermiņa perspektīvā, un pēc tam šādu produkciju neviens  nepirks.

Tādēļ vietējiem ražotājiem atliek tikai viens – strādāt labāk par visiem.

8
Tagi:
šprotes, Latvija, zivrūpniecība
Pēc temata
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Šprotes valsts rezervēm: Latvijas zivju pārstrādātājs netiek galā ar pasūtījumu vilni
Latvijas vēstnieks Krievijā sūdzas par "šprotu stereotipu"