Bankas glabātuvē. Foto no arhīva

Uzdod nepiedienīgus jautājumus: Krievijas klienti sašutuši par Baltijas banku attieksmi

63
(atjaunots 10:39 09.11.2018)
Pēcpadomju valstu klientiem jau tagad ir grūti atvērt kontu Eiropas bankā, taču tālāk būšot vēl sliktāk, uzskata bijušais Igaunijas finanšu izlūkdienesta vadītājs Aivars Pauls.

RĪGA, 9. novembris – Sputnik. Pēc skandāliem ar iespējamu naudas atmazgāšanu Latvijā un Igaunijā Eiropas bankas pastiprina savas klientu pārbaudes sistēmas, daudziem NVS valstu biznesmeņiem atsaka "visādam gadījumam", raksta BBC.

Rūpīgas pārbaudes

Bankas cenšas uzzināt visu par savu potenciālo klientu: cik viņam ir naudas un kontu citās bankās, kāds ir naudas līdzekļu avots, vai viņam ir kriminālā sodāmība. Pat baumām vai minējumiem dzeltenajā presē ir nozīme, pastāstīja Latvijas Banku asociācijas un Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats.

Visus klientus banka iedala riska grupās. Rezidenti – zems risks, nerezidenti – augsts. Rezidentu gadījumā viņu biznesa un reālo darba vietu norādītajā adresē iespējams pārbaudīt fiziski. Nerezidentus pārbauda rūpīgāk un ar to nodarbojas nevis parasti darbinieki, bet menedžeri, kuri beigās arī pieņem lēmumu, vai šādam klientam tiks atvērts konts vai nē, pastāstīja Igaunijas Banku asociācijas pārstāvis un bijušais Igaunijas finanšu izlūkdienesta vadītājs Aivars Pauls.

Klienti tiek pārbaudīti maksas bāzēs Dow Jones vai World Check (Thompson Reuters), kurās informācija tiek atjaunota katru dienu. Tās orientējas uz sankciju sarakstiem, politiskajiem sakariem, vietējiem un starptautiskiem medijiem (tostarp, izmeklēšanām) un tiek sastādīti lielākoties uz publiski pieejamas informācijas pamata. Gadījumā, ja klients ir krievvalodīgs, Baltijas banku darbinieki arī paši spēj apkopot informāciju par viņu, izmantojot meklēšanas sistēmas.

Teorētiski ārzemju klienta pārbaudi var veikt arī auditoru kompānija, taču par šo pakalpojumu ir jāmaksā ap 500 eiro. "Vieglāk pateikt nē (klientam), nekā samaksāt šo naudu," - saka Aivars Pauls.

Kas attiecas uz jau esošajiem klientiem, arī tos bankas pārbauda. Katrā finanšu kredītiestādē ir speciālas programmas, kuras pārbauda visas transakcijas un brīdina gadījumā, ja operācija neatbilst ieprogrammētajam algoritmam un tiek uzskatīta par aizdomīgu. Piemēram, bankas klients uzsāk sakarus ar "sankciju" kompānijām, pārskaita naudu politiķiem vai vienkārši pārskaita netipiski lielas naudas summas. Banku sistēmas var tikt uzstādītas arī uz operāciju izsekošanu, kad klienti pārskaita noteiktas summas uz NVS valstīm. Limits var būt dažāds, piemēram, 50 tūkstoši eiro, vei cita summa.

Mērķis – pēcpadomju valstu klienti

Galvenie cietušie pārbaužu pastiprināšanas rezultātā izrādījušies bijušās PSRS valstu klienti. Jau tagad viņiem ir grūti atvērt kontu, savukārt nākotnē, visticamāk, būs vēl grūtāk, uzskata Aivars Pauls.

To apstiprina arī biznesmeņi.

"Es vēlējos atvērt bankas kontu Eiropā, taču viņi sāka uzdot pavisam nepiedienīgus jautājumus. Cik man ir naudas, kādās bankās. Kāda viņiem ir daļa gar to?" - pauž sašutumu potenciālais klients no Krievijas sarunā ar žurnālistiem.

Aivars Pauls norāda, ka bankas nevēlas sadarboties ar klientiem no NVS, jo "viņus vienkārši nav iespējams pārbaudīt tik rūpīgi, kā to prasa regulators".

Bijušais Danske Bank darbinieks, kurš arī tiek turēts aizdomās sakarā ar noziedzīgām shēmām, norāda, ka agrāk nebija skaidru noteikumu, kam tieši bija jāietilpst klienta pārbaudē, pieļaujamo riska pakāpi banka sev noteica pati. Taču tagad, pēc starptautiskiem skandāliem, bankas nav gatavas riskēt.

63
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (54)
Pēc temata
Rietumu banka joprojām noraksta svešu naudu: ukraiņu biznesmeņi griežas tiesā
Latvijas bankas zaudējušas ieguldījumus gandrīz 8 miljardu eiro apjomā
Olafs Cers: nerezidenti saņems savu naudu un uz visiem laikiem pametīs Latviju
Rietumu banka iedrošina klientus: konti nav atņemti uz visiem laikiem
ABLV Bank krahs Latvijai varētu izmaksāt 8 miljardus eiro
EP slavē Latviju par nerezidentu veiksmīgu padzīšanu no bankām