Brāļu kapi Rīgā. Foto no arhīva

Karš ar mirušajiem: Nacionālās apvienības pārstāvis iesaka "tīrīt" Brāļu kapus

36
(atjaunots 08:52 07.11.2018)
Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts ierosinājis jautājumu par apbedījumiem Rīgas Brāļu kapos. Pēc viņa domām, tajos nav vietas komunistam un čekistam Jānim Cinim.

RĪGA, 7. novembris - Sputnik. "Attēlā redzamā kapu plāksne, kas atrodas Brāļu kapos, nepieder krietnam latviešu karavīram. "Apakšpulkvedis" Jānis Cinis bija LPSR iekšlietu tautas komisāra Simona Šustina vietnieks, kas apstiprināja slēdzienus par 2479 ģimeņu deportēšanu," – saviem sekotājiem Facebook lapā ziņo Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Zeltīts.

Viņš skaidro, ka Cinis bijis īsts komunists un čekists, organizējis genocīdu Latvijā. 1958. gadā Cinis apbedīts Brāļu kapos – centrālajā iecirknī līdzās īsteniem latviešu varoņiem. "Viņa atdusas vieta ir Brāļu kapos, bet tikmēr daudziem viņa upuriem kapa vieta nav zināma," — piebilst Zeltīts.

Dienesta pakāpe "apakšpulkvedis" esot māns, jo Cinim nekad tādas nav bijis, uzskata Zeltīts. "Tas ir tik tipiski Kremļa varai – meli un zaimošana, apbedījot savus noziedzniekus okupētās tautas varoņu kapos. Un paļaušanās, ka kulturālie latvieši to visu pacietīs, jo mirušos taču nedrīkst aiztikt,", — kapavietas izvietojumu pūlas skaidrot Nacionālās apvienības pārstāvis.

Pēc tam R. Zeltīts ziņo, ka tīšām nav cilājis šo tēmu pirms vēlēšanām, jo tas esot ļoti delikāts jautājums, ko nedrīkst izmantot aģitācijai – tas taču ir principiāls jautājums. 

"Brāļu kapi ir latviešu tautas svētvieta. Vai cilvēki, kas liks svecītes karavīriem 11. novembra vakarā, varētu savos ļaunākajos murgos iedomāties, ka viņi noliek svecīti arī genocīda organizētājam?" — ir sašutis politiķis. Tāpēc viņš nolēmis sākt diskusiju. Viņaprāt, jāpārtrauc svētu vietu pazemošana, jo Latvija ir brīva valsts, uzskata publikācijas autors.

Diemžēl dažkārt notiekot citādi: uzstādot kapakmeņus, komunista piecstaru zvaigzni nomaina krusts, tāds pats, kā citiem karavīriem, ziņo Zeltīts. "Ļoti šaubos, ka šis čekists-slepkava pēc jebkādiem kritērijiem skaitījās kristietis," — viņš norāda.

Tālāk viņš skaidro, kāpēc neredz citu izeju, kā vien pārapbedīšanu.

"Es zinu argumentus pret ideju, ka šis čekists būtu jāpārbedī citviet. Jā, "brāļu kapi" apzīmē kopēju karavīru apbedījumu bez tautības un ticības atšķirības. Bet, pirmkārt, ja mērķis ir iztikt bez ticības atšķirības, tad krusta uzlikšana cilvēkam, kas ir piekopis citu reliģiju, arī nav korekta – pat nerunājot par komunistiem. Sākotnēji visām 1936. gadā veidotajām smilšakmens plāksnēm nebija šāda krusta simbola, respektējot karavīru ticības atšķirības. Vēlāk apbedītajiem komunistiem uzstādīja kapa plāksnes ar piecstaru zvaigznes simbolu. Lai cik nekrietna arī bija šāda "teritorijas iezīmēšana", tad vismaz bija skaidrs, kas ir kas.

Otrkārt, jā – ierindas karavīrus, kuri dažādu apstākļu dēļ karojuši zem dažādām varām, nevajadzētu aiztikt – lai dus Dieva mierā. Bet runa ir par noziedznieku. Vai arguments, ka apbedītos nevajag šķirot un kas ir pagājis, tas pagājis, darbotos, ja, piemēram, holokausta upuru kapsētā tiktu apbedīts kāds nacistu kara noziedznieks? Vai Izraēlā kaut kas tāds tiktu paciests?" — sašutis Raivis Zeltīts.

Noslēgumā Zeltīts secinājis, ka izeja ir tikai viena - pārapbedīšana. "Čekistam un komunistam nevajadzētu būt apbedītam latviešu svētvietā, blakus latviešu varoņiem un būtu jāveic viņa pārapbedīšana. Kā domājat jūs?" — publikācijas autors aicināja sākt diskusiju.

Interesanti, ka komentētāju domas dalās: vieni atbalsta Zeltīša nacionālradikālās idejas un iesaka pārapbedīt Ciņa mirstīgās atliekas aiz kapu sētas, bet citi uzskata, ka tamlīdzīga "izrēķināšanās" ar vēsturi var kļūt par lēnas darbības bumbu, un kapu plāksnē vienkārši var sniegt papildu informāciju.

Atzīmēsim, ka Brāļu kapi izveidojās 1915. gada 15. oktobrī, kad šeit zemē guldīti 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karavīri, gājuši bojā 1915. gada 12. oktobrī Tīreļu purvos.

Brāļu kapos apglabāti aptuveni divi tūkstoši kareivju. No 1915. gada šeit apglabāti Pirmajā pasaules karā bojā gājušie strēlnieki, pēc 1917. gada Februāra revolūcijas apglabāti kareivji, kas tika nošauti pēc atteikšanās cīnīties cara armijā, bet 1919. gada pavasarī – sarkanie latviešu strēlnieki, kuri gāja bojā cīņās ar kontrrevolūciju.

Latvijas neatkarības gados Brāļu kapos apglabāja Latvijas armijas virsniekus. 1958. gadā šeit apglabāti Otrajā pasaules karā bojā gājušie kareivji un partizānu brigāžu cīnītāji.

36
Pēc temata
Plāksnītes pie pieminekļiem: Nacionālais bloks tiks skaidrībā ar vēsturisko patiesību
Mēs nevienu nenododam: Garnizona kapos notika tradicionālā talka
Plāksnītes pie padomju pieminekļiem Krievijas vēstniecība Lietuvā uzskata par nekrietnām
Mūžīgs miers un mūžīga slava: 240 padomju karavīri apbedīti Ropažos
Tikai muļķi un nožēlojamie tipi iznīcina un apgāna Sarkanās armijas pieminekļus.