Latvijas Centrālās vēlēšanu komitejas priekšsēdētājs Arnis Cimdars

CVK vadītājs par vēlēšanu vājo apmeklējumu: turpināties nevar

38
(atjaunots 11:54 06.11.2018)
13. sasaukuma Saeimas vēlēšanās piedalījās 54,51% balsstiesīgo.

RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Cilvēki aizvien retāk iegrimst domās par savu artavu valsts vispārējā attīstībā. Ar to skaidrojams vājais neseno Saeimas vēlēšanu apmeklējums, radio Baltkom ēterā paskaidroja Latvijas Centrālās vēlēšanu komitejas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Pēc viņa domām, tā ir vispārēja tendence demokrātiskajās valstīs – cilvēki dzīvo nelielā informācijas telpā un nedomā par savu ieguldījumu vispārējā attīstībā. "Ja mums šķiet, ka kāds airē, bet es varu atpūsties, laiva ies uz priekšu tikai kādu laiku. Ilgi tā turpināties nevar. Vēsture jau ir pieredzējusi tādus brīžus – Otrais pasaules karš. Toreiz cilvēki, kuri piekrita valstī notiekošajam, tāpat negāja uz vēlēšanām, sēdēja uz dīvāna. Nu, ko lai dara," – teica Cimdars.

Augstākais vēlēšanu apmeklējums Latvijā bija vērojams 5. sasaukuma Saeimas vēlēšanās 1993. gadā, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, taču vēlāk rādītājs kritās. 13. Saeimas vēlēšanās 6. oktobrī un trīs dienas ilgajā iepriekšējās balsošanas periodā nobalsoja 54,51% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju.

Latvijas veselības ministre Anda Čakša uzskata, ka iedzīvotāji ar visu ir apmierināti, tāpēc uz vēlēšanām neiet.

"Es uz to skatos no diviem skatupunktiem. Manu personīgo rezultātu es uzskatu par labu, man ielika daudz vairāk plusu, nekā mīnusu. Principā es piekrītu tam, ka zema vēlētāju aktivitāte liecina par to, ka valstī ir stabilitāte. Ja jums viss ir labi – jūs neejat uz vēlēšanām. Mūsu vēlētāji novērtējuši mūsu sasniegumus un neaizgāja uz vēlēšanām atšķirībā no tiem, kuri ar kaut ko nav apmierināti," — Čakša pastāstīja Mixnews.lv.

Latvijas Saeimas vēlēšanas notika 6. oktobrī. CVK dati liecina, ka līdera vietu 13. Saeimas vēlēšanās ieņem partija "Saskaņa" ar 19,8% vēlētāju balstu, otro vietu – partija KPV LV (14,25%), trešo — Jaunā konservatīvā partija (13,59%). Ceturtajā vietā - "Kustība "Par!" (12,04%). Tām seko nacionālais bloks "Visu Latvijai" (11,01%), ZZS (9,91%) un partija "Jaunā vienotība" (6,69%). Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru.

Saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem "Saskaņa" saņem parlamentā 23 deputātu vietas, KPV LV un JKP — pa 16, "Attīstībai/Par" un Vl-TB/LNNK — pa 13, ZZS — 11, "Jaunā Vienotība" — 8. Pārrunas par koalīcijas veidošanos vēl nav vainagojušās panākumiem. Jaunā sasaukuma Saeimas pirmā sēde notiek šodien, pēc tam pašreizējais Ministru kabinets atkāpsies no savām pilnvarām.

38
Pēc temata
Demokrātija latviešu gaumē: "Saskaņu" neuzaicināja uz TV raidījumu par topošo valdību
Iedzīvotāji netic, ka vēlēšanas nesīs pozitīvas pārmaiņas
Vēlēšanu rezultāti: kāda būs Latvijas jaunā valdība
JKP un KPV LV atkārtota tikšanās neko nav devusi: koalīcijas nav
Latvijas policija

Profesionālā darbība vai aplaupīšana? Divas Latvijas skaļās slepkavības versijas

3
(atjaunots 08:44 21.09.2020)
Zvērinātu advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja ar aplaupīšanas mērķi? Vai slepkavība tomēr bija saistīta ar viņa profesionālo darbību? Ja pareiza ir pēdējā versija, tad kāda tieši Rebenoka darbība noveda pie traģēdijas?

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas Valsts policijas pārstāves Gitas Gžibovskas sacītā, pašlaik tiek izskatītas divas zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības versijas, vēsta Mixnews.lv.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu. Valsts policijā jau ziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Taču jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka, viņaprāt, šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu, savukārt par iemeslu kļuva politika – precīzāk, elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Tāpat Krieķis paziņoja, ka šajā lietā ir vēl viens cietušais – Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins. Viņš ir guvis smagas traumas, apgalvo jurists.

Gžibovska paziņoja, ka slepkavības versija saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību policijā arī tiek izskatīta. Tiesa, viņa neprecizēja, ar kādu konkrēti darbību šī slepkavība varētu būt saistīta. Rebenoks nodarbojās gan ar advokatūru, gan ar uzņēmējdarbību, gan ar politiku.

Zināms, ka Rebenoks bija Signes Balderes-Sildedzes – "OlainFarm" vadības locekles – oponents. Viņa ieguva kontroli pār uzņēmumu ar aizbildniecības pār nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgo meitu starpniecību.

Tāpat atgādināsim, ka 2019. gada vasarā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla Rebenoku "Latvenergo" pagaidu padomes vadītāja amatā, taču viņš drīz vien atkāpās no amata "politiskā spiediena" dēļ, precīzāk – premjerministra Krišjāņa Kariņa sašutuma dēļ, un par padomes vadītāja vietas izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Februāra sākumā Rebenoku ietekmes tirdzniecībā apsūdzēja bijušais KPV LV vadītājs Artuss Kaimiņš, savukārt Eglītis iesniedza atlūgumu un nosūtīja Saeimas Mandātu, Ētikas un iesniegumu komisijai lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, kurš atkal centās iecelt Rebenoku "Latvenergo" valdē.

Praktiski vienlaikus Internetā parādījās kompromitējoši materiāli pret Rebenoku, kurš, kā tika apgalvots, tika nolīgts, lai palīdzētu dažiem farmaceitiskās firmas "OlainFarm" īpašniekiem iegūt kontroli pār valdi.

"Sajūta, ka 90. gadi atgriežas"

Par Rebenoka slepkavību jau izteicies Latvijas IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Bijušais Latvijas premjerministrs un bijušais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše, atšķirībā no Ģirģena, jau jūtas kā 90. gados. Šajā sajūtā viņš padalījās ar Facebook lietotājiem.

Repše ievietoja publikāciju, kurā atzīmēja: "Briti spēj pat specdienestu noziegumus ātri atklāt līdz pat vainīgo vārdiem. Vai mūsu dienestiem nebūtu laiks saņemties? Citādi sajūta, ka 90-tie atgriežas."

3
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Baltijas valstis ir Eiropas Savienības līderes pēc tīšu slepkavību skaita
Bijušās prokurores pazušana: policijai ir aizdomas, ka tā ir slepkavība
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

4
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

4
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi