Liepāja

Par mājas pārvaldnieci Liepājā saņemta sūdzība par krievu valodas lietojumu

39
(atjaunots 09:28 06.11.2018)
Valsts valodas centra darbinieki pārbauda sūdzību par nama pārvaldnieci Liepājā, kas nepārvalda latviešu valodu un ar iedzīvotājiem sarunājas tikai krieviski.

RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Kādā no Siļķu ielas namiem Liepājā nama apsaimniekotāja nesarunājas ar iedzīvotājiem valsts valodā. Par to sašutusi viena no mājas iedzīvotājām, vēsta portāls www.liepajniekiem.lv.

Iedzīvotāju sapulce notiek krievu valodā, lai arī pārvaldniece solījusi nodrošināt tulkojumu, taču tas nav noticis. Aptauja par vēlamo apkures pieslēgšanu noritējusi krievu valodā un arī citi svarīgi jautājumi tiek risināti bez latviešu valodas. Mājas iedzīvotāja ir sašutusi par to, ka pēc lūguma sarunāties latviski pārvaldniece reiz pat atbildējusi, ka vajadzētu mācīties valodas.

Arī individuālās sarunās sieviete izmanto tikai krievu valodu. "Mājā, protams, daļa iedzīvotāju ir krievu, taču kādēļ latvieši ir spiesti informāciju saņemt tikai krievu valodā un daļa to pat atbalsta?" – bija neizpratnē mājas iedzīvotāja.

Līdzpilsoņu viedoklis, kuri nevēlas sākt konfliktu un pieprasīt no pārvaldnieces saziņu valsts valodā, neapmierinātajai iedzīvotājai apnicis, un viņa vērsusies pēc palīdzības Valsts valodas centrā.

Tiesa, izrādījies, ka situācija nav gluži tik viennozīmīga: ēku apsaimnieko sava biedrība, un iepriekš nama pārvaldniece ar iedzīvotājiem centusies runāt latviski. Taču patlaban slimības dēļ viņa nevar pildīt savus pienākumus, tāpēc nodevusi tos citam cilvēkam, kurš latviešu valodā nerunā.

"Informācija iedzīvotājiem pieejama krievu valodā, jo es latviešu valodu neprotu. Taču tas nav būtiski, jo esmu tikai uz laiku, kamēr mājas pārvaldniece ir slima," – paskaidroja pagaidu pārvaldniece.

Situācijā iesaistījies Valsts valodas centrs, kur vērsusies par valodu norūpējusies dāma. VVC secinājis, ka Valsts valodas likums patiešām ir pārkāpts.

Valsts valodas centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna portālam pastāstīja, ka saņemot sūdzību, Valsts valodas centrs vispirms izvērtē informāciju un noskaidro apstākļus.

"Visbiežāk cenšamies vispirms konsultēt pārkāpējus – ja informāciju par konkrēto pārkāpēju saņemam pirmoreiz, neviens uzreiz neizrakstīs viņam protokolu," – mierināja speciāliste. Viņa skaidroja, ka situācijā, ja iespējams pārkāpumu novērst, VVC piešķir tam nepieciešamo laiku. Pēc tam speciālisti no jauna veic pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tiek darīts viss iespējamais.

"Visbiežāk šie pārkāpumi ir krievu valodas pašpietiekamības vietās, lielajās pilsētās, kurās etniskais sastāvs ir proporcionāli par labu citiem etniskiem grupējumiem. Ikdienā šiem cilvēkiem nav nepieciešams lietot valsts valodu, tādēļ viņiem ir problēmas komunicēt latviešu valodā. Ja ikdienā valodu nelietojam, tā aizmirstas," - paskaidroja S.Pāvulēna.

Kopumā, speciāliste vērtēja, valsts valodas lietojums valstī uzlabojies, taču risks ir pastāvīgs, jo jāņem vērā, darbaļaužu pārvietošanos, turklāt Latvijā ierodas studenti no ārzemēm, uzņēmēji no trešajām valstīm, tāpēc risks ir diezgan augsts. Viņa piebilda, ka ikviena pilsoņa pienākums, novērojot Valsts valodas likuma pārkāpumus sabiedriskā vietā, ir tiesības aizrādīt par kļūdām, valsts valodas neizmantošanu un ziņot par citiem pārkāpumiem.

39
Pēc temata
Aizvainoja kā pilsoni: Swedbank krieviski atteica latvietei kredīta piešķiršanā
VVC direktora bažas: daži ierēdņi apšauba latviešu valodas statusu
Sods un trolings no VVC: plakātiem par krievu skolu aizsardzību jābūt latviešu valodā
Covid-19 tests, foto no arhīva

Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi

0
(atjaunots 18:58 10.07.2020)
SPKC jau zina, ka viens no inficētajiem atvedis koronavīrusu no ārzemēm, savukārt vēl pieci kontaktējuši ar inficēto. Speciālisti noskaidro, kā tika inficēti vēl pieci cilvēki.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizritējušajā diennaktī tika veikts 1841 Covid-19 tests un atklāti 11 jauni inficēšanās gadījumi.

SPKC paskaidroja, ka, saskaņā ar viņu rīcībā esošajiem datiem, viens inficētais atvedis koronavīrusu no ārzemēm. Vēl pieci cilvēki kontaktēja ar saslimušo. Saistībā ar atlikušajiem pieciem jauniem gadījumiem speciālisti veic izmeklēšanu.

Toties aizritējušajā diennaktī neviens ar Covid-19 diagnozi nav nonācis slimnīcā. Pašlaik stacionāros ārstējas trīs ar koronavīrusu inficētie. Viens no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Visā pandēmijas laikā no slimnīcām ir izrakstīti 183 pacienti.

Ir veikti 165 610 testi. Kopējais inficēto skaits ir 1165. 30 cilvēki ar Covid-19 diagnozi ir miruši.

SPKC izmeklē visus jaunos inficēšanās gadījumus. Tas draudēja pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu Latvijā.

Tikmēr Valsts policijā atzīmēja, ka gadījumā ar braucieniem Eiropas Savienības robežās, inficētos atsekot nav iespējams. Robežas ir atvērtas un cilvēki brīvi pārvietojas.

Turklāt ne visi atceras, ka ierodoties Latvijā no valstīm, kur saslimstība ar koronavīrusu pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedza 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits
Satversmes tiesa, foto no arhīva

Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei

6
(atjaunots 17:57 10.07.2020)
Tiesībsargs vēlreiz pierādījis savu taisnību – nenodarbinātu personu ar invaliditāti un senioru pabalstu apmēri ir pretrunā ar Satversmi.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem tā esošajā apmērā ir pretrunā ar Satversmi, konstatēja Satversmes tiesa (ST).

Prasību tiesā 6. martā iesniedza tiesībsargs Juris Jansons.

Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem ar invaliditāti un tiem nenodarbinātajiem cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbavietā, kā arī valsts maksā viņa bērniem par apgādnieka zaudēšanu. No 1. janvāra minimālā invaliditātes pensija ir paaugstināta no 80 līdz 128 eiro mēnesī, invalīdiem kopš bērnības – no 122,69 līdz 196,30 eiro mēnesī.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2020. gada janvārī invaliditātes pensiju saņēma 74 411 Latvijas iedzīvotāji. Taču minimālā pensija ir 33 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, gandrīz pusei no kopējā skaita. 12 215 (69%) sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji ir invalīdi kopš bērnības. Tie ir 63% no visiem sociālās palīdzības saņēmējiem Latvijā.

Saskaņā ar Invaliditātes likumu un Valsts pensiju likumu, invaliditātes pensijas mērķis ir garantēt sociālo nodrošinājumu cilvēkam, kurš objektīvu iemeslu dēļ pavisam vai daļēji nespēj gūt ienākumus patstāvīgi.

Tiesībsargs paziņoja, ka cilvēki ar invaliditāti nostādīti pazemojošā stāvoklī un ka pabalsta nepietiekamība neļauj viņiem, piemēram, saņemt medicīniskos pakalpojumus, kas negatīvi ietekmē viņu veselību. Pēc viņa domām, pienācīgas pensijas nodrošināšana invalīdiem ir valsts pienākums, un šīs saistības ir jāizpilda nekavējoties, neraugoties uz esošo ekonomiskās attīstības līmeni valstī.

ST nonāca pie secinājuma, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētais pabalsta apmērs attiecībā uz nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem ir pretrunā ar Satversmi. Attiecībā uz šīm iedzīvotāju kategorijām norma, kura nosaka šo pabalstu apmēru, zaudēs spēku no 2021. gada 1. janvāra.

Atzīmēsim, ka šī ir jau otra skaļā lieta, kurā tiesībsargs ir guvis uzvaru. Iepriekš viņš spēja pierādīt, ka Satversmei neatbilst garantētai minimālo ienākumu līmenis. Rindā gaida trešā prasība – par nepietiekamu mediķu atalgojuma palielinājumu.

6
Tagi:
Satversmes tiesa, pabalsts, Jansons
Pēc temata
Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz – mediķu algu dēļ
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ