Zivju pārstrādes uzņēmums Brīvais vilnis

Latvijas zivju pārstrādē kļūst arvien mazāk konkurentu: Babris nopirka "Brīvo vilni"

112
(atjaunots 17:34 05.11.2018)
Vairāki zivju pārstrādes nozares uzņēmumi pēc Krievijas ieviestā piegādes aizlieguma pārtraukuši savu darbību, līdz ar katra uzņēmuma aiziešanu Baltijas tirgū samazinās konkurence, taču, pēc Arnolda Babra domām, šprotu ražotāju joprojām esot pārāk daudz.

RĪGA, 5. novembris – Sputnik. Zivju pārstrādes uzņēmums "Brīvais vilnis" nomainījis īpašniekus, visas kompānijas akcijas nopirkusi firma "Mūsu investīciju fonds", kura pieder "Brīvais vilnis" izpilddirektoram un valdes loceklim Mārim Trankalim un valdes priekšsēdētājam Arnoldam Babrim, vēsta Press.lv.

Saskaņā ar oficiāli regulētās informācijas centralizētās glabātuves sistēmas publicēto paziņojumu, kompānijas A Corporation un Baltic Finance&Capital pārdevušas visas tām piederošās kompānijas "Brīvais vilnis" akcijas firmai "Mūsu investīciju fonds", kuras īpašnieki ir Trankalis (50,21% kapitāldaļu) un Babris (49,79%).

Saskaņā ar Firmas.lv datiem, no 2018. gada 24. oktobra firmas A Corporation un Baltic Finance&Capital piederēja Kanādā reģistrētai firmai Nordburg Nordic L.P., kuras beneficiāri bija Baltkrievijas pilsonis Deniss Damme un Ukrainas pilsone Anna Oņiščenko.

Līdz 24. oktobrim vienīgais Baltic Finance&Capital īpašnieks bija Latvijas bankas Baltic International Bank līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs, savukārt vienīgais A Corporation īpašnieks – viņa brālis un Baltic International Bank līdzīpašnieks Vilorijs Belokoņs.

2018. gada pirmajā pusgadā "Brīvais vilnis" apgrozījums sastādīja 3,7 miljoni eiro, un zaudējumi – 316,6 tūkstoši eiro. Uzņēmums cieš zaudējumus kopš 2015. gada. 2017. gadā "Brīvais vilnis" apgrozījums sastādīja 6,8 miljonus eiro, zaudējumi – 1,1 miljonu eiro. Pērn uzņēmumā "Brīvais vilnis" strādāja 264 cilvēki.

Iepriekš Latvijas Avīze paziņoja, ka kopš vasaras zivju pārstrādes nozarē tika apspriesta iespējamā "Gamma-A" kompānijas apvienošanās ar uzņēmumu "Brīvais vilnis". Tika ziņots, ka uzņēmums "Gamma-A" nespēja pārvarēt 2015. gadā Krievijas ieviestā zivju produkcijas importa aizlieguma sekas un zivju konservu pieprasījuma kritumu Vidusāzijā un citās pēcpadomju valstīs. "Gamma-A" zaudējumi pieauga, līdz ar ko uzņēmumā aizdomājās par ražošanas izbeigšanu vai apvienošanos.

Lasis
© Sputnik / Валерий Шустов

"Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris sarunā ar Latvijas Avīze paziņoja, ka pašlaik Latvijas zivju konservu ražotāju tirgū ir pārāk daudz spēlētāju, apmēram par trešdaļu vairāk, nekā nepieciešams, konkurence ir ļoti sīva, kompānijas cīnās par pasūtījumiem, taču ražošanas izdevumi ir augsti. Pēc viņa domām, šāda situācija nebūtu radusies, ja valsts vēl pirms dažiem gadiem būtu likusi lietā tās rīcībā esošos instrumentus, lai sodītu uzņēmumus, kuri izmantojuši dažādas shēmas, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, pārkāpuši sanitārās normas un mānījuši patērētājus. Tādējādi šobrīd kompāniju skaits nozarē būtu bijis mazāks.

Atgādināsim, ka 2015. gada jūnija sākumā "Rosseļhoznadzor" ieviesa aizliegumu zivju produkcijas piegādēm Krievijā no Latvijas un Igaunijas sistemātisku pārkāpumu dēļ, kuras iestāde atklājusi inspekcijas laikā, kā arī sakarā ar kancerogēnās vielas benzopirēna saturu produkcijas sastāvā.

2017. gada decembra vidū "Rosseļhoznadzor" atcēla aizliegumu šprotu piegādēm uz Krieviju diviem Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem. Atļauja piegāžu atjaunošanai attiecas uz Latvijas uzņēmumu SIA "Karavela" (zivju konservi, konservējumi burkās), kā arī uz igauņu kompāniju DGM Shipping AS (zivis un zivju produkcija – no ķilavām, reņģēm).

112
Pēc temata
Kaļiņingradā ražo labākas šprotes nekā Latvijā
Baltijas jūrā trūkst zivju: Polija vēlas pirkt mintajus Krievijas Tālajos Austrumos
Latvija reklamēs šprotes Parīzē uz 28,5 tūkstošu eiro vērta stenda
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

3
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

3
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

7
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

7
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju