Alkoholis

Anonīmais alkoholiķis: Latvijā dzērāji bieži "uzkāpj uz korķa"

66
(atjaunots 12:04 05.11.2018)
Pērn Latvija ieņēma otro vietu Eiropas Savienībā pēc mājsaimniecību alkohola izdevumiem.

RĪGA, 5. novembris – Sputnik. Latvijas alkoholiķi atšķiras no tiem, kas dzīvo citās valstīs, paziņoja radio Baltkom ēterā Anonīmo alkoholiķu biedrības dalībnieks Aivars.

Viņš norādīja, ka Latvijā alkoholiķi bieži "uzkāpj uz korķa".

"Itālijā, Francijā, Spānijā un Portugālē ir vairāki simti aktīvu anonīmo alkoholiķu grupu. Tur cilvēki drīkst dienas laikā izdzert glāzi vīna, tas jā. Es pats esmu apmeklējis vienu no astoņām grupām Sicīlijā. Ir jāsaprot, ka ne visi cilvēki spēj pārstrādāt vienus un tos pašus produktus. Tas ir ģenētisks faktors. Organisms var normāli bez sekām pārstrādāt 150 gramus 40 grādu stiprā alkohola diennaktī. Protams, organisms pierod," paziņoja viņš.

Aivars pastāstīja, ar ko Latvijas alkoholiķis atšķiras no amerikāņu.

"Mums ir daudz "uz korķa uzkāpušu" dzērāju. Ja cilvēks ASV nemaksās par dzīvokli pusgadu, viņu izmetīs, savukārt pie mums cilvēkiem ir pa 3 tūkstošiem eiro lieli parādi, un viņi turpina dzīvot turpat," piebilda viņš.

Šī gada rudenī Latvijā bija vairāk nekā 60 anonīmo alkoholiķu grupas. Viņu tikšanās notiek reizi nedēļā.

Pērn Latvija ieņēma otro vietu Eiropas Savienībā pēc mājsaimniecību alkohola izdevumiem. Par līderi pēc alkohola izdevumiem kļuva Igaunija: iedzīvotāji tērē 5,8% ienākumu alkoholam. Otrajā vietā ir Latvija (4,8%), trešajā – Lietuva (4,2%). Tālāk ierindojušās Čehija un Polija (3,6%) un Ungārija un Somija (2,9%).

Taču pēdējo desmit gadu laikā latvieši sākuši mazāk tērēt alkoholam: 2006. gadā izdevumu daļa sastādīja 5,3%. Lietuvā 2006. gadā alkoholam tika tērēti 5,2% visu mājsaimniecību ienākumi. Vairākās valstīs stipro dzērienu izdevumi ir pieauguši: Kiprā no 1,6% 2006. gadā līdz 2% 2016. gadā, Čehijā – no 3,2% līdz 3,6%.

Vismazākā alkohola izdevumu daļa ir tādās "vīna" valstīs kā Spānija (0,8%), Itālija (0,9%), Austrija (1,3%), Portugāle (1,4%) un Vācija (1,5%).

Eiropiešu alkohola izdevumi pērn bijuši vienādi ar medicīnas izdevumiem un pārsniedza izglītības un sociālo garantiju tēriņus.

66
Pēc temata
Dzeriet, rīdzinieki: Ušakovs ļāva iegādāties alkoholu vakaros, tomēr ne visur
Igaunijas alu pārdod uz Latviju, lai pēc tam pārdotu... igauņiem
VID: izmaiņas alkohola tirdzniecībā radīs pretēju efektu
Skola

Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās

3
(atjaunots 16:47 11.07.2020)
Otrais koronavīrusa vilnis ir nekas salīdzinot ar Latvijas valdības koalīcijas cerībām, ka "Saskaņai" neizdosies iekļūt Rīgas domē. Tādēļ vēlēšanām augusta beigās būs, turklāt būt vēlēšanu iecirkņos skolās.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Neraugoties uz otrā koronavīrusa viļņa varbūtību Latvijā, valdība, izskatās, nolēmusi neatcelt pirmstermiņa Rīgas domes vēlēšanas. Turklāt vēlēšanu iecirkņi, līdzīgi pirms koronavīrusa laikmetam, atradīsies Rīgas mācību iestādēs.

Burtiski līdz pēdējam brīdim Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) un citās ar vēlēšanām saistītās instancēs nebija noteiktības – vai jāļauj vēlēšanu iecirkņiem strādāt Rīgas skolās un ģimnāzijās tieši pirms jaunā mācību gada sākuma.

Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva
Sputnik / Sergey Melkonov

Pozitīvu lēmumu šajā jautājumā acīmredzot ietekmējuši vairāki faktori. Pirmkārt, skolu tīkls ir visērtākais vēlēšanu rīkošanai. Otrkārt, jau ir skaidrs, ka vēlētāju aktivitāte vēlēšanās (ņemot vērā vasaras pēdējās brīvdienas, jauna mācību gada gaidas un politisko partiju zemo autoritāti) jau tā būs neliela. Un ja vēl arī vēlēšanu iecirkņi mainītu savu ierasto atrašanās vietu, situācija ar vēlētāju aktivitāti vispār varētu izrādīties kritiska.

Tādēļ, ar koalīcijas partiju "svētību", kuras tic vēlēšanu tradicionālā līdera – "Saskaņas" – zemajiem reitingiem, balsošanu nolēma vairs neatlikt.

Maskas izdalīs bez maksas

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas publicēto informāciju, lai mazinātu Covid-19 izplatības risku, vēlētājiem 29. augustā vēlēšanu iecirkņos nāksies vilkt sejas maskas, dezinficēt rokas, ievērot divu metru distanci. Tiem, kam nebūs sejas maskas, CVK sola bez maksas piešķirt vienreizlietojamo masku. Tāpat CVK darbinieki iesaka vēlētājiem paķert līdzi pildspalvu vēlēšanu lapas aizpildīšanai.

Kopumā Rīgā strādās 156 vēlēšanu iecirkņi, kuri vēlēšanu dienā būs atvērti no plkst. 7:00 līdz 22:00. Vēlētājiem būs iespēja nobalsot iecirkņos arī pirms vēlēšanu dienas: 26. augustā no plkst. 16:00 līdz 21:00, 27. augustā no plkst. 9:00 līdz 16:00 un 28. augustā no plkst. 12:00 līdz 20:00.

Vēlētāji drīkstēs balsot savā vai jebkurā citā vēlēšanu iecirknī Rīgā. Tāpat, ja veselības stāvoklis vai citi apstākļi (piemēram, drošības līdzeklis) neļauj ierasties vēlēšanu iecirknī, pastāv iespēja nobalsot dzīvesvietā, iepriekš iesniedzot pieteikumu CVK.

Vēlēšanās drīkstēs piedalīties vēlētāji, kuri deklarējuši Rīgā dzīvesvietu līdz 31. maijam. Rīgas domes deputātus drīkst vēlēt arī tie, kam Rīgā pieder nekustamais īpašums – taču dalībai vēlēšanās viņiem nāksies piereģistrēties laika posmā no 30. jūlija līdz 15. augustam.

Vai tiesības ir?

Divas lietas, kurām vērts pievērst uzmanību sakarā ar gaidāmajām vēlēšanām. Pirmkārt, situācija ar nepilsoņiem: saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, galvaspilsētas varasiestādes drīkst ievēlēt Latvijas pilsoņi un ES valstu pilsoņi, kuri ir deklarēti Rīgā vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki Rīgā. Taču šīs tiesības ir liegtas tūkstošiem rīdzinieku, kuri dzīvo (strādā, maksā nodokļus) Latvijas galvaspilsētā.

Otrkārt: ja nenotiks nekas ekstraordinārs, tad jau septembrī galvaspilsētā būs vērojama ārkārtīgi interesanta parādība. Rīgā ierastā režīmā notiks pašvaldības sēdes, kamēr Saeima turpinās strādāt "pusattālinātā" režīmā.

Vismaz pagaidām no Rīgas domes pagaidu administrācijas nav saņemta informācija, ka tiktu gatavota "attālinātās balsošanas" sistēma, līdzīgi parlamentā ieviestajai sistēmai.

3
Tagi:
vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
Lojalitāte partijām krītas: kā iedzīvotāji izvēlas, par ko balsot
Latvijas iedzīvotāji ir noilgojušies pēc "stiprās rokas"
Kafejnīca

Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc

6
(atjaunots 15:27 11.07.2020)
Jaunu pasākumu ieviešanu, kuri ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbu Latvijā, tūrisma nozare uztvēra vairāk nekā nepriecīgi, gaidot jaunus triecienus.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

Kultūras, sporta, izklaides iestāžu, tai skaitā diskotēku, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un baznīcu darba laiks nedrīkst sākties agrāk par plkst. 6:00 un beigties vēlāk par plkst. 0:00, kinoseansi ārpustelpās var turpināties līdz plkst. 2:00.

Turklāt, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus drīkst atrasties iestādē, apmeklētājiem redzamā vietā (pie ieejas un pie kases).

Tāpat līdz 1. septembrim plānots pagarināt ierobežojumus cilvēku skaitam, kuri drīkst vienlaikus atrasties sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Pie viena galdiņa iestādē varēs sēdēt ne vairāk par četriem cilvēkiem, ja viņi nav vienas mājsaimniecības locekļi, savukārt terasē – ne vairāk par 8 cilvēkiem.

Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele skaidroja šādus ierobežojumus ar to, ka, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) iegūto informāciju, viens no kontaktēšanas veidiem, kura rezultātā notiek inficēšanās, ir izklaides pasākumi, privāti pasākumi un sabiedriskās ēdināšanas vietas – bāri, kafejnīcas un klubi, vēsta Rus.lsm.lv.

Tūrisms šokā

Taču Rīgas Tūrisma attīstības biroju Viņķeles skaidrojumi nemierina.

Biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis uzsver, ka katram ierobežojumam būs ekonomiskas sekas. Šajā gadījumā – klientu skaita un apgrozījuma kritums.

Tikmēr Latvijā šobrīd tiek fiksēts augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā, atzīmē Jenzis.

Pašos restorānos pret ierobežojumiem attiecās mierīgāk. Restorāna "Buržujs" vadītājs Gaitis Burba pastāstīja, ka jaunajiem ierobežojumiem nebūtu īpaši jāietekmē bizness, jo normāla viesu komplektācija restorānā ir 2-4 cilvēki. Vai līdz 8 cilvēkiem, ja ņem vērā terasi.

6
Tagi:
tūrisms, bezdarbs
Pēc temata
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Cilvēki aizbrauc no Rīgas, lai dzīvotu un strādātu
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
RT

"Reportieri bez robežām" nosodīja Latviju un Lietuvu par situāciju ar RT

0
(atjaunots 18:24 11.07.2020)
Organizācijā atzīmēja, ka Baltijas republikas varēja rīkoties savādāk – pieprasīt redakcijas neatkarības garantijas.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Starptautiskā organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF) nosauca Latvijas un Lietuvas RT retranslācijas aizliegumu, kā arī aizliegumu attiecībā pret aģentūru Sputnik par "ļaunprātīgu ES sankciju politikas izmantošanu", vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz organizācijas paziņojumu.

RSF nosodīja Baltijas valstu rīcību un atzīmēja, ka ES sankcija nav likumīgs vai piemērots instruments "Krievijas propagandas" apkarošanai.

"Lai arī ir likumīgi aizsargāt un virzīt neatkarīgas un drošas ziņu reportāžas, RSF izskata šīs slēgšanas kā ļaunprātīgu ES sankciju politikas izmantošanu. Mediju aizliegšana vai slēgšana nav daļa sankciju, kuras tika pieņemtas pret [mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju] Kiseļovu," teikts paziņojumā.

Organizācijā piebilda, ka aizlieguma vietā Baltijas valstis varēja pieprasīt no visiem medijiem redakcijas neatkarības garantijas. Likumīgu saistību neizpildīšanas gadījumā viņi "drīkst piemērot likumīgas sankcijas ar tiesas kontroles nosacījumu, kas tiks noteikts".

"Vienādu prasību noteikšana visiem masu medijiem (neatkarīgi no to izcelsmes valsts) ļauj izvairīties no atbildes pasākumiem no valstu puses, kuras veic informācijas karus," uzsver RSF.

Kā jau iepriekš stāstījām, trešdien Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) paziņoja par piecu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu valstī - RT, RT HD, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary.

Iepriekš telekanālu RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV retranslāciju aizliedza Latvija, kura turklāt aicināja ES valstis rīkoties analoģiskā veidā. Gan Viļņa, gan Rīga argumentēja savu lēmumu ar to, ka telekanālus vada mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru ir spēkā Eiropas Savienības sankcijas.

Taču Kiseļovs ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, kamēr RT vadītāja ir Margarita Simoņana, pret kuru nav ieviestas nekādas ES sankcijas. Arī pret mediju grupu "Rossija segodņa" nav ieviestas nekādas sankcijas. Šīs kompānijas ir divas atsevišķas juridiskas personas, šī informācija ir sen zināma un ir publiski pieejama.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Baltijā ir manāmi cirkulējoši pasākumi attiecībā pret Krievijas medijiem. Pēc viņas sacītā, Baltijā arvien sliktāk slēpj savu apsēstību ar rusofobiju un nolūkus jebkādos veidos atbrīvoties no Krievijas informatīvās klātbūtnes savā mediju telpā.

0
Tagi:
vārda brīvība, Sputnik, RT
Pēc temata
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Eksperts: RT var vērsties tiesā aizlieguma Latvijā un Lietuvā dēļ
RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, kā strādāt pret Krieviju
KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām