Guntis Ulmanis. Foto no arhīva

Ulmanis: prezidentam jāpadomā par ceturto premjera amata kandidātu

30
(atjaunots 10:55 05.11.2018)
Latvijas prezidentam jāpadomā, kas būs, ja visi trīs viņa izvēlētie premjerministra amata kandidāti nesaņems Saeimas vairākuma atbalstu, paziņoja Guntis Ulmanis.

RĪGA, 5. novembris – Sputnik. Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa nosauktie premjerministra amata kandidāti varētu nesaņemt Saeimas vairākuma atbalstu, tāpēc jau tagad būtu vērts padomāt arī par ceturto kandidātu, kuru varētu izvirzīt šim amatam, paziņoja telekanāla LNT intervijā bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.

Iepriekš prezidents Raimonds Vējonis nosauca trīs valdības vadītāja amata kandidātus: Jāni Bordānu (Jaunā konservatīvā partija), Aldi Gobzemu (KPV LV) un Arti Pabriku ("Attīstībai/Par!"). Koalīcijas veidošanas darbu Vējonis novērtēja kā neapmierinošu un paziņoja, ja līdz 6. novembrim partijas nenonāks pie kopsaucēja, viņam nāksies intensificēt darbu no savas puses. Pēc viņa sacītā, ja būs nepieciešams, 7. novembrī viņš ir gatavs vēlreiz tikties ar Bordānu, Gobzemu un Pabriku un pēc tam izdarīt izvēli par labu vienam no kandidātiem.

Pēc Ulamaņa domām, Vējonim derētu padomāt arī par ceturto premjerministra amata kandidātu.

"Droši vien prezidentam būs padomā kaut kas arī par to, kam jānotiek, ja šie trīs neviens nesaņems atbalstu. Un man šķiet, ka tā tas varētu arī notikt," pateica bijušais Latvijas prezidents.

Pēc viņa domām, pastāv liela varbūtība, ka premjeru pirmajā piegājienā apstiprināt neizdosies.

"Es domāju, ka pirmajā kārtā varētu nesaņemt vairākumu. Un tuvākajās - otrajā vai trešajā kārtā - premjeru varētu apstiprināt," uzskata Ulmanis.

Iepriekš bijušais Latvijas prezidents paziņoja, ka iestājas par koalīcijas veidošanu, pamatojoties uz partiju programmām.

"Ja kādai partijai ir atsevišķi punkti, ko tā stingri atbalsta, bet pārējie šos punktus absolūti nepieņem, tas ir saprotams. Taču vēlēšanas notika civilās sabiedrības vidū, ievēlēti 100 deputāti no Latvijas civilās sabiedrības, viņiem ir jāsarunājas," paziņoja Ulmanis.

Pēc viņa domām, atsvešināties uzreiz no kaut kādas partijas, "nepaskaidrojot, pat nesveicinoties", nedara godu politiķiem. Un tas, ka sešas partijas uzreiz atteikušās no koalīcijas veidošanas ar "Saskaņu", ir neaudzinātība.

Ulmanis uzsver: nerunāt ar atsevišķu deputātu grupu, un "Saskaņa" ieguvusi gandrīz ceturtdaļu mandātu, – nozīmē pateikt gandrīz 25% vēlētāju: jūs nepiedalāties valsts nākotnes noteikšanā.

Latvijas Saeimas vēlēšanas notika 6. oktobrī. Saskaņā ar CVK datiem, pirmo vietu 13. Saeimas vēlēšanās ieņem partija "Saskaņa" ar 19,8% vēlētāju balsu, otrā vieta ir KPV LV partijai (14,25%), trešā – Jaunajai konservatīvajai partijai (13,59%). Ceturtajā pozīcijā "Attīstībai/Par!" (12,04%), tālāk seko nacionālais bloks "Visu Latvijai" (11,01%), Zaļo un zemnieku savienība (9,91%) un partija "Jaunā Vienotība" (6,69%). Pārējās partijas nepārvarēja 5% barjeru. Tādējādi, pēc vēlēšanu rezultātiem, "Saskaņa" saņem 23 deputātu vietas Saeimā, KPV LV un JKP – 16, "Attīstībai/Par!" un VL-TB/LNNK – 13, ZZS – 11, "Jaunā Vienotība" – 8.

30
Temats:
Kas stāsies pie stūres: Latvijas jaunās valdības veidošana (102)
Pēc temata
Aptauja: vai jaunā valdība mainīs Latvijas ārpolitiku
"Katra jauna valdība cenšas sarežģīt dzīvi": biznesmenis par haosu Latvijā
Jurkāns: valdība zog Latvijā miljardus, bet auni turpina bungot
Krievijas vēstnieks: Latvija neuzdrošināsies draudzēties ar Krieviju pret NATO un ES gribu
Covid-19 antivielu testi, foto no arhīva

Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem

10
(atjaunots 15:52 30.11.2020)
Tomēr Veselības ministrijā atzīmēja, ka, ja situācija ar koronavīrusu valstī mainīsies, testēšanas algoritms var tikt pārskatīts.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne paziņoja, ka dotajā posmā netiek plānots paplašināt Covid-19 testēšanu, iekļaujot testēšanas algoritmā cilvēkus, kuri strādā noteiktās profesijās, kā tas notika pavasarī, raksta Press.lv.

Uz jautājumu, vai netiek plānots prioritāri testēt noteiktas cilvēku grupas, ja tas būs nepieciešams drošai profesionālo pienākumu izpildei, Veselības ministrijas pārstāve atbildēja, ka pagaidām šādu plānu nav, bet, ja situācija mainīsies, testēšanas algoritms var tikt pārskatīts.

Veselības ministrija uzskata, ka esošais algoritms garantē mērķtiecīgu valsts apmaksātu testēšanu – tā ir pieejama visiem ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ja rodas saslimšanas simptomi vai epidemioloģiskie rādītāji. Turklāt Slimību profilakses un kontroles centrs lemj, kādos gadījumos ir pamats plašākai testēšanai uzņēmumos, skolās un citās iestādēs.

Tāpat testēšana tiek nodrošināta medicīnas iestādēs un sociālās aprūpes centros, kur ir daudz riska grupu.

Veselības ministrijā atzīmēja, ka pašlaik testēšanas punktos visā Latvijā rindu nav, un jebkurš cilvēks, iepriekš pierakstoties, var operatīvi nodot testu tajā pašā vai nākamajā dienā un tikpat operatīvi saņemt rezultātus.

10
Tagi:
Latvija, koronavīruss, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi
P. Stradiņa slimnīca, foto no arhīva

Ar pneimoniju mājās: slimnīcās beidzas gultasvietas pacientiem

15
(atjaunots 15:02 30.11.2020)
P. Stradiņa slimnīca vairs nevar uzņemt visus pacientus ar pneimoniju – dažiem nāksies ārstēties ambulatori.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Vieglākos plaušu iekaisuma gadījumos tagad nākas ārstēties mājās – slimnīcās nav vietu, vēsta LTV.

Vakar Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš savā uzrunā Latvijas iedzīvotājiem atzina, ka veselības sistēma valstī ir uz izdzīvošanas robežas, savukārt ieviestie drošības pasākumi nav atnesuši gaidīto efektu.

Pacientu skaits ar Covid-19, kuri nokļuvuši stacionāros, sasniedzis 510 cilvēkus. Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijas valsts sekretāre Diāna Mūrmane-Umbraško pastāstīja, ka šobrīd Covid-19 slimniekiem ir pieejamas 629 gultasvietas, savukārt akūtas nepieciešamības gadījumā to skaitu iespējams palielināt par 81. Tomēr var pienākt brīdis, kad veselības aprūpes sistēma nebūs spējīga palīdzēt visiem, kam ir nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Venspilī
© Sputnik / Sergey Melkonov

Mediķi uzsver: slimnieku jau ir tik daudz, ka visus uzņemt nav iespējams. Piemēram, Mārtiņš Purenkovs, P. Stradiņa slimnīcas interns atzīmēja, ka visnopietnākās komplikācijas, no kurām pacients var pat nomirt, – tā ir pneimonija un elpceļu mazspēja. Pacienti visbiežāk nokļūst slimnīcā šo iemeslu dēļ. Diemžēl slimnīca vairs nevar uzņemt visus pacientus ar pneimoniju, atzīmēja viņš. Medicīnas darbinieki cenšas sekot līdzi tam, vai pacients spēj turpināt ārstēties ambulatori – vai arī viņš ir jāievieto stacionārā.

Par to, ka tas var notikt, ārsti ir brīdinājuši jau vairākas reizes. Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs iepriekš skaidroja, ka ne tik svarīgas ir gultasvietas, bet gan personāla skaits, kurš netiek galā ar lielo pacientu skaitu. Neskaitot pārējo, liels daudzums mediķu šobrīd ir inficēto kontaktpersonas vai arī paši slimo ar Covid-19.

15
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, veselības aprūpes sistēma, Latvija
Pēc temata
"Slimnīcas ir pilnas ar inficētajiem": aizsardzības ministrs aicina rīkoties radikāli
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

0
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

0
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju