Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Foto no arhīva

"Latviju apsteidz pat Rumānija un Bulgārija": eksprezidente par "trekno gadu" skumjo galu

57
(atjaunots 09:58 05.11.2018)
Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pastāstīja, kāpēc valsts praktiski pēc visiem parametriem atpaliek no citām Eiropas Savienības valstīm un mūžīgi velkas astē.

RĪGA, 5. novembris – Sputnik. Pēc bijušās Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas domām, viena no globālākajām valsts problēmām ir varasiestāžu tālredzības trūkums, vēsta Grani.lv.

Vīķe-Freiberga paskaidroja, ka Latviju vada labi organizēts mazākums, kurš vadās pēc savām diezgan šaurām interesēm un nav pieradis paļauties uz ilgtermiņa perspektīvu.

Latvijā valda mazākums

Bijusī prezidente atgādināja, ka citu Eiropas Savienības valstu vidū Latvija visbiežāk stāv jebkādu reitingu beigās, un pastāv jau tādas nozares, kur to apsteidz pat Bulgārija un Rumānija, piemēram, pēc ceļu kvalitātes.

Iepriekš ziņots, ka Globālajā konkurētspējas reitingā Latvija pēc ceļu kvalitātes ieņēma 107. vietu pasaulē no 137 valstīm. Pērn pēc šī rādītāja Latvija ieņēma 95. vietu un gada laikā stipri noslīdēja lejā. Salīdzinājumam: Lietuvai ir 37. vieta, Igaunijai – 38.

Tāpat Vīķe-Freiberga norādīja, ka iestāšanās ES Latvijai sākumā nāca par labu, liekot daudziem mobilizēties, taču pēc tam valsts atkal atslābinājās.

"Pēc iestāšanās ES esam atslābuši, ir radušies vakuuma punkti. Un nāk jaunas partijas ar skaistiem mērķiem, tomēr bieži vien tās saskaras ar šauru interešu grupām, kuru spiedienam tās pakļaujas," paziņoja bijusī prezidente.

Viņa paskaidroja, ka Latvijā ir vairākas interešu grupas, kuras darbojas uz citu grupu rēķina un atgādināja joku, kuru, pēc viņas sacītā, savulaik pastāstīja viens no uzņēmējiem – "pie mums labi organizēts mazākums pārvalda neorganizētu vairākumu". Vīķe-Freiberga norādīja, ka, spriežot pēc visa, šis vairākums nespēj mazākumam likt mainīties.

"Treknie gadi"

Runājot par "treknajiem gadiem" Latvijā, Vīķe-Freiberga pastāstīja, ka reiz atgādinājusi Aigaram Kalvītim, kurš bija valsts premjerministrs no 2004. līdz 2007. gadam, Bībeles stāstu. Stāstā Ēģiptes faraonam bija sapnis, kur no sākuma parādījās septiņas treknas govis, un pēc tam – septiņas kārnas. Taču, kā noradīja bijusī prezidente, Kalvītis nesaprata mājienu un brīdinājumu.

Vīķe-Freiberga paskaidroja, ka tobrīd Latvijā bija jāsamazina inflācija un deficīts, taču Kalvītis uzskatīja, ka jāturpina baudīt treknie gadi.

"Jebkuram politiķim tā būtu smaga izšķiršanās. Tas bija jautājums par tālredzību," beigās sacīja bijusī prezidente.

Vīķe-Freiberga ieņēma Latvijas prezidenta amatu 1999. gadā, savukārt 2003. gadā tika pārvēlēta otrajā termiņā, būdama vienīgā izvirzītā kandidāte. Viņa izrādīja ievērojamu ārpolitisko aktivitāti un tika iekļauta Forbes 100 ietekmīgāko pasaules sieviešu sarakstā 2005. un 2006. gadā.

Tieši Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā Latvija iestājās ES un NATO un nosūtīja savu militāro kontingentu uz Irāku.

57
Pēc temata
Prezidentu neapmierina vecā Saeima, un viņš varētu atlaist arī jauno
Uz trijnieku: iedzīvotāji novērtējuši 12. Saeimas darbu
Dombrovskis: "Saskaņa" pārskatīs iepriekšējo Latvijas valdību "idiotiskās" reformas
Vīķe-Freiberga: Latvijas iedzīvotāji nesaprot, ka viņi vairs nav atbrīvotāji
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

9
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

9
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus

13
(atjaunots 17:08 01.12.2020)
Oficiāla lēmuma vēl nav, taču jau ir skaidrs, ka ārkārtējās situācijas režīms, turklāt ar pastiprinātiem ierobežojumiem, tiks pagarināts vismaz līdz 11. janvārim.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc tam, kad Latvijas prezidents Egils Levits 30. novembrī tikās ar premjerministru Krišjāni Kariņu un Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci, kļuva skaidrs: varasiestādes atbalsta lēmumu par ārkārtējās situācijas režīma pagarināšanu un ar Covid-19 izplatību saistīto ierobežojumu pastiprināšanu līdz nākamā gada 11. janvārim. Papildu ierobežojošo pasākumu kārtā piedāvāts pagarināt ziemas brīvlaiku 1.-4. klašu skolēniem (attiecīgi, par vienu nedēļu tiks pagarināts mācību gads maijā-jūnijā).

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Tāpat stingrāki ierobežojumi skars pulcēšanos un publiskus pasākumus, iespējams, atkal tiks ieviests aizliegums tirdzniecības centru un veikalu darbam brīvdienās – atstās tikai pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību. Var tikt ieviestas izmaiņas robežas šķērsošanas kārtībā. Un galvenais, premjers uzstāj uz masveida Covid-19 testēšanas sarīkošanu, tostarp to cilvēku vidū, kuriem nav nekādu saslimšanas simptomu. Par testēšanas kārtību pagaidām netiek stāstīts plašāk.

Komentējot gaidāmo karantīnas pasākumu pastiprināšanu, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece sacīja, ka esošie ierobežojumi nesamazina Covid-19 izplatību. Taču parlamenta priekšsēdētāja atzīmēja, ka stingrāki ierobežojumi ir jāievieš kopā ar atbalsta pasākumiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka galīgais lēmums tiks pieņemts otrdien, valdības sēdē, tomēr viņš uzsvēra: "Tas, ko es piedāvāju, jau ir stingrāk par režīmu, kas bija pavasarī. Vienīgā atšķirība ar pilnīgu slēgšanu būtu tā, ka nedēļas vidū veikali būs vaļā. Tagad piedāvājums ir pat stingrāks nekā pavasarī."

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka papildu ierobežojumi tiks pieņemti uz jau ieviesto pamata, kas ir ieviesti reģionos ar vislielāko infekcijas izplatību. Turklāt otrdien valdības sēdē, kā tiek cerēts, tiks prezentēts gaidāmās iedzīvotāju vakcinācijas plāns pret Covid-19. Veselības ministre apsolīja, ka tā būs nebijuša mēroga, lieluma un ātruma vakcinācijas akcija.

Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Un par ekonomiskā atbalsta pasākumiem runājot. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņoja, ka valdība grasās apzināti palielināt uzņēmumiem paredzētās palīdzības apmēru. Tostarp 30. novembra koalīcijas padomes sēdē tika pieņemts lēmums, ka subsīdijas apgrozījuma līdzekļiem varēs saņemt visi uzņēmumi, kuru apgrozījums novembrī, salīdzinājumā ar trim pēdējiem mēnešiem, samazinājies vairāk nekā par 20%. Šis pats kritērijs – apgrozījuma kritums par 20% – tiks ieviests uzņēmumiem, kuri pretendē uz dīkstāves pabalstiem. Tāpat dīkstāves pabalsti kļūs pieejami arī pašnodarbinātām personām, kā arī tiem, kas strādā ar patentmaksu. Dīkstāves pabalsta apmēru patenta maksātājiem plānots palielināt no 330 līdz 400 eiro. No valdības pārstāvju puses izskanējuši pat paziņojumi, ka ir vērts padomāt par beznosacījumu atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Ja par ekonomiskā atbalsta pasākumiem koalīcijai, spriežot pēc visa, ir vairāk vai mazāk izteikts konsenss, tad attiecībā uz gaidāmajiem karantīnas pasākumiem tā nav. Tātad, ko būs atļauts, bet ko nebūs atļauts darīt valsts iedzīvotājiem, un cik ilgu laiku – tas tiks lemts diskusiju laikā valdības sēdē.

13
Tagi:
Latvija, koronavīruss, valdība, ārkārtējā situācija
Pēc temata
Kariņš aicināja Latvijas iedzīvotājus neiet ciemos vienam pie otra
Naudas, vairāk naudas! Kāpēc Latvijas aizsardzības ministrs ceļ trauksmi Covid-19 dēļ
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām