RĪGA, 4. novembris – Sputnik. Pēc Krievijas vēstnieka Latvijā Jevgenija Lukjanova domām, Latvija neuzdrošināsies uzlabot attiecības ar Krievijas Federāciju vienatnē, baidoties sadusmot Eiropas Savienību un NATO, vēsta Grani.lv.
Izvērtējot vēlēšanu rezultātus Latvijā un to ietekmi uz Krievijas un Latvijas attiecībām, vēstnieks norādīja, ka Latvija attiecībās ar Krieviju esošajā posmā orientējas uz Eiropas Savienību un NATO.
"Ja paskatās uz Latviju kā uz Eiropas, ES un NATO daļu, tad ir jārunā par to, kā šobrīd attiecas pret Krieviju ES un NATO. Tad viss top skaidrs. Kamēr šīs attiecības neizmainīsies, Latvija vienatnē neuzsāks draudzību ar Krieviju," uzsvēra vēstnieks.
Taču, kā norādīja Lukjanovs, nekad nedrīkst teikt "nekad". Viņš paskaidroja, ka tieši kā viss mainās dzīvē, viss noteikti izmainīsies arī starptautisko attiecību gadījumā. Un ja šobrīd Latvijas un Krievijas attiecības ir tālas no ideālām, tad pēc kāda laika, tās kļūs ne vien draudzīgas, bet arī savstarpēji izdevīgas.
Turklāt Lukjanovs norādīja, ka Latvijai ir nacionālās intereses. Šīs valsts pilsoņi vēlas dzīvot mierīgā pasaulē, normālos apstākļos, jo viņiem, kā jau visiem cilvēkiem pasaulē, vairāk rūp pašu bērni, ģimenes, nākotne un izglītība.
Vēstnieks uzsvēra, ka tieši valstij jānodrošina saviem pilsoņiem labklājīgi dzīves apstākļi. Un likumdevēju lomai Latvijā šajā ziņā ir liela nozīme.
Tāpat Lukjanovs pauda viedokli arī par lomu, kura uzskatāmi jaunajā valdībā atvēlēta Rīgas mēra Nila Ušakova partijai "Saskaņa". Pēc Lukjanova domām, absolūti neloģiska ir situācija, kad partija, kura vēlēšanās saņem vēlētāju balsu vairākumu, netiek pielaista pie varas.
Ļoti dīvaini un pārsteidzoši, ka Latvijas vēlētāju viedoklim nav nekādas nozīmes, un ka tas nekādā veidā nav pretrunā ar likumdošanu, uzskata vēstnieks.
Turklāt Lukjanovs komentēja Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības rezultātus. Partija nespēja pārsniegt nepieciešamo 5% balsu barjeru iekļūšanai Saeimā.
Vēstnieks norādīja, ka daļai Latvijas sabiedrības tomēr rūp jautājumi, kurus aktualizē šī partija. Un, tostarp, ir nepilsoņu problēma. "Vienīgais definējums šim statusam ir "nelatvietis"," uzsvēra Lukjanovs, piebilstot, ka nekritizē Latvijas likumdošanu, taču uzskata šādu esamību par aparteīda faktu.
Jau pavisam drīz, 6. novembrī, jānotiek jaunās Saeimas sēdei, savukārt koalīcijas veidošanas procesam pagaidām nevar redzēt nedz galu, nedz malu.
Otrdien, 30. oktobrī, Latvijas prezidents Raimonds Vējonis tikās ar premjerministra amata kandidātiem Aldi Gobzemu (KPV LV), Jāni Bordānu (Jaunā konservatīvā partija) un Arti Pabriku ("Attīstībai/Par!") un lika viņiem turpināt pārrunas.
Vējonis norādīja, ka saskata virzību un progresu jaunās valdības veidošanā, taču nekādu skaidrību tomēr pagaidām panākt neizdodas.
Iepriekš Latvijas līderis pauda bažas sakarā ar to, ka līdz 6. novembrim partijas nevienosies nedz par priekšsēdētāju, nedz par prezidiju.
RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.
"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.
IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.
Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.
RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.
Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.
Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.
Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.
Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.
LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.