Vīrietis ar koferi

Latvieši nav gatavi atgriezties no Anglijas pie algām, kas zemākas par 1500 eiro

132
(atjaunots 20:24 02.11.2018)
Tikai piekto daļu emigrējušo latviešu, kuri aizdomājas par atgriešanos dzimtenē, apmierinātu 700 eiro alga.

RĪGA, 2. novembris – Sputnik. Latvijas emigranti, kuri vēlētos atgriezties dzimtenē, norāda, ka viņus neapmierina alga, kas ir zemāka par 1500 eiro, turklāt oficiāla, vēsta LSM.

Londonā aizritējusi ikgadējā latviešu kopienu organizāciju sanāksme, kurā plaši tika apspriests reemigrācijas jautājums. Sanāksmi apmeklēja pašvaldību pārstāvji un koordinatori, viņi konsultē potenciālos reemigrantus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmas ietvaros. Lielbritānijā dzīvo lielākā latviešu diaspora, tāpēc latviešu kopienu organizāciju sanāksme kļuva par labu iespēju tikties ar tiem, kuri vēlas atgriezties dzimtenē. Savukārt diasporas locekļi guva iespēju uzdot jautājumus pašvaldību un valsts pārstāvjiem.

Iemeslu vidū, kuru dēļ emigranti vēlētos atgriezties Latvijā, visbiežāk tiek saukta vēlme būt kopā ar tuviniekiem un ilgošanās pēc dzimtenes.

"Es vienmēr esmu sapņojusi par to, ka varētu atgriezties Latvijā dzīvot, jo, kad es biju maziņa, Latvija bija mūsu mājas. Es gribu savu mazo stūrīti Latvijā, kur varētu pavadīt savas vecumdienas," - saka Lielbritānijas Latviešu nacionālās padomes priekšsēdētāja Lilija Zobens.

Taču trīs ceturtdaļas no tiem, kuri vēlētos atgriezties Latvijā, norāda, ka viņus neapmierinās alga, kas ir zemāka par 1500 eiro.

"Ir viena daļa, kuriem ir domas, ka gribētu atgriezties, bet nu nav līdz galam tā doma. Bet nu lielākā daļa tomēr vēl nedomā atgriezties, jo šībrīža notikumi, kas Latvijā notiek, algas vēl joprojām mazas, un, lai ģimeni uzturētu, tomēr vajag lielākus ienākumus," - paziņoja Vulverhamptonas sestdienas skolas "Burtnieki" vecāku padomes pārstāve Baiba Turķe.

Viņas viedokli atbalsta arī Vispasaules brīvo latviešu apvienības līdzpriekšsēdētājs Pēteris Blumbergs. Viņš uzskata, ja Latvijā uzlabosies ekonomiskā situācija, palielināsies algas, cilvēki sāks atgriezties. Taču vispirms, pēc viņa domām, jāorientējas uz tiem, kas no Latvijas aizbraucis uz Eiropu. Tos, kuri aizbraukuši tālāk, piemēram, uz Ameriku, diez vai ieinteresēs reemigrācijas programma, uzskata Blumbergs.

Latvija saskarusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā – pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgi pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē veidus, kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādājusi speciālu ārzemju latviešu diasporas atbalsta likumu.

132
Pēc temata
Rīdziniece atgriezusies no Zviedrijas, iegājusi IKEA un nav sadzirdējusi latviešu valodu
Aizbraukušos latviešus aicina atgriezties mājās un stāties ierindā
Ašeradens ir pārliecināts: uz ārzemēm aizbraukušie latvieši atgriezīsies par tūkstoš eiro
"Latvijā sistēma palīdz tev nomirt": emigranti nedomā atgriezties
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

2
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

2
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

33
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

33
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita