Kapu piemineklis. Foto no arhīva

Demogrāfs: par Latvijas iedzīvotāju īso mūžu vainojama PSRS

159
(atjaunots 15:42 01.11.2018)
Lielāku mūža ilgumu Igaunijā var paskaidrot ar "imunitāti pret komunismu", uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

RĪGA, 1. novembris – Sputnik. Lielāks mūža ilgums Igaunijā esot saistīts ar mazāku pakļaušanos PSRS ietekmei, paziņoja demogrāfs Ilmārs Mežs Latvijas Radio 4 raidījuma "Doma laukums" komentārā.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvija un Lietuva ir Eiropas Savienības autsaideri pēc mūža ilguma: vidēji 74,9 gadi. Igaunijā šis skaitlis sasniedz 78 gadus.

Demogrāfs atgādināja, ka pirms Otrā pasaules kara mūža ilgums Latvijā bija 58 gadi. Šis rādītājs bijis daudz augstāks par Eiropas vidējo, un Latvija pēc šī rādītāja apsteidza vairāk nekā 20 kontinenta valstu.

"Pats mūsu atrašanās fakts PSRS sastāvā nevis pagarināja, bet gan samazināja vidējo mūža ilgumu visās trijās Baltijas valstīs," -pateica Mežs.

Taču tad rodas likumsakarīgs jautājums: kāpēc tad no visām trijām Baltijas valstīm, kuras bija PSRS sastāvā, Igaunija apsteidz Latviju un Lietuvu pēc mūža garuma? Uz to demogrāfam ir sava interesanta ģeogrāfiski-mentāla versija.

"Mazāk Padomju Savienības ietekmes (smejas). Igauņiem bija nedaudz augstāka imunitāte pret komunismu. 90. gados viņu mūža ilgums bija vien par gadu augstāks. Tagad – par veseliem trim gadiem. Iespējams, tā ir Somijas ietekme, kur tiek novērots vislielākais pieaugums," - izteica minējumu Mežs.

Profesors, P. Stradiņa universitātes prorektors Guntis Bahs izteica pārliecinošāku versiju: zems latviešu mūža ilgums ir skaidrojams ar saslimšanām.

"Dzīve ir īsāka tajās valstīs, kur ir izplatītas atsevišķas slimības vai pazīmes, tostarp iedzimtas, vai, iespējams, ar kultūru noteiktas. Latvijā tās ir sirds un asinsvadu slimības – statistiski mūsu valsts ir pirmajās vietās ES. Tas ir infarkts, insults, išēmiskās slimības, sirds mazspēja. Otrā vieta – onkoloģiskās saslimšanas. Varbūt nozīmīgu lomu spēlē diagnosticēšanas uzlabošanās – diagnožu kļūst arvien vairāk un vairāk. neskatoties uz to, onkoloģijas saslimšanas izaugsme ir acīmredzama. Trešā vieta – nāve no traumām. Pēc šīs pazīmes mēs neesam ES līderi. […] Mūsu tauta nedzīvo tik ilgi, cik varētu. Ekonomiskie nosacījumi nespēlē tik nozīmīgu lomu," - norādīja Bahs.

Tāpat, saskaņā ar Eurostat datiem, Latvija ieņem līderpozīcijas pēc nāvju skaita uzbrukumu rezultātā, ieņem trešo vietu pēc pašnāvību skaita (piekāpjoties tikai Lietuvai un Slovēnijai), trešo vietu pēc mirstības no tuberkulozes (piekāpjoties Lietuvai un Rumānijai) un otro vietu – pēc nāvju skaita, kuras bija novēršamas.

159
Tagi:
sirds slimības, mirstība, demogrāfija
Pēc temata
Latvija – trešajā vietā ES tuberkulozes slimnieku mirstības ziņā
Latvijas onkoloģijā moderni medikamenti neienāk hroniska līdzekļu trūkuma dēļ
Apinis: līdz ar gripas ienākšanu mirstība pieaug
Latvijā ir ļoti augsts grūtnieču mirstības rādītājs
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg

8
(atjaunots 12:17 08.07.2020)
Telefonu krāpnieki atkal sarosījušies – tagad viņi izliekas ne tikai par banku darbiniekiem, bet arī kompānijas Bloomberg līdzstrādniekiem.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijai pāri veļas telefona afēru vilnis – katru dienu dzirdamas kārtējās ziņas par mēģinājumiem izkrāpt naudu lētticīgiem cilvēkiem, izvilinot bankas datus vai izmantojot viltīgas finansiālās shēmas.

Šoreiz ļaundari izliekas par kompānijas Bloomberg darbiniekiem. Tas ir vadošais finansiālās informācijas piegādātājs finanšu tirgu profesionālajiem dalībniekiem.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv brīdina iedzīvotājus par riskiem.

"Uzmanību! Šodien saņemti vairāki ziņojumi par krāpniekiem, kas zvana un izliekas par Bloomberg pārstāvjiem, un aicina investēt apšaubāmās finanšu platformās. Krāpnieki sazinās krievu valodā. Aicinām šādos darījumos neiesaistīties un pēc iespējas ātrāk telefonsarunu pārtraukt!" iestāde brīdināja savā lapā Twitter.

Atgādināsim, ka pēdējā laikā Latvijā aktīvi darbojas telefona afēristi – zvanītāji sarunājas krievu valodā ar Baltijas valstīm neraksturīgu akcentu, tomēr uzdodas par vietējo banku darbiniekiem.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pēc tam "baņķieri" ziņo klientam par mēģinājumu nesankcionēti noņemt no viņa bankas konta naudu un ierosina bloķēt šo operāciju, taču šim nolūkam viņiem nepieciešams aktivizēties ar Smart-ID palīdzību. Ja klients to izdarīja, nauda no konta vienkārši pazuda.

Piemēram, Valsts policijas Ludzas iecirknis jau ierosinājis četras krimināllietas par krāpšanos. Par tās upuriem kļuvuši Swedbank klienti. Interesanti, ka afēristiem bija zināms klienta vārds un uzvārds, kā arī personas kods. Vēl vairāk, ļaundari pat zvana no Swedbank oriģinālā numura.

Valsts policija atgādināja, ka bankas darbinieki nekad nelūgs jūsu personas datus. Nevajag tos nodot aizdomīgiem zvanītājiem.

Provizoriski dati liecina, ka krāpnieki zvanījuši no klientu centriem Ukrainā. Policija sākusi izmeklēšanu, taču tā var būt visai ilga, jo noziedznieki strādā ārvalstīs.

8
Tagi:
krāpniecība, Bloomberg
Pēc temata
Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku
Naudaszīmes, foto no arhīva

Latvija veidos fondu ar 100 miljonu eiro kapitālu krīzē cietušajiem uzņēmumiem

6
(atjaunots 01:46 08.07.2020)
Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi Latvijas plānus veidot fondu 100 miljonu eiro apmērā, kas ar kredītu un ar akcijām saistītu instrumentu starpniecību ieguldīs naudu no Covid-19 cietušajos uzņēmumos.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā darbiniece Kristīne Liepiņa pastāstīja, ka valsts informējusi EK par plāniem veidot fondu vismaz 100 milj. eiro apmērā koronavīrusa krīzē cietušo lielo Latvijas uzņēmumu likviditātes nodrošināšanai un kapitāla atbalstam, stāsta Press.lv.

Atbalsts tiks sniegts subsidējama parāda un rekapitalizācijas instrumentu formā. Valsts investēs fondā 50 miljonus eiro, komerciāli pārvaldītais Latvijas pensiju investīciju fonds – vēl tikpat daudz, teica Liepiņa.

Vienlaikus topošā fonda mērķis būs arī privāto investīciju piesaistīšana. Visiem investoriem, kuri ieguldīs līdzekļus fondā, būs jāievēro vieni un tie paši noteikumi risku sadales, atalgojuma un citu partnerības vienošanās noteikumu aspektā. Fondu vadīs Attīstības finanšu institūcija Altum.

Eiropas Komisija nolēmusi, ka Latvijas ieplānotais atbalsta pasākums atbilst ES pagaidu regulējumu noteikumiem. EK secinājusi, ka pasākums ir samērojams, piemērots un nepieciešams nopietnu problēmu novēršanai Latvijas ekonomikā.

6
Tagi:
Latvija, koronavīruss, Eiropas Komisija
Pēc temata
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Ārvalstu investīciju summa Latvijā sarukusi divkārt
Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš, foto no arhīva

Latvijas vēstnieks Krievijā iesaistījis Krievijas Federāciju Otrajā pasaules karā

0
(atjaunots 15:05 08.07.2020)
Valdošā elite Latvijā tā iedziļinājusies vēstures grozīšanā, ka Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš sācis domāt, kāda bijusi Krievijas Federācijas loma Otrajā pasaules karā.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš radio "Eho Moskvi" atbildēja uz raidījuma vadītāja Sergeja Butmana provokatīvajiem jautājumiem. Pie tam nevar apgalvot, ka diplomāta atbildes sagādāja pārsteigumu.

Par KF lomu Otrajā pasaules karā

Interviju ar vēstnieku Butmans sāka ar jautājumu par Okupācijas muzeja pārdēvēšanu par Inkorporācijas muzeju.

Lieta tāda, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kas nācis klajā par godu Uzvaras 75. gadadienai, teikts, ka 1939. gada rudenī, risinot savus militāri stratēģiskos aizsardzības uzdevumus, Padomju Savienība sāka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporācijas procesu. To iestāšanās PSRS notika uz līgumu pamata, ar ievēlēto valdību piekrišanu. Tas atbilda tā laika starptautisko un valsts tiesību normām.

Latvijas ĀM jau reaģēja uz rakstu un noliedza visus rakstā minētos faktus. Tikai atspēkot nevarēja neko.

Riekstiņš vēlreiz pierādīja, ka Latvija ir galīgi sapinusies, nepārtraukti sagrozot vēsturi.

"Es saprotu jūsu mājienu. Protams, cilvēki Latvijā, kuri nodarbojas ar vēstures jautājumiem, kuri nodarbojas ar ārpolitiku, uzmanīgi izlasīja Krievijas Federācijas prezidenta rakstu par Otrā pasaules kara vēstures jautājumiem, iemesliem, kuru dēļ, pēc viņa domām, šis karš sākās, un kāda tajā bija Krievijas Federācijas loma," uz jautājumu par Okupācijas muzeja pārdēvēšanu atbildēja diplomāts.

Raidījuma vadītājs vēstnieku palaboja, atgādinot, ka Krievijas Federācijai karā nevarēja būt nekāda loma, jo tās vienkārši nebija. Bija Padomju Savienība. Tomēr vēstnieku tas nesamulsināja. "Padomju Savienības, jā," viņš izlaboja ar profesionālu mieru.

"Kaut kādi netieši izteikumi"

Tālāk Riekstiņš turpināja par "inkorporāciju" – pēc viņa domām, tas ir kaut kas jauns. Tāds formulējums Latvijā līdz šim nav izskatīts. Tūlīt pat vēstnieks lika saprast, ka, lai arī nav izskatīts, taču par to noteikti interesējušies, tiesa, citi cilvēki, "speciāli".

Riekstiņš ironiski piezīmēja, ka dažas dienas pēc Putina raksta publikācijas Krievijas ĀM vietnē tika publicēta fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītāja vēsturnieka Aleksandra Djukova intervija.

Vēstnieks norādīja, ka Djukovs "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu".

Te Riekstiņš norādīja, ka vēsturnieka teiktais neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta rakstā. Tikai vēstnieka vārdi par "kaut kādiem netiešiem slēdzieniem" liecina: viņš pats šo jautājumu nav pētījis, bet uzticējies kādiem Latvijas "ekspertiem", kuri nodarbojas ar "vēstures jautājumiem".

Kāpēc Krievijā visu laiku pieprasa faktus?

Tūlīt pat Riekstiņš "kaut kādiem netiešiem izteikumiem" pasūdzējās, ka sapratne Krievijas un Latvijas starpā vēl nav panākta. Protams, lai no sasniegtu, jānonāk pie kopsaucēja vēstures pētījumu jautājumos. Vienkaršāk sakot, vajag, lai Krievija pieņemtu Latvijas viedokli kā savējo.

Raidījuma vadītājs Butmans atgādināja, ka Krievijas un Latvijas vēsturnieku komisijas darbs ir pārtraukts, un tā bija spējīga risināt sarežģītus vēsturiskos jautājumus. Riekstiņš attrauca, ka visu sabojājusi Krima un Ukraina.

Pēc ilgas spriedelēšanas par to, kā Staļins un Hitlers dalījuši ietekmes sfēru Baltijas valstīs, par Molotova-Ribentropa paktu, Minhenes sazvērestību un tā tālāk, kurā Riekstiņš, protams, ne soli neatkāpās no Latvijas oficiālās politikas, vēstnieks konstatēja vienu interesantu lietu.

Riekstiņš piezīmēja, ka bieži vien Krievijā, kad uzdod kādu jautājumu un izsaki kādu tēzi, tev saka: "Bet kur ir fakti? Kur ir pierādījumi?"

Acīmredzot Latvija cenšas tādiem "sīkumiem" nepievērst uzmanību, ja vien tie neapstiprina oficiālo direktīvu.

Taču no vēstures konteksta var izraut jebkuru pierādījumu un pagriezt tā, kā būs ērti. Latvija to dara ar apskaužamu pašaizliedzību. Piemēram, tas paveikts par latviešu leģionāriem.

16. marts – sēru diena

"Sakiet, lūdzu, Latvijai pārmet vēl divas ar to saistītas lietas – nacisma glorifikaciju latviešu leģionāru izpildījumā, kuri karoja nacistu pusē, un nacisma un komunisma pielīdzināšanu," Butmans lūdza Riekstiņu komentēt šīs apsūdzības.

Riekstiņš atbildēja: "Vispirms latviešu leģionāri ir jāuztver kā upuri. Upuri, jo lielākā daļa no viņiem negāja pēc savas gribas, lai arī pēc dokumentiem, pēc papīriem... Vācieši, protams, saprot, ka, iesaucot cilvēkus no okupētajām teritorijām, viņi pārkāpa starptautiskās tiesības. Pēc papīriem viņi to formulēja, ka cilvēki pēc pašu gribas gāja dienēt. Absolūtais vairākums – ne pēc pašu gribas. Vienkārši viņiem nebija citas izejas."

Tāpēc, Riekstiņš paskaidroja, 16. marts Latvijā ir nevis lieli svētki – latviešu leģionāra diena, bet sēru diena.

Šajā brīdī atmiņā ataust, kā leģionāru gājienā netika pielaisti antifašisti, kam dienā, kad sērās piemin latviešu leģionārus, acīmredzot ir aizliegts skumt par viņu rokām noslepkavotajiem upuriem.

Pie tam vēstnieks apgalvoja, ka gājienos neesot un nekad nav bijusi nacisma, atribūtikas un lozungu glorifikācijas. Lai arī ir cilvēku fotogrāfijas ar nacistu karogiem un uzšuvēm, taču tas, acīmredzot, ir tīrais sīkums.

"Ja kāds vēlas to atspoguļot tādā veidā, tā vienkārši ir falsifikācija. Nekā tāda nav. Patiešām, cilvēki atnāk ar ziediem, noliek tos un viss," teica Riekstiņš. Tiesa, viņš nepiemin svinīgo gājienu, kas 16. martā iet cauri Rīgas centrālajai daļai uz Brīvības pieminekli un kurā piedalās pazīstami politiķi.

Piemiņas ceremonija vai divkosība?

Atgādināsim, ka piektdien, 3. jūlijā Latvijas prezidents Egils Levits un premjerministrs Krišjānis Kariņš pieminēja nacistu upurus – baismīgo nakti, kad nacisti Rīgā sadedzināja Lielo Horālo sinagogu. Amatpersonas nolika ziedus pie memoriāla Gogoļa ielā.

Toties jau sestdien politiķi no Nacionālās apvienības kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku ar tikpat lielu godu pēdējā ceļā aizvadīja leģionāru Visvaldi Lāci, pret kuru Krievijas Izmeklēšanas komisija iepriekš sāka pārbaudi jautājumā par saikni ar noziegumiem pret cilvēci.

Atgādināsim, ka saskaņā ar Holokausta muzeja datiem, nacistu okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam no 93 tūkstošiem republikā dzīvojušo ebreju vairāk nekā 75 tūkstoši tika noslepkavoti. Vairāk nekā 20 tūkstošus ebreju, kas Rīgā nogādāti no okupētās Eiropas valstīm, piemēram, Čehijas, Austrijas un Ungārijas, nogalināja vācieši no Valtera Štālekera Einsatzgruppe "A" un vietējie bendes no Sonderkommando Arajs – Arāja komandas.

0
Tagi:
Otrais pasaules karš, Krievija, Latvija, vēstnieks
Pēc temata
Riekstiņš: Latvijas bizness nenomirs arī bez Krievijas tirgus
Riekstiņš: Latvija pilda savas saistības pret krievvalodīgajiem
Māris Riekstiņš: Latvijai nepieciešams tiešs dialogs ar Krieviju