Lazdu rieksti. Foto no arhīva

Produkti bez atkritumiem: Rīgā atvēries veikals bez iepakojumiem

66
Veikalā bez iepakojuma var atnākt ar savu burku, pudeli, kasti vai maisu, samaksāt tikai par preci un nepalielināt atkritumu skaitu pasaulē.

RĪGA, 1. novembris – Sputnik. Rīgā ir atvēries jau trešais veikals bez iepakojumiem, vēsta LTV.

Veikalā Turza iespējams iegādāties graudaugus, riekstus, dārzeņus, piena produktus, kafiju, sviestu, etiķi. Gaļas un zivju produktu pagaidām nav, taču tie, iespējams, vēl parādīsies. Atsevišķs stends – sadzīves ķīmijai, šampūniem.

"Šeit varēs iegādāties principā visu, lai varētu dzīvot bez iepakojuma, lai no veikala, atnākot mājās, tu paņemtu līdzi tikai produktus, nevis miskasti," - stāsta Ilze Blāķe, idejas autore.

Viņa piebilda, ka tas ir domubiedru veikals. Ideju prezentēja "Projektu banka" kampaņas ietvaros – rezultātā cilvēki saziedoja vairāk nekā 10 tūkstošus eiro, kas kļuva par būtisku papildus ieguldījumu.

"Katru dienu, kopš mēs iekārtojam šo veikalu, mums nāk garām cilvēki, skatās pa logu un saka – mēs ļoti gaidām, kad jūs atvērsieties. Tas tikai nozīmē, ka tā ideja un vēlme iepirkties dabai draudzīgāk apkārt virmo un tas nebūs tikai tādam draugu lokam, tas būs visiem," - piebilda Ilze.

Par pirmo Rīgas beziepakojuma veikalu kļuva "Burka" Krišjāņa Barona ielā, kurš atvēries šī gada augustā.

"Mums iet labi, cilvēku skaits aug, kas ir tāda ļoti pozitīva tendence. Arī vidējā čeka lielums palielinās, tā kā cilvēki ne tikai nāk vairāk, bet arī vairāk iegādājas pie mums," - stāsta veikala vadītāja Marija Sološenko.

Pēc viņas sacītā, uz veikalu atnāk ne tikai "zaļā" dzīvesveida atbalstītāji, bet arī tie, kam nepieciešams neliels preču daudzums, kurš lielajos iepakojumos maksā pietiekami dārgi. Taču ir arī cita apmeklētāju grupa.

"Tie ir cilvēki, kas šeit, pa Barona ielu garām ejot, ienāk tukšām rokām. Bieži vien, stāvot pie kases un skatoties uz citiem klientiem, viņi saka – nākamreiz es nākšu ar savu trauciņu, ar savu kastīti. Un ziniet, bieži vien viņi tiešām atgriežas ar saviem trauciņiem, un tas vislielāko gandarījumu sniedz," - norādīja Sološenko.

Par apmeklētāju trūkumu nesūdzas arī veikala "Zeroveikals" vadītāja Nadīna Deģe.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Rudens ir klāt 🍂 ar vecmammas ievārījuma burciņām, krāsainajām lapām un nokrišņu daudzveidību. Bet mana mīļākā lieta rudenī ir siltie, dīvainie un pavisam neaizstājamie vilnas džemperi. No šodienas pasludinu Funky Favorite Sweater nedēļas maratonu par atklātu. Ja gribi atrādīt arī savu mīļāko džemperi,ietago #zeroveikals un uzrīkosim mazo Instagram rudens modes nedēļu kopā! Nākampiektdien izlozēšu divus laimīgos,kuri katrs tiks pie sava Bišu vaskadrāniņu komplekta. Nu ko,aiziet! 🇬🇧 Autumn is here. With endless amounts of apples, pickled cucumbers and jams. The weather is changing by minute and I love to embrace it all. The leaves, the rain and all that comes with fall 🍂 But my favorite part of it all is the coziness of wool sweaters that seem to be simply irreplaceable. Here I am showing off my vintage find I just got for 2 euros. Now I am super curious what gems You've got in Your wardrobe. Are you ready to show them off and join the autumn fashion week? It starts today and will last till next Friday. All You need to do is post a picture of Yourself or a friend/dog,you name it.. wearing their favorite super funky sweater and of coarse tagging Your favorite #zeroveikals. Next Friday I will draw two winners who will become the happy owners of Beeswax wrap sets. Let the fun begin! 🌲

Публикация от Zero Waste Angel (@tavs_zeroveikals)

"Tā cilvēku plūsma ir daudz lielāka, nekā ir gaidīts. Un principā šobrīd situācija ir tāda, ka ļoti ātri visi produkti beidzas. Mums parādās kaut kāds jaunums, piemēram, vegāniskā ''Nutella'', un – čiks! – tā divās dienās beidzās," - paskaidroja viņa.

Deģe norādīja, ka veikalā maz ienāk tie, kas nezina par Zero waste koncepciju, taču gadās, ka bērni uz šejieni atved vecākus un vecmāmiņas ar vectēviem – kā ekskursijā.

No 2019. gada 1. janvāra Latvijas tirdzniecības vietās pircējiem vairs nebūs pieejami bezmaksas polietilēna maisi. Oktobra vidū Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, ekoloģijas un reģionālās politikas komisija atbalstīja likuma grozījumus par iepakojumu, kuri paredz taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Sākot ar 2021. gadu, Eiropas Savienībā varētu tikt ieviests aizliegums vairāku plastmasas izstrādājumu izmantošanai: galda piederumiem un traukiem, vates kociņiem, kokteiļu salmiņiem un maisītājiem, gaisa balonu kātiņiem.

Tādēļ, iespējams, kādreiz visi Latvijas veikali kļūs par veikaliem bez iepakojumiem.

66
Tagi:
atkritumi, iepakojums, veikals
Pēc temata
ES var sodīt Latviju par atkritumiem
Ardievu, plastmasas glāzīte: Eiropa atsakās no vienreizējiem traukiem
Kas atstājis visus atkritumus Latvijas pludmalēs
Zeķes iepakos bez maksas: plastmasas maisiņu liktenis Latvijā
Ornitologs: plastikāta atkritumi nogalina kaijas Latvijā
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

3
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

3
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus
Baltijas Praids 2018, foto no arhīva

Rinkēviča parakstīto iniciatīvu atbalstījuši 11 tūkstoši iedzīvotāju

18
(atjaunots 11:57 19.10.2020)
Tikai pirms 17 dienām publicētā petīcija "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" jau saņēmusi balsu skaitu, kas nepieciešams tās iesniegšanai Saeimā.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Iniciatīva "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" portālā Manabalss.lv, kas paredz bez laulības reģistrācijas dzīvojošo pāru legalizēšanu, kopš 17. oktobra jau saņēmusi vairāk nekā 11 tūkstošus balstu.

Iniciatīvas autori vispirms paredz ieviest jēdzienu "dzīvesbiedri" un "dzīvesbiedru savienība" Latvijas tiesību aktos, kas apzīmētu pastāvīgi kopā dzīvojošus cilvēkus un divu cilvēku kopdzīvi, kuri nedzīvo laulībā, bet atrodas kopdzīvē un uzskata sevi par ģimenes locekļiem.

Tātad iniciatīva iesaka cita starpā legalizēt Latvijā viendzimuma partnerattiecības. Tā publicēta iepriekšējās petīcijas vietā par viendzimuma partnerattiecības, ko Saeima noraidīja.

Petīciju jau parakstījis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš "iznāca no skapja" 2014. gadā. Viņš aicināja atbalstīt visu Latvijā dzīvojošo ģimeņu tiesisko aizsardzību un atbalstīt dzīvesbiedru savienības regulēšanu.

Iepriekš Latvijā tiešsaistē notika diskusija par to, kā padarīt komfortablāku lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu (LGBT) kopienas pārstāvju dzīvi  Latvijā. Tās gaitā žurnālists Kārlis Streips pievērsa uzmanību tam, ka nav racionāli: 2020. gadā Latvijā ir tikai divas sabiedrībā redzamas geju personas – viņš pats un ārlietu ministrs Rinkēvičs, un bija neizpratnē, kāpēc neviens aktieris, aktrise, mūziķis sportists, nav "iznācis no skapja".

"Es vienu reizi esmu diviem cilvēkiem, kuri abi jau tagad ir aizgājuši mūžībā, un tagad es varu pateikt, ka tas bija Andrejs Žagars un Normunds Naumanis, esmu jautājis: "Kāpēc jūs nekad neesat publiski teikuši, ka jūs esat geji?" Un viņi abi atbildēja gandrīz vienā un tajā pašā balsī - mamma nezina," uzsvēra Streips un norādīja, ka netradicionāli orientētiem jauniešiem Latvijā šajā ziņā dzīve ir daudz sarežģītāka.

Tāpēc viņš aicināja Latvijā pazīstamus cilvēkus, seksuālo minoritāšu pārstāvjus "nākt ārā no skapja", jo, pēc viņa vārdiem, viņiem esot liela loma valsts kultūras vides radīšanā.

Jāpiebilst, ka savu orientāciju nepārprotami neslēpj arī politiķis Roberts Putnis, agrākais partijas "Progresīvie" līderis.

Viņš pat publicēja sociālajos tīklos fotogrāfijas no oficiālās laulību reģistrācijas ar savu mīļoto cilvēku Vācijā un piezīmēja, cik rūgti esot no tā, ka cita valsts dodot lielāku tiesisko aizsardzību nekā mīļotā Latvija.

Tomēr iepriekš Kantar TNS aptauja rādīja, ka tikai trešā daļa iedzīvotāju (33%) atbalsta viendzimuma pāru reģistrācijas iespējas iekļaušanu likumdošanā. Vairāk nekā puse (59%) iebilda pret to. Konkrēta viedokļa nebija 8% respondentu.

18
Tagi:
manabalss.lv, Edgars Rinkēvičs
Pēc temata
Rinkēvičs parakstīja petīciju par viendzimuma partnerattiecībām
Vai Latvijā legalizēs partnerattiecības? Saeima apspriežas
Mūsu karogs nav varavīksnes krāsās: Latvijas "zaļie" ies savu ceļu
Slikta ziņa: homoseksualitātes gēns nepastāv
Dolāri, foto no arhīva

SVF izdomājis, izglābt pasauli: fonda metodes Krievijai draud ar nabadzību

0
Spriežot pēc SVF vadītājas paziņojumiem, lielākā pārnacionālā finanšu organizācija labprāt gribētu atgriezties 1944. gadā vai vismaz atkārtot to, aizbildinoties ar Covid-19 pandēmiju.

Aiz SVF vadības skaņajiem vārdiem par to, ka pasaulei jāpalīdz pārvarēt epidēmijas ekonomiskās un humānās sekas, domājams, slēpjas kaut kas vairāk, pie tam jaunattīstības valstīs pavisam negatīvu reputāciju guvušās finanšu struktūras līderu humānismam noticēs tikai pavisam naivs cilvēks, kurš nekad nav redzējis, kā Vašingtonas organizācijas kārtējie parādnieki apšņāpj sociālās programmas un par grašiem izpārdod valsts uzņēmumus, lai izpildītu "SVF prasības ekonomikas atveseļošanas mērķiem", portālā RIA Novosti konstatēja Ivans Daņilovs. 

Atliek noņemt cepuri amerikāņu priekšā: lai kā valstis, kas nav uzņemtas elitārajā neokoloniālajā klubā G7, censtos pārņemt kontroli pār Starptautisko Valūtas fondu, pagaidām tām neveicas. Zināmi panākumi vērojami – aug Ķīnas (vai pat Krievijas) ietekme lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr pārsvarā jaunattīstības posmā esošo valstu galvenais kreditors (patiesībā – planētas galvenais Šeiloks) vēl joprojām popularizē to pašu "globālisma" versiju, ko nekādi nevar nosaukt par taisnīgu.

Covid-19 epidēmijas sākumā Rietumu mediji un eksperti baidījās no deglobalizācijas, bet tagad "globālais Šeiloks" konstatē: tam vajadzīga vēl viena Bretonvudas konference, tātad pašreizējā (līdz ar paša fonda dibināšanu 1944. gadā tapusī) globalizācijas shēma mirusi epidēmijā, un, kamēr līķis vēl silts, pasaulē steigšus jāpalaiž jauna versija ar uzlabotu imidžu, liekot pamatā solījumus neizplatīt pavisam kanibālisku versiju.

Oficiālajā ziņojumā, kas formāli izskanēja par godu Andoras iekļaušanai fondā, SVF direktore Kristalina Georgijeva paziņoja, ka esot pienācis vēsturisks brīdis:

"Laikā, kad mēs nepacietīgi gaidām iespēju sveikt Andoru kā mūsu 190. locekli, SVF darbs parāda sadarbības un solidaritātes vērtības, uz kuru pamata celta cilvēces brālība. Šodien mūsu priekšā nostājies jauns Bretonvudas moments. Pandēmija, kas aiznesusi jau vairāk kā miljonu dzīvību. Ekonomiskā katastrofa, kas mazinās pasaules ekonomiku par 4,4% šogad un novedīs pie ražošanas lejupslīdes 11 triljonu dolāru apmērā nākamgad. Neaprakstāmais cilvēku izmisums par milzīgajiem satricinājumiem un augošo nabadzību pirmo reizi gadu desmitu laikā. Atkal mūs sagaida divi vērienīgi uzdevumi: cīnīties ar krīzi šodien un būvēt labāku rītdienu."

Tēze par to, ka šodien jācīnās ar globālo ekonomisko krīzi, nav apstrīdama, tomēr koncepcija, ka "labāku rītdienu" visai cilvēcei cels SVF, gan ir apšaubāma. Arī 1944. gada Bretonvudas konferences pieredze izskatās laba un pārliecinoša tikai ierēdņiem Vašingtonā. Pietiks ar vienu apokrifisku epizodi no tālaika konferences, kurā 44 dažādu valstu pārstāvji parakstīja SVF statūtus. Padomju diplomāti pameta konferenci, kad bija iepazinušies ar jaundzimušā globālā kreditora darba noteikumiem, - viņi paziņoja organizatoriem, ka tāda struktūra būs vienkārši "Volstrītas filiāle". Prognoze piepildījās, turklāt tādās formās, kas diezin vai varēja pat sapņos rādīties padomju diplomātiem.

Ir pamats aizdomām, ka "Bretonvuda 2.0" strādās saskaņā ar tiem pašiem principiem. Piemēram, epidēmijas un postošās ekonomiskās katastrofas fonā SVF direktorei nez kāpēc šausmīgi rūp valstu jau saņemto parādu pārskatāmība. Lai aptvertu bažu patieso iemeslu, nāksies patulkot no Vašingtonas birokrātu mēles cilvēciskā valodā un mazliet ieskatīties vēsturē.

Lūk, ko SVF piedāvā:

"Mums jāiet uz priekšu pie lielākas parāda pārskatāmības un jāpastiprina kreditoru koordinācija. Mūs iedvesmo G20 diskusijas par suverēnā parāda noregulēšanas kopējo pamatu un mūsu aicinājums uzlabot suverēnā parāda noregulēšanas arhitektūru, ieskaitot privāto sektoru. Mēs atbalstām šo politiku kopā ar savām dalībvalstīm."

It kā jau "par visu to labāko un pret visu to siltāko". Tomēr, tāpat kā frāze "uz noteikumiem balstītas pasaules kārtības ievērošana" amerikāņu diplomātu mutē nozīmē "Krievijai jāatdod Krima", tā arī šajā gadījumā šifrā "parāda pārskatāmība" runa ir par Ķīnu nevis pārskatāmību. Februārī Japānas ekonomiskais izdevums Quartz rakstīja par SVF un Pasaules bankas cīņu ar Ķīnas augošo ietekmi jaunattīstības valstīs:

"(SVF un Pasaules banka – red.) norūpējušies arī par Ķīnas ietekmi, kas, lai arī nebūdama lielākā kreditore, ir kļuvusi par ārkārtīgi ietekmīgu kapitāla avotu Āfrikas valstīs, kam variantu ir maz vājo ekonomikas parametru dēļ. (..) Ķīna piedāvā ērtu finansēšanas paketi un atbalstu savos valsts uzņēmumos nepieciešamajiem infrastruktūras projektiem visā kontinentā. Pasaules bankas prezidents Deivids Malpass paziņoja, ka problēmu rada pārskatāmības trūkums. "Viena no praktiskajām problēmām, ar ko tagad saskaramies, ir tā, ka daži jaunie kreditori nav Parīzes kluba locekļi, tāpēc, manuprāt, kad mēs par to runājam, cilvēkiem ar to jāsaprot Ķīna, - teica Malpass. – Viņi (Ķīnas struktūras – aut.) ir palielinājuši kreditēšanas apjomu. Zināmā mērā tas ir labi. Mēs gribam vairāk kreditēt jaunattīstības valstis. Taču (..) bieži vien viņu kontraktos ir punkts par neizpaušanu, kas liedz Pasaules bankai vai privātajam sektoram redzēt, kādi ir līguma noteikumi."

Patiesībā SVF gribētu, lai jautājumu par to, kam Ķīna - gan valsts struktūru vai banku, gan privāto kompāniju līmenī – atlaidīs parādus, lemtu nevis pati Ķīna divpusējās sarunās, bet gan kaut kādā daudzpusējā formātā, kopā ar SVF un rietumvalstīm. Tas nav mēģinājums būvēt jaunu vispasaules finansiālo brālību, bet gan vēlme par katru cenu aizsargāt pašreizējo jaunattīstības valstu kreditēšanas neokoloniālo shēmu, kam ļoti traucē Pekina. Vēl vairāk: kāpēc gan, ņemot vērā tos pašus apsvērumus,  fonda vadība nevarētu pieprasīt Krievijai "atlaist" tos trīs miljardus dolāru, ko tai parādā Ukraina? Apsūdzēt Maskavu par pārskatāmības trūkumu un nevēlēšanos palīdzēt epidēmijā smagi cietušai valstij? Tas patiešām būs Vašingtonas fonda stilā.

Vēl viens princips, ko SVF plāno likt gaišās globālās nākotnes pamatos, tieši apdraud Krievijas ekonomisko drošību un budžetu:

"Tieši tāpat kā pandēmija ir parādījusi, ka mēs vairs nevaram ignorēt drošības pasākumus veselības aprūpes jomā, mēs vairs nevaram atļauties ignorēt klimata pārmaiņas. Tas ir mūsu trešais imperatīvs.

Īpašu uzmanību mēs pievēršam klimata pārmaiņām, jo tām ir izšķiroša nozīme makrolīmenī un tās nopietni apdraud izaugsmi un labklājību. Tas ir ļoti nozīmīgi planētas iedzīvotājiem. (..)

Mūsu pētījumi liecina, ka, pareizi kombinējot zaļās investīcijas un augstākas ogļūdeņraža cenas, mēs varam panākt izmešu samazināšanu līdz nullei līdz 2050. gadam un palīdzēt radīt miljoniem jaunu darba vietu. Mums ir vēsturiska iespēja uzbūvēt ekoloģiski drošāku pasauli – plaukstošāku un darba vietām bagātu. Ar zemām procentu likmēm pareizās investīcijas šodien var nest četrkāršas dividendes rīt: novērst zaudējumus nākotnē, stimulēt ekonomiskos labumus, glābt dzīvības un nest sociālos un ekoloģiskos labumus visiem."

Lūk, ko tas nozīmē patiesībā: Rietumi, kam bijusi iespēja 150 gadus izbaudīt strauja tehnoloģiskā progresa rezultātus, kas bija iespējams, pateicoties plašajam ogļūdeņražu pielietojumam, saglabās savas bagātības, bet visa pārējā pasaule tiks pazemojoši piespiesta mūžīgi nīkt nabadzībā ar "klimata aizsardzības" lozungiem, kas patiesībā nozīmē aizliegumu iegūt lētu elektroenerģiju, pieejamu benzīnu, pieejamas cenas par apkuri ziemā un pat elementāru iespēju nodrošināt netraucētu elektroenerģijas apgādi.

Aktīvistu pikets pie Ukrainas prezidenta administrācijas ēkas
© Foto : Центр Противодействия коррупции

Vienīgās darba vietas, ko radīs zaļā enerģētika, ir darba vietas starptautiskajiem ierēdņiem, ekoaktīvistiem un peļņa Eiropas un Amerikas zaļās enerģētikas kompāniju akcionāriem, kuri var ar varu pārdot savu produkciju par augstākām cenām uz valsts un patērētāju rēķina. "Augstas ogļūdeņraža cenas", par ko runā SVF vadītāja, ir to pašu "ogļūdeņraža trafiku" priekšvēstnesis, ko Eiropas Savienība periodiski draud noteikt Krievijai atriebībā par to, ka tā ir pārāk nekaunīga – tai ir pašai sava lēta gāze un lēta nafta.

Ja tiks ieviesti ogļūdeņražu tarifi, Krievijas kompānijas (un Krievijas budžets līdz ar tā sociālajām programmām) zaudēs desmitiem miljardu dolāru gadā, toties Grētas Tūnbergas fani un zaļās ekonomikas piekritēji būs laimīgi. SVF tēlotā gaišā nākotne – tā ir Orvela valodas cienīga antiutopija: ekoloģija ir nabadzība, pārskatāmība – pakļaušanās Vašingtonai un SVF. Mūsu priekšā patiešām ir vēsturisks brīdis, taču ne "Bretonvudai 2.0", bet gan tam, lai galīgi piebeigtu globalizācijas monstru, kas dzimis ASV 1944. gadā.

0
Tagi:
koronavīruss, ekonomika, Ukraina, Eiropas Savienība, Krievija, Starptautiskais Valūtas fonds