RĪGA, 1. novembris – Sputnik. Rīgā ir atvēries jau trešais veikals bez iepakojumiem, vēsta LTV.

Veikalā Turza iespējams iegādāties graudaugus, riekstus, dārzeņus, piena produktus, kafiju, sviestu, etiķi. Gaļas un zivju produktu pagaidām nav, taču tie, iespējams, vēl parādīsies. Atsevišķs stends – sadzīves ķīmijai, šampūniem.

"Šeit varēs iegādāties principā visu, lai varētu dzīvot bez iepakojuma, lai no veikala, atnākot mājās, tu paņemtu līdzi tikai produktus, nevis miskasti," - stāsta Ilze Blāķe, idejas autore.

Viņa piebilda, ka tas ir domubiedru veikals. Ideju prezentēja "Projektu banka" kampaņas ietvaros – rezultātā cilvēki saziedoja vairāk nekā 10 tūkstošus eiro, kas kļuva par būtisku papildus ieguldījumu.

"Katru dienu, kopš mēs iekārtojam šo veikalu, mums nāk garām cilvēki, skatās pa logu un saka – mēs ļoti gaidām, kad jūs atvērsieties. Tas tikai nozīmē, ka tā ideja un vēlme iepirkties dabai draudzīgāk apkārt virmo un tas nebūs tikai tādam draugu lokam, tas būs visiem," - piebilda Ilze.

Par pirmo Rīgas beziepakojuma veikalu kļuva "Burka" Krišjāņa Barona ielā, kurš atvēries šī gada augustā.

"Mums iet labi, cilvēku skaits aug, kas ir tāda ļoti pozitīva tendence. Arī vidējā čeka lielums palielinās, tā kā cilvēki ne tikai nāk vairāk, bet arī vairāk iegādājas pie mums," - stāsta veikala vadītāja Marija Sološenko.

Pēc viņas sacītā, uz veikalu atnāk ne tikai "zaļā" dzīvesveida atbalstītāji, bet arī tie, kam nepieciešams neliels preču daudzums, kurš lielajos iepakojumos maksā pietiekami dārgi. Taču ir arī cita apmeklētāju grupa.

"Tie ir cilvēki, kas šeit, pa Barona ielu garām ejot, ienāk tukšām rokām. Bieži vien, stāvot pie kases un skatoties uz citiem klientiem, viņi saka – nākamreiz es nākšu ar savu trauciņu, ar savu kastīti. Un ziniet, bieži vien viņi tiešām atgriežas ar saviem trauciņiem, un tas vislielāko gandarījumu sniedz," - norādīja Sološenko.

Par apmeklētāju trūkumu nesūdzas arī veikala "Zeroveikals" vadītāja Nadīna Deģe.

"Tā cilvēku plūsma ir daudz lielāka, nekā ir gaidīts. Un principā šobrīd situācija ir tāda, ka ļoti ātri visi produkti beidzas. Mums parādās kaut kāds jaunums, piemēram, vegāniskā ''Nutella'', un – čiks! – tā divās dienās beidzās," - paskaidroja viņa.

Deģe norādīja, ka veikalā maz ienāk tie, kas nezina par Zero waste koncepciju, taču gadās, ka bērni uz šejieni atved vecākus un vecmāmiņas ar vectēviem – kā ekskursijā.

No 2019. gada 1. janvāra Latvijas tirdzniecības vietās pircējiem vairs nebūs pieejami bezmaksas polietilēna maisi. Oktobra vidū Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, ekoloģijas un reģionālās politikas komisija atbalstīja likuma grozījumus par iepakojumu, kuri paredz taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Sākot ar 2021. gadu, Eiropas Savienībā varētu tikt ieviests aizliegums vairāku plastmasas izstrādājumu izmantošanai: galda piederumiem un traukiem, vates kociņiem, kokteiļu salmiņiem un maisītājiem, gaisa balonu kātiņiem.

Tādēļ, iespējams, kādreiz visi Latvijas veikali kļūs par veikaliem bez iepakojumiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Latvijas aizsardzības ministrs neveikli "nepajokoja" par Krieviju

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.