RĪGA, 1. novembris – Sputnik. Rīgā ir atvēries jau trešais veikals bez iepakojumiem, vēsta LTV.

Veikalā Turza iespējams iegādāties graudaugus, riekstus, dārzeņus, piena produktus, kafiju, sviestu, etiķi. Gaļas un zivju produktu pagaidām nav, taču tie, iespējams, vēl parādīsies. Atsevišķs stends – sadzīves ķīmijai, šampūniem.

"Šeit varēs iegādāties principā visu, lai varētu dzīvot bez iepakojuma, lai no veikala, atnākot mājās, tu paņemtu līdzi tikai produktus, nevis miskasti," - stāsta Ilze Blāķe, idejas autore.

Viņa piebilda, ka tas ir domubiedru veikals. Ideju prezentēja "Projektu banka" kampaņas ietvaros – rezultātā cilvēki saziedoja vairāk nekā 10 tūkstošus eiro, kas kļuva par būtisku papildus ieguldījumu.

"Katru dienu, kopš mēs iekārtojam šo veikalu, mums nāk garām cilvēki, skatās pa logu un saka – mēs ļoti gaidām, kad jūs atvērsieties. Tas tikai nozīmē, ka tā ideja un vēlme iepirkties dabai draudzīgāk apkārt virmo un tas nebūs tikai tādam draugu lokam, tas būs visiem," - piebilda Ilze.

Par pirmo Rīgas beziepakojuma veikalu kļuva "Burka" Krišjāņa Barona ielā, kurš atvēries šī gada augustā.

"Mums iet labi, cilvēku skaits aug, kas ir tāda ļoti pozitīva tendence. Arī vidējā čeka lielums palielinās, tā kā cilvēki ne tikai nāk vairāk, bet arī vairāk iegādājas pie mums," - stāsta veikala vadītāja Marija Sološenko.

Pēc viņas sacītā, uz veikalu atnāk ne tikai "zaļā" dzīvesveida atbalstītāji, bet arī tie, kam nepieciešams neliels preču daudzums, kurš lielajos iepakojumos maksā pietiekami dārgi. Taču ir arī cita apmeklētāju grupa.

"Tie ir cilvēki, kas šeit, pa Barona ielu garām ejot, ienāk tukšām rokām. Bieži vien, stāvot pie kases un skatoties uz citiem klientiem, viņi saka – nākamreiz es nākšu ar savu trauciņu, ar savu kastīti. Un ziniet, bieži vien viņi tiešām atgriežas ar saviem trauciņiem, un tas vislielāko gandarījumu sniedz," - norādīja Sološenko.

Par apmeklētāju trūkumu nesūdzas arī veikala "Zeroveikals" vadītāja Nadīna Deģe.

"Tā cilvēku plūsma ir daudz lielāka, nekā ir gaidīts. Un principā šobrīd situācija ir tāda, ka ļoti ātri visi produkti beidzas. Mums parādās kaut kāds jaunums, piemēram, vegāniskā ''Nutella'', un – čiks! – tā divās dienās beidzās," - paskaidroja viņa.

Deģe norādīja, ka veikalā maz ienāk tie, kas nezina par Zero waste koncepciju, taču gadās, ka bērni uz šejieni atved vecākus un vecmāmiņas ar vectēviem – kā ekskursijā.

No 2019. gada 1. janvāra Latvijas tirdzniecības vietās pircējiem vairs nebūs pieejami bezmaksas polietilēna maisi. Oktobra vidū Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, ekoloģijas un reģionālās politikas komisija atbalstīja likuma grozījumus par iepakojumu, kuri paredz taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Sākot ar 2021. gadu, Eiropas Savienībā varētu tikt ieviests aizliegums vairāku plastmasas izstrādājumu izmantošanai: galda piederumiem un traukiem, vates kociņiem, kokteiļu salmiņiem un maisītājiem, gaisa balonu kātiņiem.

Tādēļ, iespējams, kādreiz visi Latvijas veikali kļūs par veikaliem bez iepakojumiem.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.

Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.

​Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.

Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.

530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.

SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.