Lazdu rieksti. Foto no arhīva

Produkti bez atkritumiem: Rīgā atvēries veikals bez iepakojumiem

74
Veikalā bez iepakojuma var atnākt ar savu burku, pudeli, kasti vai maisu, samaksāt tikai par preci un nepalielināt atkritumu skaitu pasaulē.

RĪGA, 1. novembris – Sputnik. Rīgā ir atvēries jau trešais veikals bez iepakojumiem, vēsta LTV.

Veikalā Turza iespējams iegādāties graudaugus, riekstus, dārzeņus, piena produktus, kafiju, sviestu, etiķi. Gaļas un zivju produktu pagaidām nav, taču tie, iespējams, vēl parādīsies. Atsevišķs stends – sadzīves ķīmijai, šampūniem.

"Šeit varēs iegādāties principā visu, lai varētu dzīvot bez iepakojuma, lai no veikala, atnākot mājās, tu paņemtu līdzi tikai produktus, nevis miskasti," - stāsta Ilze Blāķe, idejas autore.

Viņa piebilda, ka tas ir domubiedru veikals. Ideju prezentēja "Projektu banka" kampaņas ietvaros – rezultātā cilvēki saziedoja vairāk nekā 10 tūkstošus eiro, kas kļuva par būtisku papildus ieguldījumu.

"Katru dienu, kopš mēs iekārtojam šo veikalu, mums nāk garām cilvēki, skatās pa logu un saka – mēs ļoti gaidām, kad jūs atvērsieties. Tas tikai nozīmē, ka tā ideja un vēlme iepirkties dabai draudzīgāk apkārt virmo un tas nebūs tikai tādam draugu lokam, tas būs visiem," - piebilda Ilze.

Par pirmo Rīgas beziepakojuma veikalu kļuva "Burka" Krišjāņa Barona ielā, kurš atvēries šī gada augustā.

"Mums iet labi, cilvēku skaits aug, kas ir tāda ļoti pozitīva tendence. Arī vidējā čeka lielums palielinās, tā kā cilvēki ne tikai nāk vairāk, bet arī vairāk iegādājas pie mums," - stāsta veikala vadītāja Marija Sološenko.

Pēc viņas sacītā, uz veikalu atnāk ne tikai "zaļā" dzīvesveida atbalstītāji, bet arī tie, kam nepieciešams neliels preču daudzums, kurš lielajos iepakojumos maksā pietiekami dārgi. Taču ir arī cita apmeklētāju grupa.

"Tie ir cilvēki, kas šeit, pa Barona ielu garām ejot, ienāk tukšām rokām. Bieži vien, stāvot pie kases un skatoties uz citiem klientiem, viņi saka – nākamreiz es nākšu ar savu trauciņu, ar savu kastīti. Un ziniet, bieži vien viņi tiešām atgriežas ar saviem trauciņiem, un tas vislielāko gandarījumu sniedz," - norādīja Sološenko.

Par apmeklētāju trūkumu nesūdzas arī veikala "Zeroveikals" vadītāja Nadīna Deģe.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Rudens ir klāt 🍂 ar vecmammas ievārījuma burciņām, krāsainajām lapām un nokrišņu daudzveidību. Bet mana mīļākā lieta rudenī ir siltie, dīvainie un pavisam neaizstājamie vilnas džemperi. No šodienas pasludinu Funky Favorite Sweater nedēļas maratonu par atklātu. Ja gribi atrādīt arī savu mīļāko džemperi,ietago #zeroveikals un uzrīkosim mazo Instagram rudens modes nedēļu kopā! Nākampiektdien izlozēšu divus laimīgos,kuri katrs tiks pie sava Bišu vaskadrāniņu komplekta. Nu ko,aiziet! 🇬🇧 Autumn is here. With endless amounts of apples, pickled cucumbers and jams. The weather is changing by minute and I love to embrace it all. The leaves, the rain and all that comes with fall 🍂 But my favorite part of it all is the coziness of wool sweaters that seem to be simply irreplaceable. Here I am showing off my vintage find I just got for 2 euros. Now I am super curious what gems You've got in Your wardrobe. Are you ready to show them off and join the autumn fashion week? It starts today and will last till next Friday. All You need to do is post a picture of Yourself or a friend/dog,you name it.. wearing their favorite super funky sweater and of coarse tagging Your favorite #zeroveikals. Next Friday I will draw two winners who will become the happy owners of Beeswax wrap sets. Let the fun begin! 🌲

Публикация от Zero Waste Angel (@tavs_zeroveikals)

"Tā cilvēku plūsma ir daudz lielāka, nekā ir gaidīts. Un principā šobrīd situācija ir tāda, ka ļoti ātri visi produkti beidzas. Mums parādās kaut kāds jaunums, piemēram, vegāniskā ''Nutella'', un – čiks! – tā divās dienās beidzās," - paskaidroja viņa.

Deģe norādīja, ka veikalā maz ienāk tie, kas nezina par Zero waste koncepciju, taču gadās, ka bērni uz šejieni atved vecākus un vecmāmiņas ar vectēviem – kā ekskursijā.

No 2019. gada 1. janvāra Latvijas tirdzniecības vietās pircējiem vairs nebūs pieejami bezmaksas polietilēna maisi. Oktobra vidū Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, ekoloģijas un reģionālās politikas komisija atbalstīja likuma grozījumus par iepakojumu, kuri paredz taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Sākot ar 2021. gadu, Eiropas Savienībā varētu tikt ieviests aizliegums vairāku plastmasas izstrādājumu izmantošanai: galda piederumiem un traukiem, vates kociņiem, kokteiļu salmiņiem un maisītājiem, gaisa balonu kātiņiem.

Tādēļ, iespējams, kādreiz visi Latvijas veikali kļūs par veikaliem bez iepakojumiem.

74
Tagi:
atkritumi, iepakojums, veikals
Pēc temata
ES var sodīt Latviju par atkritumiem
Ardievu, plastmasas glāzīte: Eiropa atsakās no vienreizējiem traukiem
Kas atstājis visus atkritumus Latvijas pludmalēs
Zeķes iepakos bez maksas: plastmasas maisiņu liktenis Latvijā
Ornitologs: plastikāta atkritumi nogalina kaijas Latvijā

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

10
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

10
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

15
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

15
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem