Svētku uguņošana Rīgā. Foto no arhīva

"Nācijas pagrimums": sociālajos tīklos komentēts jubilejas salūts par 235 tūkstošiem eiro

91
(atjaunots 12:43 31.10.2018)
Ziņu par to, ka Latvijas simtgadei veltītajam salūtam tiks iztērēts gandrīz ceturtdaļmiljons eiro, iedzīvotāji uztvēra ar šaubām: vieni ir pārliecināti, kas tas ir par daudz pat tādam notikumam, citi uzskata, ka jāsvin ir tik un tā.

RĪGA, 31. oktobris – Sputnik. Nesen kļuva zināms, ka Latvijas simtgadei veltītajam salūtam plānots iztērēt 234 999 eiro bez PVN. Šī summa ir aptuveni desmitkārt lielāka nekā salūta izmaksas pilsētas svētkos. Pērn Rīgas svētku salūtam tika atvēlēti 29 959 eiro, 2016. gadā – 22 280 eiro.

Izdevumu apjoms salūtam pārsteidza sociālo tīklu apmeklētājus. Lielākā daļa, šķiet, svētkus uzskata par izšķērdēšanu.

"Mūsu valsts ir bagāta – mēs varam atļauties ceturtdaļmiljonu izšaut gaisā uguņošanā," — sarkastiski izteicās Twitter tīklā Jānis Lācijas, pavadot publikāciju ar heštegiem #Latvijai100 #budžets.

Cits apmeklētājs bija nopietni sašutis par to, kāpēc izdevumi simtgades svētkiem ir tik mazi.

​"Svētku uguņošana 18. novembrī Rīgā izmaksās 10 reizes vairāk, kā parasti. Es kaut ko nesaprotu. Mums taču ir valsts simtgade. Kādēļ nevarēja 100 reizes dārgāku? Nu tā, simboliski. #Latvija100," — sašutis Armands Onzuls.

Savukārt Imants Kore nesaskata iemeslus jokiem.

"Eh, Džeks Londons, protams, nav nekāds pravietis vai "patiesība pēdējā instancē", bet kā lai te neatceras viņa rakstīto, ka apsēstība ar "feijerverkiem" liecinot par nācijas pagrimumu," — viņs pauda. Acīmredzot, viņš runā par Tomasa Maina Rīda frāzi "mīlestība uz salūtiem ir savdabīga, taču neapšaubāma pagrimstošas nācijas pazīme".

Savukārt Ilze Kalniņa uzskata, ka svētki ir jāsvin, tomēr ar prātu.

​"Svētki ir jāsvin. Nav šaubu. Tomēr, tomēr – tās nesamērības izmaksās, nebeidz pārsteigt... Un stāsts jau nav tikai par šo uguņošanu... Atliek secināt – nav mums saprātīgu galvu, kas spēj tālredzīgi un saimnieciski domāt. Nav! Žēl, ka tā," — savu viedokli pauda Ilze Kalniņa.

Viņai piekrita Māra Krontāle: "Turklāt novembrī bieži ir migla. Un tad tie simti tūkstošu pazudīs miglā pa tukšo."

Taču daudzi uzskata, ka izdevumi Latvijas simtgades svētkiem ir attaisnoti, lai arī valstī ir slikti ceļi, liels maznodrošināto skaits, un puse pensionāru saņem pensiju zem iztikas minimuma.

​"Ja uguņošanu rīko vietējais uzņēmums, tad makroekonomiski ir pilnīgi vienalga, kur to naudu liek. Arī ielu slaucīšanai dienā iztērē daudz, varbūt var netīrīt un visiem pensionāriem iznāktu pa 2 centiem lielāka pensija? Svētkus vajag svinēt. Tie ir latviešu svētki, mūsu svētki," – savas aplēses demonstrēja apmeklētājs ar lietotājvārdu GaumīgsJoks.

​"Man patīk uguņošana. Tik tiešām," – atklāti ieteicās Baiba Bicēna.

​"Tas jau ir neglābjami!" – lakoniski secināja Penša.

91
Tagi:
sociālie tīkli, Latvijas simtgade
Pēc temata
Zudušas pēdas miljoniem eiro, kas atvēlēti valsts simtgades pasākumiem
Rīgā ar simtgades simboliku piesedz sabrukušās kāpnes
"Gaidu tualetes papīra speciālizlaidumu": Latvijas simtgadei veltītās dizaineru ieceres
Latvijas simtgade bez rekorda: trūkst līdzekļu lielākajam karogam
Latvijas karogs, foto no arhīva

VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana

15
(atjaunots 18:37 03.12.2020)
Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki šodien ieradušies pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva un publicista Vladimira Lindermana.

RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki organizējuši kratīšanu pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva, informēja žurnālists, portāla IMHOClub galvenais redaktors Jurijs Aleksejevs. No rīta kratīšana notika arī publicista Vladimira Lindermana mājās, patlaban viņš tiek nopratināts, informēja žurnāliste Alla Berezovska.

"Pie Andreja Jakovļeva un Irinaas Ļitvinovas turpinās kratīšana. Latvijas VDD. Zvanīja viņu dēls Artjoms. Detaļas nezināja. Pagaidām neviens nezina," Aleksejevs uzrakstīja Facebook.

Berezovska informēja, ka Jakovļeva dēls pastāstījis: pēc kratīšanas viņa tēvu plānots vest uz nopratināšanu, pēc tam esot solījuši atlaist. Nekas sīkāk nav zināms. Aleksejeva publikacijas komentētāji izteica pieņēmumu, ka VDD vizīte, iespējams, saistīta ar filmu "Latvijas valsts standarts: krievu – non grata".

Berezovska atzīmēja, ka Andrejs Jakovļevs vienmēr strādājis saskaņā ar Satversmes 100. pantu par vārda un viedokļa brīvību un nekad nav pārkāpis likumus. Viņa ir pārliecināta, ka tā ir vajāšana par atšķirīgu viedokli.

"Jā, protams, tā ir citādi domājoša cilvēka vajāšana – protams, viņš nefilmēja to, kas būtu paticis varasvīriem. Tomēr esmu droša – Andrejs nekad nepieļāva nekādus tiesisko normu pārkāpumus. Viss pārējais ir tikai politiska interpretācija... Kauns! Neprot uzvarēt godīgā žurnālistiskā diskusijā, ķeras pie vardarbīga spiediena metodēm!" viņa pastāstīja Facebook.

"Vienu laiku viņš vadīja portāla "Baltnews.lv" redakciju, taču jau divus gadus tur nestrādā, pat neko nepublicē portālā. Kā redzam, tas neko nenozīmē, ja gestapo ir ieķēries, tik vienkārši neatlaidīs. Citādi vēl, nedod Dievs, kādam radīsies doma, ka viņi neko nedara, samazinās vēl budžetu... Tā pēc Latvijas krievvalodīgo žurnālistu un blogeru Aleksejeva, Lindermana, Gapoņenko, Fileja no pirksta izzīstajām lietām nobriedusi arī Jakovļeva lieta. Vai tagad ir kārtībā, naudiņa ir atpelnīta?" žurnāliste vaicāja.

Profesors Aleksandrs Gapoņenko informēja, ka Jakovļevs viņam nesen pastāstījis: VDD ierosinājis pret viņu lietu par sadarbību ar Krievijas medijiem, taču viņš nav vēlējies šo faktu publiskot.

"Nesen Andrejs man stāstīja, ka VDD ierosinājis pret viņu krimināllietu par to, ka viņš sadarbojies ar Krievijas medijiem. Es ierosināju informēt sabiedrību. Viņš atteicās, jo nejuta, ka būtu vainīgs. Domāja, viss nokārtosies. Nenokārtojās.

Terors pret krievu inteliģenci Latvijā turpinās. Vārda brīvība jau sen kļuvusi par tukšu skaņu. Specdienesti regulē visus politiskos un nepolitiskos procesus valstī," Gapoņenko pastāstīja Facebook.

Vēlāk Alla Berezovska informēja, ka kratīšana notikusi arī pie publicista Vladimira Lindermana, patlaban viņš tiek nopratināts, uz zvaniem neatbild.

Latvijas Krievu savienība ziņoja, ka kratīšanas laikā no Lindermana dzīvokļa izņemtas visas iekārtas.

"Šodien pazīstamā publicista un sabiedriskā darbinieka Vladimira Lindermana dzīvoklī notika kratīšana, izņemtas visas iekārtas – dators, telefons, diski, arī bankas kartes. Pats Vladimirs aizturēts, tagad atrodas nopratināšanā VDD.

Kratīšanas un aizturēšanas iemesli nav zināmi.

Mēs uzskatām, ka tamlīdzīga atkārtota attieksme pret cilvēku, kurš vienkārši pauž savu viedokli, atšķirīgu no valsts uzskatiem, nav pieļaujama," teikts partijas publikācijā Facebook.

15
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Drošības dienests
Pēc temata
Pēc šādas shēmas par spiegu var padarīt ikvienu: Lindermans par spriedumu Burakam
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
Nils Ušakovs

"Pūce visu šo laiku meloja": KNAB slēdza lietu par izšķērdību, kuras dēļ nocēla Ušakovu

12
(atjaunots 17:46 03.12.2020)
Pūce zināja, ka 18,4 miljoni pārskaitīti iedzīvotāju braukšanas atvieglojumu segšanai, bet izvēlējās samelot, ka Nils Ušakovs pieļāva izšķērdēšanu, paziņoja bijušais Rīgas mērs; tagad KNAB noskaidrojis patiesību, un ir jāgaida tiesas lēmums Ušakova atstādināšanas lietā.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 20. oktobrī izbeidza kriminālprocesu par iespējamo 18,4 miljonu eiro izšķērdēšanu "Rīgas satiksmē", paziņoja bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs savā Facebook lapā.

Lieta tika ierosināta pēc toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces sūdzības pēc Krimināllikuma 319. panta – amatpersonas bezdarbība, kura novedusi pie smagām sekām. Runa bija par 2017. gada notikumiem, kad Rīgas dome pārskaitīja "Rīgas satiksmei" 18,4 miljonus eiro, norādot maksājuma mērķī ieguldījums uzņēmuma kapitālā.

Pūce ne vien saskatīja tajā izšķērdības pazīmes, bet arī izmantoja šo gadījumu kā ieganstu Ušakova nocelšanai no amata, visur apgalvojot, ka tieši mērs "izšķērdējis 18 miljonus eiro".

Pārbaudes un konsultāciju rezultātā ar neatkarīgajiem ekspertiem KNAB konstatēja, ka nauda patiešām aizgāja "Rīgas satiksmes" zaudējumu segšanai, kas saistīti ar dažādu iedzīvotāju kategoriju braukšanas atvieglojumu segšanu, kā to arī bija apgalvojusi toreizējā domes vadība. Maksājuma mērķis grāmatvedības dokumentos tika norādīts nekorekti, taču pie izšķērdības tas nenoveda.

Pēc Ušakova advokāta Viktora Tihonova apgalvotā, Pūce zinājis, ka runa ir par grāmatvedības pretrunām un nauda tika pārskaitīta iedzīvotāju atvieglojumu segšanai, taču ignorēja šo faktu un paziņoja, ka Ušakovs it kā samazinājis domei piederošo īpašumu.

"Pūce visu šo laiku ir melojis. Tieši tāpat, kā meloja par savu "Rīgas satiksmes" caurlaidi," uzrakstīja Ušakovs, atgādinot par ministra Pūces nesenās demisijas iemeslu.

Tagad Ušakovs sagaida otrās instances tiesas lēmumu par savu sūdzību pret Pūces rīkojumu par Ušakova nocelšanu no mēra amata, kuram jābūt paziņotam janvārī.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, 12. novembrī Juris Pūce atkāpās no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, atzīstot, ka samelojis par nelikumīgu deputāta caurlaides izmantošanu "Rīgas satiksmes" stāvvietās, uz kuru viņam nav bijis tiesību. Īpašu pikantumu situācijai piešķir tas fakts, ka pats Pūce vairākkārt un skaļi apsūdzēja korupcijā bijušo Rīgas vadību un personīgi Nilu Ušakovu un solīja galvaspilsētai jaunu taisnīgas un godīgas vadības ēru, kad pie varas pilsētā atnāks viņa politiskais spēks.

12
Tagi:
Nils Ušakovs, Juris Pūce, KNAB
Pēc temata
Kā ministru maiņa ietekmēs novadu reformu Latvijā: LPS priekšsēdētāja viedoklis
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Jurists: Pūces liktenis tagad ir tautas rokās