Avīzes

Rēzeknes novada mērs sodīts par avīzes izdošanu krievu valodā

29
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs turpina sodīt pašvaldību deputātus par avīžu izdošanu krievu valodā. Šoreiz 70 eiro nāksies samaksāt Rēzeknes novada mēram Monvīdam Švarcam.

RĪGA, 30. oktobris — Sputnik. Rēzeknes novada mēram Monvīdam Švarcam piespriests naudas sods 70 eiro apmērā par pašvaldības avīzes izdošanu krievu valodā, vēsta pilseta24.lv.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas piesprieda Švarcam sodu, atzīmēja, ka mērs un citi domes deputāti, pieņemot lēmumu par Rēzeknes novada budžetu 2016. un 2017. gadā, iekļāvuši izdevumos līdzekļus informatīvā izdevuma "Rēzeknes novada ziņas" teksta tulkošanai krievu valodā. KNAB norādīja, ka tādejādi pārkāpts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.

Iepriekš KNAB jau piesprieda sodu par līdzīgu pārkāpumu citu Rēzeknes novada un citu novadu pa

švaldību deputātiem.

Septembra sākumā noskaidrojās, ka pieci Līvānu novada domes deputāti jau saņēmuši sodu par to, ka, apstiprinot budžetu 2016. gadam, iekļāvuši izdevumos līdzekļus informatīvā izdevuma "Līvānu novada vēstis" tulkošanai krievu valodā.

Naudas sods 70 eiro apmērā piespriests 15 Daugavpils novada deputātiem, kuri budžetos 2016. un 2017. gadam iekļāvuši izdevumos līdzekļus informatīvā izdevuma "Daugavpils novada vēstis" teksta tulkošanai krievu valodā.

Līdzīgs sods piespriests Ludzas novada pašvaldības deputātiem, kuri budžetā 2016. gadam pārskatīja finansiālos līdzekļus pašvaldības avīzes "Ludzas novada vēstis" izdošanai krievu valodā.

Rēzeknes un Aglonas novada domju deputātiem sods tika piespriests jūlijā. Rēzeknē deputāti sodīti tā paša iemesla dēļ, kādēļ sodu saņēmis mērs. Aglonas novada domes deputāti – tādēļ, ka noslēdza līgumu ar "Aglonas novada vēstis" izdevniecību par materiālu tulkošanu krievu valodā un tālāku izdošanu.

Vēlāk Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis norādīja, ka, pēc viņa domām, KNAB nepamatoti sodījis politiķus, kuri panākuši novada pašvaldību avīžu izdošanu krievu valodā. Viņš uzsvēra, ka pašvaldību informācijas izdevumi ir viena no iespējām sniegt ziņas dažādos jautājumos arī tiem iedzīvotājiem, kuri latviešu valodu nepārvalda. Viņš uzsvēra, ka, nesaņemot informāciju, šie iedzīvotāji nekļūs par valsts patriotiem.

Septembra nogalē Kaminskis pēc savas iniciatīvas vērsās ar šo jautājumu KNAB.

Latvijā valsts valodas statuss piešķirts tikai latviešu valodai. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, lai arī tā ir dzimtā gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.

29
Tagi:
latviešu prese, Rēzekne, krievu valoda
Pēc temata
Ukrainas diplomāts pieprasa slēgt simtiem preses izdevumu Eiropā
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā
Kurš maksā, tas arī dejo ar dāmu: par latviešu preses neatkarību
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

5
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

5
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

4
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

4
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību