Lauma Lingerie

Miljoniem krūšturu: Latvija atkopjas no Krievijas tirgus zaudēšanas

74
(atjaunots 08:48 27.10.2018)
Pēc apakšveļas ražotāju skaita ES Latviju apsteidz vienīgi Francija; ražotājiem jāņem vērā, ka mākslīgā ķermeņa mode ir pagājusi, norādīja nozares forumā "apakšveļas Mekā" – Liepājā.

RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Liepājā 25.-26. oktobrī kopā sanāca apakšveļas nozares speciālisti no visas pasaules, lai piedalītos biznesa foruma Lingerie industry. Kaut arī Latvijā maz kurš aizdomājas par to, ārzemju speciālisti dēvē Liepāju par apakšveļas ražošanas "Meku", raksta Skaties.lv.

Pilsētā ir desmitiem apakšveļas ražotāju, vairums uzņēmumu 90% produkcijas eksportē. Kopumā Latviju pēc apakšveļas ražotāju skaita Eiropas valstu vidū apdzen tikai Francija. Pērn nozares apgrozījums pārsniedza 35 miljonus eiro.

Par smagu satricinājumu apakšveļas ražotājiem kļuva 2014. gads, kad asa rubļa kursa krituma dēļ tika faktiski pazaudēts galvenais noieta tirgus – Krievija. Aizritējušo gadu laikā pozīcijas Krievijā izdevies daļēji atgūt, taču nākas vairāk koncentrēties uz Eiropas valstīm – eksporta apjomi rietumu virzienā pieaug.

"Liepājā, ja tas daudzums kaut ko izsaka, tad 10 miljoni krūšturu gadā – tad nu šķiet diezgan ievērojams skaitlis, bet ne tikai tie. Ir arī materiāli, kas tiek eksportēti, mitrās salvetes un citi izstrādājumi. Tāpat arī darba vietas – šajā nozarē strādā 2500 darbinieki. Šī nozare dod Liepājai darba vietas, atpazīstamību," pastāstīja pilsētas mērs Uldis Sesks.

Foruma runātāju vidū bija dizainere Džiliana Proktore, kura pielikusi roku tādu pasaulslavenu modes zīmolu darbiem kā Armani, Tommy Hilfiger, Calvin Klein. Viņa uzskata, ka Latvijas apakšveļas nozarei ir liels potenciāls un esošais forums var kļūt par pagrieziena punktu.

"Es ceru, ka šodien mums izdosies noslēgt ne vienu vien kontraktu, vakar es biju RTU un satiku daudz talantīgu jauniešu. Es ceru, ka mums izdosies izveidot kontaktu ar mūsu valstīm," norādīja Proktore.

Apakšveļas izstāde Lingerie Show-Forum
© Sputnik / Алексей Куденко

Lai iepazītos ar dizaineriem un Latvijas apakšveļas ražotājiem, Liepājā ieradās arī nozares modes žurnāla Intim Magazine līdzīpašniece Frančeska Spineta. Viņa norādīja, ka apakšveļas industrijā, gluži kā jebkurā citā, pārmaiņas notiek nemitīgi, un ražotājiem jāpaspēj sekot līdzi patērētāju vēlmēm.

"Apakšveļas nozare ir ļoti sensitīva industrija, tāpēc, ka šis apģērbs ir vistuvāk cilvēka ķermenim. Šodien vismodernākā apakšveļa ir tā, kas ļauj cilvēkam justies relaksētam, dabiskam. Vairs nav modē mākslīgi ķermeņi un cilvēki beidzot to ir sākuši saprast. Ja ražotājs grib sasniegt šo jauno auditoriju, ir jāspēj iet laikam līdzi," pastāstīja Spineta.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, vairums šūšanas ražotņu darbinieki Liepājā pieredzi uzkrāja fabrikā "Lauma", kura atvērās 1971. gadā.

74
Pēc temata
Mežģīņu fantāzija: apakšveļas kolekcijas demonstrējums

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

1
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

1
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

4
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

4
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro