Ražas novākšana

Poļi atraduši veidu, pārpludināt Latviju ar ukraiņu viesstrādniekiem

181
(atjaunots 14:23 26.10.2018)
Polija ir ES līderis pēc pirmreizējo uzturēšanās atļauju izsniegšanas skaita, kuras izsniedz priekš darba, – gandrīz 597 tūkstoši, lielāko daļu no tiem ieguvuši ukraiņi un baltkrievi.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Polijā uzņem apgriezienus jauns biznesa veids – nesenās izmaiņas valsts likumdošanā padarīja iespējamu poļiem legāli vervēt trešo valstu pilsoņus darbam Eiropas Savienības valstīs, tostarp, Latvijā, raksta Latvijas Bizness.

Lielākoties tādā veidā Latvijā darbā iekārtojas baltkrievi un ukraiņi, pēdējo ir vairāk, jo viņu valstī ir ļoti augsts bezdarba līmenis.

Viss notiek oficiāli, teikts rakstā: baltkrievus un ukraiņus nolīgst it kā darbam Polijā, un pēc tam nosūta uz Latviju ilgstošos komandējumos, līdz ar to, algas, kuras paredzētas darbiniekiem, tiek izmaksātas kā komandējuma nauda.

Tas nozīmē, raksta Latvijas Bizness, ka Latvijas budžets nesaņem nodokļus. Taču valstī palielinās konkurence par darba vietām, un valsts zaudē kontroli pār migrācijas plūsmu.

Latvijā pēdējos gadu desmitos vērojama darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Gandrīz 70% uzņēmēju sastapušies ar darbaspēka trūkumu, par ko liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotā aptauja. Tās laikā noskaidrojās, ka visasāk tas vērojams celtniecībā, pakalpojumu jomā, tirdzniecībā un medicīnā.

Uzņēmēji ierosina pavājināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā. Patlaban – 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro uz rokas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.

Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.

Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.

Taču Latvijas varasiestādes pagaidām nav ieklausījušās SVF ekspertu un speciālistu padomos jautājumā par ārzemnieku pieejas atvieglošanu Latvijas darba tirgū. Savukārt profesiju pārstāvjus, kuri saistīti ar intelektuālo darbu, Latvijas varas iestādes ir gatavas aicināt.

181
Pēc temata
Celtniecības kompānija: strādnieki neiet strādāt par 1200 eiro algu uz rokām
Zommers slēdz restorānu: 200 eiro dienā es darbiniekam maksāt nevaru
Ukraiņi Latvijā: te kukuļus neņem un uz šefa villu "verdzībā" neaizsūtīs
Latvietis aizturēts sakarā ar aizdomām par cilvēku tirdzniecību